Projekta ID
22-TA-2962Atzinuma sniedzējs
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Atzinums iesniegts
20.07.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
Iebilstam pret Ekonomikas ministrijas veiktajiem grozījumiem Noteikumu 15.punktā, t.i.: pieejamā ERAF finansējuma samazinājumam vienam Rīgas valstpilsētas pašvaldības īstenotajam projektam, jo:
Pašvaldības iepriekš pauda viedokli, ka ERAF finansējums ir jāpalielina vienam pašvaldības īstenotajam projektam. Tāpēc 2023. gada 18. maija Ekonomikas organizētajā sanāksmē pašvaldības pauda atbalstu Ekonomikas ministrijas piedāvātajam risinājumam, pašreizējos Noteikumus virzīt esošā (t.i., uz 2023. gada maiju) redakcijā, pievienojot tam protokollēmumu, kurā ir iekļauts punkts, ka Ekonomikas ministrija apņemas virzīt grozījumus Kohēzijas politikā, samazinot sasniedzamo rādītāju, tādējādi "ietaupītos līdzekļus" novirzot pārbūves, jaunbūvēs un jaunas sociālās ēkas būvniecībai. Līdz ar to pašreizējā Noteikumu 15.punkta redakcija ir pretēja Ekonomikas ministrijas 2023. gada 18. maija sanāksmē piedāvātajam risinājumam.
Ņemot vērā ieilgušo Noteikumu saskaņošanas procesu (Noteikumu redakcija pirmreizēji nodota saskaņošanai 07.10.2022.), Rīgas valstspilsētas pašvaldības ieskatā pieejamā ERAF finansējuma maiņa ir pretēja jebkādiem labas pārvaldības principiem. Proti, Noteikumu pirmreizējā redakcija paredzēja “2 500 000 euro Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijā īstenotajiem projektiem”, kas ir 2 125 000 euro ERAF finansējuma. Taču pārējām pašvaldībām pieejamais ERAF finansējums bija paredzēts 425 000 euro.
Jaunā Noteikumu redakcija pārējām pašvaldībām palielina ERAF finansējuma daļu par 17,6 procentiem, bet Rīgas valstspilsētas pašvaldībai – samazina par 5,9 procentiem.
Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir veikusi Noteikumu 22.1. apakšpunktā minēto telpu apzināšanu, novērtēšanu un izmaksu tāmju u.c. dokumentācijas sagatavošanu sākotnēji plānotā ERAF finansējuma ietvaros, kas ir 2 125 000 euro.
Saskaņā ar Noteikumu anotācijas Risinājumu aprakstā minēto Ekonomikas ministrijas 2022. gada aptauju: “Rīgas valstspilsētas pašvaldībā personu, kuras reģistrētas Palīdzības likuma 3.panta 1. un 2.punktā minētās palīdzības saņemšanai, ir ievērojami lielāks nekā citās Latvijas pašvaldībās (no kopējā Latvijas pašvaldībās reģistrēto personu skaita (5022 personas), Rīgā reģistrēto personu skaits ir gandrīz 40% no kopējā skaita (1981 persona)”.
Ekonomikas ministrija nav sniegusi pamatojumu ERAF finansējuma samazinājumam Rīgas valstspilsētas pašvaldības projektam.
Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldībā palīdzībai reģistrēto personu skaitu un projekta augsto gatavību, kā arī pašvaldības ieguldījumu pasākuma rādītāju sasniegšanā (t.sk., vidusposma rādītāja) un ieguldītos finanšu resursus tāmju sagatavošanā, lūdzam saglabāt iepriekšējo redakciju, paredzot Rīgas valstspilsētas pašvaldībai saglabāt ERAF finansējumu iepriekš plānotajā 2 125 000 euro apmērā. Līdz ar to aicinām Noteikumu 15. punktu izteikt 15. punktu šādā redakcijā:
“15. Maksimāli pieejamais ERAF finansējums vienam projektam šo noteikumu 22.1. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai katrai pašvaldībai ir 500 000 euro un 2 125 000 euro Rīgas valstspilsētas pašvaldībai”.
Pašvaldības iepriekš pauda viedokli, ka ERAF finansējums ir jāpalielina vienam pašvaldības īstenotajam projektam. Tāpēc 2023. gada 18. maija Ekonomikas organizētajā sanāksmē pašvaldības pauda atbalstu Ekonomikas ministrijas piedāvātajam risinājumam, pašreizējos Noteikumus virzīt esošā (t.i., uz 2023. gada maiju) redakcijā, pievienojot tam protokollēmumu, kurā ir iekļauts punkts, ka Ekonomikas ministrija apņemas virzīt grozījumus Kohēzijas politikā, samazinot sasniedzamo rādītāju, tādējādi "ietaupītos līdzekļus" novirzot pārbūves, jaunbūvēs un jaunas sociālās ēkas būvniecībai. Līdz ar to pašreizējā Noteikumu 15.punkta redakcija ir pretēja Ekonomikas ministrijas 2023. gada 18. maija sanāksmē piedāvātajam risinājumam.
Ņemot vērā ieilgušo Noteikumu saskaņošanas procesu (Noteikumu redakcija pirmreizēji nodota saskaņošanai 07.10.2022.), Rīgas valstspilsētas pašvaldības ieskatā pieejamā ERAF finansējuma maiņa ir pretēja jebkādiem labas pārvaldības principiem. Proti, Noteikumu pirmreizējā redakcija paredzēja “2 500 000 euro Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijā īstenotajiem projektiem”, kas ir 2 125 000 euro ERAF finansējuma. Taču pārējām pašvaldībām pieejamais ERAF finansējums bija paredzēts 425 000 euro.
Jaunā Noteikumu redakcija pārējām pašvaldībām palielina ERAF finansējuma daļu par 17,6 procentiem, bet Rīgas valstspilsētas pašvaldībai – samazina par 5,9 procentiem.
Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir veikusi Noteikumu 22.1. apakšpunktā minēto telpu apzināšanu, novērtēšanu un izmaksu tāmju u.c. dokumentācijas sagatavošanu sākotnēji plānotā ERAF finansējuma ietvaros, kas ir 2 125 000 euro.
Saskaņā ar Noteikumu anotācijas Risinājumu aprakstā minēto Ekonomikas ministrijas 2022. gada aptauju: “Rīgas valstspilsētas pašvaldībā personu, kuras reģistrētas Palīdzības likuma 3.panta 1. un 2.punktā minētās palīdzības saņemšanai, ir ievērojami lielāks nekā citās Latvijas pašvaldībās (no kopējā Latvijas pašvaldībās reģistrēto personu skaita (5022 personas), Rīgā reģistrēto personu skaits ir gandrīz 40% no kopējā skaita (1981 persona)”.
Ekonomikas ministrija nav sniegusi pamatojumu ERAF finansējuma samazinājumam Rīgas valstspilsētas pašvaldības projektam.
Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldībā palīdzībai reģistrēto personu skaitu un projekta augsto gatavību, kā arī pašvaldības ieguldījumu pasākuma rādītāju sasniegšanā (t.sk., vidusposma rādītāja) un ieguldītos finanšu resursus tāmju sagatavošanā, lūdzam saglabāt iepriekšējo redakciju, paredzot Rīgas valstspilsētas pašvaldībai saglabāt ERAF finansējumu iepriekš plānotajā 2 125 000 euro apmērā. Līdz ar to aicinām Noteikumu 15. punktu izteikt 15. punktu šādā redakcijā:
“15. Maksimāli pieejamais ERAF finansējums vienam projektam šo noteikumu 22.1. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai katrai pašvaldībai ir 500 000 euro un 2 125 000 euro Rīgas valstspilsētas pašvaldībai”.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu projekts
Iebildums
un par 17.
Iebilstam pret noteikto maksimāli pieejamo ERAF finansējuma apjomu vienam projektam noteikumu 22.2., 22.3. un 22.4. apakšpunktos noteiktajām atbalstāmajām darbībām.
Noteikumu projektā noteiktais ERAF finansējuma maksimālais apjoms ierobežo pašvaldību iespējas īstenot projektus, ņemot vērā esošo tirgus situāciju būvniecības jomā. Šobrīd esošā tirgus situācija liecina, ka jaunbūves izbūves un tās pieguļošās teritorijas labiekārtošanas izmaksas uz vienu kvadrātmetru sastāda vidēji 2000 euro. Ar šobrīd vienam projektam noteikto maksimāli pieejamo ERAF finansējuma apjomu, lai izbūvētu daudzdzīvokļu mājokli ar kopējo platību 2600 m2, ERAF finansējuma atbalsta intensitāte nesastādītu pat 40% no projekta kopējā finansējuma.
Tāpēc lūdzam atbildīgo iestādi veikt atbilstošus labojumus noteikumu projektā un anotācijā, nosakot maksimāli pieejamo ERAF finansējuma apjomu, kas, ņemot vērā arī projekta iesniedzēja līdzfinansējumu, būtu atbilstošs tirgus situācijai un vidējām būvniecības izmaksām.
Iebilstam pret noteikto maksimāli pieejamo ERAF finansējuma apjomu vienam projektam noteikumu 22.2., 22.3. un 22.4. apakšpunktos noteiktajām atbalstāmajām darbībām.
Noteikumu projektā noteiktais ERAF finansējuma maksimālais apjoms ierobežo pašvaldību iespējas īstenot projektus, ņemot vērā esošo tirgus situāciju būvniecības jomā. Šobrīd esošā tirgus situācija liecina, ka jaunbūves izbūves un tās pieguļošās teritorijas labiekārtošanas izmaksas uz vienu kvadrātmetru sastāda vidēji 2000 euro. Ar šobrīd vienam projektam noteikto maksimāli pieejamo ERAF finansējuma apjomu, lai izbūvētu daudzdzīvokļu mājokli ar kopējo platību 2600 m2, ERAF finansējuma atbalsta intensitāte nesastādītu pat 40% no projekta kopējā finansējuma.
Tāpēc lūdzam atbildīgo iestādi veikt atbilstošus labojumus noteikumu projektā un anotācijā, nosakot maksimāli pieejamo ERAF finansējuma apjomu, kas, ņemot vērā arī projekta iesniedzēja līdzfinansējumu, būtu atbilstošs tirgus situācijai un vidējām būvniecības izmaksām.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu projekts
Iebildums
Iebilstam pret Ekonomikas ministrijas veiktajiem grozījumiem Noteikumu 16. un 17. punktā, t.i. sadalot sākotnēji plānoto pieejamo finansējumu Rīgas valstpilsētai 12 miljonu euro apmērā starp Noteikumu 22.2. un 22.3. un 22.4. apakšpunktos minētajām darbībām. Vēršam uzmanību, ka:
Rīgas valstspilsētas pašvaldība, sadarbībā ar atbildīgo iestādi, plānojot šo 4.3.1.3.pasākuma Noteikumu ieviešanas ātrāku uzsākšanu un paļaujoties uz pieejamo finansējuma apjomu (atbilstoši Noteikumu pirmreizējai redakcijai, (“12 000 000 euro Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijā īstenotajiem projektiem”, kas ir ERAF finansējums 10 200 000 EUR apmērā), ir pasūtījusi būvprojektus šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai. 2022. gadā Rīgas valstspilsētas pašvaldība informēja Ekonomikas ministriju par savām plānotajām darbībām 4.3.1.3. pasākumā, ka tā plāno veikt šādu ēku pārbūvi - a) dažādu grupu kopdzīvojamā ēka Prūšu ielā 25A, Rīgā; b) sociālā māja Dolomīta ielā 1, Rīgā (1/2 ēkas), c) daudzdzīvokļu māja Lielupes ielā 1 k-10, Rīgā. Tas nozīmē, ka netiek plānotas darbības, kas iekļautas Noteikumu 22.3. un 22.4. apakšpunktos.
Ir veiktas visas procesuālās darbības, lai nodrošinātu 4.3.1.3. pasākumu projektu augstu gatavību, t.i., būvprojekti minēto ēku pārbūvei ir saskaņoti, būvatļaujas izsniegtas un tiek gatavota iepirkuma dokumentācija. Turklāt, ir sagatavotas minēto ēku pārbūves tāmes, kas paredz, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldība varēs iekļauties atbildīgās iestādes sākotnēji paredzētajā ERAF finansējuma apmērā.
Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir veikusi mērķtiecīgu darbu, lai ar atbildīgās iestādes izstrādāto atbalsta instrumentu spētu veikt degradētu ēku pārbūvi, lai samazinātu gaidīšanas laiku palīdzības dzīvokļa jautājuma risināšanai. Norādām, ka šīs ēkas šobrīd arvien biežāk tiek pakļautas demolēšanas gadījumiem, tādējādi pašvaldībai regulāri nākas ieguldīt līdzekļus ēku konservācijai. Bez atbildīgās iestādes izstrādātā atbalsta instrumenta pašvaldībai nav iespējas veikt šo ēku pārbūvi.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Attīstības programmas 2022. – 2027. gadam Rīcības plānā un arī Investīciju plānā attiecībā uz šiem Noteikumiem ir paredzētas tikai tādas darbības, kas atbilst Noteikumu 22.1. un 22.2. apakšpunktiem.
Ņemot vērā minēto Rīgas valstspilsētas pašvaldība kategoriski iebilst pret jauno Noteikumu redakciju, kas paredz pašvaldībai veikt Noteikumu 22.3. un 22.4. apakšpunktos minētās darbības, kuras nedz teorētiski, nedz praktiski pašvaldība nevarēs īstenot. Tādējādi izveidojas situācija, ka atbildīgā iestāde tik būtisku daļu no pieejamā ERAF finansējuma, proti, 6 000 000 EUR novirza tādām darbībām, kurām nav seguma un pamatojuma. Tāpat jāņem vērā, ka šobrīd noteiktais finansējuma sadalījums var atstāt būtisku negatīvu ietekmi uz 4.3.1.3. pasākuma sasniedzamajiem rādītājiem.
Papildus minētajam, informējam, ka
Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā nav Noteikumu 22.3. apakšpunktā minēto jaunbūvju.
Rīgas valstspilsētas pašvaldība šobrīd izstrādā Rīgas valstspilsētas pašvaldības mājokļu politikas pamatnostādnes 2024. - 2030. gadam, kas paredz ieviest jaunu pašvaldības atbalstītu mājokļu saņēmēju loku – jaunos speciālistus. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Attīstības programmas 2022. – 2027. gadam Rīcības plānā un arī Investīciju plānā ir ietverts investīciju projekts par jaunas dzīvojamās ēkas būvniecību Bolderājā, taču tā netiks izmantota palīdzības sniegšanai atbilstoši likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā ” 3. panta 1. un 2. punktam. Tādējādi pašvaldība nevar pieteikt jaunas ēkas būvniecību, kas neatbilst šo Noteikumu paredzētajam saņēmēju lokam. Pēc Rīgas valstspilsētas pašvaldības mājokļu politikas pamatnostādņu 2024. - 2030. gadam apstiprināšanas tiks vērtēts, vai šobrīd Investīciju plānā minētā projekta iecere ir saglabājama.
Rīgas valstspilsētas pašvaldība, lai nepalielinātu ietekmi uz vidi, neizvēlējās jaunu dzīvojamo māju būvniecību saskaņā ar Noteikumu anotācijā minēto: “Pašvaldību īstenotajiem projektiem nevajadzētu nodarīt būtisku kaitējumu sešiem vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18.jūnija Regulas (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai, projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekts atbilst principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk - NBK) noteiktajiem vides principiem”.
Jaunā Noteikumu redakcija pārējām pašvaldībām palielina ERAF finansējuma daļu par 17,6 procentiem, bet Rīgas valstspilsētas pašvaldībai sākotnēji plānotais finansējums 50% apmērā tiek paredzēts darbībām, kuras pašvaldība nav plānojusi veikt.
Pamatojoties uz augstāk minēto, ievērojot labas pārvaldības principus, kā arī, lai nākotnē samazinātu riskus pasākuma mērķu sasniegšanai, lūdzam:
1) svītrot no Noteikuma 17. punkta vārdus “un 6 000 000 euro Rīgas valstspilsētas pašvaldībai”;
2) izteikt Noteikumu 16. punktu šādā redakcijā:
“Maksimāli pieejamais ERAF finansējums vienam projektam šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai katrai pašvaldībai ir 2 000 000 euro un 10 200 000 euro Rīgas valstspilsētas pašvaldībai.”
Rīgas valstspilsētas pašvaldība, sadarbībā ar atbildīgo iestādi, plānojot šo 4.3.1.3.pasākuma Noteikumu ieviešanas ātrāku uzsākšanu un paļaujoties uz pieejamo finansējuma apjomu (atbilstoši Noteikumu pirmreizējai redakcijai, (“12 000 000 euro Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijā īstenotajiem projektiem”, kas ir ERAF finansējums 10 200 000 EUR apmērā), ir pasūtījusi būvprojektus šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai. 2022. gadā Rīgas valstspilsētas pašvaldība informēja Ekonomikas ministriju par savām plānotajām darbībām 4.3.1.3. pasākumā, ka tā plāno veikt šādu ēku pārbūvi - a) dažādu grupu kopdzīvojamā ēka Prūšu ielā 25A, Rīgā; b) sociālā māja Dolomīta ielā 1, Rīgā (1/2 ēkas), c) daudzdzīvokļu māja Lielupes ielā 1 k-10, Rīgā. Tas nozīmē, ka netiek plānotas darbības, kas iekļautas Noteikumu 22.3. un 22.4. apakšpunktos.
Ir veiktas visas procesuālās darbības, lai nodrošinātu 4.3.1.3. pasākumu projektu augstu gatavību, t.i., būvprojekti minēto ēku pārbūvei ir saskaņoti, būvatļaujas izsniegtas un tiek gatavota iepirkuma dokumentācija. Turklāt, ir sagatavotas minēto ēku pārbūves tāmes, kas paredz, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldība varēs iekļauties atbildīgās iestādes sākotnēji paredzētajā ERAF finansējuma apmērā.
Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir veikusi mērķtiecīgu darbu, lai ar atbildīgās iestādes izstrādāto atbalsta instrumentu spētu veikt degradētu ēku pārbūvi, lai samazinātu gaidīšanas laiku palīdzības dzīvokļa jautājuma risināšanai. Norādām, ka šīs ēkas šobrīd arvien biežāk tiek pakļautas demolēšanas gadījumiem, tādējādi pašvaldībai regulāri nākas ieguldīt līdzekļus ēku konservācijai. Bez atbildīgās iestādes izstrādātā atbalsta instrumenta pašvaldībai nav iespējas veikt šo ēku pārbūvi.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Attīstības programmas 2022. – 2027. gadam Rīcības plānā un arī Investīciju plānā attiecībā uz šiem Noteikumiem ir paredzētas tikai tādas darbības, kas atbilst Noteikumu 22.1. un 22.2. apakšpunktiem.
Ņemot vērā minēto Rīgas valstspilsētas pašvaldība kategoriski iebilst pret jauno Noteikumu redakciju, kas paredz pašvaldībai veikt Noteikumu 22.3. un 22.4. apakšpunktos minētās darbības, kuras nedz teorētiski, nedz praktiski pašvaldība nevarēs īstenot. Tādējādi izveidojas situācija, ka atbildīgā iestāde tik būtisku daļu no pieejamā ERAF finansējuma, proti, 6 000 000 EUR novirza tādām darbībām, kurām nav seguma un pamatojuma. Tāpat jāņem vērā, ka šobrīd noteiktais finansējuma sadalījums var atstāt būtisku negatīvu ietekmi uz 4.3.1.3. pasākuma sasniedzamajiem rādītājiem.
Papildus minētajam, informējam, ka
Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā nav Noteikumu 22.3. apakšpunktā minēto jaunbūvju.
Rīgas valstspilsētas pašvaldība šobrīd izstrādā Rīgas valstspilsētas pašvaldības mājokļu politikas pamatnostādnes 2024. - 2030. gadam, kas paredz ieviest jaunu pašvaldības atbalstītu mājokļu saņēmēju loku – jaunos speciālistus. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Attīstības programmas 2022. – 2027. gadam Rīcības plānā un arī Investīciju plānā ir ietverts investīciju projekts par jaunas dzīvojamās ēkas būvniecību Bolderājā, taču tā netiks izmantota palīdzības sniegšanai atbilstoši likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā ” 3. panta 1. un 2. punktam. Tādējādi pašvaldība nevar pieteikt jaunas ēkas būvniecību, kas neatbilst šo Noteikumu paredzētajam saņēmēju lokam. Pēc Rīgas valstspilsētas pašvaldības mājokļu politikas pamatnostādņu 2024. - 2030. gadam apstiprināšanas tiks vērtēts, vai šobrīd Investīciju plānā minētā projekta iecere ir saglabājama.
Rīgas valstspilsētas pašvaldība, lai nepalielinātu ietekmi uz vidi, neizvēlējās jaunu dzīvojamo māju būvniecību saskaņā ar Noteikumu anotācijā minēto: “Pašvaldību īstenotajiem projektiem nevajadzētu nodarīt būtisku kaitējumu sešiem vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18.jūnija Regulas (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai, projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekts atbilst principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk - NBK) noteiktajiem vides principiem”.
Jaunā Noteikumu redakcija pārējām pašvaldībām palielina ERAF finansējuma daļu par 17,6 procentiem, bet Rīgas valstspilsētas pašvaldībai sākotnēji plānotais finansējums 50% apmērā tiek paredzēts darbībām, kuras pašvaldība nav plānojusi veikt.
Pamatojoties uz augstāk minēto, ievērojot labas pārvaldības principus, kā arī, lai nākotnē samazinātu riskus pasākuma mērķu sasniegšanai, lūdzam:
1) svītrot no Noteikuma 17. punkta vārdus “un 6 000 000 euro Rīgas valstspilsētas pašvaldībai”;
2) izteikt Noteikumu 16. punktu šādā redakcijā:
“Maksimāli pieejamais ERAF finansējums vienam projektam šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai katrai pašvaldībai ir 2 000 000 euro un 10 200 000 euro Rīgas valstspilsētas pašvaldībai.”
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu projekts
Iebildums
Ņemot vērā to, ka īstenojot projektu finansējuma saņēmējam jānodrošina sasniegto rezultātu ilglaicīgums vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas, atkārtoti lūdzam skaidri norādīt piemērus par ēkas dzīvesciklu gados, kā arī norādīt saskaņā ar kādiem normatīvajiem aktiem tiek noteikts katras ēkas dzīves cikls, ņemot vērā tās konstruktīvos elementus.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Noteikumu projekts
Iebildums
Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka 2023. gada faktiskās viena pašvaldības dzīvokļa remontdarbu izmaksas vidēji ir 20 000 euro apmērā (t.sk. PVN).
Saskaņā ar Noteikumu projekta iepriekšējo redakciju uz šī gada 14. martu, viena atjaunota vai pārbūvēta dzīvokļa izmaksas vidēji nepārsniedza 17 500 euro. Aktualizētajā Noteikumu projekta redakcijā izmaksas uz vienu atjaunotu vai pārbūvētu dzīvokli samazinātas līdz 14 875 euro.
Uzskatām, ka atbalsta finansējums ir nepietiekams, lai pašvaldība varētu segt izmaksas par esošu un neizīrētu atsevišķu telpu grupu atjaunošana vai pārbūvi.
Lūdzam izteikt Noteikumu projekta 31. punktu šādā redakcijā:
“31. Maksimāli pieejamais ERAF finansējums šo noteikumu 28. punktā norādīto izmaksu segšanai, kas radušās šo noteikumu 22.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību ietvaros, nepārsniedz 20 000 euro vidēji par vienu atjaunoto vai pārbūvēto dzīvokli projekta iesnieguma ietvaros.”
Saskaņā ar Noteikumu projekta iepriekšējo redakciju uz šī gada 14. martu, viena atjaunota vai pārbūvēta dzīvokļa izmaksas vidēji nepārsniedza 17 500 euro. Aktualizētajā Noteikumu projekta redakcijā izmaksas uz vienu atjaunotu vai pārbūvētu dzīvokli samazinātas līdz 14 875 euro.
Uzskatām, ka atbalsta finansējums ir nepietiekams, lai pašvaldība varētu segt izmaksas par esošu un neizīrētu atsevišķu telpu grupu atjaunošana vai pārbūvi.
Lūdzam izteikt Noteikumu projekta 31. punktu šādā redakcijā:
“31. Maksimāli pieejamais ERAF finansējums šo noteikumu 28. punktā norādīto izmaksu segšanai, kas radušās šo noteikumu 22.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību ietvaros, nepārsniedz 20 000 euro vidēji par vienu atjaunoto vai pārbūvēto dzīvokli projekta iesnieguma ietvaros.”
Piedāvātā redakcija
-
6.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Lūdzam novērst tehnisko precizitāti, ieliekot noslēdzošo iekavu aiz vārdiem “un būvdarbu iepirkums”.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
un par 32.
Noteikumu projektā noteikts maksimāli pieejamais ERAF finansējums noteikumu 22.1. un 22.2. apakšpunktos minēto atbalstāmo darbību ietvaros. Lūdzam skaidrot, kāpēc noteikumu projekta 22.3. un 22.4. apakšpunktos minēto atbalstāmo darbību izmaksu segšanai nav noteikts ERAF finansējuma ierobežojošais apmērs uz dzīvokli/platību vai cits kritērijs?
Noteikumu projektā noteikts maksimāli pieejamais ERAF finansējums noteikumu 22.1. un 22.2. apakšpunktos minēto atbalstāmo darbību ietvaros. Lūdzam skaidrot, kāpēc noteikumu projekta 22.3. un 22.4. apakšpunktos minēto atbalstāmo darbību izmaksu segšanai nav noteikts ERAF finansējuma ierobežojošais apmērs uz dzīvokli/platību vai cits kritērijs?
Piedāvātā redakcija
-
8.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Aicinām precizēt Noteikumus un anotāciju, skaidrojot, ka Noteikumu 35. punkta pēdējā teikumā minētais nosacījums neattiecas uz sociālajiem pakalpojumiem ar izmitināšanu dzīvesvietā, piemēram, individuālās sociālās rehabilitācijas programmas īstenošanas pakalpojums, grupu dzīvokļi un tml.
Pašreizējā 35.punkta redakcija ir pretrunā ar Latvijā īstenotās deinstitucionalizācijas politikas mērķiem.
Attīstoties uz iekļaušanu sabiedrībā un cilvēktiesībās balstītai pieejai cilvēku ar invaliditāti aprūpes nodrošināšanā, ilgstošas aprūpes nodrošināšana institūcijā, kurā vienlaikus atrodas vairāki desmiti cilvēku, ir kļuvusi neatbilstoša mūsdienīgai un starptautiskajiem standartiem atbilstošai izpratnei. Proti, pakāpeniski ir jāvirzās prom no aprūpes nodrošināšanas institūcijās uz aprūpi, ko nodrošina ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos, dzīvojamās telpās pilsētvidē, saglabājot nepieciešamo aprūpi.
Pašreizējā 35.punkta redakcija ir pretrunā ar Latvijā īstenotās deinstitucionalizācijas politikas mērķiem.
Attīstoties uz iekļaušanu sabiedrībā un cilvēktiesībās balstītai pieejai cilvēku ar invaliditāti aprūpes nodrošināšanā, ilgstošas aprūpes nodrošināšana institūcijā, kurā vienlaikus atrodas vairāki desmiti cilvēku, ir kļuvusi neatbilstoša mūsdienīgai un starptautiskajiem standartiem atbilstošai izpratnei. Proti, pakāpeniski ir jāvirzās prom no aprūpes nodrošināšanas institūcijās uz aprūpi, ko nodrošina ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos, dzīvojamās telpās pilsētvidē, saglabājot nepieciešamo aprūpi.
Piedāvātā redakcija
-