Projekta ID
22-TA-3117Atzinuma sniedzējs
Labklājības ministrija
Atzinums iesniegts
21.10.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Rīkojuma projekts
Iebildums
Šobrīd Plāna 4.7.punktā (tiesības uz stāvvietu kartes saņemšanu) ietvertā mērķa grupa atšķiras no patreiz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā definētās mērķa grupas. Nav saprotams, vai tas ir nejauši izveidojies, vai ar nolūku tiek virzīta atšķirīga grupa.
Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 7. panta pirmās daļas 8. punkts paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem “kuriem Ukrainā ir noteikta I invaliditātes grupa vai bērna ar invaliditāti statuss, — tiesības bez maksas saņemt invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, kuru izsniedz valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija".
Minētais normatīvas regulējums tika ieviests, lai sekmētu, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem ir ļoti smagi funkcionēšanas ierobežojumi, tiktu nodrošināta iespēja Latvijā novietot automašīnu, ar kuru tie pārvietojas, personām ar invaliditāti paredzētajās autostāvvietās, kas vienlaicīgi sekmētu šo personu mobilitāti un iespējas ērtākā veidā piekļūt sev nepieciešamo pakalpojumu saņemšanas vietām (īpaši aktuāla tajā brīdī bija auto novietošana pie Kongresu nama “bēgļu” centra) . Esošais normatīvais regulējums nenosaka, ka šīm personām būtu jābūt Latvijā noteiktai invaliditātei. Tādējādi, ja Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā ar Ukrainā noteiktu invaliditāti nav nepieciešams kāds cits papildu atbalsta pakalpojums invaliditātes seku mazināšanai kā tikai stāvvietu karte, tad šīs personas netiek virzītas Latvijas invaliditātes sistēmā, tādējādi nepamatoti nenoslogojot ne pašu personu, ne personas ģimenes ārstu, ne Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (turpmāk – Valsts komisija), ne valsts budžetu kopumā, ņemot vērā pakalpojumu klāstu, kas tiek nodrošināts personām ar invaliditāti invaliditātes seku mazināšanai starpnozaru līmenī. Turklāt no 27.05.2022. gada Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības veikt invaliditātes ekspertīzi Latvijā un saņemt atbalstu invaliditātes seku mazināšanai kā jebkuram cilvēkam, kuram Latvijā noteikta invaliditāte, t.sk. saņemt stāvvietu kartes pēc esošajiem nosacījumiem, proti - Ceļu satiksmes noteikumu 246. punkts nosaka, ka stāvvietas karti var saņemt persona, kurai ir kustību un gaitas traucējumi un kurai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija izsniegusi atzinumu par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai, vai automobiļiem, kuru pasažieri ir personas ar I invaliditātes grupu sakarā ar redzes traucējumiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Labklājības ministrija aicina 4.7. pasākumā atstāt tos nosacījumus, kādus šobrīd paredz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 7. panta pirmās daļas 8. punkts.
Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 7. panta pirmās daļas 8. punkts paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem “kuriem Ukrainā ir noteikta I invaliditātes grupa vai bērna ar invaliditāti statuss, — tiesības bez maksas saņemt invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, kuru izsniedz valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija".
Minētais normatīvas regulējums tika ieviests, lai sekmētu, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem ir ļoti smagi funkcionēšanas ierobežojumi, tiktu nodrošināta iespēja Latvijā novietot automašīnu, ar kuru tie pārvietojas, personām ar invaliditāti paredzētajās autostāvvietās, kas vienlaicīgi sekmētu šo personu mobilitāti un iespējas ērtākā veidā piekļūt sev nepieciešamo pakalpojumu saņemšanas vietām (īpaši aktuāla tajā brīdī bija auto novietošana pie Kongresu nama “bēgļu” centra) . Esošais normatīvais regulējums nenosaka, ka šīm personām būtu jābūt Latvijā noteiktai invaliditātei. Tādējādi, ja Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā ar Ukrainā noteiktu invaliditāti nav nepieciešams kāds cits papildu atbalsta pakalpojums invaliditātes seku mazināšanai kā tikai stāvvietu karte, tad šīs personas netiek virzītas Latvijas invaliditātes sistēmā, tādējādi nepamatoti nenoslogojot ne pašu personu, ne personas ģimenes ārstu, ne Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (turpmāk – Valsts komisija), ne valsts budžetu kopumā, ņemot vērā pakalpojumu klāstu, kas tiek nodrošināts personām ar invaliditāti invaliditātes seku mazināšanai starpnozaru līmenī. Turklāt no 27.05.2022. gada Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības veikt invaliditātes ekspertīzi Latvijā un saņemt atbalstu invaliditātes seku mazināšanai kā jebkuram cilvēkam, kuram Latvijā noteikta invaliditāte, t.sk. saņemt stāvvietu kartes pēc esošajiem nosacījumiem, proti - Ceļu satiksmes noteikumu 246. punkts nosaka, ka stāvvietas karti var saņemt persona, kurai ir kustību un gaitas traucējumi un kurai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija izsniegusi atzinumu par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai, vai automobiļiem, kuru pasažieri ir personas ar I invaliditātes grupu sakarā ar redzes traucējumiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Labklājības ministrija aicina 4.7. pasākumā atstāt tos nosacījumus, kādus šobrīd paredz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 7. panta pirmās daļas 8. punkts.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Rīkojuma projekts
Iebildums
Šobrīd Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 7.1 panta 1.2 daļa un 12. panta 1.2 daļas paredz izmitināšanas atbalsta nodrošināšanu specifiskām mērķa grupām pēc 60 vai 120 dienu perioda, bet ne ilgāk kā līdz 31.12.2022, lai sekmētu šo personu tiesības uz izmitināšanu situācijā, kad tām ir ierobežotas iespējas izmitināšanas izmaksu segšanu nodrošināt patstāvīgi. Plāna projekta 2. rīcības virziens (“Personu izmitināšana un ēdināšana” ) paredz veikt grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 7.1 pantā 1.1 un 1.2 daļās , kurās atrunāti atlīdzības izmaksas nosacījumi privātpersonām par Ukrainas civiliedzīvotājiem izmitināšanu, paredzot pagarināt minētās atlīdzības izmaksāšanu līdz 2023.gada 31.decembrim. Labklājības ministrijas ieskatā šāds pats termiņš ir jāparedz arī 12. panta 1.2 daļā noteiktā izmitināšanas atbalsta saņemšanai no valsts puses specifiski noteiktajām mērķa grupām, lai neveidotos situācija, ka viena un tā pati mērķa grupa saņem atšķirīgu atbalstu izmitināšanas jautājumos (primārais atbalsts) atkarībā no tā, pie kāda izmitinātāja tās atrodas.
Attiecīgi Labklājības ministrijas ieskatā ir veicami arī grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 12. panta 1.2 daļā, pagarinot valsts sniegtā izmitināšanas atbalsta termiņu pēc 60 vai 120 dienām līdz 2023. gada 31. decembrim, papildinot plāna projekta 2. rīcības virzienu ar pasākumu, kas aptver arī 12. panta 1.2 daļu.
Attiecīgi Labklājības ministrijas ieskatā ir veicami arī grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 12. panta 1.2 daļā, pagarinot valsts sniegtā izmitināšanas atbalsta termiņu pēc 60 vai 120 dienām līdz 2023. gada 31. decembrim, papildinot plāna projekta 2. rīcības virzienu ar pasākumu, kas aptver arī 12. panta 1.2 daļu.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Rīkojuma projekts
Iebildums
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (turpmāk – VBTAI) iepazinās ar pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2023.gadā (turpmāk – pasākumu plāns).
Pasākumu plāna 5.3.punktā norādīts pasākums, par kura izpildi līdzatbildīgā iestāde ir VBTAI. Informējam, ka VBTAI nodrošina normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli bērnu tiesību un interešu aizsardzības jomā. Atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 18.panta pirmajā daļā un septītajā daļā noteiktajam pašvaldības bāriņtiesa izvērtē personas atbilstību ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanai, kā arī pieņem lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam. Bāriņtiesas, lai izpildītu minētā likuma panta prasības veic ārkārtas aizbildņa meklēšanu un izvērtēšanu. Tādejādi jau šobrīd notiek ārkārtas aizbildņu meklēšanas un iecelšanas process.
Papildus vēršam uzmanību, ka normatīvajos aktos VBTAI nav deleģēta funkcija apzināt pilngadīgos Ukrainas civiliedzīvotājus, kas nav saistīti ar bez vecāku pavadības Latvijas Republikā ieceļojušajiem Ukrainas bērniem. Līdz ar to VBTAI nav tiesību veikt šādu pilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju personas datu apstrādi. Tāpat VBTAI nav datu par Latvijā ieceļojošo pilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju dzīvesvietas adresēm. Papildus informējam, ka VBTAI nav arī paredzēti resursi, lai varētu veikt 5.3.punktā norādīto pasākumu.
Pasākumu plāna 5.3.punktā norādīts pasākums, par kura izpildi līdzatbildīgā iestāde ir VBTAI. Informējam, ka VBTAI nodrošina normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli bērnu tiesību un interešu aizsardzības jomā. Atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 18.panta pirmajā daļā un septītajā daļā noteiktajam pašvaldības bāriņtiesa izvērtē personas atbilstību ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanai, kā arī pieņem lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam. Bāriņtiesas, lai izpildītu minētā likuma panta prasības veic ārkārtas aizbildņa meklēšanu un izvērtēšanu. Tādejādi jau šobrīd notiek ārkārtas aizbildņu meklēšanas un iecelšanas process.
Papildus vēršam uzmanību, ka normatīvajos aktos VBTAI nav deleģēta funkcija apzināt pilngadīgos Ukrainas civiliedzīvotājus, kas nav saistīti ar bez vecāku pavadības Latvijas Republikā ieceļojušajiem Ukrainas bērniem. Līdz ar to VBTAI nav tiesību veikt šādu pilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju personas datu apstrādi. Tāpat VBTAI nav datu par Latvijā ieceļojošo pilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju dzīvesvietas adresēm. Papildus informējam, ka VBTAI nav arī paredzēti resursi, lai varētu veikt 5.3.punktā norādīto pasākumu.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Rīkojuma projekts
Priekšlikums
Aicinām dokumenta "Pasākumu plāns atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2023.gadā"4.2.apakšpunktā ailē "Iesaistāmie resursi" norādīto tekstu aizstāt ar tekstu šādā redakcijā: "02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", papildu finansējums no Eiropas Savienības fondu pārdales vai valsts budžeta finansējums (virssaistības)"
Piedāvātā redakcija
02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", papildu finansējums no Eiropas Savienības fondu pārdales vai valsts budžeta finansējums (virssaistības)
5.
Anotācija (ex-ante)
Pielikumi
Priekšlikums
Anotācijas 2.pielikuma “Finansējuma aprēķins (LM)” tabulā 8.2. “Vienreizējā nodarbinātības vai pašnodarbinātības uzsākšanas pabalsta izmaksa vienas minimālās mēneša algas apmērā” aprēķinu paskaidrojošajā daļā precizēt personu skaitu uz 15 000 (10 000 mainīt uz 15 000).
Piedāvātā redakcija
Prognozējams, ka nodarbinātības un pašnodarbinātības uzsākšanas pabalsts vienas minimālās mēneša darba algas apmērā Ukrainas civiliedzīvotājiem būtu nepieciešams aptuveni 15 000 personām. Ņemot vērā minēto, indikatīvi nepieciešamais finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 15 000 personas x 500 euro = 7 500 000 euro.