Atzinums

1. pielikums Informatīvajam ziņojumam "Par slimnīcu tīklu"
Slimnīcu snieguma kvalitātes radītāji (indikatori)


Struktūras rādītāji - kopumā akceptējami. Dzemdību palīdzībā vēlams ieviest papildus rādītāju – vecmāšu slodžu skaits/ pret vienām dzemdībām;
Procesa indikatori - nav iekļauts neviens dzemdību palīdzības kvalitāti raksturojošs auditējamais indikators. Pacientu pieredzes izvērtējumam vēlams iekļaut Dzemdību pieredzes izvērtējuma anketu, nevis PREM (tā daudz objektīvāk izvērtē dzemdību pieredzi iestādē, varam padalīties ar pašvaldību praksē izmantojamiem auditējamiem, atbilstoši starptautiski noteiktajām vadlīnijām izvēlētiem kritērijiem, atbilstoši PAC līmenim, kritēriji atšķirsies no zema riska nodaļās izmantojamiem
Rezultātu indikatori - Dzemdību palīdzības kvalitātes izvērtējumam maz atbilstoši, nepieciešams precizēt.


Pilnu slodžu skaits (ārsti, aprūpes personāls)  - Šis indikators neatspoguļo ārstnieciskā personāla profesionālo kvalitāti. Tas tikai norāda uz personāla pietiekamību vai nepietiekamību.
Sertificētu ārstu slodžu skaits (pa profiliem) - šis indikators neatspoguļo ārstnieciskā personāla profesionālo kvalitāti. Tas tikai norāda uz personāla pietiekamību vai nepietiekamību;
Māsu/gultu attiecība - šis indikators neatspoguļo ārstnieciskā personāla profesionālo kvalitāti. Tas tikai norāda uz personāla pietiekamību vai nepietiekamību;
Plānveida /akūto  pacientu proporcija - nav saprotams, ka šī proporcija atspoguļo sniegto veselības aprūpes kvalitāti;
Uzņemšanas nodaļā aprūpēto skaits - vai šis indikators domāts, lai noteiktu cik nepieciešama ir uzņemšanas nodaļa konkrētā ārstniecības iestādē? Nav saprotams, kā strādā šis kvalitātes indikators;
NMPD atvesto, observēto un nestacionēto īpatsvars (%) - nav saprotams, kā strādā šis kvalitātes indikators;
Mirstība intensīvajā terapijā, % - nav saprotams, kā strādā šis kvalitātes indikators;
Mirstība (30 dienu/90 dienu/7 dienu), t.sk. pēc ķirurģiskajām operācijām, % - nav saprotams, kā strādā šis kvalitātes indikators. Mirstības iemesli var būt dažādi;
Atkārtota akūta stacionēšana tai pašā vai nākamajā dienā, %  - ir jāprecizē šis indikators, jo atkārtota stacionēšanās var būt dažādu slimību un iemeslu dēļ;
Atkārtota akūta stacionēšana 3 dienu laikā, % - ir jāprecizē šis indikators, jo atkārtota stacionēšanās var būt dažādu slimību un iemeslu dēļ;
Atkārtota 14 dienu stacionēšana, % - ir jāprecizē šis indikators, jo atkārtota stacionēšanās var būt dažādu slimību un iemeslu dēļ. Onkoloģiskie pacienti, sirds un asinsvadu slimnieki un hronisku slimību pacienti, saasinoties savām pamatsaslimšanāsm var akūtā kārtā atkārtoti stacionēties.

 

-

"2.4. Slimnīcu sadarbības teritorijas
Lai sekmētu slimnīcu sadarbību un tajā līdzdarbotos pēc iespējas vairāk slimnīcu, sākotnēji ir jāvienojas par sadarbības principiem, pakāpeniski vērtējot iespējas slimnīcu sadarbības tīklā iekļaut arī ambulatorās ārstniecības iestādēs un ģimenes ārstu prakses."


Pašlaik slimnīcu sadarbības teritorijas sadarbības modelis ir visai nekonkrēts, bez skaidri definētiem darbības principiem un noteiktiem katra līmeņa slimnīcu pienākumiem un tiesībām. Ir minēti ļoti vispārīgi sadarbību stimulējošie faktori (sadarbības teritoriju finišēšanas principi), bet nav pieminēti šķēršļi sadarbībai (dažādas īpašuma formas un intereses, motivācija un rīcības ierobežojumi).
Tāpat nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem tika izvēlēti 2025. gada septembrī VM veiktās aptaujas dalībnieki
Priekšlikums precizēt ziņojuma sadaļu 2.4. ar skaidru problēmu definējumu un piedāvāto risinājumu

-

"[..]Traumatoloģijas, ortopēdijas nodaļā kā
papildu prasības ir jānodrošina:
 pacientu uzņemšana 24/7;
 Vidēja (II) līmeņa intensīvā terapija ar invazīva monitorēšanas un mākslīgās elpināšanas iespēju [..]"

NVD ārstniecības iestādēm, kas sniedz stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus, papildus MK noteikumiem Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 201.1., 201.2., 201.5.,201.6., 201.8., 201.11. apakšpunktā norādītajiem maksājumiem maksā piemaksu par pacientu ārstēšanu I, II vai III līmeņa intensīvās terapijas nodaļā vai gultā, kas tiek noteikta kā starpība starp gultas dienas tarifu, kas ierēķināts pakalpojumu programmas tarifā un atbilstošā līmeņa intensīvās terapijas gultas dienas tarifu.
Priekšlikums izvērtēt izmaiņas intensīvās terapijas gultas dienu apmaksas metodoloģijā, nosakot fiksētu maksājumu par intensīvās terapijas gultas dienu uzturēšanu.
Ja, piemēram, slimnīcai ir jānodrošina II intensīvās terapijas gultas - tehniskais aprīkojums un personāls neatkarīgi no tā, kāds būs ārstniecības personas lēmums par pacienta veselības stāvokli - attiecīgi kādu līmeņa intensīvās terapijas aprūpi nodrošināt. Nenodrošinot atbilstošu finansējumu intensīvās terapijas gultu uzturēšanai, prasību ievērošanai (aparatūras iegāde, uzturēšana, verifikācija, personāla nodrošināšana) nepieciešamais finansējums pilnā apmērā tiek nodrošināts no pašas slimnīcas līdzekļiem, bet NVD sedz tikai to daļu par faktiski izmantoto pakalpojumu.

-

"2.2.3.6. Prasības traumatoloģijas, ortopēdijas profiliem
Traumatoloģijas, ortopēdijas nodaļā  nav mazāk kā 6 gultas. Nodaļā  darba dienās darba laikā tiek plānots viens traumatologs, ortopēds uz 6 gultām, ja nodaļā ir vairāk gultu, tad nodaļā ir vajadzīgi attiecīgi vairāki ārsti traumatologi, ortopēdi.
Traumatoloģijas, ortopēdijas nodaļā kā papildu prasības ir jānodrošina:
pacientu uzņemšana 24/7;
Vidēja (II) līmeņa intensīvā terapija ar invazīvas monitorēšanas un mākslīgās elpināšanas iespēju;
operāciju zāle 24/7;
akūta rehabilitācija;
akūtiem pacientiem adekvāta un neatliekama palīdzība t.i. ārējas fiksācijas aparāta uzlikšana jebkurai lokalizācijai;
Daudzprofilu slimnīcās akūta totāla gūžas locītavu endoprotezēšana, cerviko-kapitālu vai bipolāru gūžās locītavu endoprotezēšana;
asins kabinets.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai slimnīcā 24/7 ir jābūt vienam dežūrārstam traumatologam, ortopēdam līdz 50 gultām."


Ziņojumā ir minētas prasības profiliem (nodaļām) attiecībā uz personāla  skaitu pret gultām, bet šie skaitļi nav pamatoti ar analīzi par speciālistu pieejamību slimnīcā šādu prasību izpildei un vai NVD noteiktie gultas dienas tarifi ļauj attiecīgo speciālistu algot, kā arī vai šāda noslodze atbilst pacientu plūsmai valstī.
Aicinām papildināt ziņojumu ar skaidru piedāvājumu un risinājumu, un katra risinājuma sākotnējo ietekmes izvērtējamu, tajā skaitā arī iespējamo risinājumu netiešo ietekmi, kā arī katra risinājuma ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, norādot pieejamo un papildus nepieciešamo finansējumu, kā arī ietverot iespējamo līdzekļu ietaupījumu.

-

"2.2.3.5. Prasības pediatrijas un specializētās pediatrijas profiliem
Pediatrijas nodaļā darba dienās darba laikā tiek plānots  viens pediatrs uz 8 gultām, ja nodaļā ir vairāk gultu, tad nodaļā ir attiecīgi vairāki ārsti pediatri. Savukārt specializētās pediatrijas nodaļā darbu darba dienā nodrošina viens pediatrs uz 4,6 gultām.
- Pediatrijas nodaļā jāuzņem bērnus vecumā no 28 dienām līdz 18 gadiem, izņemot jaundzimušos.
- Pacientus nodaļā jāuzņem 24/7 režīmā;"

Ziņojumā ir minētas prasības profiliem (nodaļām) attiecībā uz personāla  skaitu pret gultām, bet šie skaitļi nav pamatoti ar analīzi par speciālistu pieejamību slimnīcā šādu prasību izpildei un vai NVD noteiktie gultas dienas tarifi ļauj attiecīgo speciālistu algot, kā arī vai šāda noslodze atbilst pacientu plūsmai valstī.
Aicinām papildināt ziņojumu ar skaidru piedāvājumu un risinājumu, un katra risinājuma sākotnējo ietekmes izvērtējamu, tajā skaitā arī iespējamo risinājumu netiešo ietekmi, kā arī katra risinājuma ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, norādot pieejamo un papildus nepieciešamo finansējumu, kā arī ietverot iespējamo līdzekļu ietaupījumu.

 

-

"2.2.3.4. Prasības ginekoloģijas profilam
Ginekoloģijas nodaļā darba dienās darba laikā tiek plānots viens  ginekologs, dzemdību speciālists uz 6 gultām, ja nodaļā ir vairāk gultu, tad nodaļā attiecīgi ir vairāki ārsti ginekologi, dzemdību speciālisti. Atbilstoši nozares speciālistu ieteikumam, ginekoloģijas profils tiek saglabāts arī tajās stacionārajās ārstniecības iestādēs, kurās ir grūtniecības un dzemdību profils;
- Pacientus nodaļā uzņem 24/7, operāciju zālei ir jābūt pieejamai 24/7.
- Slimnīcā ir vidēja (II) līmeņa intensīvā terapija ar invazīvas monitorēšanas un mākslīgās elpināšanas iespēju un asins kabinets;
- Neatliekamās medicīnas nodrošināšanai slimnīcā 24/7 ir vismaz viens dežūrārsts ginekologs, dzemdību speciālists."


Ziņojumā ir minētas prasības profiliem (nodaļām) attiecībā uz personāla  skaitu pret gultām, bet šie skaitļi nav pamatoti ar analīzi par speciālistu pieejamību slimnīcā šādu prasību izpildei un vai NVD noteiktie gultas dienas tarifi ļauj attiecīgo speciālistu algot, kā arī vai šāda noslodze atbilst pacientu plūsmai valstī.
Aicinām papildināt ziņojumu ar skaidru piedāvājumu un risinājumu, un katra risinājuma sākotnējo ietekmes izvērtējamu, tajā skaitā arī iespējamo risinājumu netiešo ietekmi, kā arī katra risinājuma ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, norādot pieejamo un papildus nepieciešamo finansējumu, kā arī ietverot iespējamo līdzekļu ietaupījumu.

-

"- Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļā ķirurģijas profilā 24/7 režīmā ir jābūt pieejamai datortomogrāfijai, USG, RTG, EKG, endoskopijai un laboratorijai"


24/7 endoskopiju nodrošinājums pie esošā speciālistu trūkuma valstī nav pamatota prasība. Vajadzētu paredzēt, ka nepieciešamības gadījumā SMC nodrošinās speciālistu, slimnīcai jābūt aprīkojumam. Prasība par endoskopiju pieejamību 24/7 var tik ieviesta pēc rezidentu apmācības programmu izmaiņām augstskolās un nosakot pārejas periodu šīs prasības ieviešanai.

-

"2.2.3.4. Prasības ginekoloģijas profilam"

Prasības ir atbilstošas starptautiskajām vadlīnijām, tomēr nepieciešama padziļināta analīze, vai šo pakalpojumu iespējams vienādā kvalitātē kā stacionārā palīdzība saglabājams visu 21 ārstniecības iestādes pakalpojumu klāstā pilnā apjomā vai arī jāizšķiras par pakalpojuma centralizāciju.
Mūsdienu ginekoloģija aizvien vairāk attīstās maz invazīvā virzienā – vairums pakalpojumu tiek sniegti dienas stacionāra ietvaros, gan kā NVD apmaksāti pieejamo kvotu apmērā, gan kā maksas pakalpojumi, kuru apjoms un pakalpojumu sniedzēju loks ir ļoti plašs, bet nav vienotas informācijas ne par pakalpojumu kvantitatīvajiem, ne kvalitatīvajiem rādītājiem. Šī ir viena no jomām, kur paralēli eksistē nosacīti divas sistēmas – privātā un publiskā. Kā maksas pakalpojums ginekoloģiskās operācijas ir samērā viegli pieejams pakalpojums.

-

"2.2.3.3. Prasības ķirurģijas profilam
Ķirurģijas nodaļā  darba dienās darba laikā tiek plānots viens ķirurgs uz 6 gultām, ja nodaļā ir vairāk gultu, tad attiecīgi nepieciešami vairāki  ķirurgi;
- Ķirurģijas nodaļā kā papildu prasība ir nodrošināt akūto ķirurģiju t.sk. strutaino ķirurģiju (paredzot atsevišķas gultas strutainajā ķirurģijā);
- Pacientus nodaļā  jāuzņem 24/7, operāciju zālei ir jābūt pieejamai 24/7.
- Slimnīcā ir vidēja (II) līmeņa intensīvā terapija  ar invazīvas monitorēšanas un mākslīgās elpināšanas iespēju un asins kabinets;
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai slimnīcā 24/7 ir jābūt  vienam dežūrārstam ķirurgam līdz 20 gultām."


Ir atbalstāmi, ka tiek izstrādātas vadlīnijas, kas nosaka nepieciešamo medicīnas personāla (ārstu un māsu) skaitu uz noteiktu gultu skaitu, jo tas veicina kvalitatīvu un drošu pacientu aprūpi. Tomēr būtiski ir, lai šādas prasības tiktu balstītas uz detalizētu situācijas analīzi un reāliem datiem par speciālistu pieejamību, pacientu plūsmu un slimnīcu finanšu iespējām.
Piemēram, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā ir otra augstākā ķirurģiskā aktivitāte starp visām 4. līmeņa slimnīcām pēc Daugavpils reģionālās slimnīcas. Ķirurģijas nodaļā Ventspilī diennakts stacionārā ir 20 gultas ar vidējo noslodzi 83,4% pēdējo 12 mēnešu laikā. Šo apjomu esošā finansējuma ietvaros nodrošina ķirurgi 2,25 slodžu apmērā. Atbilstoši jaunajam priekšlikumam slimnīcai būtu jānodarbina papildus vismaz viens ķirurgs katru dienu, kas nozīmētu ievērojamu papildu slogu gan budžetam, gan personāla piesaistē.
Nav skaidrs, vai VM un NVD ir veikuši detalizētus aprēķinus par šādu prasību ieviešanas izmaksām un to iespējām esošā finansējuma ietvaros. Tāpat jāņem vērā arī sertificētu speciālistu pieejamība reģionos, kas jau šobrīd ir ierobežota.
Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, pašlaik uz vienu ķirurgu tiek plānots lielāks gultu skaits, un līdz ar to viens ķirurgs ārstē vairāk pacientu, nekā tas paredzēts jaunajā ziņojumā. Līdzīga situācija novērojama arī citās specialitātēs.
Aicinām ziņojumu papildināt ar skaidru piedāvājumu un risinājumu, un katra risinājuma sākotnējo ietekmes izvērtējamu, tajā skaitā arī iespējamo risinājumu netiešo ietekmi, kā arī katra risinājuma ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, norādot pieejamo un papildus nepieciešamo finansējumu, kā arī ietverot iespējamo līdzekļu ietaupījumu.
 

-

"2.2.3.2. Prasības dzemdību aprūpes profilam"

Diemžēl, ziņojumā nav sniegts perinatālās jomas attīstības redzējums ne tuvākajam laika periodam (pēc plānā noteikto realizējamo pasākumu plāna secināms, ka kopējās aktivitātes ir paredzētas vismaz līdz 2029. gadam), ne ilgtermiņā, vien konstatēts, ka kopumā vēl vairāk attālināmies no Pasaules Bankas un OECD rekomendētā dzemdību palīdzības apjoma izvērtēšanas kritērija ieteiktās robežvērtības.
Par dzemdību palīdzību raksturojošo kvalitātes rādītāju, vērtējot perinatālo rezultātu gan mātei, gan jaundzimušajam, saistību ar dzemdību nodaļā sniegtās palīdzības apjomu un pacientu profilu, dažādās valstīs veikti neskaitāmi pētījumi. Vēršam uzmanību, ka izvērtējot rezultātus, jāņem vērā, dažādās valstīs pieņemtais dzemdību palīdzības iestāžu dalījums - piemēram, Zviedrijā par mazu dzemdību palīdzības vienību pēc gadā pieņemto dzemdību skaita tiek uzskatīta  nodaļa, kur dzemdību skaits ir zem 2000, vidēji - 2000 – 4000, bet lielajās dzemdību palīdzības iestādēs dzemdību skaits pārsniedz 4000. Dzemdību palīdzības iestādes, kurās dzemdību skaits nesasniedz 1000 pakāpeniski tika slēgtas. Tāpat gan Dānijā (reforma 2007. gadā), gan Norvēģijā pēdējās desmitgadēs dzemdību palīdzības nodaļu skaits ir samazinājies gandrīz divas reizes.
Līdz ar to jebkura pētījuma rezultātus Latvijas situācijai jāattiecina piesardzīgi, jo pamatā tik zema apjoma dzemdību palīdzības iestādes satopamas ļoti reti un pētījumos netiek iekļautas.
Redzams, ka pat ekonomiski attīstītākās valstis ar ievērojami lielāku veselības aprūpes budžetu perinatālās jomas kvalitātes, izmaksu efektivitātes un personāla resursu nodrošinājuma dēļ ir izšķīrušās par pakalpojumu centralizāciju.
Jomas attīstības redzējums Latvijā ziņojumā nav skaidri atspoguļots, cik saprotams, paliek spēkā MK noteikumu Nr. 555 5. punkta 3.1. apakšpunktā ietvertais nosacījums, ka dzemdību palīdzības nodrošināšanai līgumu slēdz ar ārstniecības iestādi, kura iepriekšējā gadā ir sniegusi valsts apmaksātu dzemdību palīdzību vismaz 200 gadījumos.
Veselības aprūpes politikas plānotājiem ir zināmas kvalitatīvas dzemdību palīdzības nodrošināšanai atbilstoši starptautiskajiem standartiem nepieciešamā personāla un tehnoloģiju nodrošinājuma izmaksas. Tāpat ir zināmi valstī kopumā un publiskajā veselības aprūpes sektorā pieejamie personāla resursi, kuru nepietiekamību skaidri atspoguļoja VK ziņojums. Ievērojot, ka Slimnīcu tīkla reformas mērķis ir kvalitatīvas pacientu drošības prasībām atbilstošas stacionārās palīdzības sistēmas izveide, domājams, ka ir veikta detalizēta resursu un ekonomiskā analīze un ziņojuma sastādītājiem ir skaidrs redzējums, kā kvalitatīvi nodrošināt dzemdību palīdzības pakalpojumu tik sadrumstalotā sistēmā un pie tik zemiem dzimstības rādītājiem kā pašlaik, vienlaicīgi nodrošinot nodaļu noslodzei un pakalpojuma sarežģītībai atbilstošu, taisnīgu apmaksu ārstniecības iestādēm. Aplūkojot dažādu valstu pieredzes, viens no būtiskākajiem elementiem, saglabājot nodaļas ar mazāku dzemdību skaitu ir skaidri definēti kritēriji dzemdētāju triāžai un risku izvērtējums, kā arī dzemdību palīdzības iestāžu dalījums līmeņos, nosakot tehnoloģiskā nodrošinājuma un personāla prasības, darba apjoma kritērijus.
Tāpat norādām, ka MK noteikumu Nr. 555 nosacījums nenosaka izņēmuma gadījumus, kad līgumi par dzemdību palīdzības nodrošināšanu varētu tikt slēgti arī pie mazāka dzemdību skaita. Pēc publiski pieejamiem sniegtās palīdzības datiem redzams, ka jau pašlaik tiek pieļautas atkāpes no normā ietvertā regulējuma.
Zemas dzimstības apstākļos pie pašreizējā finansēšanas modeļa un konsekventi ievērojot visas prasības cilvēkresursu nodrošinājumam, būs izaicinoši, īpaši, ja  vienotus un augstākas kvalitātes standartus dzemdību aprūpē, ievērojot  pacientu drošības prasības un tiesības uz mūsdienīgu un pozitīvu cilvēkpieredzi nepieciešams nodrošināt tik daudzās iestādēs ierobežota veselības aprūpes finansējuma apstākļos. Atbilstoši augstāko amatpersonu publiski paustajam viedoklim, ka Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna 2025.-2027.gadam īstenošana ir prioritāte, jomai ir paredzēts pietiekošs finansējums.
Ja plānotas izmaiņas, nodrošinot atbilstību Pasaules bankas un OECD dzemdību palīdzības apjoma kritērijiem, nepieciešams skaidri noteikts plāns un laika grafiks, kā arī vienoti principi, atklāts un konstruktīvs dialogs kādā periodā pakāpeniski vai arī radikālāku lēmumu rezultātā šis kritērijs tiks sasniegts. Jāatzīmē, ka skaidra plāna un nākotnes redzējuma neesamība neatvieglo ārstniecības iestāžu darba plānošanu ne tuvākajā nākotnē, ne ilgtermiņā, tāpat šāda nedroša situācija un mainīgi nosacījumi nesekmē personāla labbūtību. Pastāv godīgas konkurences risks darba tirgū, jo ar tik mazu personāla skaitu, kā pašlaik, visās iestādēs nodrošināt darbiniekus, nepārkāpjot Darba likuma normas, nebūs iespējams un VK ziņojumā izteiktie aizrādījumi netiks novērsti.

-

"2.2.3.1. Prasības terapijas profilam
Terapijas nodaļā darba dienās darba laikā tiek plānots viens ārsts uz 10 gultām. Ja nodaļā ir vairāk gultas, tad nodaļā ir attiecīgi vairāki ārsti.
Pacientus nodaļā jāuzņem 24/7 un tiek nodrošināta vismaz zemas intensitātes (I līmeņa) intensīvā terapija ;"

Ziņojumā ir minētas prasības profiliem (nodaļām) attiecībā uz personāla skaitu pret gultām, bet šie skaitļi nav pamatoti ar analīzi par speciālistu pieejamību slimnīcā šādu prasību izpildei un vai NVD noteiktie gultas dienas tarifi ļauj attiecīgo speciālistu algot. Darba dienās darba laikā tiek plānots viens ārsts uz 10 gultām, bet pacienti nodaļā jāuzņem 24/7. Šis ir pretrunā ar ziņojuma citās sadalās minēto, ka nodaļās jābūt arī diennakts ārstiem.

Aicinām papildināt dokumentu ar skaidru piedāvājumu un risinājumu, un katra risinājuma sākotnējo ietekmes izvērtējamu, tajā skaitā arī iespējamo risinājumu netiešo ietekmi, kā arī katra risinājuma ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, norādot pieejamo un papildus nepieciešamo finansējumu, kā arī ietverot iespējamo līdzekļu ietaupījumu.

-

"Slimnīcas nodaļā dienas laikā būs jābūt pieejamam atbilstošās specialitātes ārstējošajam ārstam - viens ārsts uz vidēji 6 – 10 pacientiem atkarībā no stacionārā profila, kā arī māsām ( viena māsa vidēji uz 6 - 10 pacientiem) un jaunākais personāls (5 – 10 pacienti uz vienu māsu palīgu)."

Ziņojumā ir minētas prasības profiliem (nodaļām) attiecībā uz personāla skaitu pret gultām, bet šie skaitļi nav pamatoti ar analīzi par speciālistu pieejamību slimnīcā šādu prasību izpildei un vai NVD noteiktie gultas dienas tarifi ļauj attiecīgo speciālistu algot, kā arī vai šāda noslodze atbilst pacientu plūsmai valstī.

Aicinām papildināt ziņojumu ar skaidru piedāvājumu un risinājumu, un katra risinājuma sākotnējo ietekmes izvērtējamu, tajā skaitā arī iespējamo risinājumu netiešo ietekmi, kā arī katra risinājuma ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, norādot pieejamo un papildus nepieciešamo finansējumu, kā arī ietverot iespējamo līdzekļu ietaupījumu.

-

"2.2.3. Prasības stacionārajiem veselības aprūpes profiliem
Slimnīcas nodaļā  dienas laikā būs jābūt pieejamam atbilstošās specialitātes ārstējošajam ārstam - viens ārsts uz vidēji 6 – 10 pacientiem atkarībā no stacionārā profila, kā arī māsām ( viena māsa vidēji uz 6 - 10 pacientiem) un jaunākais personāls (5 – 10 pacienti uz vienu māsu palīgu)."

Nav pārliecības, vai plānojot ir veikta izmaksu un pieejamo personāla resursu analīze, jo pašreizējie pakalpojumu programmu tarifi nesedz šāda personāla nodrošinājuma, nepieciešams papildus skaidrojums par izmaksām.

-

"Slimnīcām būs jānodrošina tādu ārstu pieejamība NMPUN un slimnīcā atbilstoši  sniegto pakalpojumu specializācijai, piemēram, slimnīcās, kurās nodrošinās dzemdību aprūpi, būs jābūt pieejamam neonatologam, vecmātei, ginekologam, dzemdību speciālistam"


Nepieciešams precizēt, par kāda režīmā pieejamību iet runa – 8, 16 vai 24 stundu. Kā arī lūdzam izvērtēt, vai visās slimnīcās nav nepaciešama specialistu pieejamība 24/7 režīmā vai visas nedēļas dienas. Hospitalizācijas plānu var veidot nodalot slimnīcu spēju uzņemt pacientus pa konkrētam diennakts  stundām vai nedēļās dienām. 
Aicinām papildināt dokumentu ar skaidru piedāvājumu un papildināt ar risinājumu, ka hospitalizācijas plānu var veidot nodalot slimnīcu spēju uzņemt pacientus pa konkrētam diennakts  stundām vai nedēļās dienām. 

-

"2.2.1.Prasības Neatliekamās medicīniskās un pacientu uzņemšanas nodaļām un steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļām"

Pamatā visās NMPUN nodarbinātie speciālisti palīdzību nodrošina arī citās struktūrvienībās, kā tas noteikts arī ziņojumā. Pašreizējā slimnīcu noslodze un valstī kopumā pieejamais katras jomas speciālistu skaits ļauj sekmīgi nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu šādā modelī. Atsevišķus speciālistus 24/7 režīmā tikai NMPUN pie esošajiem personāla resursiem ir neiespējami, līdz ar to aicinām iekļaut skaidrāku definējumu – piemēram, Neatliekamās palīdzības sniegšanai slimnīcā, tajā skaitā Uzņemšanas nodaļā 24/7 nodrošināmie speciālisti vai tamlīdzīgi, lai izslēgtu atšķirīgas interpretācijas.
Aicinām no ziņojuma teksta izslēgt minēto piemēru par dzemdību aprūpes profilu, jo pašlaik vismaz publiski nav pieejama informācija, kādas prasības tiks noteiktas dzemdību nodaļām. Tāpat vēršam uzmanību, ka atbilstoši PVO dzemdību palīdzības aprūpes standartam ir jānodrošina 2 vecmāšu klātbūtne otrajā dzemdību periodā katrās dzemdībās. Tāpat saskaņā ar pašlaik spēkā esošo normatīvo regulējumu – MK noteikumu Nr. 555 6. pielikumu, piemēram neonatologs kā obligāti nodrošināms speciālists ir noteikts tikai perinatālās aprūpes centros. No pacientu aprūpes kvalitātes un pacientu drošības viedokļa  prasība par neonatologa klātbūtni visās dzemdību nodaļās ir atbalstāma (vairāku ārvalstu dzemdību palīdzības kvalitātes pētījumi ar ļoti apjomīgu ilgtermiņa datu analīzi norāda tieši un nelabvēlīga perinatālā iznākuma pieaugumu maza apjoma nodaļās tieši jaundzimušajam), tomēr nav skaidrs kā ar esošajiem speciālistu resursiem, nepieļaujot būtiskas atkāpes no Darba likumā noteiktajām pieļaujamajām nodarbinātības normām, šo prasību plānots nodrošināt, ja nodaļu tīkls nemainās.

-

"II Vidējais līmenis jeb reģionālās slimnīcas – ārstniecības iestādes, kurās iedzīvotājiem diennakts akūto un neatliekamo medicīnisko palīdzību NMPUN nodrošinās internists un ķirurgs, savukārt nepieciešamības gadījumā tiks piesaistīts anesteziologs, reanimatologs un citi dežūrārsti, piemēram, ginekologs, pediatrs, atbilstoši slimnīcā nodrošināmajiem profiliem. Savukārt radiologa konsultācijas tiks nodrošinātas attālināti. Reģionālajās slimnīcās tiks nodrošināti terapijas un ķirurģijas pakalpojumu profili, savukārt pārējie profili tiks nodrošināti  atbilstoši nepieciešamībai un resursu pieejamībai. Vienlaikus šajās slimnīcās visu diennakti būs jābūt pieejamiem funkcionālās, vizuālās diagnostikas un laboratoriskajiem pakalpojumiem."


Ņemot vērā, ka risinājumu plānots ieviest līdz 2026. gada 1. jūnijam, kad VM pārskatīs stacionāro ārstniecības iestāžu dalījumu līmeņos un tajos nodrošināmos pakalpojumu profilus un pakalpojumu programmu iedalījumu, un šajā gadījumā ir skaidri definēts, ka atsevišķām slimnīcām nefinansēs virknei speciālistu diennakts dežūras neatliekamās palīdzībā un uzņemšanas nodaļās, un tās būs jānodrošina  atbilstoši slimnīcā nodrošināmajiem profiliem. Atkāroti norādām, ka  MK noteikumi Nr. 60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” nosaka, ka daudzprofilu slimnīcā diennakts dežūras ārstu speciālistiem ir obligātas tikai internajā medicīnā, ķirurģijā un anestezioloģijā/reanimatoloģijā (104. punkts).
Katrā profilā nav obligātas prasības diennakts ārsta pieejamības nodrošināšanai. Kā arī ņemot vērā, to ka diennakts speciālistu pieejamība ir dārga dēļ piemaksām, ir jāvērtē vai NVD tarifā ir pietiekami līdzekļu ārsta nodrošināšanai diennakts režīmā nodaļās, atbilstoši minimālajam gultu skaitam profilā. Kā arī jārēķinās, ka valsts politika pēdējos gados ir bijusi vērsta uz NMPUN attīstību, mērķtiecīgi finansiāli tur ieguldot, kā rezultātā uzņemšanas maksājums šķērsfinansē diennakts stacionāru, un ja šo finansējumu ir plānots mazināt, tad jārisina jautājums par gultasdienas tarifa pietiekamību speciālistu diennakts dežūru nodrošināšanai.

Aicinām papildināt ziņojumu ar skaidru piedāvājumu un risinājumu, un katra risinājuma sākotnējo ietekmes izvērtējamu, tajā skaitā arī iespējamo risinājumu netiešo ietekmi, kā arī katra risinājuma ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, norādot pieejamo un papildus nepieciešamo finansējumu, kā arī ietverot iespējamo līdzekļu ietaupījumu.

-

"Savukārt, monoprofila slimnīcas, kas specializējušās, piemēram,  traumatoloģijas, dzemdību aprūpes vai rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā, Veselības ministrijas redzējumā, nākotnē būtu sekmīgāk attīstāmas integrējot daudzprofilu slimnīcās, lai nodrošinātu starpdisciplināru pieeju un multidisciplināras komandas iesaisti stacionārajā ārstēšanas procesā."


2.1. sadaļā ietvertās vispārējās norādes par VM nākotnes redzējumu bez jebkādas konkretizācijas un laika grafika neatspoguļo specializēto slimnīcu vietu un lomu kopējā slimnīcu tīklā.
Sākotnēji būtu nepieciešams nodalīt V līmeņa specializēto ārstniecības iestāžu (gan traumatoloģijā, gan rehabilitācijā, gan dzemdību palīdzībā) sniegtos pakalpojumus un to aizvietojamību ar citu pakalpojumu sniedzēju iespējām un kapacitāti no monoprofila iestādēm. Pašreizējā veselības aprūpes pakalpojumu tirgū nav alternatīvas V līmeņa specializēto ārstniecības iestāžu sniegto pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajā apjomā un kvalitātē nevienā no iepriekš minētajām jomām. Tāpat pašlaik nav alternatīvas Rīgas 2. slimnīcas nodrošināto pakalpojumu aizvietojamībai. Citu monoprofila iestāžu pakalpojumu aizvietojamība izvērtējam, ņemot vērā teritoriālo pieejamību.
Tāpat attiecībā uz dzemdību aprūpi - neraugoties uz dzemdību skaita samazinājumu, Dzemdību nama sniegto pakalpojumu apjoms ir ievērojams pat salīdzinot ar lielajām Eiropas klīnikām, augsta perinatālā riska grūtnieču un dzemdētājām sniegtie specializētie sekundārā līmeņa un terciāra līmeņa sniegtie pakalpojumi jaundzimušajiem pašreizējā situācijā nav aizvietojami, jo PSKUS kapacitāte ir nepietiekoša, jaunās infrastruktūras projekta nodošana ekspluatācijā plānota tikai 2029. gadā un arī tās kapacitāte nebūs pietiekoša visa augsta riska dzemdību palīdzības segmenta nodrošināšanai. Atsevišķi ieguvumi augsta riska dzemdētāju un nedēļnieču aprūpē valstiskā mērogā būtu tikai gadījumā, ja universitātes daudzprofilu slimnīcas sastāvā ietilpstoša dzemdību palīdzības iestāde ir izvietota teritoriāli vienotā kompleksā (optimāli – vienā ēkā) ar neatliekamās palīdzības un diagnostikas struktūrvienībām. Situācijās, kad diferencāldiagnostikas nolūkos nepieciešams terciāra līmeņa tehnoloģiju pielietojums kā arī nepieciešamas papildus speciālistu konsultācijas vai atsevišķos gadījumos pacientēm nepieciešami papildus izmeklējumi vai ārstēšana daudzprofilu slimnīcā, tie tiek sekmīgi neatliekamā kārtā nodrošināti ar universitāšu klīnikām – RAKUS un PSKUS noslēgto sadarbības līgumu ietvaros. (Daudz profilu slimnīcās ārstēto pacientu un veikto izmeklējumu  skaits gadā nepārsniedz 10), Ar BKUS sekmīga sadarbība daudzu gadu garumā gan noslēgtā līguma, gan pacientu hospitalizācijas plāna realizācijas ietvaros. Jāatzīmē, ka sadarbības neatsveramā loma akcentēta Ziņojuma sadaļā 2.4- sadarbība starp veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ir galvenais kritērijs, lai nodrošinātu kvalitatīvu un nepārtrauktu veselības aprūpi. Tāpat šāds modelis detalizēti izstrādāts sekmīgi darbojas citu valstu veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas sistēmās.
Šobrīd nav tādas informācijas, ka kādā no daudzprofilu ārstniecības iestādēm būtu iespējams izveidot mūsdienu prasībām atbilstošu drošai dzemdību palīdzībai atbilstošu infrastruktūru, tāpat nav informācijas, ka vismaz ziņojumā attiecinātajā laika periodā (līdz 2029. gadam) šādi projekti plānoti. Tā kā ziņojumā nav precizēts laika posms, kurā šāda pakalpojuma integrēšana daudzprofilu slimnīcās ir plānota kādā no specializētās palīdzības profiliem, iesakām ziņojumā precizēt specializēto ārstniecības iestāžu vietu un lomu kopējā slimnīcu tīklā, sarunās iesaistot arī pakalpojumus nodrošinošo iestāžu pārstāvjus.
Kopumā vērtējot plānotās izmaiņas slimnīcu tīklā tieši V līmeņa slimnīcu un V līmeņa specializēto ārstniecības iestāžu statusa maiņa ir visredzamākā izmaiņa slimnīcu tīklā. Līmeņu numerācijas vai nosaukuma maiņa nav pārmaiņas. Sniegto pakalpojumu nodrošinājumā un profilu prasībās būtisku izmaiņu nav.
Iebilstam pret monoprofila slimnīcu integrēšanas daudzprofilu slimnīcās, jo:
1) šādas ārstniecības iestādes darbojas ar šauru, augsti specializētu profilu, kas ļauj koncentrēt pieredzi, tehnoloģijas un zināšanas konkrētā jomā. Integrējot šādas iestādes lielās daudzprofilu slimnīcās, pastāv risks, ka specializācija un fokuss uz konkrēto jomu tiks samazināts;
2) ziņojumā nav izvērtēta daudzprofilu slimnīcu nepieciešamās infrastruktūras kapacitāte un iespējas šādu pakalpojumu sniegšanā, t.sk. nav norādīts, vai ir vērtēta pārvaldības operatīva nodrošināšana, efektivitātes uzlabošana;
3) ziņojumā nav izvērtēts, kā tiktu īstenota specializēto slimnīcu integrācija, ņemot vērā atšķirīgo ārstniecības iestāžu kapitāldaļu pārvaldības struktūru - proti, ka slimnīcas atrodas gan valsts, gan pašvaldību īpašumā;
4) finansiālā caurskatāmība mazināsies, jo specializēto pakalpojumu rezultāti un izmaksas tiks “iepludinātas” kopējā struktūrā, t.sk. ziņojumā nav vērtēta DRG maksājumu finansiālā ietekme. Norādām, ka šobrīd monoprofila slimnīcām DRG maksājums ir būtiski mazāks nekā daudzprofilu slimnīcām, attiecīgi - finansiālā ietekme uz veselības aprūpes budžetu ir mazāka;
5) statistikas dati liecina tieši pretējo, ka valstī kopumā traumatoloģijas profilā ir liels pacientu skaita pieaugums, īpaši ņemot vērā sezonalitāti ziemas un vasaras mēnešos. Tādēļ tieši pretēji būtu jāvērtē traumatoloģijas profila palielināšana, paplašinot Traumatoloģijas punktu skaitu Rīgā, tai skaitā Daugavas kreisā krastā;
6) monoprofila slimnīcas – īpaši traumatoloģijas nozarē – veido daļu no kritiskās veselības infrastruktūras, kas krīzes situācijās (militārā, civilā vai hibrīdapdraudējuma gadījumā) nodrošina:
 - decentralizētu, izkliedētu medicīnisko kapacitāti, kas samazina ievainojamību vienas lielas daudzprofilu slimnīcas sabrukuma vai pārslogošanas gadījumā;
- iespēju nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību, ja tiek traucēta piekļuve lielajām slimnīcām;
iespēju ātri pārprofilēt vai mobilizēt specializētus resursus militārās vai ārkārtas medicīnas vajadzībām.
Integrējot monoprofila slimnīcas daudzprofilu centros, tiek koncentrēta kritiskā infrastruktūra ierobežotā skaitā objektu. Tas samazina veselības sistēmas elastību un palielina tās ievainojamību krīzes situācijās.
 

-

"I Augstākais līmenis jeb daudzprofilu slimnīcas, kas nodrošina visaptverošu sekundāro un selektīvu terciāro stacionāro veselības aprūpi, speciālistu sekundāro ambulatoro palīdzību, neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī nodrošina sekundārās veselības aprūpes specializētās palīdzības pieejamību 24 stundas diennaktī.
Daudzprofilu slimnīcās nodrošinās ārstu speciālistu diennakts dežūras internajā medicīnā, ķirurģijā, anestezioloģijā un reanimatoloģijā, kā arī ārstu speciālistu diennakts dežūras atbilstoši slimnīcā nodrošināmiem profiliem, kā arī radiologu konsultācijām, speciālistiem atrodoties klātienē. Daudzprofilu slimnīcās papildus pamatprofiliem nodrošinās insultvienību, onkoloģijas pakalpojumus, invazīvo kardioloģiju un citus specializētos pakalpojumus. Visu diennakti daudzprofilu slimnīcās būs pieejami funkcionālās, vizuālās diagnostikas un laboratoriskie pakalpojumi."


Ņemot vērā, ka risinājumu plānots ieviest līdz 2026. gada 1. jūnijam, kad VM pārskatīs stacionāro ārstniecības iestāžu dalījumu līmeņos un tajos nodrošināmos pakalpojumu profilus, ir nepieciešams skaidri definēt diennakts dežūru organizācijas kārtību daudzprofilu slimnīcās.
Pirmkārt, jānosaka, vai ārstu speciālistu diennakts dežūras atbilstoši slimnīcā nodrošināmajiem profiliem būs nepieciešamas gan NMPUN, gan attiecīgā profila nodaļā, vai arī slimnīcas šo varēs iekšēji regulēt, ņemot vērā pacientu plūsmu un cilvēkresursu pieejamību.
Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām”, daudzprofilu slimnīcā diennakts dežūras ārstu speciālistiem ir obligātas tikai internajā medicīnā, ķirurģijā un anestezioloģijā/reanimatoloģijā (104. punkts).
Ja tiek plānots paplašināt šo prasību loku, tostarp nodrošinot dežūras arī citos profilos (piemēram, radioloģijā, onkoloģijā, invazīvajā kardioloģijā, invazīvajā radioloģijā, mugurkaula ķirurģijā u. c.), jāveic atbilstošs personāla pieejamības un finanšu ietekmes izvērtējums, jo VK revīzijā (82. lpp.) konstatēts, ka jau pašlaik 15 % no ārstu speciālistu dežūrstundu skaita tiek nodrošināti, apvienojot darbu vairākās struktūrvienībās, un lielākais īpatsvars (21 %) ir V līmeņa iestādēs.

-

"2.1. Slimnīcu sadalījums pēc sniegto pakalpojumu veidiem"

Prasības NMPUN - nav īsti definēta atšķirība starp līmeņiem. Ja ir zināms un noteikts, ka speciālisti paralēli nodrošina palīdzību arī citā struktūrvienībā, nav skaidrs, vai 1. augstākā līmeņa daudzprofilu slimnīcās ir paredzēts cits darba plānošanas modelis NMPUN, nekā II vidēja līmeņa reģionālajās slimnīcās. Realitātē šie speciālisti pēc nepieciešamības tiek pieaicināti NMPUN visos līmeņos (izņēmums varētu būt atsevišķas jomas universitāšu klīnikās un pašreizējā V līmeņa specializētajās ārstniecības iestādēs).
Tāpat nav skaidri saprotama atšķirība starp III pamata līmeņa, lokālo slimnīcu dalījumu. Paredzētas slimnīcas , kurās speciālisti būs 24/7 NMPUN un slimnīcas, kurās darbosies steidzamās medicīniskās palīdzības punkts – noteiktu laiku speciālists būs pieejams klātienē, pārējo laiku slimnīcā.
Iepazīstoties ar plānoto slimnīcu sadalījumu, nolasāms, ka universitāšu slimnīcas, kuras pēc pašlaik spēkā esošā regulējuma ir V līmeņa slimnīcas, nav izdalītas atsevišķi, bet iekļautas 1. līmeņa daudzprofilu slimnīcu līmenī. Ievērojot universitāšu slimnīcu sniegtās palīdzības apjomu, nodrošināto profilu daudzveidību un sniegtās terciārās palīdzības apjomu, pieredzi klīniskajos pētījumos un inovāciju ieviešanā, rezidentu un studentu apmācībā, universitāšu klīnikas būtu izdalāmas atsevišķā grupā. Tāpat  atbilstoši MK noteikumos Nr. 543 “Metodiskās vadības institūcijas noteikumi” tieši universitāšu klīnikām vai V līmeņa specializētajām ārstniecības iestādēm ir piešķirtas metodiskās vadības institūciju veidošanas tiesības.
Iepazīstoties ar publiski pieejamiem materiāliem par slimnīcu dalījumu līmeņos dažādās valstīs, praktiski visur terciārās aprūpes specializēto pakalpojumu sniedzēji un universitāšu klīnikas ir atsevišķā grupā.
Pat ja pašlaik, iespējams, tiek strādāts pie normatīvā regulējuma izmaiņām, paredzot universitāšu slimnīcām īpašu statusu un atšķirīgus finansējuma nosacījumus, tās jebkurā gadījumā būs būtisks kopējā slimnīcu tīkla dalībnieks ar vislielāko sniegto pakalpojumu apjomu.

-

"Pamatojoties uz iepriekš minēto, Veselības ministrija:
Līdz 2026.gada 1.jūnijam:
Pārskatīs stacionāro ārstniecības iestāžu dalījumu līmeņos un tajos nodrošināmos pakalpojumu profilus un pakalpojumu programmu iedalījumu;
Noteiks prasības ārstniecības iestādēm stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu pamatprofilu nodrošināšanai;"

Atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likumā noteiktajam plānošanas mērķis ir sekmēt valsts ilgtspējīgu un stabilu attīstību, kā arī iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos. Savukārt MK noteikumi Nr.737  “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” nosaka politikas plānošanas dokumentu veidus – pamatnostādnes, plāns un konceptuālais ziņojums. Informatīvais ziņojums ir informācija vai pārskats par MK kompetencē esoša jautājuma risināšanas gaitu, par MK atbalstīta plānošanas dokumenta īstenošanu vai tiesību akta izpildi, un tajā neietver konceptuālus jautājumus.
Iepazīstoties ar šo ziņojumu, nav skaidrs šī dokumentā mērķis –  plānot politiku vai informēt par šī jautājuma risināšanas gaitu, proti, vai dokuments ir vērsts uz nākotni vai tas ir atskats pagātnē? Pēc dokumenta struktūras un risināmo jautājumu loka tas atbilst konceptuālajam ziņojuma.

Aicinām izstrādāto ziņojumu precizēt atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam plānošanas dokumentu veidam – konceptuālais ziņojums.

-

"Turpmākā rīcība"

Nepieciešams skaidrāks plānoto aktivitāšu definējums. Pašlaik diezgan skaidri ir definēti tikai 2026. gadā plānotie uzdevumi, pārējiem periodiem tie definēti ļoti vispārīgi, nepieciešams konkretizēt.

-

"Nepietiekams veselības aprūpes finansējums un speciālistu trūkums valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēmā ir galvenie izaicinājumi, lai nodrošinātu savlaicīgu un pieejamu veselības aprūpi.


Lūdzu pārskatīt ziņojumā izkliedēti minētās problēmas, apkopot tās un skaidri sasaistīt ar risinājumiem, lai būtu pārliecība, ka visām ziņojumā minētajām problēmām tiek piedāvāti risinājumi un tie ir efektīvi.

 

-

"Visās līmeņa slimnīcās laika periodā no 2024.gada 1.maija līdz 2025. gada 30. aprīlim, salīdzinot ar periodu no 2023.gada 1.maija līdz 2024.gada 30.aprīlim, bija vērojams hospitalizāciju skaita samazinājums par 2,9%."

Nav analīzes, kāpēc tas notiek, un kā piedāvātie risinājumi, piemēram, prasības slimnīcu struktūrvienībām, risinās šo problēmu.
Aicinām papildināt ar analīzi par šī samazinājuma cēloņiem un skaidru sasaisti, kā kāds no piedāvātājiem risinājumiem šo situāciju risinās.

-

"kopējais pacientu skaits ārstniecības iestāžu NMPUN ir pieaudzis par 14564 pacientiem jeb  2,2%."

Nav analīzes, kāpēc tas notiek, un kā piedāvātais risinājums, piemērām, pieejamo speciālistu skaita samazinājums NMPUN risinās šo problēmu.
Aicinām papildināt ar analīzi par šī pieauguma cēloņiem un skaidru sataisi, kā kāds no piedāvātājiem risinājumiem šo situāciju risinās.

-

"Līdz ar to pilotprojekta īstenošana sniedza vērtīgu ieskatu par ārstniecības iestāžu patieso situāciju ar speciālistu nodrošinājumu un veiktspēju neatliekamās palīdzības sniegšanā, kas ļauj pieņemt lēmumus par turpmāko soļiem  NMPUN organizācijas un finansēšanas modelī."

Publiski nav pieejami dati par pilotprojekta rezultātiem, kas ļautu to izvērtēt. Vienīgi dati, kas dokumentā ir minēti, ir “Biežākie atteikuma iemesli uzņemt NMPD brigādi”, bet šie dati ir % un neļauj saprast šo skaitļu nozīmīgumu un to ietekmi problēmu.
Aicinām papildināt ziņojumu ar pilotprojektā skaitliskiem rezultātiem, kas raksturotu situāciju un risināmās problēmas nozīmīgumu.

-

"Ņemot vērā demogrāfiskās tendences, tostarp dzemdību skaita samazināšanos un pieaugošo pieprasījumu pēc ambulatoriem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī zemo pacientu plūsmu un ārstniecības personāla trūkumu dažās ārstniecības iestādēs, Veselības ministrija veic slimnīcu līmeņu un tajās sniegto stacionāro pakalpojumu pārskatīšanu, lai nodrošinātu efektīvāku stacionāro ārstniecības iestāžu finansēšanas modeli ilgtermiņā,  saglabājot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un tie atbilstu sabiedrības mainīgajām vajadzībām un pieprasījumam."

Aicinām vienkopus  apkopot  ziņojumā minētās problēmas, un skaidri tām pretī piedāvāt risinājumu. Piemēram, šeit tiek runāts, ka problēma ir zemā pacientu plūsma un ārstniecības personāla trūkums dažās ārstniecības iestādēs, tādēļ VM veic slimnīcu līmeņu un tajās sniegto stacionāro pakalpojumu pārskatīšanu, bet tālāk 14. lpp. tiek noteikts, ka “Nepietiekams veselības aprūpes finansējums un speciālistu trūkums valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēmā ir galvenie izaicinājumi, lai nodrošinātu savlaicīgu un pieejamu veselības aprūpi.” Problēmu skaidrs definējums un pretī tām skaidri risinājumi uzlabos ziņojuma kvalitāti un ļaus saprast vai katrai problēmai tiek piedāvāts runājums un vērtēt piedāvājuma kvalitāti.

-