Atzinums

Informatīvā ziņojuma projekta 5.7.5. sadaļā “Iespējamās darbības valsts autoceļu nodošanai pašvaldību īpašumā veicināšanai” sniegta informācija, ka, pašvaldībai pārņemot savā īpašumā autoceļu, paredzēts papildus piešķirt mērķdotācijas finansējumu 1560 EUR apmērā uz termiņu ne ilgāku kā 5 gadiem par katru pašvaldības īpašumā pārņemto valsts vietējā autoceļa vai tā posma kilometru.
No piedāvātās redakcijas nav skaidrs, vai finansējums 1560 EUR būs kā papildus finansējums tam finansējumam, ko pašvaldība saņems no paredzētās valsts budžeta mērķdotācijas  pašvaldību ceļu un ielu finansēšanai, vai arī minētais finansējums ir kā papildus finansējums kādam citam finansējumam.
Lūdzam sniegt papildus skaidrojumu, attiecīgi precizējot informatīvā ziņojuma projektu.

 

-

Informatīvā ziņojuma projekta 5.7.3. sadaļā “Pašvaldības veicamās darbības valsts īpašuma pieņemšanas-nodošanas procesā” noteiktas pašvaldībai veicamās darbības valsts īpašuma pieņemšanas-nodošanas procesā, kur 8.punkts nosaka, ka pašvaldība veic nepieciešamos grozījumus pašvaldības teritorijas plānojumā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieskatā nav lietderīgi katrā gadījumā, kad pašvaldība ir pārņēmusi uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā zemesgrāmatā nostiprinātu valsts autoceļu vai tā posmu, veikt grozījumus pašvaldības teritorijas plānojumā. Attiecīgās izmaiņas būtu veicamas, kad tiek izstrādāts jauns teritorijas plānojums vai tā grozījumi. Līdz ar to piedāvājam minēto punktu izteikt šādā redakcijā: “Nepieciešamos grozījumus pašvaldības teritorijas plānojumā veic, kad tiek izstrādāti teritorijas plānojuma grozījumi vai jauns teritorijas plānojums atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 17.punktam.”.

-

Informatīvā ziņojuma projekta 5.2. sadaļu lūdzam papildināt ar šādu tekstu: “Valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūve un atjaunošana administratīvi teritoriālās ir svarīgs priekšnosacījums novadu administratīvo centru labākai sasniedzamībai, uzlabojot piekļuvi valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem (t.sk. izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas kontekstā, kā arī veselības, kultūras, sociālo u.c. pakalpojumu sasniedzamībai) un darba vietām. Informatīvā ziņojuma “Par investīciju programmas valsts autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā īstenošanu”, kas apstiprināts Ministru kabinetā  2021.gada 18.marta sēdē (protokols Nr.28, 40.§), pievienotajā ceļu sarakstā tika indikatīvi identificēti 878 km valsts reģionālo un vietējo autoceļu (ar rezerves ceļu posmiem kopā 1 014 km), kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. No pievienotā autoceļu saraksta vismaz 210 km autoceļu pārbūve un atjaunošana ir plānota no Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējuma.”, attiecīgi papildinot arī informatīvā ziņojuma projekta secinājumu sadaļu.

-

Informatīvā ziņojuma projekta 5.1. sadaļā minēts, ka, ņemot vērā iepriekš minēto, tika veikts ne tikai valsts vietējo autoceļu, bet arī valsts reģionālo un galveno autoceļu atbilstības izvērtējums. Lūdzam skaidrot, ievietojot atsauci ar informāciju, kas veica šo izvērtējumu un kur ar to var iepazīties.

-

Informatīvā ziņojuma projekta 4.4. sadaļā ir minēts, ka 224 km valsts vietējo autoceļu investīcijas ir jau ieplānotas 2021.–2023. gadā gan no valsts budžeta, t.sk. no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un finansējuma, kas paredzēts administratīvi teritoriālās reformas ietvaros, gan valsts reģionālo autoceļu programmā 2021.–2027. gadam, jeb kopumā 42,0 milj. EUR apmērā.
Vienlaikus informējam, ka š.g. 14.decembrī Ministru kabinetā tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par finanšu līdzekļu apguvi un nepieciešamo finansējumu valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā”. Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka 2021.gadā būvdarbu iepirkumu rezultātā radās finanšu līdzekļu ekonomija 11 918 449 euro un, lai nodrošinātu ātrāku investīciju programmas valsts autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā īstenošanu, šo finansējumu paredzēts 2022. gadā piešķirt Satiksmes ministrijai.  Attiecīgais Ministru kabineta protokollēmums paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Satiksmes ministrijai finansējumu 11 918 449 euro autoceļiem, kas nepieciešami investīciju programmas autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā īstenošanai 2022.gadā.
Līdz ar to lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projekta 4.4. sadaļu un attiecīgi secinājumu daļu ar augstāk minēto informāciju.

-

Informatīvā ziņojuma projekta 2.un 3.pielikumā par prioritārajiem posmiem līdz 2027.gadam ir iekļauti atsevišķi autoceļu posmi no  2021.gada 18.marta informatīvā ziņojuma “Par investīciju programmas valsts autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā īstenošanu” 3.saraksta. Lai ievērotu konsekvenci attiecībā uz prioritāro posmu atspoguļošanu, aicinām informatīvā ziņojuma projekta 2. un 3.pielikumā iekļaut visus autoceļu posmus no  informatīvā ziņojuma “Par investīciju programmas valsts autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā īstenošanu” 3.saraksta, izņemot tos, kas tika realizēti vai iesākta to realizācija 2021.gadā. Līdz ar to lūdzam arī informatīvā ziņojuma 4.2. un 4.4. sadaļās aktualizēt plānoto kilometru skaitu.

-

Informatīvā ziņojuma projekta 4.4. sadaļu “Vietējās sasniedzamības uzlabošanas valsts autoceļu būvniecības stratēģija un prioritātes līdz 2027. gadam” lūdzam papildināt ar šādu tekstu: “valsts vietējie  autoceļi, kas prioritāri administratīvi teritoriālai reformai (atbilstoši 2021.gada 18.marta informatīvā ziņojuma “Par investīciju programmas valsts autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā īstenošanu” 3.sarakstam).”

-

Informatīvā ziņojuma projekta 4.2. sadaļu “Valsts reģionālo autoceļi būvniecības stratēģija un prioritātes līdz 2027. gadam” uzskaitītās prioritātes lūdzam papildināt ar prioritāti Nr.3 šādā redakcijā: “valsts reģionālie autoceļi, kas prioritāri administratīvi teritoriālai reformai (atbilstoši 2021.gada 18.marta informatīvā ziņojuma “Par investīciju programmas valsts autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā īstenošanu” 3.sarakstam).”

-

Informatīvā ziņojuma projekta 2.3. sadaļā “Eiropas Savienības fondu līdzekļi” lūdzam papildināt ar plānoto finansējumu 92 300 000 eiro  apmērā  2022.-2024.gadā 210 km valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai atbilstoši Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plānam.    Līdz ar to lūdzam papildināt šo sadaļu ar 3.punktu šādā redakcijā: “valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai 92,3 milj. EUR ir Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējums.”, attiecīgi papildinot arī informatīvā ziņojuma projekta secinājumu sadaļu.

-

Vēršam uzmanību, ka informatīvā ziņojuma projekta 5.4.sadaļā “Valsts reģionālo autoceļu atbilstības izvērtējums”, kā arī 5.5.sadaļā “Valsts vietējo autoceļu atbilstības izvērtējums” ir sniegta informācija par autoceļu atbilstību/neatbilstību attiecīgajam ceļu statusam un norādītas atsauces uz 2. un 3.pielikumu, ka tajos ir veikts autoceļu izvērtējums. Izvērtējot 2. un 3.pielikumu tika konstatēts, ka šo pielikumu saturs neatbilst sadaļās sniegtajai informācijai. Attiecīgi lūdzam precizēt atsauci uz 4.un 5.pielikumu, kurā ir sniegts ceļu izvērtējums.  

-

Informatīvā ziņojuma projekta 5.8. sadaļā “Valsts reģionālo autoceļu atbilstības izvērtējums” skaidrots, ka, veicot visu 5460 km valsts reģionālo autoceļu atbilstības izvērtējumu tika secināts, ka 2500  km jeb 45,8% neatbilst valsts reģionālā autoceļa statusam un, ka no šiem 2500 km autoceļu, kas neatbilst reģionālā autoceļa statusam 601 km jeb 24,1% atbilst valsts vietējā autoceļa statusam, savukārt pārējie 1898 km tam neatbilst.
Lūdzam skaidrot, kādam statusam atbilst 1898 km autoceļu, attiecīgi precizējot informatīvā ziņojuma projektu.

-

Informatīvā ziņojuma projekta 5.4. sadaļā minēts, ka atbilstoši likuma “Par autoceļiem” 3.panta trešajai daļai valsts reģionālie autoceļi savieno novadu administratīvos centrus savā starpā vai ar republikas pilsētām vai galvaspilsētu, vai ar galvenajiem vai reģionālajiem autoceļiem vai savā starpā republikas pilsētas.
Norādām, ka likuma “Par autoceļiem” 3.panta trešā daļā ir izteikta šādā redakcijā:
“(3) Valsts autoceļi iedalāmi:
1) galvenajos autoceļos, kas valsts autoceļu tīklu savieno ar citu valstu galvenās nozīmes autoceļu tīklu un galvaspilsētu — ar pārējām valstspilsētām vai kas ir valstspilsētu apvedceļi;
2) reģionālajos autoceļos, kas novadu administratīvos centrus savieno savā starpā vai ar valstspilsētām vai galvaspilsētu, vai ar galvenajiem vai reģionālajiem autoceļiem vai savā starpā valstspilsētas;
3) vietējos autoceļos, kas novada administratīvos centrus savieno ar novada pilsētām, novada apdzīvotām teritorijām, kurās atrodas pagastu pārvaldes, ciemiem vai citiem valsts autoceļiem vai savā starpā atsevišķu novadu administratīvos centrus.”. Līdz ar to rosinām redakcionāli precizēt valsts reģionālo autoceļu definējumu atbilstoši likuma “Par autoceļiem” 3.panta trešā daļā noteiktajam formulējumam.

-

Informatīvā ziņojuma projekta 5.2. sadaļā iekļauts šāds teikums: “ [..] kad administratīvais iedalījums (lielāks administratīvo centru skaits, citāds pilsētu iedalījums un vispārīgi mazāks pilsētu skaits) valstī bija citāds.” Lūdzam precizēt, kas domāts ar “citāds pilsētu iedalījums un mazāks pilsētu skaits” Vēršam uzmanību, ka (1) līdz 2009. gadam pastāvēja iedalījums divu līmeņu pašvaldībās, kur otrais līmenis bija rajons, un lielākoties bijušie rajonu centri šobrīd kļuvuši par novadu administratīvajiem centriem ar dažiem izņēmumiem pamatā Pierīgā. Iespējams, te domāti kādreizējo pagastu pašvaldību administratīvie centri un novadu pilsētas, kas līdz 2009.g. bija atsevišķas pašvaldības; (2) līdz 2020.g. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanai pēdējo reizi pilsētas statuss apdzīvotai vietai piešķirts 1996. gadā (Skrundai), un 2010. gadā pilsētas statusu zaudēja Lejasciems, līdz ar to līdz 2021.g. vairākus gadus pilsētu skaits bija tikpat kā nemainīgs. No 2021.g. pilsētas ir arī Iecava un Koknese, un no 2022.g. tādas būs arī Ādaži, Mārupe, Ķekava.

-

Informatīvā ziņojuma projekta 5.1. sadaļā minēts, ka valsts vietējo autoceļu uzturēšana, brauktuvju seguma atjaunošana un pārbūve esošajā pārvaldības modelī tiek finansēta no valsts budžeta un, ka  ne 2007.–2013. gada, ne 2014. – 2020. gada plānošanas periodā Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums valsts vietējo autoceļu pārbūvei nav bijis un arī pašlaik nav pieejams. Attiecīgi lūdzam skaidrot, vai minētā finansējuma nepieejamība bija saistīta ar Eiropas Savienības līmeņa regulējuma ierobežojumiem vai ar finansējuma trūkumu, vai citiem iemesliem.

-

Informatīvā ziņojuma projekta 4.2. sadaļā “Valsts reģionālo autoceļi būvniecības stratēģija un prioritātes līdz 2027. gadam”  ir minētas prioritātes valsts reģionālo ceļu būvniecībai, kur otrā prioritāte ir definēta šādā redakcijā:  “valsts reģionālie autoceļi, kas savieno citus reģionālos ceļus, kuri savukārt savieno reģionālos centrus, kalpo kā galvenajam autoceļam alternatīvs maršruts reģionālo centru sasniedzamībai, [..].”
Pozitīvi vērtējams, ka ieguldījumi valsts reģionālo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai tiek skatīti saistībā ar reģionālās mobilitātes uzlabošanu, tādējādi nodrošinot atbilstību Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam B.2. rīcības virzienam “Sasniedzamība un dzīves vide reģionos”. Atbilstoši Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai „Latvija2030” ir definēti nacionālas nozīmes attīstības centri un reģionālas nozīmes attīstības centri. Lūdzam atbilstoši kontekstam precizēt augstāk minētās prioritātes redakciju.

-

Informatīvā ziņojuma projekta  5.2. sadaļas “Administratīvi teritoriālā reforma” trešajā atkāpē pirmajā teikumā vārdus ”36 novadi un 7 novados neietilpstošas valstspilsētas” aizstāt ar vārdiem “36 novadu pašvaldības un 7 valstspilsētu pašvaldības”.

-

Informatīvā ziņojuma projekta  5.2. sadaļas “Administratīvi teritoriālā reforma” pirmajā atkāpē otro teikumu izteikt šādā redakcijā: “Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā  2021. gada jūlijā. 41 pašvaldības dome darbu uzsāka 2021. gada 1. jūlijā, tostarp 27 jaunizveidotajās pašvaldībās, savukārt divu pašvaldību domes (Varakļānu un Rēzeknes novados) darbu uzsāka 2021.gada 1. oktobrī.

-

No informatīvā ziņojuma projekta konteksta var saprast, ka tiek runāts par valsts reģionālo un vietējo  autoceļu pārbūvi un atjaunošanu, vienlaicīgi tekstā un sadaļu nosaukumos tiek lietots termins “būvniecība”. Rosinām lietot attiecīgu terminoloģiju gadījumos, ja tas nav saistīts ar jaunu ceļu būvniecību.

-

Informatīvā ziņojuma projekta 4.4. sadaļā “Vietējās sasniedzamības uzlabošanas valsts autoceļu būvniecības stratēģija un prioritātes līdz 2027. gadam” pirmais teikums ir izteikts  šādā redakcijā: “Lai uzlabotu vietējo sasniedzamību, valsts vietējo autoceļu tīkls jāveido tāds, lai pa tiem tiktu nodrošināta no pagastu centru tiktu nodrošināta vietējā mobilitāte un to savienošana ar administratīvajiem centriem.” Savukārt otrais teikums izteikts šādi: “No katra pagasta centra noteikts maršruts līdz sava novada centram, tādējādi nodrošinot novada centra sasniedzamību pa labu autoceļu ar asfalta segumu”. Pozitīvi vērtējams, ka ieguldījumi valsts vietējo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai tiek skatīti saistībā ar reģionālās mobilitātes uzlabošanu, tādējādi nodrošinot atbilstību Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam B.2. rīcības virzienam “Sasniedzamība un dzīves vide reģionos”. Vienlaikus lūgums precizēt pirmā teikuma redakciju, kā arī atkarībā no konteksta lietot vienotu terminoloģiju attiecībā uz terminu “centrs” atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā „Latvija2030” noteiktajai terminoloģijai vai arī atbilstoši likuma “Par autoceļiem” 3.panta trešajā daļā  noteiktajai terminoloģijai attiecībā uz valsts vietējiem autoceļiem.

-