Atzinums

Kā izriet no likumprojekta “Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likums” (turpmāk – likumprojekts) anotācijas, Labklājības ministrija izstrādāja likumprojektu, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 23. novembra direktīvas 2022/2381 par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotētu uzņēmumu direktoru vidū un saistītiem pasākumiem prasības (turpmāk – Direktīva). Direktīvas mērķis ir panākt līdzsvarotāku sieviešu un vīriešu pārstāvniecību biržā kotētu uzņēmumu direktoru vidū, nosakot efektīvus pasākumus, kuru mērķis ir paātrināt progresu attiecībā uz dzimumu līdzsvaru, tajā pašā laikā dodot biržā kotētiem uzņēmumiem pietiekami daudz laika nepieciešamo pasākumu veikšanai šajā nolūkā. Likumprojekts attieksies uz kapitālsabiedrībām, kuru akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū un kuri divus pārskata gadu pēc kārtas atbilst šādiem kritērijiem: (1) juridiskā adrese atrodas Latvijā; (2) vidējais darbinieku skaits ir vismaz 250 nodarbināto, kā arī (3) to neto apgrozījums ir vismaz 50 miljoni euro vai bilances kopsumma ir vismaz 43 miljoni euro. Ņemot vērā šos noteikumus, likumprojekts attieksies uz ļoti nelielu kapitālsabiedrību skaitu. Pēc AS Nasdaq Riga datubāzē pieejamajiem datiem, uz 2024. gada 19. septembri Latvijā kopumā ir 2 šādas kapitālsabiedrības.
Turklāt likumprojektā ir paredzēti uzdevumi un pienākumi gan kapitālsabiedrībām, gan Latvijas bankai, gan ministrijām, gan Sabiedrības integrācijas fondam – regulārā informācijas apkopošana, ziņošana, atskaitīšanās, uzraudzība, pārkāpumu identificēšana, novēršana, Latvijas Bankas lēmuma apstrīdēšanas iespēju u.c.
Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka likumprojekts vairos normatīvismu un administratīvo slogu, kā arī nelietderīgu resursu patēriņu. Tā kā šobrīd ir tendence mazināt normatīvismu un administratīvo slogu, kā arī jātaupa resursi, tad rūpīgi jāizvērtē, vai tiešām ir jāizstrādā un jāpieņem jaunu speciālu likumu, kas attieksies uz nelielu kapitālsabiedrību skaitu, kā arī jānoslogo tik daudz institūciju likumprojektā noteikto uzdevumu izpildei un vai tādā veidā tiks efektīvi sasniegts Direktīvas mērķis? Attiecīgi lūdzam Labklājības ministriju izvērtēt, vai tomēr būtu lietderīgāk iestrādāt Direktīvas principus Finanšu instrumentu tirgus likumā, jo direktīva pēc būtības ir attiecināma uz biržā kotētu uzņēmumiem, vai Komerclikumā, vai kādā citā spēkā esošajā likumā. 
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka pašlaik jau pastāv instrumenti, lai panāktu līdzsvarotāku sieviešu un vīriešu pārstāvniecību kapitālsabiedrībās, piemēram, Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodeksā "Labas korporatīvās pārvaldības ieteikumi uzņēmumiem Latvijā" (https://www.tm.gov.lv/sites/tm/files/media_file/korporativas-parvaldibas-kodekss_0.pdf), ir paredzēta padomes sastāva dažādība, tostarp paredzēts, ka kapitālsabiedrības padomē ir pārstāvēti abi dzimumi. Ministru kabineta 15.03.2022. noteikumi Nr.175 "Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrībā un publiski privātā kapitālsabiedrībā piemērojamajiem korporatīvās pārvaldības ieteikumiem" nosaka, ka korporatīvās pārvaldības ieteikumus piemēro publiskas personas kapitālsabiedrībā un publiski privātā kapitālsabiedrībā (akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kura atbilst Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 78. panta otrās daļas prasībām).
Ņemot vērā minēto, Ekonomikas ministrija neatbalsta likumprojekta tālāko virzību.
 

-