Atzinums

3.punkts “Piedāvāto risinājumu varianti un to ietekmes izvērtējums”.
Ņemot vērā, ka Veselības ministrijas konceptuālā ziņojuma mērķis ir Direktīvā 2020/2184 noteikto prasību ietekme uz dzeramā ūdens auditmonitoringa procesu, kā arī pašlaik spēkā esošie noteikumi Nr.671 nosaka kārtību, kādā tiek izstrādātas un ar inspekciju saskaņotas gan pārtikas uzņēmumu, gan ūdenspiegādātāju monitoringa programmas, lūdzam papildināt konceptuālo ziņojumu ar informāciju par turpmāko kārtību monitoringa programmu saskaņošanā. Lai neradītu papildu administratīvo un finansiālo slogu pārtikas uzņēmumiem un dienestam, nepieciešams saglabāt līdz šim veikto dzeramā ūdens monitoringa saskaņošanas kārtību, kas nosaka, ka pārtikas uzņēmumi saskaņo monitoringa programmu ar inspekciju. Līdz ar to, ZM atbalsta, ka inspekcijai arī turpmāk jāveic pārtikas uzņēmumu izstrādāto monitoringa programmu saskaņošana. Saskaņā ar noteikumiem Nr. 671, pārtikas uzņēmumi paši organizē un apmaksā dzeramā ūdens kārtējo monitoringu, auditmonitoringu un radioaktīvo vielu monitoringu, savukārt inspekcija veic monitoringa programmu saskaņošanu (izņemot tos pārtikas uzņēmumus, kam dzeramais ūdens tiek piegādāts pa centralizēto ūdensapgādes sistēmu). Inspekcija uztur informāciju par saskaņotajām monitoringa programmām. Līdzšinējā kārtība ir iekļauta ZM izstrādātajā Ministru kabineta noteikumu projektā “Pārtikā izmantojamā dzeramā ūdens nekaitīguma prasības” (22-TA-186). Tādējādi ir paredzēts, ka inspekcija joprojām būs kompetentā iestāde pārtikas uzņēmumu monitoringa programmu saskaņošanā.

 

-

Lūdzam 2.1 apakšpunktā rindkopā, kuā aprakstīta inspekcijas kompetence, precizēt pēdējo teikumu “Inspekcijas kompetencē nav dzeramais ūdens, ko izmanto pārtikas ražošanai”. Lūdzam norādīt korektu informāciju atbilstoši noteikumu Nr. 671 16., 20.¹ , 59., 68. punktā un 55.7. apakšpunktā noteiktajam par pārtikas uzņēmumu monitoringu saskaņošanu, monitoringā nosakāmo parametru un to noteikšanas biežuma samazināšanu un īpašo normu piešķiršanu, kā arī pārtikas uzņēmumu konsultēšanu u.c. atbilstoši minētajām noteikumu Nr. 671 normām. Turklāt jāņem vērā, ka daudzi pārtikas uzņēmumi ir pieslēgti centralizētajai ūdensapgādes sistēmai.
 

-

Lūdzam 2.1 apakšpunkta rindkopas par inspekcijas kompetenci pirmajā teikumā norādīt informāciju atbilstoši noteikumu Nr. 671 16. punktā noteiktajam par pārtikas uzņēmumu un ūdenspiegādātāju monitoringu saskaņošanu.

-

2.1 apakšpunktā sadaļā par institūta BIOR kompetenci, lūdzam tekstu precizēt atbilstoši noteikumu Nr.671 51.punktā norādītajam par izņēmumiem auditmonitoringa veikšanai.
Konceptuālajā ziņojumā par auditmonitoringa procesu ir iekļauta informācija par pazeminātu nekaitīguma un kvalitātes prasību (turpmāk – īpašo normu) noteikšanas iespējamo ietekmi uz pārtikas ražošanu, tomēr inspekcijas sadaļā neparādās informācija, ka par īpašo normu piešķiršanu lemj inspekcijas vadītājs, turklāt īpašās normas piešķir arī ūdenspiegādātājiem. 
Lūdzam precizēt kompetento institūciju atbildību atbilstoši noteikumu Nr.671 78.punktam, ka institūts BIOR pēc inspekcijas pieprasījuma izvērtē īpašo normu noteikšanas iespējamo ietekmi uz pārtikas ražošanu un papildināt inspekcijas sadaļu par īpašo normu noteikšanu atbilstoši noteikumu Nr.671 VII nodaļai “Pazeminātu nekaitīguma un kvalitātes prasību noteikšana dzeramajam ūdenim”.



 

-

2.1 apakšpunkta trešajā rindkopā, kurā minēta dienesta kompetence, lūdzam to precizēt un norādīt atbilstoši noteikumu Nr.671 7.punktā noteiktajam izņēmumam.

Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē dzeramā ūdens, ko izmanto pārtikas uzņēmumos, izņemot ūdensapgādes uzņēmumus, kā arī fasēta dzeramā ūdens atbilstību dzeramā ūdens kvalitātes un nekaitīguma prasībām.

 

2.1 apakšpunktā “Dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes uzraudzībai tiek veikts auditmonitorings un kārtējais monitorings”, pirmajā rindkopā minēti vārdi “nekaitīgums” un “drošums”, tomēr noteikumu Nr.671 tvērumā ir dzeramā ūdens nekaitīgums un kvalitāte, atbilstoši kā minēts arī turpmākajā tekstā, tāpēc lūdzam vienādot terminu lietojumu.
Lūdzam svītrot otrās rindkopas pirmā teikuma pirmo daļu: “Zemkopības ministrijas kompetencē ir pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu izstrāde”, jo ziņojuma esošajā redakcijā tiek norādītas tikai vienas ministrijas kompetences, vienlaicīgi neminot citu iesaistīto ministriju –  Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Ekonomikas ministrijas kompetences.

-

2.punktā "Situācijas apraksts", lūdzam, svītrot otrās rindkopas otrā teikuma pirmo daļu  “Saskaņā ar informāciju no Zemkopības ministrijas noteikumi Nr.671 zaudēs spēku ar 2023. gada 12. janvāri un” un ieļaut informāciju, ka Direktīva 98/83/EK, kas grozīta ar VI pielikuma A daļā norādītajiem aktiem, tiek atcelta no 2023. gada 13. janvāra, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem VI pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos. Zemkopības ministrija (turpmāk - ZM) savas kompetences jomā ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Pārtikas uzņēmumā izmantojamā dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības” (22-TA-186), kas paredz, ka noteikumi Nr.671 zaudēs spēku.
 

-

Lūdzam, visā konceptuālā ziņojuma tekstā precīzi norādīt kompetento institūciju atbildību atbilstoši  Ministru kabineta noteikumos Nr.671 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr.671) noteiktajam. Piemēram, konceptuālā ziņojumā 2.1 apakšpunktā nosauktas gan Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk - dienests), gan Veselības inspekcijas (turpmāk - inspekcija) kompetences, tomēr kopumā  tekstā nav norādīts, ka arī pārtikas uzņēmumu  monitoringus saskaņo inspekcija. Nav skaidri norādīts, ka pārtikas uzņēmumiem monitoringa programmas, īpaši auditmonitoringu, organizē, veic un izmaksas sedz pārtikas uzņēmums.
 

-