Atzinums

Atzinums par Veselības ministrijas izstrādāto projektu
" Informatīvais ziņojums par slimnīcu tīkla attīstības stratēģiju"
(22-TA-2097)

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk tekstā – LDDK) ir iepazinusies ar Veselības ministrijas izstrādāto projektu “Informatīvais ziņojums par slimnīcu tīkla attīstības stratēģiju” (turpmāk tekstā – Projekts) un izsaka šādus iebildumus:
LDDK iebilst pret Projekta  sadaļas “Esošā situācija” apakšsadaļu, kurā apkopoti VM izvirzītie rīcības virzieni, VM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums:
LDDK ieskatā  apakšsadaļa neietver tādus būtiskus virzienus, kā:
1)  skaidra un nepārprotama pienākumu sadale starp valsti un pašvaldībām;
2) valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu plānošana, lai nodrošinātu to pieejamību reģionālā griezumā, sasaistot to ne tikai ar iedzīvotāju skaitu, bet arī sabiedriskā transporta pieejamību;
3) sadarbības tīklu paplašināšana ar ģimenes ārstu praksēm, ambulatorajām ārstniecības iestādēm;
4) investīciju piesaistes plānošana, balstoties ne tikai uz sadarbības terotijā esošo slimnīcu, bet visu ārstniecības iestāžu, kuras sniedz valsts apmaksātos pakalpojumus, esošo pieejamo infastruktūru, tās stāvokli.

LDDK iebilst pret Projekta sadaļas ““Slimnīcu sadarbības tīkls” ietverto nosacījumu, ka universitātes slimnīcas sniedz konsultācijas un atbalstu reģionālajām slimnīcām savā sadarbības teritorijā.
Pamatojums:
LDDK ieskatā universitāšu slimnīcām nevajadzētu noteikt sadarbības teritorijas. Tām ir jābūt metodiski vadošām visām ārstniecības iestādēm, un jāsniez atbalsts visām reģionālajām slimnīcām neatkarīgi no tā, kurā sadarbības teritorijā tās atrodas. . LDDK ieskatā universitāšu slimnīcām, līdzīgi kā specializētajām, ir jābūt ārpus sadarbības teritorijām. Un tājās pacientam jānonāk tikai sarežģītos un specifiskos gadījumos.



LDDK iebilst pret Projekta  sadaļu “1.1. Reģionālās veselības padomes”
Pamatojums:
Saskaņā ar Projektu, Padomē plānots iesaistīt pārstāvjus no no plānošanas reģionā pārstāvētajām pašvaldībām, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Nacionālā veselības dienesta, sociālo pakalpojumu sniedzējiem, sociālajiem dienestiem, ģimenes ārstiem, pacientu organizācijām.
Saskaņā ar Ieviešanas plānu, minētās padomes savas teritorijas ietvaros realizētu šādas aktivitātes:
pašvaldību lomas noteikšana slimnīcu sadarbības kontekstā;
komunikācijas plāna izstrāde un ieviešana slimnīcu sadarbības ieviešanas jomā;
reģionāla līmeņa sadarbība cilvēkresursu attīstības plānošanā;
regulāra reģionāla līmeņa pieredzes apmaiņa par sadarbības  jautājumiem.
potenciālo partneru slimnīcu noteikšana un procedūras izstrāde pacientu aprūpes zemāka līmeņa slimnīcās organizēšanai;
vienotas novērtēšanas sistēmas un kvalitātes kritēriju, lai novirzītu pacientus pie atbilstoša pakalpojumu sniedzēja, izstrāde;
diskusijas par pilotprojektu rezultātiem, gūtajām mācībām un nākamajiem soļiem;
regulāra nacionāla līmeņa pieredzes apmaiņa par sadarbības  jautājumiem.
LDDK ieskatā šādu padomju veidošanas lietderība nav pamatota. Slimnīcu Latvijā nav tik ļoti daudz, lai to sadarbībai būtu nepieciešams veidot šāda veida institūcijas.
Pašvaldību lomu slimnīcu sadarbības kontekstā var noteikt VM sadarbībā ar Latvijas pašvaldību savienību (LPS).
Ja slimnīcu sadarbības ieviešanai tik tešām ir nepieciešams īpašs komunikācijas plāns, tas ir jāizstrādā  VM sadarbībā ar LPS.
Cilvēkresursu attīstība ir jāplāno centralizēti, tostarp, nodrošinot kvalifikācijai, darba intensitātei un atbildības līmenim atbilstīgu atalgojumu.
Potenciālo partneru slimnīcu noteikšanai un procedūras izstrāde pacientu aprūpes zemāka līmeņa slimnīcās organizēšanai nav nepieciešams veidot jaunas institūcijas.
Novērtēšanas sistēmai un kvalitātes kritērijiem ir jābūt vienotiem valsts nevis reģionu līmenī.
Arī diskusijas par pilotprojektu rezultātiem un regulāra nacionāla līmeņa pieredzes apmaiņa par sadarbības jautājumiem ir jārisina valsts nevis reģionu līmenī.
Ja reģionālās veselības padomes tomēr tiek veidotas, tad tās ir jāpaplašina arī ar primāro un ambulatoro veselības aprūpi, kā arī to teritoriālajam tvērumam  ir jāsakrīt ne tikai ar Ziņojumā minēto sadarbības kartējumu veselības jomā, bet arī ar citu plānošanas vienību ģeorāfisko izvietojumu, jo tikai tad var ir iespējams plānot reģionālo attīstību (t.sk. infrastruktūru) kompleksi.
LDDK ieskatā šajās padomēs ir jāiekļauj arī privāto ārstniecības iestāžu pārstāvji, īpaši, ja tās sniedz arī valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, kas tādējādi ļaus kvalitatīvāk un visaptveroši novērtēt esošo situāciju un kvalitatīvāk plānot pakalpojumu pieejamības uzlabošanu.

LDDK iebilst pret Projekta  sadaļu “Valsts līdzdalība reģionālajās slimnīcās” VM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums:
LDDK ieskatā valstij ir jābūt ievērojami tiešākai ietekmei uz visām reģionālajāām slimnīcām, vienlaikus LDDK iebilst pret sadaļu VM piedāvātajā redakcijā:
Projekta 10.lpp. pirmajā rindlopā minēts, ka slimnīcu kapitāldaļu īpašumtiesību dažādība un sadrumstalotība ir palikusi no Padomju Savienības. Jānorāda, ka okupācijas periodā nepastāvēja slimnīcu kapitāldaļu īpašumtiesību dažādība un sadrumstalotība. Veselības aprūpes pakalpojumus sniedza valsts iestādes. Slimnīcu kapitāldaļu īpašumtiesību dažādība un sadrumstalotība veidojās pēc neatkarības atjaunošanas.
šajā ziņojumā VM neanalizē un nepiedāvā risinājumu, proti  Rīgas plānošanas reģionā joprojām netiek risināta mazāk kvalificētu pakalpojumu nodrošināšana zemāka līmeņa slimnīcās. Rezultātā Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji ar ne tik svarīgām veselības problēmām tiek ārstēti dārgās, terciārās slimnīcās, turklāt tajā ar finansējumu nepiedalās pašvaldība. Savukārt Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošās slimnīcas, Rīgas 2.slimnīca, Dzemdību nams, kas pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai, izmanto valsts iedzīvotāji neatkarīgi no dzīvesvietas. LDDK ieskatā Ziņojumā VM jāpiedāvā risinājums šai problēmai.
Par Projekta  sadaļu “Specializēto slimnīcu tīkla restrukturizācija un centralizācija”
LDDK ieskatā valstij ir jābūt ievērojami tiešākai ietekmei uz visām specializētajām slimnīcām, nekā tas ir šobrīd.

LDDK iebilst pret Projekta  sadaļu ““Stacionāro līmeņu pārskatīšana-obligātie un papildu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu profili” VM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums:
Neraugoties uz to, ka ilglaicīgi netiek atrisināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība Rīgas pilsētas iedzīvotājiem zemāka līmeņa slimnīcās (ārpus universitāšu slimnīcām), Ziņojumā konkrēts risinājums netiek piedāvāts;
Iepazīstoties ar Ziņojuma 4.tabulā atspoguļoto slimnīcu plānoto profilējumu, jāsecina, ka, nosakot tos, galvenokārt tiek ņemtas vērā slimnīcu iespējas, nevis iedzīvotrāju vajadzības (pacientu intereses)
LDDK iebilst pret Projekta  sadaļu “Cilvēkresursu plānošana” VM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums:
Ziņojumā tiek atspoguļota problēma, bet nav analīzes, cik un kādi speciālisti iztrūkst, kā arī tas, kā problēma tiks risināta.

Priekšlikumi
Ietvert Ziņojumā analīzi par slimnīcu darbu Covid – 19 pandēmijas laikā,, tostrap, izvērtējot, kā veselības aprūpes pakalpojumu apturēšana ir ietekmējusi slimnīcu darbu un pacientu tiesības saņemt akūti nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus.
Ņemot vērā, ka Veselības ministrijas izstrādātie pieci rīcības virzieni ir balstīti dokumentos, kuri izstrādāti pirms Covid – 19 pandēmijas (Pasaules Bankas ziņojumi un Ernst & Young Baltic sagatavotie ziņojumi), kā arī dokumentā ietverta atsauce uz Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem, kas veidoti 2016.gadā, aicinām ziņojumu papildināt ar Covid-19 pandēmijas laikā gūtajām atziņām slimnīcu tīkla veidošanā.
Ietvert  Ziņojumā informāciju par to, kā pacientiem tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība, kas ir viens no būtiskākajiem slimnīcu tīkla uzdevumiem.
Ietvert  Ziņojumā informāciju par to, kā profilu samazināšana slimnīcās ietekmēs konkrētā novadā dzīvojošos, kā tas ietekmēs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbu.
Informatīvajā ziņojumā saistībā ar sistēmiski svarīgo ārstniecības iestāžu kartējumu un attīstības reformu, ir svarīgi noteikt attīstības perspektīvas arī citām specializētās ārstniecības jomām, t.sk. traumatoloģijai un ortopēdijai. LDDK ieskatā specializācijas joma traumatoloģija ir papildināma ar ortopēdiju kā atsevišķu un sabiedrības veselībai ļoti svarīgu jomu.
LDDK ieskatā saistībā ar traumatoloģiju un ortopēdiju Projektā  ir nepieciešams veikt šādas korekcijas: 
2.tabulā – pievienot Rīgas 2.slimnīcai ortopēdijas profilu; 
3.tabulā – specializēto slimnīcu rindā atzīmēt traumatoloģiju un pievienot ortopēdijas profilu; 
4.tabulā – specializēto slimnīcu rindā pievienot Rīgas 2.slimnīcu ar obligātajiem traumatoloģijas un ortopēdijas profiliem, kā arī papildus – rehabilitācijas, aprūpes, terapijas un hroniskās aprūpes profiliem. 
Projekta sadaļā par specializēto slimnīcu tīklu restrukturizāciju papildus psihiatrijas specializēto slimnīcu tīklam nepieciešams iekļaut arī izvērtējumu par traumatoloģijas un ortopēdijas specializēto slimnīcu attīstību, to koordinētas darbības sakārtošanai, veidojot attiecīgus specializēto slimnīcu tīklu. 
Konceptuāli atbalstot metodiskās vadības centru izveides nepieciešamību, LDDK ieskatā metodiskās vadības centra izveide traumatoloģijas un ortopēdijas nozarē ir jāveido vienlaicīgi ar metodiskās vadības centra izveidi citām prioritārajām nozarēm. 
 Sadaļā “Investīciju piesaiste atbilstoši slimnīcas līmenim un sniedzamajam profilam” minēts, ka ES fondu 2021.-2027.gada  plānošanas periodā atbalsta ietvaros ir paredzēts atbalsts V līmeņa slimnīcu attīstībai, lai nodrošinātu un attīstītu slimnīcās sniegtos primārā, sekundārā un terciārā līmeņa ārstnieciskos pakalpojumus atbilstoši augsti specializētas universitātes klīnikas standartiem. Paredzēts atbalsts reģionālajām slimnīcām, kā arī I-III līmeņa slimnīcām, tomēr atbalsts netiek paredzēts specializētām slimnīcām, kuru izvērtējums neesot veikts. Uzskatām, ka šāda pieeja izraisīs nepieļaujamas atšķirības augsti specializētajā un pārējā stacionārajā palīdzībā, tostarp, atstājot bez atbalsta plašu specializētās palīdzības jomu – traumatoloģiju un ortopēdiju. Lai nodrošinātu pieņemto klīnisko vadlīniju ieviešanuun palīdzības atbilstību jaunākajam medicīnas zinātņu attīstības līmenim, nepieciešams investīciju atbalsts traumatoloģijas un ortopēdijas specializēto slimnīcu tīklam. 
Sadaļu par sadarbību ar slimnīcām paplašināt, attiecinot uz visu ārstniecības procesu (ģimenes ārsti, ambulatorie pakalpojumi).
Sadaļu par tarifu pārskatīšanu ir nepieciešams attiecināt uz visiem pakalpojumiem, kā arī noteikt konkrētu laiku un mehānismu to regulārai aktualizācijai.
Slimnīcu profilus pārvērtēt ne tikai pēc Slimnīcu iespējām, bet arī pēc iedzīvotāju vajadzībām.
Atbalsta mehānismu sniegšana ir jāattiecina uz visu visām ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus (ievērojot proporcionalitātes principu), nešķirojot pēc pazīmes publiskā vai privātā iestāde.
 

-