Atzinums

Konceptuālā ziņojuma projekta sadaļā “III. Risinājums un priekšlikumi turpmākai rīcība” tiek minēts, ka RAKUS Patoloģijas centru normatīvo aktu noteiktajā kārtībā pārveidos par VPC, savukārt turpmāk tiek minēts, ka VM neplāno veidot jaunu valsts pārvaldes iestādi un VPC turpinās savu darbību esošajā RAKUS sastāvā, tomēr turpmākajā tekstā norādīts, ka tiks izveidota viena vadošā iestāde. Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam precizēt konceptuālā ziņojuma projektu, skaidri norādot B variantā piedāvātās izmaiņas salīdzinājumā ar esošo situāciju.

-

Konceptuālā ziņojuma projekta sadaļā “IV. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu” tiek paredzēti divi varianti (A un B) attiecībā uz patoloģijas jomas attīstību Latvijā. Tomēr no konceptuālā ziņojuma projektā sniegtās informācijas secināms, ka vienīgā abu variantu būtiskākā atšķirība ir tā, ka A variantā RAKUS Patoloģijas centrs turpinās attīstību esošā budžeta ietvaros, savukārt B variantā RAKUS Patoloģijas centram kā VPC nākotnē būtu jāparedz arī papildus investīcijas, kuras tiktu ieguldītas pakāpeniski, atbilstoši valsts budžeta iespējām. Vienlaikus konceptuālā ziņojuma projekta sadaļas “III. Risinājums un priekšlikumi turpmākai rīcība” punktā “Aktuālais risinājums un priekšlikumi turpmākai rīcībai” tiek norādīts, ka VM neplāno veidot jaunu valsts pārvaldes iestādi un VPC turpinās savu darbību esošajā RAKUS sastāvā. Savukārt Ārstniecības likuma 9. panta septītā daļa, kas stāsies spēkā ar 01.07.2025., jau paredz, ka VPC tiesības un pienākumus nosaka Ministru kabinets. Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam izvērtēt konceptuālā ziņojuma projekta izstrādes nepieciešamību.
 

-

Atbilstoši konceptuālā ziņojuma projekta 4.sadaļā “IV. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu” norādītajam Valsts Pataloģijas centra (turpmāk – VPC) digitalizācijai, nepārtrauktības nodrošināšanai un molekulārās patoloģijas un kvalitātes attīstībai kopā ir nepieciešami 2 615 203 euro, no tiem 2025. gadā 2 038 633 euro un 2026. gadā 576 570 euro, kā arī papildus tiek norādītas potenciālās investīcijas 3-4 gadu periodā, kas varētu sastādīt no 1 000 000 - 1 300 000 euro.
Norādām, ka 2024.gada 30.aprīlī ir stājušies spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumi (jaunie ES fiskālie noteikumi). Saskaņā ar tiem 2025.gada 21.janvārī ir apstiprināts Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025. – 2028.gadam, kurā noteikta saistoša izdevumu pieauguma trajektorija, kas līdz ar Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem ir jāņem vērā turpmāko gadu valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas procesā. Balstoties uz šī brīža prognozēm, iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas, kas ministrijām un citām centrālajām iestādēm jāņem vērā arī informatīvo ziņojumu izstrādē. Papildus izdevumu finansēšana būtu iespējama, piedāvājot jaunus diskrecionāros ieņēmumu pasākumus (piemēram, izmaiņas ieņēmumu bāzē vai likmēs) vai samazinot citus izdevumus, lai rastu nepieciešamo finansējumu jaunu pasākumu finansēšanai, attiecīgi visas nozaru ministrijas tiek aicinātas papildus nepieciešamos finanšu līdzekļus rast, pamatā pārskatot jau tām piešķirto finansējumu, veicot bāzes izdevumu pārskatīšanu, vai piedāvāt jaunus diskrecionārus ieņēmumu avotus.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 27. marta rīkojuma Nr. 179 “Par likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” sagatavošanas grafiku” 2.1., 2.4. apakšpunktam un pielikuma 10. punktam līdz 2025. gada 30. jūnijam nozaru ministrijām jāveic nozaru budžetu izdevumu analīze un jāsagatavo priekšlikumi sava budžeta resora izdevumu efektivizēšanai (tai skaitā, izdevumu samazināšanai, optimizējot funkcijas, publiskos pakalpojumus un veicot strukturālas reformas), paredzot, ka izdevumu pārskatīšanas rezultātā iegūtie līdzekļi primāri tiek novirzīti aizsardzības izdevumu un demogrāfijas pasākumu finansēšanai. Papildus vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 13. maija protokola (prot. Nr. 19 50.§) 7. punktam ir noteikts mērķis veikt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu ne mazāk kā 450 milj. euro apmērā 2026. – 2028. gadā, tajā skaitā 2026. gadā ne mazāk kā 150 milj. euro.
Attiecībā par konceptuālā ziņojuma projekta sadaļas “III. Risinājums un priekšlikumi turpmākai rīcība” punktā “Aktuālais risinājums un priekšlikumi turpmākai rīcībai” minēto, ka Saeimā 2023. gada 6.decembrī tika pieņemti grozījumi Ārstniecības likumā (turpmāk - grozījumi Ārstniecības likumā), kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka VPC tiesības un pienākumus, jāņem vērā, ka grozījumiem Ārstniecības likumā pievienotajā anotācijā Veselības ministrija (turpmāk - VM) norādīja, ka likumprojekts nerada ietekmi uz valsts budžetu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, VM jāņem vērā, ka pasākumi īstenojami VM piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, efektivizējot un pārstrukturizējot izdevumus. Līdz ar to precizējams konceptuālā ziņojuma projekts.
 

-