Atzinums

Rosinām precizēt noteikumu projekta 6. punktu, paredzot iespēju projekta aktivitātes ietvert ne tikai pašvaldības Attīstības programmā un Investīciju plānā, bet arī citā attiecīgā projekta īstenošanu pamatojošā valsts līmeņa plānošanas dokumentā. Tas nodrošinātu iespēju finansēt arī valsts kapitālsabiedrību projektus, kuru investīcijas tiek plānotas citos plānošanas dokumentos.

6. Konkursa ietvaros tiek atbalstītas projekta aktivitātes, kuras ir ietvertas pašvaldības Attīstības programmā un tās Investīciju plānā vai citā attiecīgā projekta īstenošanu pamatojošā valsts līmeņa plānošanas dokumentā, vai tiks ietvertas pašvaldības Attīstības programmā un tās Investīciju plānā vai citā attiecīgā projekta īstenošanu pamatojošā valsts līmeņa plānošanas dokumentā līdz pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai Vides investīciju fondā.

Ņemot vērā, ka noteikumu projektā kopējais finansējums 22.1. un 22.2. punktā paredzētajām aktivitātēm ir 40 milj. EUR un valsts kapitālsabiedrību potenciālie plūdu risku mazināšanas projekti var būt tehniski sarežģīti un kapitālietilpīgi, būtu jāpalielina vienam projektam pieejamā finansējuma limits, samērojot to ar šādu projektu potenciālo mērogu, vienlaikus apsverot iespēju palielināt arī kopējo programmai pieejamo finansējumu. Valsts kapitālsabiedrībām būtu nosakāms maksimālais finansējums līdz 30 milj. EUR vienam projektam.
Aicinām  papildināt  noteikumu projekta 10. punktu, paredzot, ka valsts kapitālsabiedrības īstenotam projektam maksimāli pieejamais finanšu instrumenta finansējums ir līdz 30 000 000 EUR vienam projektam.

10.1.3. līdz 30 000 000 euro (ieskaitot) vienam projektam, ja projekta iesniedzējs ir valsts kapitālsabiedrība

Noteikumu projekta mērķis ir pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu īstenošana, mazinot plūdu riskus un paaugstinot noturību pret plūdiem, noteikumu projekta redakcija paredz, ka projekta iesniedzējs var būt tikai pašvaldība. 
Plūdu riskam pakļauta un sabiedrībai nozīmīga infrastruktūra var atrasties arī valsts kapitālsabiedrību īpašumā vai pārvaldībā, tādēļ to izslēgšana no finansējuma saņēmēju loka ierobežo nozīmīgu plūdu risku mazināšanas projektu īstenošanu.

Aicinām papildināt noteikumu projekta 15. punktu, paredzot, ka projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs var būt arī valsts kapitālsabiedrība, kuras īpašumā, valdījumā vai apsaimniekošanā atrodas infrastruktūra, kas pakļauta plūdu riskam vai kuras noturībai nepieciešama plūdu risku mazināšanas infrastruktūras izbūve, pārbūve vai atjaunošana.

15. Projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs ir pašvaldība vai valsts kapitālsabiedrība, kuras īpašumā, valdījumā vai apsaimniekošanā atrodas plūdu riskam pakļauta infrastruktūra vai infrastruktūra, kuras noturībai pret plūdu riskiem nepieciešama plūdu risku mazināšanas infrastruktūras izbūve, pārbūve vai atjaunošana.

Aicinām pārskatīt noteikumu projekta 3. pielikuma 4. kvalitātes vērtēšanas kritērija “Projekta īstenošanas vietas iedzīvotāju tvērums” punktu skaitu, palielinot šī kritērija īpatsvaru projekta kopējā kvalitātes vērtējumā. Vienlaikus precizējot kritērija aprēķinu, aizstājot to ar kritēriju, kas raksturo publiskā ieguldījuma efektivitāti plūdu riska mazināšanā. Kritērija ietvaros projekta ieguvumu ierosinām noteikt kā projekta īstenošanas rezultātā no plūdu riska aizsargāto iedzīvotāju skaita attiecību pret projekta īstenošanai nepieciešamā publiskā finansējuma apjomu EUR. Augstāks vērtējums piešķirams projektiem, kuros uz vienu publiski ieguldīto EUR tiek nodrošināta plūdu riska samazināšana lielākam iedzīvotāju skaitam. Šāda pieeja ļautu projektu atlasē vienlaikus ņemt vērā gan projekta radīto sabiedrisko ieguvumu, gan tā sasniegšanai nepieciešamo publisko finansējumu, tādējādi dotot priekšroku projektiem ar augstāku publiskā ieguldījuma efektivitāti.

Aprēķina formula būtu: Publiskā ieguldījuma efektivitāte = no plūdu riska aizsargāto iedzīvotāju skaits / publiskā finansējuma apjoms EUR.

-