Projekta ID
22-TA-2024Atzinuma sniedzējs
Pārresoru koordinācijas centrs
Atzinums iesniegts
18.08.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Iebildums
MK protokollēmuma 3.3. punkts paredz, ka ar 2023. gada 1. septembri izglītojamos ar garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamos ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem varēs uzņemt vienīgi attiecīgās speciālās pamatizglītības programmās, nevis vispārizglītojošās programmās ar atbalsta pasākumiem. Lūdzam papildināt Informatīvo ziņojumu ar minētā lēmuma, ka bērni ar šādiem attīstības traucējumiem vairs nevarēs turpināt mācības vispārizglītojošā programmās ar atbalsta pasākumiem, nepieciešamības argumentāciju:
- skaidrojot, vai lēmums nav pretrunā ar pētījumu datiem, kas rāda, ka speciālās izglītības programmās izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem nevajadzētu būt koncentrētiem vienā klasē vai vienā atsevišķā izglītības iestādē, jo tas neveicina viņu uzvedības korekciju (izglītības programmas ar kodiem xxxx57xx). Tieši pretēji, - viņu izglītība būtu jāorganizē maksimāli iekļaujoši, t.i., vispārizglītojošās izglītības iestādēs, ar pilnībā sakārtotu atbalsta sistēmu, lai sekmētu atbalsta personāla sadarbību ar ģimeni;
- sniedzot izvērtējumu par izglītības iestāžu gatavību šādu izmaiņu īstenošanai un pedagogu un atbalsta personāla nodrošinājumu šādu izmaiņu īstenošanai;
- norādot cik lielu skaitu bērnu skaitu tas skars;
- definējot lēmuma īstenošanai nepieciešamā papildus finansējuma apjomu;
- kā arī skaidrojot paredzētā termiņa plāna pamatotību.
- skaidrojot, vai lēmums nav pretrunā ar pētījumu datiem, kas rāda, ka speciālās izglītības programmās izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem nevajadzētu būt koncentrētiem vienā klasē vai vienā atsevišķā izglītības iestādē, jo tas neveicina viņu uzvedības korekciju (izglītības programmas ar kodiem xxxx57xx). Tieši pretēji, - viņu izglītība būtu jāorganizē maksimāli iekļaujoši, t.i., vispārizglītojošās izglītības iestādēs, ar pilnībā sakārtotu atbalsta sistēmu, lai sekmētu atbalsta personāla sadarbību ar ģimeni;
- sniedzot izvērtējumu par izglītības iestāžu gatavību šādu izmaiņu īstenošanai un pedagogu un atbalsta personāla nodrošinājumu šādu izmaiņu īstenošanai;
- norādot cik lielu skaitu bērnu skaitu tas skars;
- definējot lēmuma īstenošanai nepieciešamā papildus finansējuma apjomu;
- kā arī skaidrojot paredzētā termiņa plāna pamatotību.
Piedāvātā redakcija
-
2.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Iebildums
MK protokollēmuma 4. punkts paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrijai jāizstrādā un izglītības un zinātnes ministram līdz 2022. gada 31. decembrim noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā jāiesniedz grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 16. oktobra noteikumos Nr. 709 “Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām komisijām” (vai jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu), lai nodrošinātu Valsts kontroles revīzijas Nr. Nr.2.4.1-8/2020 ieteikumu ieviešanu.
1. No Informatīvā ziņojuma nav saprotams tieši kuru no vairākiem Valsts kontroles ieteikumiem atrisināšanai ir paredzēta grozījumu veikšana (vai jaunu MK noteikumu projekta izstrāde). Ziņojums nesniedz nekādu informāciju par iecerētajām PMK darbības reformām, to mērķiem un risinājumiem, kuru īstenošanai būtu jāveic normatīvā regulējuma grozījumi. Lūdzam papildināt Informatīvo ziņojumu ar detalizetāku skaidrojumu par to, kādus no VK konstatēto trūkumiem un izteiktajiem ierosinājumiem speciālās izglītības jomā tiek plānots risināt ar PMK palīdzību un ar kādiem grozījumiem;
2. PMK kompetencē ir normatīvi noteikta bērnu attīstības traucējumu izvērtēšana un diagnostika, metodiskas un pedagoģiskas palīdzības sniegšana pedagogiem u.tml. funkciju īstenošana. Vienlaicīgi, piemēram, no pēdējo divu gadu atskaitēm par kritēriju, kas attiecināti uz speciālās izglītības iestādēm, izpildi, ir secināms, ka arī Speciālās izglītības attīstības centri ir nodrošinājuši PMK līdzīgas funkcijas, tai skaitā:
- agrīno speciālo vajadzību diagnostiku 709 pirmskolas vecuma bērniem;
- 1750 pedagogiem individuālu metodisku un pedagoģisku palīdzību jautājumos par atbalsta pasākumu piemērošanu, individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrādi un mācību sasniegumu dinamikas izvērtējumu izglītojamam ar speciālām vajadzībām;
- 1985 individuālas konsultācijas citu izglītības iestāžu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām un viņu vecākiem u.c.
Lūdzam papildināt Informatīvo ziņojumu ar skaidrojumu, vai ar paredzēto Grozījumu veikšanu augšminētajos MK noteikumos tiek plānots risināt un/vai noteikt vienotu kārtību bērnu ar attīstības traucējumiem attīstības vajadzību un speciālo vajadzību diagnostiku un kādu administratīvo svaru plānots noteikt dažādu institūciju (PMK, Speciālās izglītības attīstības centri) izdotajiem “diagnostikas dokumentiem” tādu lēmumu pieņemšanā, kuri pamatojas uz bērnu attīstības novērtējumiem.
1. No Informatīvā ziņojuma nav saprotams tieši kuru no vairākiem Valsts kontroles ieteikumiem atrisināšanai ir paredzēta grozījumu veikšana (vai jaunu MK noteikumu projekta izstrāde). Ziņojums nesniedz nekādu informāciju par iecerētajām PMK darbības reformām, to mērķiem un risinājumiem, kuru īstenošanai būtu jāveic normatīvā regulējuma grozījumi. Lūdzam papildināt Informatīvo ziņojumu ar detalizetāku skaidrojumu par to, kādus no VK konstatēto trūkumiem un izteiktajiem ierosinājumiem speciālās izglītības jomā tiek plānots risināt ar PMK palīdzību un ar kādiem grozījumiem;
2. PMK kompetencē ir normatīvi noteikta bērnu attīstības traucējumu izvērtēšana un diagnostika, metodiskas un pedagoģiskas palīdzības sniegšana pedagogiem u.tml. funkciju īstenošana. Vienlaicīgi, piemēram, no pēdējo divu gadu atskaitēm par kritēriju, kas attiecināti uz speciālās izglītības iestādēm, izpildi, ir secināms, ka arī Speciālās izglītības attīstības centri ir nodrošinājuši PMK līdzīgas funkcijas, tai skaitā:
- agrīno speciālo vajadzību diagnostiku 709 pirmskolas vecuma bērniem;
- 1750 pedagogiem individuālu metodisku un pedagoģisku palīdzību jautājumos par atbalsta pasākumu piemērošanu, individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrādi un mācību sasniegumu dinamikas izvērtējumu izglītojamam ar speciālām vajadzībām;
- 1985 individuālas konsultācijas citu izglītības iestāžu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām un viņu vecākiem u.c.
Lūdzam papildināt Informatīvo ziņojumu ar skaidrojumu, vai ar paredzēto Grozījumu veikšanu augšminētajos MK noteikumos tiek plānots risināt un/vai noteikt vienotu kārtību bērnu ar attīstības traucējumiem attīstības vajadzību un speciālo vajadzību diagnostiku un kādu administratīvo svaru plānots noteikt dažādu institūciju (PMK, Speciālās izglītības attīstības centri) izdotajiem “diagnostikas dokumentiem” tādu lēmumu pieņemšanā, kuri pamatojas uz bērnu attīstības novērtējumiem.
Piedāvātā redakcija
-
3.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Iebildums
Lūdzam izvērstāk skaidrot, kā tiks īstenota Speciālo izglītības iestāžu tīkla izveide un tiks nodrošināts, ka katrā novadā ir vismaz 1 SII. No Informatīvā ziņojumā raksturotajiem kritērijiem nav īsti nolasāms, vai un cik lielā mērā tika novērtēta katras SII esošā un plānotā kapacitāte profesionālu atbalsta pakalpojumu nodrošināšanā – profesionālu augstas kvalitātes metodisko instrumentu un atbilstoši apmācītu speciālistu nodrošinājuma ziņā, jo tas ir viens no būtiskākajiem kvalitatīvas speciālās izglītības programmas īstenošas faktoriem bērniem ar attīstības traucējumiem
Piedāvātā redakcija
-
4.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Iebildums
MK protokollēmuma projekta 9.punkts - punkta redakcija ir ļoti vispārīga, kā rezultātā nav iespējams izprast, kā tiek plānota šī punkta izpilde. Aicinām papildināt Informatīvo ziņojumu ar detalizētāku skaidrojumu ar lēmuma praktiskās realizācijas redzējumu, t.sk.,
raksturojot visparīgas prasības kursa saturam, kas reflektē uz Latvijā apzinātiem zināšanu un prasmju deficītiem šajā darbības jomā gan attiecībā uz jau strādājošajiem speciālistiem (kā tālākizglītības kurss), gan pedagoģiskajās programmās studējošajiem, par programmas saturisko tvērumu, termiņu plānu, t.i., no kura gada tiek paredzēta studiju programmu ieviešana, papildus nepieciešamais finansējuma apjoms augstskolām kursa izstrādei un realizēšanai un finansējuma avoti un to piešķiršanas kārtība
raksturojot visparīgas prasības kursa saturam, kas reflektē uz Latvijā apzinātiem zināšanu un prasmju deficītiem šajā darbības jomā gan attiecībā uz jau strādājošajiem speciālistiem (kā tālākizglītības kurss), gan pedagoģiskajās programmās studējošajiem, par programmas saturisko tvērumu, termiņu plānu, t.i., no kura gada tiek paredzēta studiju programmu ieviešana, papildus nepieciešamais finansējuma apjoms augstskolām kursa izstrādei un realizēšanai un finansējuma avoti un to piešķiršanas kārtība
Piedāvātā redakcija
-