Atzinums

LTRK iebilst noteikumu projekta 34.2. punktam, jo nav pieļaujama situācija, ka ražotājiem tiek uzlikts pienākums veikt papildu nesamērīgus maksājumus pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas izveidei un uzturēšanai, kā tas šobrīd izriet no tiesību normas redakcijas.
 

-

Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 10. panta pirmā daļa paredz ražotājiem tiesības izveidot un piemērot ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu, savukārt otrās daļas trešais punkts deleģē Ministru kabinetu noteikt prasības attiecībā uz ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu.
Priekšlikums- precizēt Noteikumos:
i) kārtību, kā ražotāji var izveidot paplašinātās atbildības sistēmu, piemēram, Noteikumu 10.punkta prasības sistēmas izveidē attiecinot arī uz ražotājiem un to veidotām komercsabiedrībām ar mērķi apsaimniekot plastmasu saturošu izstrādājumu atkritumus (šajā gadījumā – tabakas izstrādājumu filtrus),
ii) prasības sistēmas piemērošanai, piemēram, Noteikumu 8.punktu un 15.punktu attiecinot uz ražotāju, ja sistēmu piemēro ražotājs, vai
iii) jēdzienu “komersants” Noteikumu izpratnē attiecināt uz ražotājiem un to veidotām komercsabiedrībām, ja sistēmu izveido un piemēro ražotājs, noslēdzot attiecīgu līgumu ar Valsts vides dienestu.
 

-

LTRK aicina precizēt noteikumu projektu, attiecinot to tikai uz tiem tabakas produktiem ar filtriem, kas tiek pārdoti legāli mazumtirdzniecībā. Informācija par mazumtirdzniecībā apgrozībā laisto tabakas produktu apjomu regulāri tiek iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam un ir publiski pieejama Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā. Kā arī aicinām noteikumu projektā noteikt filtru svaru (0,2 grami[1]) un ražotāja pienākumu norādīt citu filtra svaru, ja tas būtiski atšķiras no šajā punktā noteiktā filtra svara.


[1] Avoti par cigarešu filtru svaru:
1) https://www.worldnoashtray.com/en/cigarette-butt-littering-information/
2)https://www.varam.gov.lv/sites/varam/files/content/petijums_par_plastmasu_saturosiem_izstradajumiem_siagatewaypartners_2020.pdf


 

-

Noteikumu projekta 2.3. punkts nosaka, ka noteikumi attiecas uz tabakas izstrādājumiem ar filtriem,  filtriem, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem (turpmāk – tabakas izstrādājumi ar filtriem) un to atkritumiem. Tabakas izstrādājumi (piem. cigaretes, cigarillas) ir izstrādājumi, kas sastāv no tabakas un no filtra. Tabaka nesatur vienreizlietojamu plastmasu, to satur tikai filtrs. Attiecīgi,  atkritumi, kas veidojas pēc tabakas izstrādājumu ar filtriem patērēšanas, ir plastmasu saturošie filtri. Apsaimniekošanas līgums starp ražotāju un ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersantu būtu jāslēdz par plastmasu saturošu izstrādājumu atkritumu (šajā gadījumā – izlietoto filtru) apsaimniekošanu.
 

Ņemot vērā minēto, LTRK aicina izteikt noteikumu projekta 2.3. punktu šādā redakcijā:
“2.3. tabakas izstrādājumu ar filtriem un  filtru, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem atkritumiem (turpmāk – tabakas izstrādājumu filtriem).
Līdz ar to nepieciešams arī veikt korekcijas citos noteikumu projekta punktos un precizēt pielikumos minēto apsaimniekošanas objektu, proti, aizstājot “tabakas izstrādājumi ar filtriem” ar “tabakas izstrādājumu filtri”.
Latvijā līdz 20 procentiem tabakas izstrādājumu tirgus (2021.gadā - 15,8 procenti, balstoties uz Nielsen veiktā pētījuma datiem) veido nelegālo cigarešu apjoms.  Ražotāji nevar uzņemties atbildību par Latvijā nelegāli ievesto un pārdoto produktu radīto atkritumu apsaimniekošanu.

LTRK aicina 11.punktā noteikt iespēju Valsts vides dienestam pagarināt esošo līgumu ar ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersantu, nevis slēgt jaunu. Tas samazinās administratīvo slogu komersantam, kas rodas, sagatavojot un iesniedzot jaunu iesniegumu un apsaimniekošanas plānu. Papildus noteikumu projektā būtu jānosaka termiņš, kurā Valsts vides dienests uzsāk līguma pārskatīšanu, lai nodrošinātu līguma spēkā esamības nepārtrauktību.
 

-

Tāpat LTRK rosina noteikt šādus kritērijus apsaimniekošanas maksājuma aprēķināšanai:
(i) ražotāja apgrozībā laisto tabakas izstrādājumu filtru un filtru, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem, apjomu (kilogramos) pārskata periodā;
(ii) aktuālajām sadzīves atkritumu apsaimniekošanas (savākšana, pārvadāšana, apglabāšana) izmaksām pašvaldību teritorijā, lai segtu pašvaldību izmaksas, kas saistītas ar Tabakas produktu atkritumu apsaimniekošanu un attiecināmas tikai uz darbībām, kuras publiskās vietās veic pašvaldība, pašvaldības kapitālsabiedrība vai sadzīves atkritumu apsaimniekotājs, ar kuru pašvaldība atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu noslēgusi atkritumu apsaimniekošanas līgumu, maksājot līgumā noteikto atkritumu apsaimniekošanas maksu;
(iii)  pētījuma datiem par Tabakas produktu atkritumu piesārņojumu, nosakot Tabakas produktu atkritumu apjomu, kas nonāk atkritumu apsaimniekošanas konteineros vai vidē publiskās vietās.
 

-

LTRK aicina papildināt noteikumu projekta 25.punktu, precīzi definējot ražotājiem attiecināmos maksājumus un to maksimālo apmēru apsaimniekošanas sistēmas ietvaros. LTRK aicina papildināt noteikumu projekta 25.punktu ar sekojošiem apakšpunktiem:
1. maksājums par Tabakas produktu atkritumu, kas izmesti publiskās vietās izvietotos atkritumu konteineros, apsaimniekošanu (turpmāk– Apsaimniekošanas maksājums);
2. maksājums  Tabakas produktu atkritumu radītā piesārņojuma samazināšanai, tajā skaitā savākšanas infrastruktūras attīstībai un cita veida pasākumiem piesārņojuma mazināšanai publiskās vietās (turpmāk – Maksājums piesārņojuma samazināšanai);
3. maksājums  sabiedrības informēšanas pasākumiem ar mērķi veicināt Tabakas produktu atkritumu izmešanu tam paredzētās vietās (turpmāk – Sabiedrības informēšanas maksājums);
4. ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersanta tiešās administratīvās izmaksas par Tabakas produktu atkritumu apsaimniekošanu ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā (turpmāk – Administratīvās izmaksas).
 

-

Aicinām noteikumu projektā strikti atrunāt principu, ka ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas komersants veic maksājumus pašvaldībām tajā finansējuma apmērā, kas ir saņemts no ražotājiem par noteiktā laika periodā apgrozījumā laisto produktu atkritumiem un to radīto piesārņojumu publiskās vietās. Ražotāja maksājumu, kas tiek sadalīts starp pašvaldībām, veido apsaimniekošanas maksājums un maksājums piesārņojuma samazināšanai.
 

-

LTRK aicina precizēt noteikumu projekta  3.3. sadaļu t.sk. balstoties uz tiesiskās noteiktības principu precizējot 33.punktu, kas esošajā redakcijā paver plašas interpretācijas un piemērošanas robežas.
 

-

Ministru kabineta noteikumi “Kritēriji un kārtība, kādā novērtē atkritumu dalītās savākšanas pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem” kā referenci pakalpojuma pieejamības novērtēšanai izmanto “iedzīvotāju skaitu” neatkarīgi no sezonalitātes faktoru vai teritorijas lieluma. Līdz ar to LTRK ieskatā “iedzīvotāju skaita” pieeja būtu optimāls risinājums arī ražotāju atbildības sistēmas komersantam, slēdzot līgumus ar pašvaldībām un aprēķinot veicamo maksājumu apmēru.
 

-