Atzinums

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 48. pantam ir tikai piecas daļas.Līdz ar to ir jāprecizē, ar kuru likuma  panta daļu šie noteikumi  tiek pamatoti.
 

-

Vārds "izplatāms" nozīmē, ka iestādei paziņojums ir jāizplata ne tikai TAP portālā, bet arī citos sabiedrībai pieejamos veidos. Norma nosaka, ka šāda darbība ir jāveic obligāti, bet kādos veidos,kas ir domāts ar "citos pieejamos veidos"? Pie nosacījuma, ja šo normu atstāj, būtu jāsniedz precīzi veidi, kādā būtu jāizplata info par līdzdalības veidiem. Būtībā  šāda papildus darbība uzliek papildus pienākumu iestādei,bet šis palielina administratīvo slogu. Ierosinājums atstāt normu, ka par līdzdalības iespējām ziņo (obligātais pienākums)  vispirms 1) TAP un 2) iestādes interneta ofic.mājas lapā. Savukārt pārējo atstāt iestādes ziņā, nosakot, ka iestāde var papildus izziņot sabiedrībai par tās līdzdalības iespējām, jo vārds "var'' ir t.s. alternatīvā norma, kas dod iestādei rīcības brīvību. Proti, pašai lemt, ja  ir laiks un resursi, paziņot un  izplatīt  informāciju par sabiedrības līdzdalības citos sabiedrībai pieejamos veidos,piemēram, paziņojot klientu apkalpošanas centrā vai vietējā avīzē u.c.veidos.
 

-

Saiklis "un" norāda uz to, ka valtss un pašvaldību iestādei  ir jāveic divas darbības:1.jāsagatavo paziņojums;2. jāievieto info.internetā,publicējot to attiecīgas institūcijas oficiālajā tīmekļvietnes sadaļā "Sabiedrības līdzdalība". Sanāk, ka visām valsts un pašvaldību iestādēm ir jārīkojas šādi,t.i., jāsagatavo paziņojumu un jāievieto informāciju iestādes oficiālajā tīmekļvietnes sadaļā "Sabiedrības līdzdalība" Vai tomēr nepietiek ar informāciju, kas tiek sagatavota Vienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā. (turpmāk – TAP portāls) Proti, šī projekta anotācija 1.3.punktā norādīts:"Viens no galvenajiem kanāliem, kur atbildīgās amatpersonas, ievērojot šo līdzdalības kārtību, sistemātiski, laikus un pārskatāmā veidā publicē līdzdalības paziņojumus un līdzdalības rezultātus, ir Vienotais tiesību aktu projektu izstādes un saskaņošanas portāls (turpmāk – TAP portāls)." Var secināt, ka iestādes paziņojumus sagatavo TAPā un arī publicē tos šajā portālā.

-

Kas ir domāts ar "citā dokumentā"? Ierosinājums normu izteikt nepārprotami,t.i. konkrēti,kādā dokumentā. Jo no šīs normas nav skaidri saprotams, kurš dokuments tiks izmantots vai ir jāizmanto. Normai ir jābūt nepārprotamai.

-

Šajā normā nav īsti skaidrs, kas ir domāts ar terminu "cita institūcija."No šiem noteikumiem izriet, ka ir:a)Valsts tiešās pārvaldes iestāžu, b) pastarpinātās pārvaldes iestāžu c)citas iestāžu tiesības un pienākumus. Vai citas institūcijas ir "nevalstiskās organizācijas"?"privātās iestādes? Īsti nav skaidrs, kas ir domāts ar šo terminu. Arī no anotācijas nav īsti saprotams.

-

Precizēt 2.problēmas rsinājuma aprakstu. Proti, Attīstības plānošanas sistēmas likuma 11.panta piektā daļa nosaka MK deleģējumu noteikt sabiedrības līdzdalības kārtību nevis tiesību subjektus, uz kuriem attiecas noteikumi.
 
 

-

Aizsardzības ministrija (turpmāk-AM) atbalsta sabiedrības līdzdalību kā attīstības plānošanas dokumentu (pamatnostādņu, plānu un konceptuāls ziņojumu ), tā arī tiesību aktu izstrādes procesā. Tajā pašā laikā AM aicina Valsts kanceleju izvērtēt šī normatīva tiesiskās sekas, ņemto vērā šādus aspektus:
- lai tiesību aktā norādītais process nepadarītu esošo dokumentu aprites sistēmu un iesniegšanas kārtību daudzkārt smagnējāku un lēnāku, kas var kavēt būtisku lēmumu pieņemšanu;
- vecināt un  paplašināt TAP funkcionalitāti, kuras ietvaros tiek nodrošināta sabiedrības izvērtēšanas jeb līdzdalības “modulis”, pirms faktiskās iesniegšanas MK . Proti,  lai neradītu jaunus, papildus mehānisms un būtu iespējams nodrošināt zināma veida kontroli pār procesa ievērošanu.
-izvērtēt, vai šo noteikumu ieviešana nepalielinās administratīvo slogu,t.i., vai,pieņemot jaunos noteikumus nepalielinās administratīvais slogs  kā valsts, tā arī pašvaldību, nevalstiskajam un privātajām iestādēm.
-popularizēt TAP iespējas plašāk tieši sabiedrības līdzdalībā.Proti, reklamēt iedzīvotājiem tiesību aktu portālu, uzsverot to,ka tajā ir sadaļa "sabiedrības līdzdalība".Piemēram, Latvija.lv, vai Youtube, Facebook,Instagram u.c. sabiedrības sasniegšanas resursos.
Kā redzams no tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas): "Ministru kabineta 2023. gada 27. septembra sēdē lemto Valsts kancelejai 2024.-2026.gadā plānots piešķirt papildu finansējumu Latvijas Piektā nacionālā atvērtās pārvaldības rīcības plāna pasākumu īstenošanai, to skaitā finansējums kopsummā trīs gados 87 000 euro apmērā plānots inovatīvu līdzdalības veidu praktizēšanai. Valsts kanceleja līdzekļu piešķīrumu plāno apgūt sadarbībā ar citām valsts pārvaldes institūcijām. "Līdz ar to secināms, ka valsts budžetā ir paredzēts papildu finansējums inovatīvu līdzdalības veidu praktizēšanai, kas varētu būt arī TAP popularizēšanai utml.
-No Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānošanas viedokļa sabiedrības iesaiste (līdzdalība)  nav paredzēta.

 

-

Spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" nosaka :  "Noteikumi nosaka sabiedrības līdzdalības kārtību Saeimas, Ministru kabineta, tiešās valsts pārvaldes iestāžu, valsts pārvaldes iestāžu, kas nav padotas Ministru kabinetam, plānošanas reģionu un pašvaldību (turpmāk – institūcijas) attīstības plānošanas procesā (turpmāk – sabiedrības līdzdalības kārtība)."(1.punkts) Proti, šajā normā ir skaidri definēti visi tiesību subjekti, uz kuriem attiecas šie noteikumi. Šāds tiesību subjektu uzskaitījums ir  pamatots un atstājams.  Savukārt, situācijās, kad ir nepieciešams norādīt, ka norma ir attiecināma tikai uz tiešās pārvaldes vai pastarpinātās pārvaldes iestādi, būtu jālieto viens vai otrs termins. Kā arī šī norma ir vērtējama kopsakarā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6.nodaļu un Attīstības plānošanas sistēmas likuma 2.pantu.,kurā ir norādīti šādas valsts un pašvaldības iestādes - Saeima, Ministru kabinets, tiešās valsts pārvaldes iestādes, plānošanas reģionos, pašvaldības un valsts pārvaldes iestādes, kas nav padotas Ministru kabinetam.
Jānorāda, ka ar valsts un pašvaldības iestādes ir gan likumdevēja, gan izpildvaras, gan tiesu varas iestādes. Ja šajā punktā ir domāti visas šīs iestādes,tad piedāvātā norma ir atbalstāma. Savukārt, ja normā ir domāts šaurāks tiesību subjektu loks, tad piedāvātā norma ir precizējama,vai atstājama spēkā esošā.

-

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 48.panta pirmā daļa nosaka" Šā likuma mērķa sasniegšanai iestāde savā darbībā iesaista sabiedrības pārstāvjus (sabiedrisko organizāciju un citu organizētu grupu pārstāvjus, atsevišķas kompetentas personas), iekļaujot viņus darba grupās, konsultatīvajās padomēs vai lūdzot sniegt atzinumus."Proti, šie noteikumi nosaka tikai, iestādes — institūcijas, kura darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē ( Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 3.punkts). Līdz ar to ierosinu lietot nevis "institūcija", bet gan "iestāde"
 

-

Vai valsts tiešās pārvaldes iestādei būtu jāpublicē  tiesību akta projekta projekts? Proti, no šī teikuma izriet, ka iestādei būtu jāpublicē tās mājas lapā projekts par projektu. Ierosinājums noteikt precīzi: ka TAP tiek publicēts pats projekts nevis projekts par projektu, vai arī precizēt, kas ir domāts ar šādu pienākumu " .Ja projekta izstrāde TAP portālā vēl nav uzsākta, valsts tiešās pārvaldes iestāde nodrošina paziņojuma publicēšanu attiecīgās institūcijas oficiālās tīmekļvietnes sadaļā "Sabiedrības līdzdalība"".
Kā arī mājas lapā nav nepieciešams dublēt TAP esošo informāciju. Skatīt komentāru par TAP.

-

Priekšlikums šo rindkopu izteikt atsevišķā punktā. Kā arī ņemt vērā, ka valsts tiešās pārvaldes iestāde ir arī valsts iestāde,t.i. Ja pirmajā rindkopā ir norādīts, ka institūcija  sagatavo paziņojumu un ievieto internetā, tad būtībā tas attiecas arī uz tiešās pārvaldes iestādi,t.i.valsts iestādi. Ierosinājums izdalīt atsevišķā punktā, ja runa ir par NVO,privāto sektoru.
Šis  ir pretrunā ar: "Pašlaik iedzīvotājiem, kuri vēlas piedalīties tiesību akta izstrādē, ir jāapmeklē nozares ministrijas tīmekļvietne un tajā jāatrod diskusiju dokuments jeb paziņojums par sabiedrības līdzdalības iespējām. Tas nozīmē, ka iedzīvotājam ir jāpārzina ministriju kompetence un regulāri jāpārbauda, vai to tīmekļvietnē nav publicēti šādi paziņojumi. Apkopotā veidā saraksts ar aktuālajiem sabiedrības līdzdalības paziņojumiem pieejams Valsts kancelejas tīmekļvietnē, taču tur pieejami tikai tiesību aktu projektu nosaukumi – detalizēta informācija par to saturu tik un tā jāmeklē nozaru ministriju tīmekļvietnēs. Līdz ar TAP portālu arī šī joma kļūs sakārtotāka, jo visu nozaru tiesību akti, kas nodoti sabiedrības līdzdalībai, atradīsies vienuviet, kopā ar visu skaidrojošo informāciju un iespēju TAP portālā iesaistīties tiesību akta projekta izstrādē."( No: "Jaunais TAP portāls atvieglos sabiedrības līdzdalību tiesību aktu izstrādes procesā : https://m.juristavards.lv/zinas/279503-jaunais-tap-portals-atvieglos-sabiedribas-lidzdalibu-tiesibu-aktu-izstrades-procesa")
 

-

Būtu jānorāda, ka iesniegumu ir jāsagatvo un to izskata Iesniegumu likuma noteiktajā kārtībā.

-

No šīs normas var saprast,ka valsts tiešās pārvaldes iestādē iebildumus un priekšlikumus iesniedz atbilstoši Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Savukārt no šī noteikumu projekta 1.punkta ir secināms, ka ar "institūciju " ir jāsaprot valsts un pašvaldības institūcija. Tajā pašā laikā šis 12.5. punkts nosaka, ka iebildumus un priekšlikumus sniedz institūcijas noteiktajā kārtībā. Tas nozīmē, ka katrai institūcijai ir noteikta sava kārtība, kādā izskata priekšlikumus un iebildumus. Sanāk pretruna punkta un apakšpunkta saturā.Respektīvi, vispirms tiek pateikts, ka, sagatavojot atzinumu projektam pirms lēmuma pieņemšanas institūcijas noteiktajā kārtībā (12.5.), bet MK atbilstoši tā noteiktajai kārtībai (12.6.1.), kā arī t.s. "citas institūcijas" rīkojas to noteiktajā kārtībā.(12.6.3.).Jānorāda, ka šādu normu iekļaušana MK noteikumos paredz visām valsts un pašvaldību institūcijām, kā ar "citām institūcijām" ievērot šajā punktā noteikto kārtību.
 

-

Ja šajā normā ir domāts tikai  Ministru kabineta komitejas un MK sēdes, tad nav nepieciešams lietot "valsts tiešās pārvaldes iestādē". Jo Ministru kabinets ir koleģiāla institūcija, kas ar tam padoto valsts pārvaldes iestāžu starpniecību īsteno izpildvaru ( Ministru kabineta iekārtas likuma2.panta pirmā daļa) Ministru kabinets izveido, reorganizē un likvidē tiešās pārvaldes iestādi, pamatojoties uz likumu vai pēc savas iniciatīvas, ievērojot valsts pārvaldes principus, veicot funkciju izvērtējumu, funkciju un pakalpojumu izmaksu salīdzinājumu un izvērtējot ietekmi uz iestādes saistībām.( Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.panta pirmā daļa).

-

Svītrot vārdu "attiecīgās"

-

Šī norma nosaka, ka informāciju ir pienākums izplatīt citos viedos. Vai tomēr nebūtu jānorāda, ka iestāde var nevis tai jāizplata.
 

-

AiM rosina izmantot esošās TAP portāla iespējas - ja dokuments nav saskaņojams steidzamības kārtā un nav klasificēts, tad  tiek publicēts TAP portālā, kurā sabiedrības locekļiem ir iespēja iepazīties ar dokumentu, kā arī izteikt viedokļus,priekšlikumus, iebildumus u.tml.

 

-

Ierosinājums Valsts Kancelejai attīstīt veidus, kādā tiktu veicināta sabiedrības līdzdalība, popularizējot TAP iespējas. Piemēram, kā valsts sociālajos medijos komunicē ar jauniešiem par līdzdalības iespējām un  tas būtu jauniešus uzrunājošs u.tml. Varbūt var sagatavot īsas videopamācības par TAP sadaļu "Sabiedrības līdzdalība". utml. AM ieskatā, ir jāpieliek papildu pūles tam, kā padarīt pieejammāku un saprotamāku jau esošo TAP publisko versiju un it īpaši sabiedrības līdzdalības sadaļu.
 

-