Projekta ID
24-TA-3257Atzinuma sniedzējs
Klimata un enerģētikas ministrija
Atzinums iesniegts
04.02.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
"Nozares likumā regulējamā jautājumā var noteikt no šā likuma atšķirīgu regulējumu, ja tas izriet no Latvijas Republikai saistošas Eiropas Savienības vai starptautisko tiesību normas.".
Iebildums
Pievienojos iebildumam par to, ka anotācijā nepieciešams izvērst skaidrojumu, kādos gadījumos nozares regulējumā var noteikt no šā likuma atšķirīgu regulējumu. Arī Eiropas Padomes un Parlamenta direktīvas (ES) 2024/3019 (2024. gada 27. novembris) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu 29. pantā "Sodi" ir paredzēts, ka nosakot sodus, ņem vērā, vai pārkāpums ir atkārtojies, vai arī tam ir vienreizējs raksturs.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
"Nozares likumā regulējamā jautājumā var noteikt no šā likuma atšķirīgu regulējumu, ja tas izriet no Latvijas Republikai saistošas Eiropas Savienības vai starptautisko tiesību normas.".
Iebildums
Projektā paredzēts, ka nozares likumā var noteikt atšķirīgu regulējumu no Administratīvās atbildības likuma, ja tas izriet no Latvijas Republikai saistošas Eiropas Savienības vai starptautisko tiesību normas. Papildus tam norādīts, ka tas attiecas tikai uz Administratīvās atbildības likuma 2. pantā ietvertajiem regulējuma jautājumiem.
Lūdzam anotācijā skaidrot kādos gadījumos nozares likumā “var” noteikt no AAL atšķirīgu regulējumu, ietverot konkrētus piemērus no plašāka skaita nozaru, t.sk. vides aizsardzības jomas, un kādos gadījumos tas nebūtu piemērojams, ietverot noteiktus kritērijus izvērtēšanai.
Transponējot, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvas 2024/1785/ES, ar ko groza direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām 79. panta un Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. oktobra direktīvas 2024/2881, ar ko groza direktīvu 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai 29.panta prasības attiecībā uz sankcijām nacionālajos tiesību aktos vides jomā, sankciju regulējums nosaka, ka administratīvajiem naudas sodiem jābūt iedarbīgiem, un kas pārkāpuma izdarītājiem atņem ekonomisko ieguvumu, kas gūts no pārkāpumiem. Tādējādi tiek vērtēts arī ekonomiskais ieguvums, tostarp labums, kas tiek gūts no prasību neievērošanas. Nosakot administratīvos naudas sodus, jāņem vērā arī pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, proti, pārkāpuma atkārtotība. Arī Eiropas Padomes un Parlamenta direktīvas (ES) 2024/3019 (2024. gada 27. novembris) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu 29. pantā "Sodi" ir paredzēts, ka nosakot sodus, ņem vērā, vai pārkāpums ir atkārtojies, vai arī tam ir vienreizējs raksturs.” Pašreizējais regulējums administratīvā pārkāpuma procesā atkārtotību nevērtē, ievērojot dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) principu.
Iepriekš minēto direktīvu 2024/1785/ES un 2024/2881 prasības paredz, ka, piemērojot sodu, jāvērtē arī pārkāpuma rezultātā skartie iedzīvotāji vai vide, kā arī pārkāpuma ietekmi ar mērķi panākt augstu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni. Tas izriet arī, piemēram, no Regulas 2024/573 par fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, ar kuru groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un atceļ Regulu (ES) Nr. 517/2014 31. panta prasībām.
Pašreizējā administratīvās atbildības regulējumā piedāvātajā redakcijā vērtējamie pārkāpuma izdarīšanas apstākļi vides jomā nav ietverti, kā arī neizriet no Administratīvās atbildības likuma regulējuma. Ievērojot, ka piedāvātā redakcija attiecas tikai uz naudas sodu apmēriem un neietver citus kritērijus/nosacījumus, kas tiek ietverti direktīvās un regulās administratīvo sodu piemērošanā, lūdzam izvērtēt un ietver augstāk minētos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus Administratīvās atbildības likumā un papildināt anotāciju ar skaidrojošo aprakstu.
Lūdzam anotācijā skaidrot kādos gadījumos nozares likumā “var” noteikt no AAL atšķirīgu regulējumu, ietverot konkrētus piemērus no plašāka skaita nozaru, t.sk. vides aizsardzības jomas, un kādos gadījumos tas nebūtu piemērojams, ietverot noteiktus kritērijus izvērtēšanai.
Transponējot, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvas 2024/1785/ES, ar ko groza direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām 79. panta un Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. oktobra direktīvas 2024/2881, ar ko groza direktīvu 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai 29.panta prasības attiecībā uz sankcijām nacionālajos tiesību aktos vides jomā, sankciju regulējums nosaka, ka administratīvajiem naudas sodiem jābūt iedarbīgiem, un kas pārkāpuma izdarītājiem atņem ekonomisko ieguvumu, kas gūts no pārkāpumiem. Tādējādi tiek vērtēts arī ekonomiskais ieguvums, tostarp labums, kas tiek gūts no prasību neievērošanas. Nosakot administratīvos naudas sodus, jāņem vērā arī pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, proti, pārkāpuma atkārtotība. Arī Eiropas Padomes un Parlamenta direktīvas (ES) 2024/3019 (2024. gada 27. novembris) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu 29. pantā "Sodi" ir paredzēts, ka nosakot sodus, ņem vērā, vai pārkāpums ir atkārtojies, vai arī tam ir vienreizējs raksturs.” Pašreizējais regulējums administratīvā pārkāpuma procesā atkārtotību nevērtē, ievērojot dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) principu.
Iepriekš minēto direktīvu 2024/1785/ES un 2024/2881 prasības paredz, ka, piemērojot sodu, jāvērtē arī pārkāpuma rezultātā skartie iedzīvotāji vai vide, kā arī pārkāpuma ietekmi ar mērķi panākt augstu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni. Tas izriet arī, piemēram, no Regulas 2024/573 par fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, ar kuru groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un atceļ Regulu (ES) Nr. 517/2014 31. panta prasībām.
Pašreizējā administratīvās atbildības regulējumā piedāvātajā redakcijā vērtējamie pārkāpuma izdarīšanas apstākļi vides jomā nav ietverti, kā arī neizriet no Administratīvās atbildības likuma regulējuma. Ievērojot, ka piedāvātā redakcija attiecas tikai uz naudas sodu apmēriem un neietver citus kritērijus/nosacījumus, kas tiek ietverti direktīvās un regulās administratīvo sodu piemērošanā, lūdzam izvērtēt un ietver augstāk minētos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus Administratīvās atbildības likumā un papildināt anotāciju ar skaidrojošo aprakstu.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
"Nozares likumā regulējamā jautājumā var noteikt no šā likuma atšķirīgu regulējumu, ja tas izriet no Latvijas Republikai saistošas Eiropas Savienības vai starptautisko tiesību normas.".
Priekšlikums
Lūgums papildināt šo teikumu arī ar nosacījumu vai iespēju izstrādāt atšķirīgu regulējumu, ja tas ir nepieciešams Eiropas Savienības vai starptautisko tiesību normās noteikto Latvijas Republikai saistošo pienākumu izpildei. Eiropas Savienības tiesību aktos var būt noteikts pienākums dalībvalstij nodrošināt, ka komersants izpilda kādu pienākumu vai mērķi, un viens no efektīvākajiem veidiem šādu komersantam noteikto pienākumu izpildei ir noteikt arī soda mehānismu, kas tiek noteikts papildus pašam pienākumam.
Piedāvātā redakcija
Nozares likumā par regulējamo jautājumu var noteikt no šā likuma atšķirīgu regulējumu, ja tas izriet no Latvijas Republikai saistošas Eiropas Savienības vai starptautisko tiesību normas vai tas ir nepieciešams Eiropas Savienības vai starptautiskajās tiesību normās noteikto Latvijas Republikai saistošo pienākumu izpildei.
4.
Likumprojekts (grozījumi)
"Nozares likumā regulējamā jautājumā var noteikt no šā likuma atšķirīgu regulējumu, ja tas izriet no Latvijas Republikai saistošas Eiropas Savienības vai starptautisko tiesību normas.".
Priekšlikums
No normas šādā redakcijā rodas iespaids, ka atšķirīgu regulējmu nosaka jautājumā.
Piedāvātā redakcija
"Nozares likumā par regulējamo jautājumu var noteikt no šā likuma atšķirīgu regulējumu, ja tas izriet no Latvijas Republikai saistošas Eiropas Savienības vai starptautisko tiesību normas.".