Atzinums

1. Aicinām precizēt anotācijas 1.3. sadaļas "Problēmas un risinājumi" daļas "Problēmas apraksts"1.punkta otrās rindkopas pirmo teikumu, jo tā pašreizējā redakcija, kura satur vārdus "šajā jautājumā lūdzam sniegt viedokli" ir neloģiska un nesaprotama.

2. Ņemot vērā, ka likumprojektā ietvertā norma, kas VSAOI nomaksas termiņa pagarinājuma gadījumā, kas piešķirts no 2027.gada 1.jūlija, paredz, VSAOI veikšanu pensiju apdrošināšanai par darbiniekiem, uz kuriem izpildās noteiktie nosacījumi, nav izprotams, kāpēc piemēros figurē 2026.gads. Ņemot vērā minēto, aicinām gada skaitli “2026” labot uz “2027”. Turklāt no piemēriem nav skaidrs par kādiem mēnešiem katrā no tajos minētajām situācijām VSAOI ir veicamas. Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību, aicinām precizēt piemērus.

-

FM informē, ka atbalsta likumprojektā iekļauto normu saskaņā ar MK 28.10.2025. rīkojuma Nr.707 (prot.Nr.45 34.§) 1.punktu atbalstīto konceptuālajā ziņojumā “Par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu termiņa pagarinājumu un tā ietekmi uz personas vecuma pensijas apmēru” (turpmāk – konceptuālais ziņojums) iekļauto 4.risinājumu, tādējādi sakārtojot sistēmu saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – VSAOI) samaksas termiņu pagarinājumu negatīvās ietekmes mazināšanu uz personas vecuma pensijas apmēru.
Vienlaikus atbilstoši anotācijas 3.sadaļā norādītajam minētajam pasākumam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai nepieciešams papildu finansējums 530 731 euro apmērā 2027.gadam un 70 618 euro apmērā 2028.gadam un turpmāk ik gadu. Ņemot vērā, ka augstāk minētā rīkojuma 3.punkts nosaka, ka konceptuālā ziņojuma 4.risinājuma īstenošana jānodrošina Labklājības ministrijai (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai) un Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, kā arī to, ka, balstoties uz šī brīža prognozēm, iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas, kas ministrijām un citām centrālajām iestādēm jāņem vērā tiesību aktu projektu izstrādē, papildu nepieciešamo finansējumu rodot esošā finansējuma ietvaros, pārskatot un optimizējot esošos līdzekļus, nepieciešams attiecīgi precizēt anotācijas 3.sadaļā sniegto informāciju, tai skaitā norādot papildu izdevumus kompensējošos pasākumus. Līdz ar to norādāms, ka nepieciešamais finansējums likumprojektā ietverto normu īstenošanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nodrošinās tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, pārskatot un optimizējot esošos līdzekļus.
 

-

Lūdzam papildināt anotācijas 3.sadaļu ar detalizētiem aprēķiniem norādītajām papildu personāla izmaksām 19 494 euro apmērā 2027.gadam un turpmāk ik gadu, norādot amata vietas nosaukumu, amata saimi (apakšsaimi), mēnešalgu grupu un līmeni atbilstoši MK 26.04.2022. noteikumiem Nr.262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība”.
 

-

Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajai informācijai likumprojekts paredz jaunu datu apmaiņu starp Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, kam nepieciešams veikt Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu pielāgojumus. Līdz ar to lūdzam papildināt anotācijas 3.sadaļu "Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem" ar informāciju par nepieciešamo finansējumu Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu izmaiņu ieviešanai 2027.gadā 92 227 euro (MAIS 80 c/d * 871,20 euro = 69 696 euro un VIDISS 38 c/d * 592,90 euro = 22 530,20 euro) un ieviesto izmaiņu uzturēšanai (10%) 2028.gadā un turpmāk ik gadu 9 223 euro. Vienlaikus norādāms, ka nepieciešamais finansējums likumprojektā ietverto normu īstenošanai Valsts ieņēmumu dienests nodrošinās tam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
 

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, kā plānots risināt situācijas, ja darba devējs saskaņā ar likumprojektā ietverto likuma "Par sociālo apdrošināšanu" 21.⁵ panta ceturto daļu nebūs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras budžeta kontā veicis obligātās iemaksas pilnā apmērā un noteiktajā termiņā.
Tā, piemēram, jāvērš uzmanība, ka saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 26. panta sestās daļas 2. punktu nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā neuzsāk un uzsākto nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā aptur, ja pagarināts, atlikts vai sadalīts nodokļu samaksas termiņš, — attiecībā uz pagarināto nodokļu maksājuma daļu vai atlikto nodokļu maksājumu.
Tas nozīmē, ka gadījumos, ja darba devējam ir piešķirts obligāto maksājumu samaksas termiņa pagarinājums un tas ir ievērojis lēmumā noteikto nodokļu maksājumu samaksas kārtību, tad attiecībā uz to neattieksies likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktā nodokļu parādu piedziņas procesa kārtība.

-

Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 21. panta 2.¹ daļā noteikts, ka gadījumos, ja darba devējs nav veicis šajā likumā noteiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, persona, par kuru darba devējam tās bija jāveic un kura ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, var veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai.
Lai minētām personām būtu viennozīmīgi skaidrs, vai šīs tiesības ir īstenojamas arī likumprojekta ietvertajā likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 21.⁵ pantā minētajos gadījumos, lūdzam anotāciju papildināt ar attiecīgo skaidrojumu.

-

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantā minēto samaksas termiņa pagarinājumu izvēlas lūgt tie nodokļu maksātāji, kuri ir nokļuvuši īslaicīgās finansiālās grūtībās un līdz šim ir aktīvi sadarbojušies ar nodokļu administrāciju. No likumprojektā ietvertā regulējuma izriet, ka darba devējam būs jāveic gan obligāto iemaksu maksājumi, kuru samaksa atlikta saskaņā lēmumu par samaksas termiņa pagarināšanu, gan šī pati summa atbilstoši likumprojektā ietvertajam regulējumam jāiemaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras budžeta kontā.
Lūdzam anotācijā ietvert skaidrojumu, kā plānotais regulējums palīdzēs risināt darba devēju īslaicīgās finansiālās grūtības un vai šāda regulējuma rezultātā nezudīs nozīme nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanai, ja būtībā regulējums uzliek darba devējam papildu finansiālo slogu (proti, tam, neskatoties uz finansiālām grūtībām, būs nepieciešami papildu finanšu līdzekļi, lai veiktu daļu no atliktā nodokļu maksājuma samaksas).

-

Ministru kabinets ar 2025. gada 28. oktobra rīkojumu Nr. 707 atbalstīja konceptuālajā ziņojumā "Par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu termiņa pagarinājumu un tā ietekmi uz personas vecuma pensijas apmēru" iekļauto 4. risinājumu. Minētajā ziņojumā skaidrots, ka šī risinājuma mīnuss ir tas, ka šādi priekšnosacījumi var novest pie netiešas un pastarpinātas augstāk minētās sabiedrības grupas diskriminācijas darba tirgū.
Ievērojot minēto, lūdzam anotācijā ietvert skaidrojumu, vai ir izvērtēti iespējamie risinājumi minētā riska mazināšanai un vai ir vērtēts, vai no likumprojektā ietvertā regulējuma ir sagaidāms lielāks ieguvums nekā iespējamie zaudējumi.

-

Kā skaidrots anotācijā "(…) darba ņēmējam, neraugoties uz personu augsto motivāciju veikt VSAOI pensiju apdrošināšanai, to faktiski nav iespējams izdarīt, jo personas rīcībā nav informācija, ka viņa darba devējam ir piešķirts VSAOI samaksas termiņa pagarinājums (…)".
Ņemot vērā, ka saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 21. panta 2.¹ daļu gadījumos, ja darba devējs nav veicis šajā likumā noteiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, persona, par kuru darba devējam tās bija jāveic un kura ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, var veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai, lūdzam anotācijā arī papildus skaidrot, vai minētajā pantā ietvertās tiesības attiecināmas uz gadījumiem, kad darba devējam ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums un tādējādi tas nav veicis obligātās iemaksas noteiktajā termiņā un pilnā apmērā. Ja attiecas, tad, kā šajos gadījumos persona tomēr uzzina par nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu un attiecīgi savu tiesību īstenošanu, ja anotācijā uzsvērts, ka tās rīcībā nav šādas informācijas. Ja neattiecas, tad, vai nav vērtēta iespēja normatīvajā regulējumā tomēr paredzēt iespēju personai uzzināt par darba devējam piešķirto obligāto iemaksu samaksas termiņa pagarinājumu, lai tādējādi tā spētu īstenot likumā paredzētās tiesības pašai veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai.

-

Atbilstoši anotācijas 1.3.sadaļas punkta “Pašreizējā situācija” 3.punktā norādītajam Latvija 2020. gada 4. decembrī pilnībā iekļāvās Eiropas Sociālās drošības informācijas elektroniskās apmaiņas sistēmā, pielāgojot un ieviešot EK izstrādātu Nacionālās aplikācijas aizstājēju rīku “Reference implementation of national application” Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā un Nacionālajā veselības dienestā, savukārt 2020. gada 29. janvārī EK ir pieņēmusi lēmumu pārtraukt RINA izstrādi un uzturēšanu, un to nodot uzturēšanai un tālākai attīstīšanai ES/EEZ dalībvalstu, Šveices un Apvienotās Karalistes kompetentajām iestādēm sociālās drošības jomā. Lūdzam precizēt norādīto datumu, kad EK ir pieņēmusi lēmumu pārtraukt RINA izstrādi un uzturēšanu.
 

-

Aicinām pārskatīt, vai nav aizpildāma anotācijas daļa "ietekme uz tautsaimniecību".
Šobrīd anotācijā skaidrots, ka likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums neskar šo jomu. Tomēr, kā uzsvērts Valsts kancelejas izstrādātajās Vadlīnijās tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā (pieejamas: https://www.mk.gov.lv/lv/media/19530/download), ietekme uz tautsaimniecību ir tajā skaitā makroekonomiskā vide, nozaru konkurētspēja, uzņēmējdarbības vide, mazie un vidējie uzņēmēji, konkurence un nodarbinātība.
Ņemot vērā, ka darba devējam, kurš būs nokļuvis īslaicīgās finansiālās grūtībās un attiecībā uz kuru izpildīsies likumprojekta ietvertajā likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 21.⁵ panta pirmajā daļā minētie nosacījumi, var zust motivācija lūgt Valsts ieņēmumu dienestam saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantu piešķirt obligāto iemaksu samaksas termiņa pagarinājumu, Finanšu ministrijas ieskatā, projektam var būt ietekme uz tautsaimniecību, jo, neesot efektīvam risinājumam nodokļu saistību izpildei, pastāv iespēja, ka var tikt ietekmēta darba devēja turpmākā uzņēmējdarbības īstenošana un attīstība, kas attiecīgi nozīmē projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, konkurenci un nodarbinātību.

-