Atzinums

Ņemot vērā VARAM pievienoto argumentāciju informatīvā ziņojuma 3.sadaļā, lūdzu dzēst Pielikumā piešķirto kompetenci VARAM par 5.panta 9.punktu, 6.pantu, 7.panta 1., 3., 4., 5.punktu, 22.panta 3.punktu, 24.panta 2.punktu, 26.panta 4.punktu un IV pielikumu. VARAM kompetences jomā nav veicami Direktīvas 2023/1791 transponēšanas pasākumi.

-

Informatīvā ziņojuma 3.sadaļā par 5. panta “Publiskā sektora līderība energoefektivitātes jomā” 9. punktu un 6. pantu “Publisko struktūru ēkas kā paraugs” lūdzu dzēst informāciju pēdējā rindkopā par Atveseļošanas fonda investīciju programmu 1.2.1.3.i., jo ar šo programmu Direktīvas 2023/1791 prasības nav pārņemtas. Šajā programmā šobrīd ir noslēgti līgumi un notiek projektu īstenošana līdz š.g. beigām. Papildus VARAM informē, ka šobrīd plānošanas dokumentos nav iezīmēts finansējums 6.panta pienākumu izpildei, tai skaitā Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana"  2.1.1.6. pasākuma "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana" ietvaros noteiktais finansējums ir kritiski nepietiekams 6.panta minēto mērķu izpildei.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā Direktīvas 2023/1791 5.pantu, energoefektivitātes nosacījumi ir jāattiecina uz visām publiskām ēkām.
Jau šobrīd tiek īstenotas atbalsta programmas energoefektivitātes jautājumos gan Atveseļošanās fonda, gan Kohēzijas politikas fondu 2021-2027 ietvaros dažādu ministriju vadībā, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija, Veselības ministrija un Iekšlietu ministrija.  Ņemot vērā augstāk minēto, atkārtoti uzsveram, ka būtiski par nozari atbildīgajai ministrijai (KEM) horizontāli definēt prasības nacionālajos tiesību aktos.


 

VARAM ir izstrādājusi Atveseļošanas fonda investīciju programmu 1.2.1.3.i. "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti". Tā izstrādāta, lai sekmētu pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitāti, tādējādi samazinot pašvaldību budžeta izdevumus turpmākai ēku uzturēšanai un apsaimniekošanai, kā arī komunālo pakalpojumu izmaksas iedzīvotājiem, kuri saņem pašvaldību sniegtos pakalpojumus. Līdz ar to, pašvaldībām ir pieejamas atbalsta programmas ēku energoefektivitātes uzlabošanai pašvaldību ēkās – energoefektivitātes paaugstinošus pasākumus ir iespējams veikt dažādos publiskos objektos.
 

Informatīvā ziņojuma 3.sadaļā par 5. panta “Publiskā sektora līderība energoefektivitātes jomā” 9. punktu un 6. pantu “Publisko struktūru ēkas kā paraugs” lūdzu precizēt informāciju attiecībā uz pašvaldību autonomajām funkcijām un pārraudzību.

Pašvaldību likuma 4. pantā ir noteiktas pašvaldību autonomās funkcijas, kas ietver arī veicināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un pielāgošanos tām (4. panta pirmās daļas 22. punkts).  Pašvaldība autonomās funkcijas pilda atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un noslēgtajiem publisko tiesību līgumiem (4.panta otrā daļa). VARAM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde pašvaldību attīstībā un pārraudzībā. Viena no VARAM funkcijām ir pārraudzīt pašvaldību darbības likumību, kā arī pārraudzīt pašvaldībām likumos un citos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi atbilstoši pašvaldību darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.Atbilstoši Pašvaldību likuma 64.panta otrajai daļai valsts pārvaldes iestādēm un amatpersonām, kuras likumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā pārrauga pašvaldības darbības likumību, konstatē, ka pašvaldības institūcijas vai amatpersonas nepilda vai pārkāpj ārējos normatīvos aktus, ir pienākums nekavējoties par to ziņot VARAM.

 

Ņemot vērā VARAM pievienoto argumentāciju informatīvā ziņojuma 3.sadaļā, lūdzu dzēst 4.sadaļā Turpmākā rīcība piešķirto kompetenci VARAM par 5.panta 9.punktu, 6.pantu, 7.panta 1., 3., 4., 5.punktu, 22.panta 3.punktu, 24.panta 2.punktu, 26.panta 4.punktu un IV pielikumu. VARAM kompetences jomā nav veicami Direktīvas 2023/1791 transponēšanas pasākumi.

-

Informatīvā ziņojuma 3.sadaļā par 26. panta “Siltumapgāde un aukstumapgāde” 4. punktā lūdzu pievienot VARAM nostāju attiecībā uz kompetenču sadali, jo informatīvajā ziņojumā ir jāatspoguļo visu iesaistīto pušu viedokļi.

VARAM norāda, ka kompetenču sadale par ES tiesību aktiem notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumiem Nr. 255 “Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles un koordinācijas noteikumi”. Kompetence tiek piešķirta tām iestādēm, kas ir atbildīgas par attiecīgās direktīvas transponēšanas pasākumu izstrādi un paziņošanu Eiropas Komisijai.
Augstas efektivitātes koģenerācija un efektīva centralizētā siltumapgādes un aukstumapgādes politikas izstrāde nav VARAM kompetence.
Ministru kabineta 2024. gada 3. septembra noteikumu Nr. 586 “Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas nolikums” 1.3. apakšpunkts noteic, ka VARAM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde pašvaldību attīstībā un pārraudzībā. Minēto Ministru kabineta 4.1.3. apakšpunkts noteic, ka VARAM funkcijas ir izstrādāt politiku pašvaldību sistēmas attīstībā. Savukārt ar pašvaldību sistēmas attīstību tiek saprasta atvasinātas publiskas personas pārvaldes organizācija. Tajā pašā laikā VARAM kompetence pašvaldību pārraudzībā attiecas uz vispārējo pašvaldību pārraudzību nav tiešā veidā saistīta ar kādu konkrētu pārvaldes funkciju vai uzdevumu. Citiem vārdiem, kompetence veikt vispārējo pašvaldību pārraudzību nozīmē vien kompetenci veikt pašvaldību pārraudzību likumā noteiktajā kārtībā, nevis izstrādāt konkrētas jomas politiku. Attiecībā uz citos normatīvajos aktos ietvertajām izpildes prasībām, atbilstoši Pašvaldību likuma 64.panta otrajai daļai VARAM iesaiste pašvaldību pārraudzības ietvaros var būt īstenota tikai tādā gadījumā, ja attiecīgā kompetentā iestāde konstatē normatīvo aktu pārkāpumus un informē par to VARAM, lai VARAM attiecīgi varētu izvērtēt kādu no pašvaldību pārraudzībai piemērojamajiem līdzekļiem.
VARAM sniedz atzinumu tikai par tiem saistošajiem noteikumiem, kas ir norādīti Pašvaldību likuma 47.panta otrajā daļā vai citos likumos noteiktajos gadījumos. Saskaņā ar šo pašu Pašvaldību likuma normu citos likumos var būt noteikta arī cita ministrija, kas šādā kārtībā sniedz atzinumu par pašvaldības saistošajiem noteikumiem. 
Ar 2024.gada1.jūliju  vides aizsardzības jomu regulējošie normatīvie akti ir KEM kompetencē. Pašvaldībām uz vides jomu regulējošo normatīvo aktu pamata ir tiesības izdot saistošos noteikumus autonomās funkcijas organizēt siltumapgādi pašvaldības teritorijā nodrošināšanai, un šo saistošo noteikumu tiesiskuma izvērtēšana jau šobrīd piekrīt KEM.   Norādām, ka pašvaldības pārraudzības funkcija nav Direktīvas 2023/1791 transponēšanas pasākums. 
Siltumapgādes (arī atjaunīgās un aukstumapgādes) organizēšana, kā arī teritoriju attīstības plānošana ir pašvaldības ekskluzīvā kompetence un pašvaldība ir atbildīga par šo procesu tiesiskumu. Pašvaldībām piešķirtās pilnvaras parasti ir pilnīgas un ekskluzīvas. Cita, centrālā vai reģionālā vara, nedrīkst tās apstrīdēt vai ierobežot, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā. Pašvaldības likumā noteiktās robežās ir pilnā mērā tiesīgas īstenot savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, tai skaitā plānot un īstenot pasākumus efektīvākai resursu pārvaldībai (ēku un ielu apgaismojuma energoefektivitātes paaugstināšanas veicināšana, elektroenerģijas patēriņa samazināšana pašvaldības ēkās, vietējās sabiedrības iesaiste un informēšana jautājumos, kas saistīti ar resursu efektīvu izmantošanu u.c.). Proti, nozaru ministrijas izstrādā politiku noteiktās jomās, organizē un koordinē tās īstenošanu, savukārt teritorijas attīstības plānošana, kas ir pašvaldības ekskluzīvā kompetence, ir viens no attiecīgo politikas mērķu sasniegšanas līdzekļiem.
Attiecībā uz būvniecību norādām, ka Būvniecības likuma 7. pantā ir noteikta pašvaldības kā pārvaldes kompetence būvniecībā, tostarp nodrošināt ar būvniecības procesu saistītā administratīvā procesa tiesiskumu. Vienlaikus Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” nosaka gadījumus, kad nepieciešama pašvaldības būvvaldes atļauja vai saskaņošana būvniecības procesā. Tādējādi tas ir būvniecības regulējuma jautājums, kas ir Ekonomikas ministrijas kompetencē. 
Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumiem Nr. 255 “Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles un koordinācijas noteikumi” VARAM  kompetences ietvaros nav nepieciešams izstrādāt tiesību aktus, lai pārņemtu Direktīvas 2023/1791 26. panta 4. punktu, tādējādi VARAM noraida piešķirto kompetenci.

Informatīvā ziņojuma 3.sadaļā par 24. panta “Mazaizsargāto lietotāju stiprināšana un aizsargāšana un enerģētiskās nabadzības mazināšana” 2. punktā lūdzu pievienot VARAM nostāju attiecībā uz kompetenču sadali, jo informatīvajā ziņojumā ir jāatspoguļo visu iesaistīto pušu viedokļi.

VARAM norāda, ka kompetenču sadale par ES tiesību aktiem notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumiem Nr. 255 “Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles un koordinācijas noteikumi”. Kompetence tiek piešķirta tām iestādēm, kas ir atbildīgas par attiecīgās direktīvas transponēšanas pasākumu izstrādi un paziņošanu Eiropas Komisijai.
Energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu politikas izstrāde un ēku īpašnieku informēšana un konsultēšana nav VARAM kompetences jautājums.
Ministru kabineta 2024. gada 3. septembra noteikumu Nr. 586 “Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas nolikums” 1.3. apakšpunkts noteic, ka VARAM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde pašvaldību attīstība un pārraudzība. Minēto Ministru kabineta 4.1.3. apakšpunkts noteic, ka VARAM funkcijas ir izstrādāt politiku pašvaldību sistēmas attīstībā. Savukārt ar pašvaldību sistēmas attīstību tiek saprasta atvasinātas publiskas personas pārvaldes organizācija. Tajā pašā laikā VARAM kompetence pašvaldību pārraudzībā attiecas uz vispārējo pašvaldību pārraudzību un nav tiešā veidā saistīta ar kādu konkrētu pārvaldes funkciju vai uzdevumu. Citiem vārdiem, kompetence veikt vispārējo pašvaldību pārraudzību nozīmē vien kompetenci veikt pašvaldību pārraudzību likumā noteiktajā kārtībā, nevis izstrādāt konkrētas jomas politiku.Attiecībā uz citos normatīvajos aktos ietvertajām izpildes prasībām, atbilstoši Pašvaldību likuma 64.panta otrajai daļai, VARAM iesaiste pašvaldību pārraudzības ietvaros var būt īstenota tikai tādā gadījumā, ja attiecīgā kompetentā iestāde konstatē normatīvo aktu pārkāpumus un informē par to VARAM, lai VARAM attiecīgi varētu izvērtēt kādu no pašvaldību pārraudzībai piemērojamajiem līdzekļiem.
VARAM sniedz atzinumu tikai par tiem saistošajiem noteikumiem, kas ir norādīti Pašvaldību likuma 47.panta otrajā daļā vai citos likumos noteiktajos gadījumos. Saskaņā ar šo pašu Pašvaldību likuma normu citos likumos var būt noteikta arī cita ministrija, kas šādā kārtībā sniedz atzinumu par pašvaldības saistošajiem noteikumiem.  Norādām, ka pašvaldības pārraudzības funkcija nav Direktīvas 2023/1791 transponēšanas pasākums. 
Vienlaikus paskaidrojam, ka pašvaldības nav kāda atsevišķa joma, bet atvasinātas publiskas personas (Pašvaldību likuma 2.pants), kurām ir likumā noteikta kompetence, kā arī norādām, ka saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta otro daļu pašvaldība autonomās funkcijas pilda atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un noslēgtajiem publisko tiesību līgumiem. Savukārt jomas politiku izstrādā par jomu atbildīgā ministrija,  t.sk., attiecīgās jomas.politikas veidotāji ir atbildīgi par nepieciešamo normatīvo aktu vai citu izpildes pasākumu (piemēram, vadlīniju, plānošanas dokumentu) izstrādi, lai pārņemtu direktīvu prasības.  Tādējādi saskaņā ar likumu VARAM nepiekrīt īstenot politiku ikvienā jautājumā, kas skar pašvaldību jautājumus, tostarp pašvaldības autonomās funkcijas.
Pašvaldībām pieejamas atbalsta programmas ēku energoefektivitātes uzlabošanai pašvaldību ēkās ir vienreizējs un atsevišķs VARAM dots uzdevums, kas turklāt nav saistīts ar energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem mājsaimniecībās, iedzīvotājiem.
Vienas pieturas aģentūras izveidi var organizēt jebkura atbildīgā iestāde. Piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir vienas pieturas aģentūra uzņēmējiem, Lauku atbalsta dienests – lauksaimniekiem, savukārt patērētāju strīdus risina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. 
Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumiem Nr. 401 "Noteikumi par valsts pārvaldes vienoto klientu apkalpošanas centru veidiem, sniegto pakalpojumu apjomu un pakalpojumu sniegšanas kārtību" valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs (VPVKAC) sniedz vairāku valsts pārvaldes pakalpojumu turētāju valsts pārvaldes pakalpojumus. T.i. jebkura par nozari atbildīgā iestāde noteiktā kārtībā var savu izstrādāto pakalpojumu nodot VPVKAC.
VPVKAC nodrošina 1.līmeņa atbalstu – palīdzību pakalpojumu pašpieteikšanai klienta darba vietā, informēšanu un pieteikumu pieņemšanu un skenējumu nodošanu iestādei. Priekšnoteikums ir pakalpojuma apraksta pieejamība valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.gov.lv. Par nozares jomu atbildīgajai institūcijai ir jāizstrādā tiesību akti un jāapraksta pakalpojums VIRSIS IS, to atspoguļojot portālā Latvija.gov.lv, ja pakalpojums 1.līmeņa atbalsta sniegšanai tiks nodots VPVKAC tīklam. 
Pakalpojumu attiecībā uz tehniskām, administratīvām un finanšu konsultācijām specifiskos jautājumos ir iespējams nodot VPVKAC, kur pakalpojuma turētājs, kas ir atbildīgā nozares ministrija, izstrādā pakalpojumu. Pēc tam  ar VPVKAC starpniecību  ir iespēja nodrošināt attālinātu par nozari atbildīgās iestādes speciālista konsultāciju.Piemēram, šobrīd šādas attālinātās konsultācijas nodrošina Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra u.c. iestādes.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumiem Nr. 255 “Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles un koordinācijas noteikumi” VARAM  kompetences ietvaros nav nepieciešams izstrādāt tiesību aktus, lai pārņemtu Direktīvas 2023/1791 24. panta 2. punktu, tādējādi VARAM noraida piešķirto kompetenci.

Informatīvā ziņojuma 3.sadaļā par 22. panta “Informēšana un izpratnes veicināšana”  3. punktu lūdzu pievienot VARAM nostāju attiecībā uz kompetenču sadali, jo informatīvajā ziņojumā ir jāatspoguļo visu iesaistīto pušu viedokļi.

VARAM norāda, ka kompetenču sadale par ES tiesību aktiem notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumiem Nr. 255 “Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles un koordinācijas noteikumi”. Kompetence tiek piešķirta tām iestādēm, kas ir atbildīgas par attiecīgās direktīvas transponēšanas pasākumu izstrādi un paziņošanu Eiropas Komisijai.
Iedzīvotāju informēšanas par energoefektivitātes rīcībpolitikām, kas saistīta ar pašvaldībām, un politikas izstrāde nav VARAM kompetence.
Ministru kabineta 2024. gada 3. septembra noteikumu Nr. 586 “Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas nolikums” 1.3. apakšpunkts noteic, ka VARAM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde pašvaldību attīstība un pārraudzība. Minēto Ministru kabineta 4.1.3. apakšpunkts noteic, ka VARAM funkcijas ir izstrādāt politiku pašvaldību sistēmas attīstībā. Ar pašvaldību sistēmas attīstību tiek saprasta atvasinātas publiskas personas pārvaldes organizācija. Savukārt par energoefektivitātes rīcībpolitikām ir pamats informēt tām ministrijām, kas izstrādā konkrēto politiku. Tajā pašā laikā VARAM kompetence pašvaldību pārraudzībā attiecas uz vispārējo pašvaldību pārraudzību un nav tiešā veidā saistīta ar kādu konkrētu pārvaldes funkciju vai uzdevumu. Citiem vārdiem, kompetence veikt vispārējo pašvaldību pārraudzību nozīmē vien kompetenci veikt pašvaldību pārraudzību likumā noteiktajā kārtībā, nevis izstrādāt konkrētas jomas politiku.
Paskaidrojam, ka jomas politiku izstrādā par jomu atbildīgā ministrija, tādējādi saskaņā ar Pašvaldību likumu VARAM nepiekrīt īstenot politiku ikvienā jautājumā, kas skar pašvaldību jautājumus, tostarp pašvaldības autonomās funkcijas.
Vienas pieturas aģentūras izveidi var organizēt jebkura atbildīgā iestāde. Piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir vienas pieturas aģentūra uzņēmējiem, Lauku atbalsta dienests – lauksaimniekiem, savukārt patērētāju strīdus risina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. 
Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumiem Nr. 401 "Noteikumi par valsts pārvaldes vienoto klientu apkalpošanas centru veidiem, sniegto pakalpojumu apjomu un pakalpojumu sniegšanas kārtību" valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs (VPVKAC) sniedz vairāku valsts pārvaldes pakalpojumu turētāju valsts pārvaldes pakalpojumus. T.i. jebkura par nozari atbildīgā iestāde noteiktā kārtībā var savu izstrādāto pakalpojumu nodot VPVKAC.
VPVKAC nodrošina 1.līmeņa atbalstu – palīdzību pakalpojumu pašpieteikšanai klienta darba vietā, informēšanu un pieteikumu pieņemšanu un skenējumu nodošanu iestādei. Priekšnoteikums ir pakalpojuma apraksta pieejamība valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.gov.lv. Par nozares jomu atbildīgajai institūcijai ir jāizstrādā tiesību akti un jāapraksta pakalpojums VIRSIS IS, to atspoguļojot portālā Latvija.gov.lv, ja pakalpojums 1.līmeņa atbalsta sniegšanai tiks nodots VPVKAC tīklam. 
Pakalpojumu attiecībā uz tehniskām, administratīvām un finanšu konsultācijām specifiskos jautājumos ir iespējams nodot VPVKAC, kur pakalpojuma turētājs, kas ir atbildīgā nozares ministrija, izstrādā pakalpojumu. Pēc tam  ar VPVKAC starpniecību  ir iespēja nodrošināt attālinātu par nozari atbildīgās iestādes speciālista konsultāciju. Piemēram, šobrīd šādas attālinātās konsultācijas nodrošina Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālaš apsdrošināšanas aģentūra u.c. iestādes ar VPVKAC starpniecību.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumiem Nr. 255 “Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles un koordinācijas noteikumi” VARAM  kompetences ietvaros nav nepieciešams izstrādāt tiesību aktus, lai pārņemtu Direktīvas 2023/1791 22. panta 3. punktu, tādējādi VARAM noraida piešķirto kompetenci.
 

Informatīvā ziņojuma 3.sadaļā par 7. pantu “Publiskais iepirkums” 1.-5. punktu lūdzu pievienot VARAM nostāju attiecībā uz kompetenču sadali, jo informatīvajā ziņojumā ir jāatspoguļo visu iesaistīto pušu viedokļi.

VARAM norāda, ka kompetenču sadale par ES tiesību aktiem notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumiem Nr. 255 “Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles un koordinācijas noteikumi”. Kompetence tiek piešķirta tām iestādēm, kas ir atbildīgas par attiecīgās direktīvas transponēšanas pasākumu izstrādi un paziņošanu Eiropas Komisijai.
Direktīvas tvērums un principi attiecināmi uz visu publisko iepirkumu procesu, tādēļ tiem jābūt integrētiem normatīvajos aktos, kas vispārēji regulē publisko iepirkumu, piemēram, Publisko iepirkumu likumā (PIL). Jautājumos, kur Direktīvas tvērums pārsniedz kompetenci, kas šobrīd noteikta PIL, prasības jānosaka konkrēto nozari vai procesu regulējošos normatīvajos aktos, piemēram, Energoefektivitātes likumā. 
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 3. septembra noteikumiem Nr. 586 “Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas nolikums”, VARAM kompetences jomā neietilpst vadlīniju un metodikas dzīves cikla izmaksu, kā arī ietekmes uz vidi un izmaksu novērtēšanas izstrāde. Par enerģētikas politikas īstenošanu, t.sk.,par principa “energoefektivitāte pirmajā vietā”, ir  atbildīga Klimata un enerģētikas ministrija. Vienlaikus norādām, ka IV pielikumā ietvertās prasības izriet no virknes jau spēkā esošiem ES tiesību aktiem, piemēram, Direktīvas 2010/31/ES attiecībā uz energosertifikātiem, Regulu (ES) 2017/1369, Direktīvu 2010/30/ES vai saistīts Komisijas īstenošanas akts, Direktīvu 2009/125/EK, Regula (ES) 2020/740, kas nav VARAM kompetences jomā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumiem Nr. 255 “Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles un koordinācijas noteikumi” VARAM  kompetences ietvaros nav nepieciešams izstrādāt tiesību aktus, lai pārņemtu Direktīvas 2023/1791 7. panta “Publiskais iepirkums” 1.-5. punktu un IV pielikumu, tādējādi VARAM noraida piešķirto kompetenci.
 

Informatīvā ziņojuma 3.sadaļā par 5. panta “Publiskā sektora līderība energoefektivitātes jomā” 9. punktu un 6. pantu “Publisko struktūru ēkas kā paraugs” lūdzu pievienot VARAM nostāju attiecībā uz kompetenču sadali, jo informatīvajā ziņojumā ir jāatspoguļo visu iesaistīto pušu viedokļi.

VARAM norāda, ka kompetenču sadale par ES tiesību aktiem notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumiem Nr. 255 “Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles un koordinācijas noteikumi”. Kompetence tiek piešķirta tām iestādēm, kas ir atbildīgas par attiecīgās direktīvas transponēšanas pasākumu izstrādi un paziņošanu Eiropas Komisijai.
Publisko ēku energoefektivitātes politikas izstrāde nav VARAM kompetence.
Ministru kabineta 2024. gada 3. septembra noteikumu Nr. 586 “Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas nolikums” 1.3. apakšpunkts noteic, ka VARAM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde pašvaldību attīstībā un pārraudzībā. Minēto Ministru kabineta 4.1.3. apakšpunkts noteic, ka VARAM funkcijas ir izstrādāt politiku pašvaldību sistēmas attīstībā. Ar pašvaldību sistēmas attīstību tiek saprasta atvasinātas publiskas personas pārvaldes organizācija. Tajā pašā laikā VARAM kompetence pašvaldību pārraudzībā attiecas uz vispārējo pašvaldību pārraudzību un nav tiešā veidā saistīta ar kādu konkrētu pārvaldes funkciju vai uzdevumu.
Vienlaikus paskaidrojam, ka pašvaldības nav kāda atsevišķa joma, bet atvasinātas publiskas personas (Pašvaldību likuma 2.pants), kurām ir likumā noteikta kompetence, kā arī norādām, ka saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta otro daļu pašvaldība autonomās funkcijas pilda atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un noslēgtajiem publisko tiesību līgumiem. Savukārt jomas politiku izstrādā par jomu atbildīgā ministrija, t.sk.,attiecīgās jomas politikas veidotāji ir atbildīgi par nepieciešamo normatīvo aktu vai citu izpildes pasākumu (piemēram, vadlīniju, plānošanas dokumentu) izstrādi, lai pārņemtu direktīvu prasības.  Tādējādi saskaņā ar Pašvaldību likumu VARAM nepiekrīt īstenot politiku ikvienā jautājumā, kas skar pašvaldību jautājumus, tostarp pašvaldību autonomās funkcijas. Citiem vārdiem, kompetence veikt vispārējo pašvaldību pārraudzību nozīmē vien kompetenci veikt pašvaldību pārraudzību likumā noteiktajā kārtībā, nevis izstrādāt konkrētas jomas politiku. Attiecībā uz citos normatīvajos aktos ietvertajām izpildes prasībām, ministrijas iesaiste pašvaldību pārraudzības ietvaros var būt īstenota tikai tādā gadījumā, ja attiecīgā kompetentā iestāde konstatē normatīvo aktu pārkāpumus un informē par to VARAM, lai VARAM attiecīgi varētu izvērtēt kādu no pašvaldību pārraudzībai piemērojamajiem līdzekļiem (Pašvaldību likuma 64.panta otrā daļa). VARAM sniedz atzinumu tikai par tiem saistošajiem noteikumiem, kas ir norādīti Pašvaldību likuma 47.panta otrajā daļā vai citos likumos noteiktajos gadījumos. Saskaņā ar šo pašu Pašvaldību likuma normu citos likumos var būt noteikta arī cita ministrija, kas šādā kārtībā sniedz atzinumu par pašvaldības saistošajiem noteikumiem.  
Attiecībā uz investīcijām, VARAM norāda, ka nozares ministrijai (KEM)  prasības vispirms ir jānosaka horizontāli visiem īstenojamiem pasākumiem. Energoefektivitātes likums un tā trešā panta trešā minētā darbības joma jau šobrīd iezīmē valsts un pašvaldības rīcību valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšanā, tādējādi ir tikai saprātīgi attiecīgās prasības un pienākumus iekļaut minētajā likumā. 
Attiecīgi VARAM iebilst notificēšanas pienākumam ar investīciju programmu Ministru kabineta noteikumiem un konkrētu prasību definēšanas pienākumam, kas nav nozares regulējumā. VARAM piekrīt pēc tam, kad KEM horizontāli definējis prasības nacionālajos tiesību aktos, tās integrēt savas atbildības jomas investīcijās.  
Tādējādi lūdzam dzēst informāciju Informatīvā ziņojuma 6.lpp. pēdējā rindkopā par Atveseļošanas fonda investīciju programmu 1.2.1.3.i., jo ar šo programmu Direktīvas 2023/1791 prasības nav pārņemtas. Papildus VARAM informē, ka šobrīd plānošanas dokumentos nav iezīmēts finansējums 6.panta pienākumu izpildei, tai skaitā Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana"  2.1.1.6. pasākuma "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana" ietvaros noteiktais finansējums ir kritiski nepietiekams 6.panta minēto mērķu izpildei.
VARAM  kompetences ietvaros nav nepieciešams izstrādāt tiesību aktus, lai pārņemtu Direktīvas 2023/1791 5. panta 9. punktu un 6. pantu, tādējādi VARAM noraida piešķirto kompetenci.

Lūdzu precizēt Informatīvā ziņojuma 2.sadaļu  Laika līnija Direktīvas 2023/1791 atbildīgās ministrijas noteikšanai ietverto informāciju par 2024.gada 30.septembrī notikušo sanāksmi. Starpinstitūciju sanāksmē nevis netika panākta vienošanās par nevienu Direktīvas 2023/1791 pantu, bet gan tās laikā vairākkārt tika norādīts uz iestāžu atšķirīgo izpratni par kompetenču sadales procesiem. Par lielāko daļu no strīdus jautājumiem diskusijas pēc būtības šajā sanāksmē nenotika.Tādēļ pēc KEM rosinājuma tālākas diskusijas par kompetenču sadali tika pārtrauktas un tika nolemts pie jautājuma atgriezties vēlāk.

2024. gada 30. septembrī Tieslietu ministrija organizē sanāksmi saistībā ar kompetenču strīdu attiecībā par atbildību sadalījumu Direktīvai 2023/1791. Starpinstitūciju sanāksmē nenotika diskusijas pēc būtības par neatrisinātajiem kompetenču jautājumiem, bet gan par atšķirīgo iestāžu pieeju kompetenču sadales procesos. Tika nolemts pie jautājumu tālākas izskatīšanas atgriezties tad, kad Tieslietu ministrija viesīs skaidrību par kompetenču piešķiršanas apsvērumiem.

Ņemot vērā VARAM pievienoto argumentāciju informatīvā ziņojuma 3.sadaļā, lūdzu dzēst VARAM kā atbildīgo iestādi. VARAM kompetences jomā nav veicami Direktīvas 2023/1791 transponēšanas pasākumi.

2.2. 5. panta 9. punkts – Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija;

Ņemot vērā VARAM pievienoto argumentāciju informatīvā ziņojuma 3.sadaļā, lūdzu dzēst VARAM kā atbildīgo iestādi. VARAM kompetences jomā nav veicami Direktīvas 2023/1791 transponēšanas pasākumi.

2.3. 6. pants – Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija;

Ņemot vērā VARAM pievienoto argumentāciju informatīvā ziņojuma 3.sadaļā, lūdzu dzēst VARAM kā atbildīgo iestādi. VARAM kompetences jomā nav veicami Direktīvas 2023/1791 transponēšanas pasākumi.

2.4. 7. panta 1. punkts– Finanšu ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija;

Ņemot vērā VARAM pievienoto argumentāciju informatīvā ziņojuma 3.sadaļā, lūdzu dzēst VARAM kā atbildīgo iestādi. VARAM kompetences jomā nav veicami Direktīvas 2023/1791 transponēšanas pasākumi.

2.6. 7. panta 3. punkts - Finanšu ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija; 

Ņemot vērā VARAM pievienoto argumentāciju informatīvā ziņojuma 3.sadaļā, lūdzu dzēst VARAM kā atbildīgo iestādi. VARAM kompetences jomā nav veicami Direktīvas 2023/1791 transponēšanas pasākumi.

2.7. 7. panta 4. punkts - Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija;

Ņemot vērā VARAM pievienoto argumentāciju informatīvā ziņojuma 3.sadaļā, lūdzu dzēst VARAM kā atbildīgo iestādi. VARAM kompetences jomā nav veicami Direktīvas 2023/1791 transponēšanas pasākumi.

2.8. 7. panta 5. punkts - Finanšu ministrija; 

Ņemot vērā VARAM pievienoto argumentāciju informatīvā ziņojuma 3.sadaļā, lūdzu dzēst VARAM kā atbildīgo iestādi. VARAM kompetences jomā nav veicami Direktīvas 2023/1791 transponēšanas pasākumi.

2.15. 22. panta 3. punkts – Klimata un enerģētikas ministrija, Ekonomikas ministrija un Finanšu ministrija;
 

Ņemot vērā VARAM pievienoto argumentāciju informatīvā ziņojuma 3.sadaļā, lūdzu dzēst VARAM kā atbildīgo iestādi. VARAM kompetences jomā nav veicami Direktīvas 2023/1791 transponēšanas pasākumi.

2.16. 24. panta 2. punkts – Klimata un enerģētikas ministrija, Ekonomikas ministrija, Labklājības ministrija;

Ņemot vērā VARAM pievienoto argumentāciju informatīvā ziņojuma 3.sadaļā, lūdzu dzēst VARAM kā atbildīgo iestādi. VARAM kompetences jomā nav veicami Direktīvas 2023/1791 transponēšanas pasākumi.

2.17. 26. pants 4. punkts – Klimata un enerģētikas ministrija;

Ņemot vērā VARAM pievienoto argumentāciju informatīvā ziņojuma 3.sadaļā, lūdzu dzēst VARAM kā atbildīgo iestādi. VARAM kompetences jomā nav veicami Direktīvas 2023/1791 transponēšanas pasākumi.

2.25. IV pielikums – Finanšu ministrija;