Atzinums

Kā būtisks likumprojekta trūkums vērtējams apstāklis, ka tas nevieš tiesisko skaidrību, kas nepieciešana sekmīgas kvalitātes novērtēšanas reformas īstenošanai. Likumprojektā nav viesta skaidrība par gaidāmo institucionālās akreditācijas norisi, lielāko daļu regulējuma atstājot MK noteikumu un AIKA vadlīniju līmenī.

Pastāv risks, vai ar likumprojektu šādā redakcijā tiks sasniegts deklarētais cikliskas institucionālās akreditācijas mērķis, proti – “veicināt augstākās izglītības institūciju darbības pilnveidi, nodrošinot studiju un zinātniskās darbības un pētniecības darbības kvalitāti, devumu sabiedrībai, ieviešot un pastāvīgi attīstot iekšējās kvalitātes sistēmu un kvalitātes kultūru, kā arī nodrošinot efektīvu institucionālo pārvaldību un vadību” (Ministru kabineta 2025. gada 14. janvāra rīkojums Nr. 30 "Par konceptuālo ziņojumu "Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju"". https://likumi.lv/ta/id/358028).

Likumprojektā ļoti nekonkrēti aprakstītas ieviešamās kvalitātes novērtēšanas procedūras. Ja minētais konceptuālais ziņojums precīzi iezīmē pāreju uz 3 procedūrām (jaunu studiju programmu licencēšana, būtisko izmaiņu novērtēšana studiju programmā, augstskolu cikliska institucionālā akreditācija), tad likumprojektā nav skaidrības par gaidāmajām kvalitātes vērtēšanas procedūrām.

Pastāv arī risks, ka likumprojekts radīs administratīvo slogu, jo konceptuālajā ziņojumā solīto 3 procedūru vietā pastāv iespēja ieviest / saglabāt vairākas procedūras, tās vienkārši papildinot ar jaunu procedūru - ciklisku institucionālo akreditāciju.

Likumprojekta teksts šajā kontekstā rada arī plašākas šaubas par to, cik lielā mērā valdības apstiprinātais konceptuālais ziņojums vispār tiek ņemts vērā likumprojekta izstrādē un kādas atkāpes no tā tiek plānotas. Jāatgādina, ka ziņojuma izstrāde prasīja vairāk kā gadu, un atkāpes no tā būtu izsmeļoši jāpamato.

Neskaidrība par gaidāmo studiju programmu vērtēšanu rada riskus augstākā līmeņa studiju programmu novērtēšanā, proti, ka netiks ņemti vērā specifiskie pamatprincipi doktorantūras novērtēšanai, t.sk. Zalcburgas principi. Ne likumprojekta redakcija, ne anotācija nesatur atsauci un neskaidro doktorantūras novērtēšanas sistēmu un to saistību ar Zinātnisko institūciju starptautisko novērtējumu. Kā paredzēja konceptuālais ziņojums “Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā” doktora studiju programmu licencēšanas un doktora studiju programmu novērtēšanas process jānodala no  pirmā un otrā cikla studiju programmu novērtēšanas un jāievieš atšķirīga novērtēšanas procedūra un kritēriji. Augstskolu ieskatā, ir precīzi jāiezīmē novērtēšanas mehānisms un kritēriji  doktorantūras vērtēšanai institucionālās akreditācijas kontekstā.
 

-

Likumprojekta 1. pantā ietverta jauna akreditētas studiju programmas definīcija – “licencēta studiju programma, kas tiek īstenota atbilstoši normatīvo aktu prasībām akreditētā augstskolā" (Augstskolu likuma 1. panta 1-1. punkts).

Konceptuālajā ziņojumā (Ministru kabineta 2025. gada 14. janvāra rīkojums Nr. 30 "Par konceptuālo ziņojumu "Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju"". https://likumi.lv/ta/id/358028) paredzētas šādas kvalitātes novērtēšanas procedūras:
- jaunu studiju programmu licencēšana,
- būtisko izmaiņu novērtēšana studiju programmā un
- augstskolu cikliskas institucionālā akreditācija

Līdz ar to, aicinām pārskatīt piedāvāto definīciju un pārskatīt arī citas likumprojekta normas šajā kontekstā.

Sabiedriskajā apspriešanā sniegtais IZM komentārs (“Pārskatot datus Valsts izglītības informācijas sistēmā, secinām, ka visām studiju programmām, kas pašlaik tiek īstenotas, ir piešķirts licences numurs, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka šāda definīcija rada riskus izslēgt daļu no esošajām studiju programmām. Tāpat apstiprinām, ka licencēšana ir paredzēta tikai jaunām studiju programmām.”) vērtējams kritiski. Numura (automātiska) piešķiršana IZM informatīvajā sistēmā nedod pamatu apgalvot, ka programmas ir licencētas. Piedāvātā definīcija neradīs tiesisku skaidrību par studiju programmu statusu, jo nākotnē nav paredzēta - saskaņā ar konceptuālo ziņojumu - ne procedūra “studiju programmas akreditācija”, ne “studiju programmas licencēšana”.
 

-

Ar likumprojekta 7. pantu paredzēts papildināt likuma 5.panta 2-1. daļu, papildinot augstskolu kvalitātes nodrošināšanas iekšējo sistēmu funkcijas: “6) nodrošina efektīvu un rezultatīvu institucionālo pārvaldību un vadīšanu; 7) ievēro vienlīdzības un iekļaušanas politikas principus augstskolā un ētikas kodeksu.”

Jāuzsver, ka likuma 5. panta 2-1. daļa apraksta tieši ar studiju procesu saistīto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kas izriet no "Standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā (Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā" (ESG): https://aic.lv/content/files/AIC%20ESG2015%20int-1_2.pdf; Standards and Guidelines for Quality Assurance in the European Higher Education Area: https://www.enqa.eu/wp-content/uploads/2015/11/ESG_2015.pdf).

Aicinām minētos jaunos apakšpunktus no likumprojekta svītrot, ņemot vērā, ka šie elementi nav raksturīgi studiju iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmām.

Ja IZM uzskata, ka augstskolās nepieciešams ieviest minētās prasības, tās ir ieviešamas likumā citos pantos kā patstāvīgas normas, kas attiecas uz visām augstskolas darbības sfērām, t.sk. pētniecību, sadarbību ar sabiedrību utt. Vēršam uzmanību, ka ar ētikas prasību ievērošanu saistītas normas jau tiek skatītas Saeimā likumprojektā "Grozījumi Augstskolu likumā" (Nr. 950/Lp14, https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=950/Lp14). Līdz ar to, nav lietderīgi ētikas jautājumus skatīt divos atsevišķos likumprojektos.

Bez tam, ja IZM uzskata, ka augstskolās nepieciešams ieviest “iekļaušanas politikas”, nepieciešams izvērsts skaidrojums – kas tiks saprasts ar iekļaušanas jēdzienu tieši augstskolu darbībā. Jāuzsver, ka augstskolu prakses dažādās valstīs (t.sk. Eiropā), šajā jomā atšķiras.

Lūdzam precizēt arī likuma 5. panta 2-1.  daļas ievadu: ”Augstskola īsteno iekšējo studiju kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kuras ietvaros: (..)”. Norāde uz “studiju sistēmu” būtu lietderīga, lai precizētu, ka likuma 5. panta 2-1. daļā aprakstītā sistēma saturiski ir saistīta ar studiju darba pilnveidi, faktiski izrietot no ESG spēkā esošās redakcijas.

Aicinām ņemt vērā, ka Eiropas augstākās izglītības telpā (EAIT) tiek izstrādāta minēto Standartu un vadlīniju jauna redakcija, kas varētu tikt apstiprināta 2027. gada EAIT (jeb Boloņas procesa) ministru konferencē. Līdz ar to, augstskolu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu aprakstošās tiesību normas veidojamas pietiekami elastīgi vai jāplāno likuma grozījumi.
 

-

Likumprojekta 9. pants – par likuma 9. panta jaunu redakciju; 9. daļā paredzēts, ka “augstskola ir tiesīga izsniegt valstiski atzītus diplomus par attiecīgas studiju programmas apguvi, ja izpildīti šādi nosacījumi: 1) attiecīgā augstskola ir akreditēta un reģistrā ierakstīts augstskolas tips; 2) attiecīgā studiju programma ir īstenota atbilstoši normatīvo aktu prasībām.”

Aicinām precizēt, ka tikai būtiski normatīvo aktu prasību pārkāpumi varētu būt par šķērsli valstiski atzītu diplomu izsniegšanai. Likumprojektā piedāvātais formulējums paredzētu, ka valstiski atzītus diplomus nevar izsniegt arī tad, ja pieļauti nebūtiski normatīvo aktu pārkāpumi, kuri nav radījuši nelabvēlīgas sekas.
 

-

Likumprojekta 9. pantā paredzēts, ka kārtējo akreditācijas procesu augstskola uzsāk ne vēlāk kā gadu pirms esošā akreditācijas termiņa beigām. Ja augstskola uzsāks šo procesu norādītajā termiņā, pastāv risks, ka kādu periodu augstskola nevarēs izsniegt diplomus, jo no 9. panta izriet:
1) Augstskola raksta iesniegumu AIC un 3 mēnešus notiek augstskolas atbilstības normatīvajiem aktiem novērtēšana. Kamēr notiek šī normatīvā izvērtēšana, kvalitātes novērtēšanu uzsākt nevar;
2) Augstskola slēdz līgumu ar AIC vai citu kvalitātes aģentūru par augstskolas kvalitātes novērtēšanu, ka var ilgt līdz 9 mēnešiem - Līgumu par kvalitātes vērtēšanu slēdz uz laiku ne ilgāku par deviņiem mēnešiem

Minētie procesi kopā jau sastāda 12 mēnešus – 1 gads. Akreditācijas process ilgst vēl 4 mēnešus, no augstskolas iesnieguma iesniegšanas brīža Studiju kvalitātes komisijā. Tātad, ja augstskola visu sekmīgi izdara, tad līdz augstskolas akreditācijas lēmuma pieņemšanas var paiet 1 gads un 4 mēneši.

Lūdzam sniegt skaidrojumu par minēto normu atbilstību un plānoto piemērošanas kārtību.
 

-

Atbilstoši likumprojektam Augstskolu likuma 9. pantu septītajā daļā ietverts deleģējums Ministru kabinetam. Ņemot vērā, ka vārds “akreditācija” tiek lietots gan apzīmējot akreditācijas procesu, kurš ietver trīs posmus, gan arī kā šī procesa trešais posms (jeb lēmuma par akreditāciju pieņemšana), gan kā statuss (spēkā esoša akreditācija), lūdzam likumprojekta piedāvātajā likuma 9. panta septītajā daļā precizēt redakciju, lai novērstu pārpratumus šīs daļas interpretācijā un Ministru kabineta noteikumu izstrādē.
 

-

Ar likumprojektu plānots izteikt Augstskolu likuma 9. pantu jaunā redakcijā. Ņemot vērā, ka konceptuālajā ziņojumā "Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju"  minēts, ka Studiju kvalitātes komisija augstskolu akreditācijā ir tiesīga pieņemt vienu no trim lēmumiem (akreditēt uz trim gadiem; akreditēt uz septiņiem gadiem; atteikt akreditāciju), lūdzam izvērtēt iespēju arī likumprojekta piedāvātajā Augstskolu likuma 9. panta ceturtajā daļā norādīt visus trīs iespējamos lēmuma veidus (nevis tikai divus no tiem).
 

-

Likumprojekta 14. pants – par grozījumiem likuma 55-1. pantā, 4. daļā paredzot, ka "kopīgo studiju programmu var izvērtēt augstskolas akreditācijas ietvaros šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā".

Vēršam uzmanību, ka konceptuālajā ziņojumā (Ministru kabineta 2025. gada 14. janvāra rīkojums Nr. 30 "Par konceptuālo ziņojumu "Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju"". https://likumi.lv/ta/id/358028) nav paredzēta procedūra “studiju programmu izvērtēšana”.

Piedāvātā pieeja paredz, ka augstskolas akreditācijā var vērtēt jebkuru kopīgo programmu – tātad arī vienu, vai visas.

Minētais konceptuālais ziņojums paredz, ka “galvenie iemesli institucionālās akreditācijas ieviešanai - panākt lielāku uzticēšanos un autonomiju izglītības iestādēs.” Bez tam, “ziņojums nosaka arī to, ka tiks īstenota efektīvāka augstskolu un koledžu pārvaldība, tiks nodrošināta lielāka augstskolu un koledžu autonomija, kā arī atbalstīta savstarpējā cieņā un uzticēšanās balstīta kvalitātes kultūra.” Piedāvātā pieeja – ka augstskolas akreditācijas ietvaros var izvērtēt jebkuru kopīgo studiju programmu – neapliecina uzticēšanos augstskolām no ministrijas puses. Kā norādīts arī citos iebildumos, likumprojektā nepieciešams viest skaidrību – kā institucionālās akreditācijas ietvaros notiks programmu vērtēšana.

Kritiski jāizvērtē arī piedāvātie grozījumi 55-1. panta 6. daļā – vai tādu augstskolu akreditācijā, kurām ir kopīgās studiju programmas, Studiju kvalitātes komisijai būs iespējams sadarboties ar visu saistīto valstu kvalitātes aģentūrām, pieprasīt informāciju par programmas satura atbilstību kvalifikācijas iegūšanai izvirzītajām prasībām utt. Prasību izpildi var apliecināt augstskola (Latvijas vai citas valsts partneraugstskola) vai informācija ir iegūstama no publiskiem reģistriem, samērā ilgajā augstskolas akreditācijas procesā netērējot resursus sarakstei ar citu valstu aģentūrām par kopīgajām programmām.
 

-

Likumprojekta 9. pants paredz, ka “studiju kvalitātes komisijas lēmumu par augstskolas akreditāciju var apstrīdēt apelācijas komisijā, un apelācijas komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā”. Lūdzam sniegt skaidrojumu - ja pieņem lēmumu neakreditēt un augstskola šo lēmumu apstrīd apelācijas komisijā, kas notiek ar studentiem, vai augstskola šajā periodā var izsniegt valsts atzītus diplomus visu studiju programmu absolventiem?
 

-