Atzinums

Kā izriet no informatīvā ziņojuma par Igaunijas un Latvijas atkrastes vēja kopprojekta ELWIND īstenošanu (turpmāk – ziņojums), kopprojektu ELWIND (turpmāk – kopprojekts) ir paredzēts īstenot līdz 2030. gada sākumam, kur 2026. gadā ir paredzēta būvniecības tiesību izsole un 2030. gadā būtu jāsāk atkrastes vēja parka ekspluatācija. Saskaņā ar ziņojuma 5.2. punktu no 2022. gada līdz 2025. gadam ir paredzēts veikt kopprojekta izpētes posmu, kas ietver nepieciešamā likumiskā ietvara izmaiņu aktualizāciju.
Savukārt attiecībā uz iespējamiem nepieciešamiem grozījumiem normatīvajos aktos ziņojumā ir norādīti Ministru kabineta 2014. gada 14.oktobra noteikumi Nr. 631 ”Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.631).

Saskaņā ar ziņojumu atkrastes vēja parku attīstībai ir plānots piesaistīt privātos investorus un izsolē tiks izsolīta licence jūras telpas un saistīto teritoriālo laukumu izmantošanai uz 30 gadiem (ziņojuma 7. punkts). Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija vērš uzmanību, ka šī brīža situācijā licence, kas pieļauj paredzēto būvju celtniecību un ekspluatāciju būs vienīgais, ko investors izsoles ceļā iegūs. Šobrīd valsts teritoriālie ūdeņi (izņemot jūras piekrastes joslu) un ekskluzīvā ekonomiskā zona nav vispār iekļautas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Līdz ar to uzceltās būvēs nebūs iespējams nekur ierakstīt (tai skaitā zemesgrāmatā) un nostiprināt uz tām īpašuma tiesības. Savukārt pati licence, kā noprotams, ir konkrētai personai izsniegta tiesības paredzošs instruments, kas ir saistīts ar personu (līdz ar to, ja nav atbilstoša regulējuma, licence nav objekts, ko būtu iespējams atsavināt vai ieķīlāt). Tādējādi esošās tiesību sistēmas ietvaros, lai arī ir iespējams nodot tiesības celt un ekspluatēt atkrastes vēja parkus, šī procesa rezultātā nevar radīt nekustamo īpašumu kā īpašuma tiesību objektu vai atsavināmus, ieķīlājamus un citādā ziņā civiltiesiskā apgrozībā esošus objektus.
Minētais pats par sevi nav problēma, ja konkrētajā nozarē licence ar piešķirtajām tiesībām ir pietiekams nodrošinājums, lai potenciāli investori paši finansētu vēja parku celtniecību (kā licenciāti) vai tiem būtu iespējams piesaistīt finansējumu to celtniecībai. Vienlaikus, ja situācija tāda nav, un pēc izsoles aktualizējas jautājums par ieķīlājamu objektu esamību (ko prasa, piemēram, kredītiestādes, lai finansētu vēja parka celtniecību) bez plašākiem grozījumiem normatīvajos aktos var veidoties stāvoklis, kurā celtniecība nevar sākties tam paredzētajā laikā (2026. gadā). Vēršam uzmanību, ka šādu situāciju nebūs iespējams risināt steidzamības kārtībā ne dažu mēnešu, ne gada laikā, jo runa ir par grozījumiem virknē normatīvo aktu, tai skaitā likumos, lai izveidotu tiesisko bāzi īpašuma tiesību objektu esamībai jūrā, to apritei un mijiedarbībai ar licenču režīmu un citiem apstākļiem.
Kā jau minēts, iespējams, minētie apsvērumi nav izšķiroši, ja atkrastes vēja parki kā investīciju projekti veiksmīgi tiek realizēti un funkcionē licenču režīmā. Tomēr, lai to konstatētu, būtu padziļināti jāpēta tiesiskie režīmi valstīs, kur šādi investīciju projekti ir realizēti un darbojas. Būtu jāsaprot investīciju piesaistes darbības modeļi un tiesību instrumenti, kas šajos modeļos tiek izmantoti.

Tieslietu ministrija aprakstītos jautājumu aktualizē, jo ostu un speciālo ekonomisko zonu pārvaldes pēdējos gados aktīvi paudušas nostāju, ka investīciju projektu realizācija tajās nav iespējama, ja uz piešķirto tiesību bāzes netiek radīti civiltiesiskā apgrozībā esoši objekti. Vienlaikus minēto teritoriju pārvaldītāji arī aktualizē jautājumu par to, ka 30 gadu termiņš ir pārāk īss, lai realizētu liela apmēra investīciju projektus, kuru paredzētais dzīves cikls ir ilgāks par 30 gadiem (to realizācija ir iespējama tikai, paredzot kompensāciju izmaksu termiņa beigās neamortizēto investīciju apmērā, kas rada ekosistēmu, kurā publisko tiesību subjektiem ir jāiesaistās saimnieciskās darbības veikšanā).

Ievērojot iepriekšminēto, ja kopprojekta izpētes posmā tiks vērtēta grozījumu nepieciešamība tikai Noteikumos Nr. 631, pastāv risks, ka projekta realizācija tam paredzētajos termiņos nebūs iespējama un laika nobīde tā realizācijā varētu būt vairāku gadu garumā. Līdz ar to ir svarīgi, ka izpētes process tiesiskās bāzes aktualizācijai tiek veikts savlaicīgi un vērtējot to plašākā spektrā, nekā tikai Noteikumu Nr. 631 kontekstā.

Līdz ar to lūdzam Ekonomikas ministriju:
1) papildināt ziņojumu ar izpētes posmā veicamajām darbībām, lai izvērtētu, vai atkrastes vēja parku kā investīciju projektu realizācijai šobrīd ir pietiekama tiesiskā bāze, ne tikai no pašas celtniecības tiesību piešķiršanas aspekta;
2) papildināt ziņojuma 7.punktu ar sīkāku informāciju par Noteikumos Nr. 631 paredzētajiem grozījumiem;
3) izvērtēt nepieciešamību papildināt ziņojumu, kā ari Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu ar attiecīgiem uzdevumiem un termiņiem tiesību aktu grozījumu nepieciešamības izvērtēšanai un šādu tiesību aktu projektu sagatavošanai.

-