Atzinums

Likumprojekta 8. pants paredz papildināt Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 7. panta trešo daļu ar jaunu 8. punktu un noteikt, ka, lai varētu pieņemt lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa un pakāpes piešķiršanu, tostarp tiek izvērtēti Iekšlietu ministrijas Informācijas centra  administratīvo sodu reģistra aktuālās datu bāzes ieraksti.
Norādāms, ka no minētā regulējuma nav skaidrs, kas ir "administratīvo sodu reģistra datu bāze". Saskaņā ar Sodu reģistra likumu vienotu uzskaiti par noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām nodrošina valsts informācijas sistēma Sodu reģistrs, kuras pārzinis un turētājs ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.
Ņemot vērā minēto, attiecīgi precizēt likumprojekta 8. pantā ietverto Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 7. panta trešās daļas 8. punktu un papildināt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu ar minētās normas skaidrojumu (mērķis, piemērošana praksē).

-

Likumprojekta 9. pants paredz papildināt Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 8. pantu ar jaunu 1.¹ daļu un noteikt, ka Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskai organizācijai, kas ir iesniegusi šā likuma 7. panta pirmajā daļā paredzēto iesniegumu, pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, tostarp, ja biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas valdes vai vadības institūcijas loceklim ir spēkā normatīvajos aktos noteiktais tiesību atņemšanas vai tiesību izmantošanas aizliegums sabiedriskā labuma vai nodokļu jomā vai saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma  24. pantu administratīvā sodāmība nav dzēsta vai, ja attiecībā uz biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas valdes vai vadības institūcijas locekli ir stājies spēkā notiesājošs spriedums, vai saskaņā ar Krimināllikuma 63. pantu tam nav dzēsta un noņemta sodāmība.
No minētās normas izriet, ka Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskai organizācijai, ja biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas valdes vai vadības institūcijas loceklim:
1) ir spēkā normatīvajos aktos noteiktais tiesību atņemšanas vai tiesību izmantošanas aizliegums sabiedriskā labuma vai nodokļu jomā;
2)saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma  24. pantu administratīvā sodāmība nav dzēsta;
3) ir stājies spēkā notiesājošs spriedums;
4) saskaņā ar Krimināllikuma 63. pantu nav dzēsta un noņemta sodāmība.
Norādāms, ka minētais regulējums nav viennozīmīgi skaidrs un saprotams. Piemēram, nav saprotams, vai noteiktie ierobežojumi  biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas valdei vai vadības institūcijas loceklim attiecībā uz notiesājošu spriedumu ir attiecināmi uz noziedzīgu nodarījumu jebkurā jomā, vai tikai sabiedriskā labuma vai nodokļu jomā, un vai norāde par sodāmības dzēšanu vai noņemšanu attiecas tikai uz attiecīgajiem notiesājošiem spriedumiem noteiktā jomā vai ir kā patstāvīgi vērtējams kritērijs.
Ņemot vērā minēto, attiecīgi precizēt likumprojekta 8. pantā ietverto Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 8. panta  1.¹ daļu.
Vienlaikus, lai viennozīmīgi būtu skaidrs, kuros gadījumos Valsts ieņēmumu dienests pieņems lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskai organizācijai, aicinām papildināt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu ar minētās normas skaidrojumu (mērķis, piemērošana praksē), tostarp, norādot attiecīgo normatīvo aktu pantu uzskaitījumu, kuros paredzēta atbildība sabiedriskā labuma vai nodokļu jomā.
 

-

Likumprojekta 18. pants paredz papildināt Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 14. pantu ar jaunu 1.¹ daļu un noteikt, ka Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, tostarp, ja sabiedriskā labuma organizācijas valdes vai vadības institūcijas loceklim ir stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktais tiesību atņemšanas vai tiesību izmantošanas aizliegums, vai ir stājies spēkā notiesājošs spriedums sabiedriskā labuma vai nodokļu jomā, vai ir sastādīts prokurora priekšraksts par sodu sabiedriskā labuma vai nodokļu jomā.
No minētās normas izriet, ka Valsts ieņēmumu dienests pieņems lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, ja sabiedriskā labuma organizācijas valdes vai vadības institūcijas loceklim:
1) ir stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktais tiesību atņemšanas vai tiesību izmantošanas aizliegums;
2) ir stājies spēkā notiesājošs spriedums sabiedriskā labuma vai nodokļu jomā;
3) ir sastādīts prokurora priekšraksts par sodu sabiedriskā labuma vai nodokļu jomā.
Norādāms, ka no attiecīgā regulējuma nav viennozīmīgi saprotams, vai Valsts ieņēmumu dienests pieņems lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, ja attiecībā uz sabiedriskā labuma organizācijas valdes vai vadības institūcijas locekli būs stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktais tiesību atņemšanas vai tiesību izmantošanas aizliegums jebkurā jomā, vai tomēr to paredzēts attiecināt tikai uz sabiedriskā labuma vai nodokļu jomu.
Ņemot vērā minēto, attiecīgi precizēt likumprojekta 18. pantā ietverto Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 14. panta  1.¹ daļu, vai papildināt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu ar minētā jautājuma skaidrojumu.
Vienlaikus, lai viennozīmīgi būtu skaidrs, kuros gadījumos Valsts ieņēmumu dienests pieņems lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, lūdzam papildināt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu ar minētās normas skaidrojumu (mērķis, piemērošana praksē), tostarp, norādot attiecīgo normatīvo aktu pantu uzskaitījumu, kuros paredzēta atbildība sabiedriskā labuma vai nodokļu jomā.

-

Likumprojekta 9. pants paredz papildināt Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 8. pantu ar jaunu 1.¹ daļu un noteikt, ka Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskai organizācijai, kas ir iesniegusi minētā likuma 7. panta pirmajā daļā paredzēto iesniegumu, pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, tostarp, ja valsts iestāde ir konstatējusi riskus valsts drošības interesēm, ko rada attiecīgās organizācijas darbība un tās darbības mērķi, un par tiem sniegusi informāciju Valsts ieņēmumu dienestam. Tāpat likumprojekta 18. pants paredz papildināt Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 14. pantu ar jaunu ar 1.¹ daļu un noteikt, ka Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, tostarp, ja valsts iestāde ir konstatējusi riskus valsts drošības interesēm, ko rada sabiedriskā labuma organizācijas darbība un darbības mērķi, un par tiem sniegusi informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.
Savukārt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā norādīts, ka valsts drošības iestāžu kompetence ir izvērtēt riskus valsts drošības interesēm, ko rada sabiedriskā labuma organizāciju darbība un darbības mērķi, un valsts iestādes sniedz informāciju, izvērtējot sabiedriskā labuma organizācijas riskus valsts drošības interesēm.
Norādāms, ka no likumprojektā ietvertā regulējuma un likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā sniegtās informācijas nav viennozīmīgi saprotams, kādā veidā no valsts drošības iestādēm tiek sagaidīta informācija par konstatētajiem riskiem valsts drošības interesēm, kādā veidā tā tiks pieprasīta un prognozētais šādu pieprasījumu vai gadījumu skaits noteiktā periodā, piemēram, gadā. Vienlaikus no likumprojektā ietvertā Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 14. panta 1.¹ daļas 7. punkta regulējuma nav skaidrs, kādos gadījumos valsts drošības iestādes veic risku izvērtējumu attiecībā uz sabiedriskā labuma organizācijām un sniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.
Ņemot vērā minēto, precizēt  likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā ietverto informāciju, paredzot detalizētu skaidrojumu par valsts drošības iestāžu un Valsts ieņēmumu dienesta sadarbības kārtību.
Iekšlietu ministrijas ieskatā valsts drošības iestādes likumprojektā noteikto  informāciju varētu sniegt Valsts ieņēmumu dienestam tikai gadījumos, kad attiecībā uz biedrību, nodibinājumu, reliģisko organizāciju vai sabiedriskā labuma organizāciju valsts drošības iestāde ir konstatējusi riskus valsts drošības interesēm, proti, neparedzot pienākumu valsts drošības iestādēm gatavot informāciju Valsts ieņēmumu dienestam gadījumos, kad riski nav konstatēti.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka likumprojekts attiecas uz visām valsts drošības iestādēm, viedoklis par to būtu saņemams arī no Satversmes aizsardzības biroja un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta.
 

-