Atzinums

Lūdzam skaidrot vai nepieciešamības gadījumā precizēt noteikumu projekta 22.1.apakšpunkta redakciju attiecībā uz finansējuma piešķiršanu no īpaši izveidotas nacionālas vai pārnacionālas budžeta programmas ietvaros, ievērojot, ka valsts budžetā nav šāda programmu sadalījuma.   

-

Ņemot vērā, ka noteikumu projekta 23.punktā paredzētajam nosacījumam par būvdarbu līgumcenas indeksācijas noteikumu iekļaušanu publiskajā būvdarbu līgumā ir ietekme uz valsts budžetu, uzskatām, ka ir jāaizpilda anotācijas 3.sadaļa, sniedzot attiecīgu ietekmes novērtējumu un skaidrojumu. Turklāt norādām, ka budžeta iestādei, slēdzot būvdarbu līgumu, būs jānodrošina arī tajā paredzētā indeksācijas nosacījumu izpilde, bet jāņem vērā, ka atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.pantā noteiktajam uzņemtās saistības, kas pārsniedz piešķirto asignējumu vai pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē, nav uzskatāmas par valsts saistībām, attiecīgi budžeta iestādēm līguma slēgšanas brīdī ir jābūt skaidram, no kādiem līdzekļiem tās segs saistības, kas veidosies indeksācijas nosacījumu izpildes rezultātā. Lai izpildītu normatīvos aktos noteiktās prasības, slēdzot līgumus nepieciešams noteikt maksimālos indeksācijas griestus, vienlaikus veidojot arī finanšu resursu rezervi to izpildei.

-

MK noteikumu projekta 7.punktā ir noteikts, ka līdz līgumā noteiktajam kārtējā mēneša datumam, kas nav vēlāks kā kārtējā mēneša 10. datums, būvdarbu veicējs iesniedz pasūtītājam būvdarbu izpildes aktu par iepriekšējā mēneša laikā izpildīto būvdarbu apjomu un izmaksām. MK noteikumu projekta 8. punktā ir noteikts, ka Pasūtītājs pieņem būvdarbus un paraksta būvdarbu izpildes aktu šādos termiņos:
8.1. ja būvdarbu līgumcena nepārsniedz EUR 170 000 - desmit darba dienu no akta saņemšanas dienas;
8.2. pārējos gadījumos – divdesmit darba dienu laikā no akta saņemšanas dienas.

AST vērš uzmanību uz Grāmatvedības likuma 13.panta pirmo daļu, kurā ir noteikts, ka ārējie un iekšējie attaisnojuma dokumenti par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem iegrāmatojami pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā attaisnojuma dokuments ir saņemts vai izsniegts (nosūtīts), un ne vēlāk kā līdz tā finanšu pārskata parakstīšanas datumam, kuru sagatavo par šo pārskata periodu.
Ja būvdarbu izpildes akts tiek iesniegts līdz katra mēneša desmitajam datumam un parakstīts divdesmit darba dienu laikā no tā saņemšanas dienas, nav iespējams ievērot Grāmatvedības likuma normas.
Vienlaikus AST vērš uzmanību uz to, ka katrā uzņēmumā apmaksas termiņi un kārtība ir atšķirīgi.
Ņemot vērā minēto, ierosinām pasūtītāja tiesības izvēlēties būvdarbu izpildes akta iesniegšanas un parakstīšanas termiņus.
 

-

MK noteikumu projekta 1. pielikuma "Būvdarbu nodošanas un pieņemšanas akts" 1. punktā ir noteikts, ka Puses apliecina, ka Uzņēmējs saskaņā ar Līgumu un tā pielikumiem Pasūtītāja interesēs un pienācīgā kvalitātē ir izpildījis Būvdarbus pilnā apjomā un atbilstošā kvalitātē, izņemot atbilstoši Līguma ______. punktam šī akta pielikumā "Defektu saraksts" norādītos, līdz šī akta sagatavošanas dienai, nenovērstus maznozīmīgus Būvdarbu defektus. Uzņēmējs apņemas novērst šī akta pielikumā norādītos maznozīmīgos Būvdarbu defektus ____ dienu/nedēļu/mēnešu laikā no šī akta parakstīšanas dienas. Gadījumā, ja Uzņēmējs nepilda savas saistības atbilstoši noteiktajam, Pasūtītājam ir tiesības piesaistīt papildus darbaspēku attiecīgo Būvdarbu defektu novēršanai, un Uzņēmēja pienākums ir 5 (piecu) darba dienu laikā apmaksāt Pasūtītājam izdevumus un/vai zaudējumus, kas Pasūtītājam radušies Būvdarbu defektu dēļ (ja attiecināms).
AST konstatēja, ka iepriekšminētajā pielikumā nav paredzētas pušu tiesības būvdarbu pieņemšanas un nodošanas aktā norādīt atliktos darbus.
AST norāda, ka var būt gadījumi, kad pēc pieņemšanas - nodošanas akta parakstīšanas nepieciešams veikt atliktos darbus, tādējādi nodrošinot objekta laicīgu ekspluatācijas uzsākšanu. AST norāda, ka pie šādiem darbiem ir pieskaitāmi kosmētiski uzlabojumi, apzaļumošana, teritorijas labiekārtošana utml., kas neietekmē objekta ekspluatācijas uzsākšanu.

Tādējādi lūdzam papildināt 1. pielikumu ar noteikumu, ka būvdarbu pieņemšanas un nodošanas aktā pasūtītājs var norādīt arī atliktos darbus, ja tādi ir.  

 

-

MK noteikumu projekta 1. pielikuma "Būvdarbu nodošanas un pieņemšanas akts" 1. punktā citastarpā ir noteikts, ka, parakstot šo aktu Puses apliecina un konstatē sekojošo: Puses apliecina, ka Uzņēmējs saskaņā ar Līgumu un tā pielikumiem Pasūtītāja interesēs un pienācīgā kvalitātē ir izpildījis Būvdarbus pilnā apjomā un atbilstošā kvalitātē, izņemot atbilstoši Līguma ______. punktam šī akta pielikumā "Defektu saraksts" norādītos, līdz šī akta sagatavošanas dienai, nenovērstus maznozīmīgus Būvdarbu defektus.
AST norāda, ka defekti var rasties ne tikai Būvdarbu pieņemšanas un nodošanas akta parakstīšanas brīdī, bet arī pēc tā parakstīšanas.
Būvdarbu pieņemšanas un nodošanas aktā nebūtu jānorāda, ka būvdarbi ir izpildīti pilnā apjomā un atbilstošā kvalitātē. Tā vietā rosinām norādīt, ka uzņēmējs izpildījis visus Līgumā noteiktos darbus.
 

-

MK noteikumu projektā nav paredzētas pasūtītāja vienpusējas tiesības noteikt līguma samaksas ieturējumu. MK noteikumu projekta 30.punktā ir paredzēts regulējums atbilstoši kuram līgumsaistību nodrošinājuma veidu – ieturējumu – var izvēlēties būvdarbu veicējs. Līdz ar to – ja būvdarbu veicējs ieturējuma noteikšanu neizvēlēsies, Pasūtītājam nebūs iespēju to saņemt. Līguma izpildes nodrošinājums apdrošināšanas iestāžu un kredītiestāžu izsniegto galvojumu veidā ne vienmēr nodrošina līguma saistību izpildi. Apdrošināšanas iestāžu un kredītiestāžu izsniegtajiem līguma izpildes nodrošinājumiem ir noteikts derīguma termiņš. Pagarinot līguma termiņu, pastāv risks, ka uzņēmējs nepagarinās Līguma izpildes nodrošinājumu. Līdz ar to pasūtītājs nevarēs saņemt līguma izpildes nodrošinājumu Līguma pagarinājuma gadījumā. Šāda situācija nebūtu iespējama, ja tiek saglabāts līguma samaksas ieturējuma institūts. Kā otra alternatīva minētajam ir iesakāma sākotnējā līguma izpildes nodrošinājuma iesniegšana, nosakot tā galīgo termiņu - garantijas perioda beigas. Atbilstoši minētajam, uzsākot garantijas termiņu, līguma izpildes nodrošinājums tiktu samazināts uz tādu apjomu, kāds tas pienākas saskaņā ar MK noteikumu projektā minēto regulējumu par garantijas izpildes nodrošinājumu. Šādā gadījumā nebūtu iespējama situācija, kad līgumsaistību izpildes garantija nav spēkā kādā no līguma darbības periodiem.

AST ierosina Līguma izpildes nodrošinājuma veida izvēli atstāt Pasūtītāja ieskatā. Papildus AST ierosina noteikt, ka ieturējuma veidā var noteikt arī daļu līgumsaistību nodrošinājumu.
 

-

Saskaņā ar MK noteikumu projekta 31. punktu pasūtītājs līgumā var paredzēt līgumsodu, līgumsodu kopējā vērtība, neskaitot līgumsodu par saistību neizpildīšanu īstā laikā (termiņā), ja tāds ir paredzēts, nevar pārsniegt 10% (desmit procenti) no būvdarbu līgumcenas. 
Civillikuma 1716. pants paredz ierobežojumu tādiem līgumsodiem, kas noteikti par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā - konkrētā līgumsoda ierobežojumu līdz 10%. Nav pieļaujams ar Ministru kabineta noteikumiem sašaurināt Civillikumā noteikto līgumsoda apmēru. Tādējādi ierosinām līgumsodu noteikt atbilstoši Civillikuma normām.

-

Atbilstoši MK noteikumu projekta 10. punktam, ja pasūtītājs nepieņem būvdarbus, tas iesniedz būvdarbu veicējam pretenziju, kurā norādītas ar līguma noteikumiem pamatotas nepilnības, kuru dēļ pasūtītājs nevar parakstīt būvdarbu izpildes aktu, ja nepilnības nav saistītas ar būvdarbu kvalitāti, vai ar atbildīgo būvuzraugu saskaņotu defektu aktu, kurā norāda konstatētos būvdarbu defektus, kā arī būvdarbu izpildes aktā vai būvdarbu nodošanas un pieņemšanas aktā norādītus neatbilstošus faktiski izpildīto būvdarbu apjomus vai būvdarbu izmaksas. Ja būvdarbu veicējs nepiekrīt pasūtītāja uzskaitītajiem defektiem vai iebildumiem par faktiski izpildīto būvdarbu apjomiem, būvdarbu veicējs desmit darba dienu laikā no defektu akta saņemšanas dienas iesniedz pasūtītājam atbildīgā būvdarbu vadītāja parakstītus rakstiskus iebildumus par defektu aktā norādīto. Pasūtītājam, ja tas nepiekrīt atbildīgā būvdarbu vadītāja iebildumiem attiecībā uz izpildīto būvdarbu apjomiem vai defektu aktā iekļautajiem defektiem būves konstrukcijās, ir pienākums pasūtīt būves ekspertīzi par veikto būvdarbu kvalitāti. Publiskā būvdarbu līguma gadījumā ekspertīzes uzdevums ir novērtēt faktiski izpildīto būvdarbu apjomu, atbilstību būvprojektēšanas dokumentācijai, atbilstošo būvizstrādājumu un to atbilstošās iestrādes tehnoloģijas piemērošanu. Apvienotajā publiskā projektēšanas un būvdarbu līgumā ekspertīzes uzdevums ir noteikt būves vai būves daļas atbilstību normatīvo aktu un pasūtītāja noteiktajām prasībām, kā arī faktiski izpildīto būvdarbu apjomu, atbilstību būvprojektēšanas dokumentācijai, atbilstošo būvizstrādājumu un to atbilstošās iestrādes tehnoloģijas piemērošanu.

AST norāda, ka ekspertīze par iespējams neatbilstoši veiktiem būvdarbiem var ievērojami kavēt un sadārdzināt būvdarbu izpildi. Ekspertīzes iepirkuma veikšana var aizņemt vairākus mēnešus un, ja par katru neatbilstību ir nepieciešams ekspertīzes atzinums, būvobjekts nevar tikt laicīgi īstenots.

Obligāta ekspertīzes veikšana faktiski dod iespēju būvdarbu veicējam noraidīt jebkādus pasūtītāja konstatētos defektus objektā. Pastāv risks, ka, lai laicīgi īstenotu objektu, Pasūtītājs var nerosināt defektu labošanu un ekspertīzes veikšanu. Šādā gadījumā būvobjekts var tikt pieņemts ekspluatācijā ar defektiem, radīt apdraudējumu videi un cilvēkiem.

AST arī norāda, ka 2014. gada 19. augusta MK noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 61. punkts paredz tiesības, nevis pienākumu veikt ekspertīzi būves defektu noskaidrošanai.
Tādējādi attiecībā uz būvdarbu kvalitātes noskaidrošanu ekspertīzes ceļā iesakām saglabāt esošo regulējumu, nenosakot to kā obligātu pienākumu būvniecības dalībniekiem.

 

-

MK noteikumu projekta 22.3. punkts nosaka, ka no katrā būvdarbu izpildes aktā noteiktās summas (bez pievienotās vērtības nodokļa) par faktiski izpildītajiem būvdarbiem, pirms tās izmaksas būvdarbu veicējam pasūtītājs ietur būvdarbu garantijas laika ieturējumu līdz 5 % (pieci procenti) no būvdarbu līgumcenas, ja būvdarbu veicējs ir izvēlējies šādu garantijas saistību nodrošinājuma veidu saskaņā ar šo noteikumu 29.punktu. Ar minēto nosacījumu tiek paredzēta būvdarbu veicējam izvēles brīvība izvēlēties garantijas saistību nodrošinājuma veidu. Ievērojot iepriekšējā punktā pausto viedokli par būvdarbu veicēju iespējamo nespēju iesniegt garantijas saistības nodrošinājumu pēc faktiski izpildītajiem būvdarbiem un bažas par pasūtītāja risku palikt bez garantijas saistību nodrošinājumu uz būvdarbu garantijas periodu, nebūtu pieļaujams atstāt būvdarbu veicēja ziņā rīcības brīvību izvēlēties garantijas saistības nodrošinājuma veidu.
Lūdzam MK noteikumu projektā izvērtēt iespēju paredzēt  šādu kārtību:
a) pasūtītājs no katrā būvdarbu izpildes aktā noteiktās summas par faktiski izpildītajiem būvdarbiem, pirms tās izmaksas būvdarbu veicējam ietur būvdarbu garantijas laika ieturējumu līdz 5% no būvdarbu līgumcenas;
b) pēc būvdarbu nodošanas un pieņemšanas akta abpusējas parakstīšanas, būvdarbu veicējam ir tiesības iesniegt garantijas saistību nodrošinājumu un uz tā pamata pasūtītājs veic ieturētās naudas summas izmaksu būvdarbu veicējam.

Vēršam uzmanību, ka līdz šim VNĪ šādi ir rīkojusies, kas, VNĪ ieskatā, pasargā pasūtītāju no riskiem un nerada lieku finansiālo slogu būvdarbu veicējam.

 

-

Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"  (turpmāk - VNĪ) atbilstoši savai kompetencei ir izskatījusi  Ekonomikas ministrijas atkārtoti precizēto Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti iekļaujamiem noteikumiem un to saturu” (VSS-1) un informē, ka uztur iepriekš izteiktos  iebildumus un priekšlikumus (Finanšu ministrijas 2021.gada 16.jūlija atzinums Nr.10-1-6/7 – 1-878 par precizēto noteikumu projektu), jo tie nav ņemti vērā, kā arī nav tikuši skaidroti izziņā par atzinumos paustajiem iebildumiem.

MK noteikumu projekta 22.2. apakšpunkts nosaka, ka par faktiski izpildītajiem būvdarbiem pēdējā mēnesī, pasūtītājs maksā būvdarbu veicējam trīsdesmit kalendāro dienu laikā no līguma noteikumiem atbilstoša būvdarbu veicēja sagatavota rēķina saņemšanas, izņemot gadījumus, kad normatīvajos aktos par attiecīgā ārvalstu finanšu instrumenta īstenošanu ir noteikta atšķirīga samaksas kārtībā par izpildītajiem būvdarbiem. Rēķinam pievieno garantijas saistību nodrošinājumu, ja garantijas nodrošinājums nav 22.3.apakšpunkta noteiktajā kārtībā veikts samaksas ieturējums.
Lūdzam skaidrot, kā turpmāk ir risināms jautājums ja būvdarbu veicējs rēķinam nevar pievienot garantijas saistību nodrošinājumu tā iemesla dēļ, ka neviena no kredītiestādēm vai apdrošināšanas sabiedrībām atsaka šādas garantijas izdošanu, vai arī pievienotais garantijas saistību izpildes nodrošinājums neatbilst šo MK noteikumu projekta 30. punktam. Šāda situācija faktiski var izveidoties, it sevišķi, ja būvdarbu veicējam ir pasliktinājies finansiālais stāvoklis un garantijas izdevēji atsaka izdot pirmā pieprasījuma garantiju. Vai pasūtītājs ir tiesīgs neveikt samaksu par faktiski izpildītajiem būvdarbiem pēdējā mēnesī? Vai pasūtītājs ir tiesīgs neveikt šādu izmaksu līdz garantijas termiņa beigām, ja netiek iesniegts garantijas saistību nodrošinājums? Ja pasūtītājam rodas prasījums attiecībā par defektu novēršanu būvdarbu garantijas laikā, vai pasūtītājam ir tiesības šo prasījumu vērst no aizturētās samaksas par faktiski izpildītajiem būvdarbiem pēdējā mēnesī? VNĪ vēlas norādīt, ka pasūtītājam nebūs pamats neveikt samaksu, jo būvdarbi faktiski būs izpildīti un no pasūtīja puses jau pieņemti ar pieņemšanas – nodošanas akta parakstīšanu, un būvdarbu veicējs būs iesniedzis attiecīgu rēķinu. Līdz ar to pasūtītājam ir jāveic norēķins ar būvdarbu veicēju. Ja būvdarbu veicējs neiesniedz garantijas saistību nodrošinājumu, pasūtītājam rodas risks attiecībā uz prasījumu par defektu novēršanu būvdarbu garantijas laikā, jo pasūtītāja rīcībā nav nekāds garantiju saistību nodrošinājuma veids. Tas nozīmē, ka pasūtītājs paliek bez saistību izpildes nodrošinājuma uz garantijas termiņu. VNĪ praksē ir bijuši gadījumi, kad būvdarbu veicējs nav spējis iesniegt garantijas saistības nodrošinājumu, bet tādā gadījumā VNĪ rīcībā ir palikusi no būvdarbu veicēja veiktās samaksas garantijas laika ieturējums 5%, ar ko VNĪ ir nodrošinājis savus prasījumus būvdarbu garantijas laikā.

Lai novērstu šādu risku pasūtītāja pusē, lūdzam, papildināt MK noteikumu projektu  22.2. apakšpunktu ar jaunu teikumu.

 

22.2. par faktiski izpildītajiem būvdarbiem pēdējā mēnesī, pasūtītājs maksā būvdarbu veicējam trīsdesmit kalendāro dienu laikā no līguma noteikumiem atbilstoša būvdarbu veicēja sagatavota rēķina saņemšanas, izņemot gadījumus, kad normatīvajos aktos par attiecīgā ārvalstu finanšu instrumenta īstenošanu ir noteikta atšķirīga samaksas kārtībā par izpildītajiem būvdarbiem. Rēķinam pievieno garantijas saistību nodrošinājumu, ja garantijas nodrošinājums nav 22.3.apakšpunkta noteiktajā kārtībā veikts samaksas ieturējums. 
Būvdarbu veicējs ir tiesīgs iesniegt rēķinu, ja tam tiek pievienots garantiju saistību izpildes nodrošinājums, kas atbilst šo noteikumu 30. apakšpunktam un to ir apstiprinājis pasūtītājs.

Ar noteikumu projekta 23.punktu tiek noteikts pienākums publiskā būvdarbu līgumā paredzēt būvdarbu līgumcenas indeksāciju, bet netiek noteikti indeksācijas noteikumi, atstājot pasūtītāja ziņā konkrēta indeksācijas modeļa paredzēšanu. Var piekrist, ka konkrēti līgumcenas indeksācijas noteikumi ir izstrādājami individuāli attiecībā uz katru konkrēto līgumu, ņemot vērā konkrētās būvniecības ieceres raksturojumu u.tml., tomēr vienlaikus tā kā faktiski tiek paredzēts pienākums jebkurā publiskā būvdarbu līgumā (neatkarīgi no līgumcenas vai citiem kritērijiem) paredzēt līgumcenas indeksāciju, Ekonomikas ministrijai ir nepieciešams nodrošināt  līgumā integrējamus vispārīgos līgumcenas indeksācijas piemērošanas noteikumus, iekļaujot tos noteikumu projektā vai izstrādājot atsevišķas vadlīnijas. Tāpat izvērtējams, vai līgumcenas indeksācijas pienākums  ir attiecināms uz jebkuru būvdarbu līgumu, apsverot iespēju to paredzēt, piemēram, attiecībā uz līgumiem pie konkrētām līgumcenu vērtībām.

-

Lūdzam no MK noteikumu 22.1. apakšpunkta svītrot atsauci uz MK noteikumu 22.6. apakšpunktu, jo šāda apakšpunkta precizētajā MK noteikumu projektā vairs nav.

-

Aicinām svītrot no MK noteikumu projekta 30.punkta vārdu "beznosacījuma" un aiztāt vārdu "polise"ar vārdu "līguma",  tādējādi salāgojot lietotos terminus ar šajā punktā un MK noteikumu projekta 29. punktā veiktajiem precizējumiem, nosakot, ka ir “pirmā pieprasījuma garantijas apdrošināšanas līgums”.

-

Vēršam uzmanību, ka MK sēdes protokollēmuma projekta datnes vietā ir pievienots noteikumu projekta 1.pielikums "Būvdarbu nodošanas un pieņemšanas akts".

-