Atzinums

Noteikumu projekta 2.punkts paredz atbalstu komersantiem, dzēšot Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu, citu valsts noteikto maksājumu un ar tiem saistīto maksājumus (nokavējuma naudas un sodas naudas), izņemot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt anotācijas 3.sadaļā sniegto informāciju, norādot ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem 2023.gadā 10 000 000 euro apmērā, vienlaikus svītrojot norādītās izmaiņas valsts budžeta izdevumos 2023.gadā 10 031 980 euro apmērā, kā arī informāciju par nepieciešamā finansējuma aprēķinu un pārdali no budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Papildus lūdzam precizēt kārtējo gadu, kas ir 2023.gads.

-

No noteikumu projekta un anotācijā ietvertā skaidrojuma nav viennozīmīgi izprotams, vai Ekonomikas ministrijas piedāvātais atbalsta risinājums paredz:
-  nodokļu parādu dzēšanu, kas nozīmē, ka nav nepieciešams finansējums 10 000 000 euro apmērā, jo atbalsts paredz no Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēm dzēst nodokļu maksātāja aprēķināto nodokļu maksājumu summu jeb, citiem vārdiem runājot, nodokļu maksātājs tiek atbrīvots no nodokļu saistību izpildes (līdzīgi kā tas ir gadījumos, kad nodokļu maksātājs ir izslēgts no attiecīgajiem reģistriem jeb ir iestājies piedziņas noilgums) vai
-  nodokļu parādu segšanu (nomaksu), kas nozīmē, ka ir nepieciešams finansējums 10 000 000 euro apmērā, jo atbalsts paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests valsts atbalstu ieskaitīs kā nodokļu maksātāja nodokļu maksājumu vienotajā nodokļu kontā (šajā gadījumā nodokļu maksātāja aprēķinātā nodokļu maksājumu saistība no Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēm netiek dzēsta).

Ievērojot minēto, lūdzam Ekonomikas ministriju atbilstoši tās izvēlētajam atbalsta risinājumam pārskatīt un precizēt noteikumu projektu un tā anotāciju (tajā skaitā lietojot vienotu terminoloģiju), lai novērstu pretrunas starp noteikumu projektā ietverto tiesisko atbalsta regulējumu un anotācijā sniegto skaidrojumu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka līdzšinējā komunikācijā ar Eiropas Komisiju, Ekonomikas ministrija skaidroja, ka zaudējumi ir radušies 5.1.apakšpunktā minētajā nozarē, attiecīgi 6.punktā būtu jāsaglabā redakcija, ka zaudējumiem ir jābūt saistītiem ar šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minēto nozari. Lūdzam precizēt šo punktu un sniegt atbilstošu skaidrojumu anotācijā.
 

-

Tiesību normai jābūt formulētai tik precīzi un skaidri, lai ikviens varētu paredzēt tās piemērošanas sekas, kā arī tā, lai norma nodrošinātu aizsardzību pret tās patvaļīgu piemērošanu. Ja tiesību normā ir ietverti ierobežojumi, tiesību normas autoram būtu jāspēj paskaidrot pamatojums šādu ierobežojumu nepieciešamībai. Tomēr noteikumu projekta 14.punkta redakcija ir veidota pretēji minētajam. Pirmkārt, anotācija nav ietverts skaidrojums paredzētajam ierobežojumam – atbalsts netiek izmantots valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu samaksai (jeb atbilstoši noteikumu projekta terminoloģijai – segšanai). Lūdzam šo ierobežojuma nepieciešamību skaidrot anotācijā. Otrkārt, noteikumu punktā tiek lietota terminoloģija gan “dzēšana”, gan “segšana”. Saskaņā ar vispārējo nodokļu normatīvo regulējumu nodokļu pamatparādu dzēš tikai tiek tikai gadījumos, ja ir iestājušies objektīvi pamatoti apstākļi, kuru rezultātā nodokļu maksātājs ir atbrīvots no vispārējā pienākuma – noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas, un nodokļu administrācija atbrīvota no pienākuma – piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nenomaksātos nodokļus, nokavējuma naudas, soda naudas un citus valsts noteiktos maksājumus (turpmāk – maksājumi). Tā kā no noteikumu projektā ietvertā regulējuma izriet, ka nodokļu maksātājs no vispārējā pienākuma netiek atbrīvots, bet viņa vietā viņa aprēķinātos maksājumus samaksā valsts, attiecīgi lūdzam noteikumu projektā nelietot terminoloģiju “dzēšana”. Treškārt, nav saprotams, kas domāts ar tiesību normā ietverto norādi “atbalsts tiek izmantots komersanta šo maksājumu parādu apmaksai atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta saskaņotajam grafikam”. Vai ar šo saskaņoto grafiku ir domāts maksājuma grafiks, kas izriet jau no piešķirtā samaksas termiņa pagarinājuma, noslēgtās vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgtās vienošanās līguma, jeb ir plānots, ka valsts atbalsts komersantam tiks piešķirts, pamatojoties uz saskaņotu grafiku. Lūdzam tiesību normu pārskatīt, novēršot attiecīgās šaubas. Ceturtkārt, nav saprotams, kādiem mērķiem atbalstu sniedz – kārtējo nodokļu maksājumu segšanai, vai nodokļu parādu segšanai, vai nodokļu parādu un kārtējo nodokļu maksājumu segšanai. Lūdzam precizēt projekta regulējumu. Piektkārt, vērtējot 14.punktu kontekstā ar 15.punktā noteikto, nav saprotams, vai komersantam, lai tas nezaudētu tiesības uz valsts atbalstu (jeb – lai tas saņemtu valsts atbalstu, Valsts ieņēmumu dienestam ieskaitot budžeta kontā komersanta vietā tā aprēķinātos maksājumus), ir pienākums uz atbalsta piešķiršanas brīdi (tas ir dienā, kurā Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu) samaksāt visu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda summu, kurai ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, vai noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums, jeb šo nodokļa parāda summu tas būs tiesīgs turpināt maksāt saskaņā ar iepriekš piešķirto samaksas grafiku. Lūdzam minētās šaubas novērst, noteikumu projektu pilnveidojot. Sestkārt, no noteikumu projekta nav viennozīmīgi skaidrs, vai atbalsts ir izmantojams tikai nodokļu parāda segšanai, kas komersantam ir uz atbalsta piešķiršanas brīdi jeb arī kārtējo maksājumu segšanai, tas, ir maksājumiem, kas komersantam izveidojas pēc dienas, kurā Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par atbalsta piešķiršanu. Tā, piemēram, anotācijā ietverts piemērs, ka gadījumos, ja komersanta nodokļu parāds ir lielāks par piešķirtā atbalsta summu, tad ar valsts atbalstu tiek segta daļa parāda. Līdzīgu skaidrojumu anotācijā būtu nepieciešams ietvert arī attiecībā uz gadījumiem, ja aprēķinātā atbalsta summa ir lielāka par nodokļu parāda summu.

-

Ievērojot anotācijas 1.3.sadaļā norādīto, ka: "Pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas Ekonomikas ministrija virzīs saskaņoto Noteikumu projektu uz Ministru kabinetu apstiprināšanai.", nav skaidrs, kādēļ anotācijas 5.4.sadaļā Ekonomikas ministrija norādā, ka "Ekonomikas ministrija 5 darbdienu laikā pēc Noteikumu projekta pieņemšanas sagatavos un iesniegs ar Finanšu ministriju saskaņotu paziņojumu Eiropas Komisijai par Projektu, izmantojot Eiropas Komisijas pārziņā esošo elektroniskās paziņošanas sistēmu – SANI 2". Ievērojot izteikto iebildumu, lūdzam precizēt anotāciju atbilstoši Ekonomikas ministrijas plānotajām darbībām.

-