Atzinums

Precizēt Informatīvā ziņojuma 1.pielikumā “Stacionārajās ārstniecības iestādēs nodrošināmie speciālisti un pakalpojumu profili 24/7” esošo informāciju par Slimnīcu atbilstoši esošajai un plānotajai situācijai, kā arī faktiskajai noslodzei.

-

Lūdzam precizēt kā pārziņā tiek plānots nodot Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa pakalpojumu, tādējādi nepieciešams ieplānot un nodrošināt attiecīgu finansējumu.

-

Ziņojumu jāpapildina ar informāciju, ka nepieciešams izstrādāt pacienta no Latvijas reģioniem “ceļu” slimnīcu pakalpojumu saņemšanai, kā arī normatīvajā līmenī noteikt slimnīcu sadarbības aspektus.

-

Konceptuāli atbalstāms priekšlikums par deviņu metodiskās vadības institūciju izveidi, taču, vienlaicīgi Ziņojums jāpapildina nākotnē varētu būs nepieciešams palielināt metodiskās vadības centru skaitu. Lūdzam precizēt Informatīvā ziņojuma III. sadaļu “Priekšlikumi slimnīcu tīkla sistēmas problemātikas risināšanai”, papildinot ar divām metodiskās vadības institūcijām “Valsts Patoloģijas centrs” un “Stacionārā neatliekamā medicīniskā palīdzība”, nosakot abu metodiskās vadības institūciju juridisko statusu Slimnīcai :
 izteikt 1.7.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:
“1.7. Izveidot metodiskās vadības institūcijas (plānots veidot vienpadsmit metodiskās vadības institūcijas), sākot no 2024.gada (31.attēls).”
papildināt 31. attēlu ar “Valsts Patoloģijas centrs”, nosakot metodiskās vadības institūcijas juridisko statusu Slimnīcas Patoloģijas centram.
Tas nepieciešams, lai veicinātu savlaicīgu diagnostiku, kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu visiem Latvijas iedzīvotājiem, kā arī vēža pacientiem dzīves kvalitātes uzlabošanu, tostarp nodrošinot nepārtrauktu patoloģiskās diagnostikas attīstību, kā arī histoloģijas jomas metodisko vadību valstī, atbilstoši apstiprinātajam SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” vidēja termiņa (2023.-2028.) darbības stratēģijas nefinanšu mērķa “Pieejami, kvalitatīvi un efektīvi veselības aprūpes pakalpojumi” rīcības virzienam “Uz pacientu vērsta un integrēta veselības aprūpe onkoloģijā” (NM1_RV1) SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” Laboratorijas dienesta Patoloģijas centram tiks juridiski nostiprināta valstiskā loma un kompetences, izņemot pediatrijā (pediatrijas pataloģijas saglabājot BKUS kompetenču centrā). Laboratorijas dienesta Valsts Patoloģijas centrs nodrošinās pakalpojuma sniegšanu visām Latvijas ārstniecības iestādēm un metodisko vadību visām Latvijas histoloģiskām laboratorijām. Galvenais ieguvums vēža pacientiem būs uzlabota piekļuve diagnostiskiem izmeklējumiem, integrēta un uz pacientu vērsta pieeja vēža ārstēšanai, kā arī rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības palielināšanās.
Grozījumu projekts Ārstniecības likumā (22-TA-231) paredz grozījumus 1. panta 34. punktā, nosakot, ka valsts patoloģijas centrs – akreditēta references laboratorija patoloģijas jomā, kas nodrošina slimību laboratorisko diagnostiku un metodisko vadību patoloģijas jomā.
papildināt 31. attēlu ar “Stacionārā neatliekamā medicīniskā palīdzība”, nosakot metodiskās vadības institūcijas juridisko statusu Slimnīcai.

-

Lūdzam precizēt Informatīvā ziņojuma III. sadaļu “Priekšlikumi slimnīcu tīkla sistēmas problemātikas risināšanai”, papildinot 1.2.punktu ar:
 -30 un 90 dienu mirstību pēc lielām ķirurģiskām operācijām, komplikāciju skaits pēc Klavjēna-Dindo klasifikācijas ( https://www.assessurgery.com/clavien-dindo-classification/);
- māsu posteņu skaitu atbilstoši plānotajam gultu skaitam, pacientu aprūpes līmenim ( TIS un SAL) klasifikācijas.

-

Lūdzam papildināt Ziņojumu attiecībā uz veselības aprūpes finansējumu lūdzam veikt tarifu un citu mainīgo tarifa elementu pārrēķinu atbilstoši inflācijas vismaz vienu reizi gadā.

-

Par hronisko pacientu aprūpes sistēmu: Ņemot vērā Latvijas sabiedrībai raksturīgo novecošanos un dzīvildzes palielināšanos, kā arī aizvien pieaugošo pacientu skaitu ar hroniskajām slimībām[1], pacientiem ar hroniskām slimībām nepieciešams nodrošināt iespēju saņemt atbilstošus, kvalitatīvus un pieejamus veselības aprūpes pakalpojumus. Pieejama veselības aprūpe ir kritiski svarīga, lai novērstu priekšlaicīgu darbnespēju un priekšlaicīgu mirstību. Pieaugošs pacientu ar hroniskām slimībām īpatsvars rada slogu uz veselības aprūpes sistēmu, paaugstinot novēršamo hospitalizāciju, kā arī tiešā veidā ierobežo pacientu un viņu tuvinieku iespējas būt ekonomiski aktīviem;
Pacientiem ar hroniskām slimībām nepieciešams nodrošināt iespējas saņemt atbilstošus un kvalitatīvus aprūpes pakalpojumus vienuviet. Ņemot vērā to, ka klīniskajās universitātes slimnīcās ir pieejamas multidisciplināras ārstniecības un aprūpes personāla komandas, hronisko pacientu aprūpes procesā visbiežāk nepieciešama terciāra līmeņa aprūpe, klīniskās universitātes slimnīcas jau šobrīd sniedz efektīvu hronisko pacientu aprūpi, kā arī to, ka hronisko pacientu aprūpes nodrošināšanai klīniskajās universitātes slimnīcās ir veikti ieguldījumi, sniegtā hronisko pacientu aprūpe klīniskajās universitātes slimnīcās būtu jāstiprina.
Lai mērķtiecīgi apzinātu nepieciešamā nodrošinājuma apjomu, PSKUS ir veikusi savā pārziņā esošo hroniskā profila pacientu skaita un diagnožu grupu analīzi laika posmā no 2019.gada līdz 2022.gadam. PSKUS sniedz pakalpojumus pacientiem ar hroniskajām slimībām šādās būtiskākajās, prevalējošās diagnožu grupās: audzēji, asinsrites sistēmas slimības, Covid-19 u.c. Gada griezumā, kopumā pakalpojumi tiek sniegti aptuveni 2000 pacientiem, t.sk. Daugavas kreisajam krastam reģionāli piederīgajiem un Rīgas, Pierīgas iedzīvotājiem. Ņemot vērā Latvijas Nacionālā attīstības plānā 2021.–2027.gadam minēto nepieciešamību attīstīt uz pilnveidot uz pacientu vērstus integrētus veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas modeļus, PSKUS spēj piedāvāt uz pacientu orientēta integrētas aprūpes pakalpojuma pilnu izveidi pacientiem ar hroniskajām slimībām, sniedzot pakalpojumus visiem Latvijas iedzīvotājiem, tādējādi palielinot pacientu plūsmu.
Papildus, PSKUS šobrīd īsteno sadarbību ar citām ārstniecības iestādēm, piem. veicot pacientu apmaiņu profilu ietvaros ar Rīgas 2.slimnīcu (traumatoloģija, aprūpe, hroniskie pacienti).
Uzsveram, ka gultas dienu izmaksas hronisko pacientu aprūpes procesā nevar būt vienīgais apsvērums veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas vietas izvēlē, būtiskākie apsvērumi – aprūpes pakalpojuma efektivitāte, daudzpusīga pakalpojuma pieejamība vienuviet, multidisciplināras komandas pieejamība u.c.;


[1] Vairāk nekā 40 % pieaugušo 2019. gadā ziņoja, ka viņiem ir vismaz viena hroniska slimība; šis rādītājs ir augstāks par ES vidējo (36 %) saskaņā ar EU-SILC pētījumu Daudzas no šīm hroniskajām veselības problēmām palielina smagu Covid-19 izraisītu komplikāciju risku. Tāpat kā veselības pašnovērtējuma gadījumā arī hronisko slimību izplatības ziņā vērojamas būtiskas atšķirības pēc ienākumu līmeņa grupas: vairāk nekā 60 % Latvijas pieaugušo iedzīvotāju zemāko ienākumu grupā ziņoja par vismaz vienu hronisku slimību, bet augstāko ienākumu grupā par to ziņoja 24 %. Šī starpība ir ievērojami lielāka nekā ES kopumā, kur vidēji 44 % iedzīvotāju zemāko ienākumu grupā bija kāda hroniska slimība, salīdzinot ar 29 % augstāko ienākumu grupā. OECD, Valsts veselības aprūpes pārskats 2021: https://www.oecd-ilibrary.org/social-issues-migration-health/latvija-valsts-veselibas-parskats-2021_11bb880a-lv

 

-

Stiprinot primārās veselības aprūpi, būtiski ir nesamazināt esošo pakalpojumu pieejamību ārstniecības iestādēs, t.sk. klīniskās universitātes slimnīcās. Primārās aprūpes stiprināšanas pasākumiem ir jābūt kompleksiem un vērstiem arī uz stacionāro iestāžu pakalpojumu sniegšanas kapacitātes stiprināšanu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka, lai arī finansējums ir būtisks kvalitatīvas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības kritērijs, kvalitatīvu aprūpes pakalpojumu pieejamību nodrošina vairāku būtisku resursu kopums, t.sk. cilvēkresursu pieejamība.

-

Aicinām informatīvajā ziņojumā minētos pieņēmumus sasaistīt ar iepriekš izstrādātiem politikas plānošanas dokumentiem (t.sk. informatīvajiem ziņojumiem un citiem saistošiem nozares priekšlikumiem, t.sk. Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, valdības rīcības plānu, informatīvo ziņojumu “Par veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju stratēģiju 2021.-2027.gadam”, darba grupas priekšlikumiem stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu profilu kritēriju izstrādei katram slimnīcu līmenim un citiem dokumentiem). Papildus, lūdzam veselības aprūpes aspektu vizuālajā atspoguļojumā, kā arī turpmāk tekstā iekļaut visus izstrādātos un spēkā esošos attīstības plānus, veselības aprūpes apakšnozaru attīstības plānus, t.sk. tos, kas attiecas uz onkoloģiju, sirds un asinsvadu slimībām u.c.

-

Aicinām veselības aprūpes sistēmas aprakstos un vizuālajā atspoguļojumā ietvert arī veselības aprūpē iesaistītās ietekmes puses, t.sk. vispārēji atspoguļojot primārās, sekundārās un terciārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus.

-

Stacionārā veselības aprūpe: priekšlikumos ir norādīts, ka stacionāro aprūpi nodrošina 55 stacionārās ārstniecības iestādes. Uzsveram, ka būtiska daļa no tām ir privātas ārstniecības iestādes, kas nav iesaistītas valsts veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ekosistēmā, līdz ar to nepiedalās veselības aprūpes pakalpojumu plānošanā, resursu plānošanā, cilvēkresursu plānošanā; Lūdzam šos aspektus ņemt vērā, veicot jebkādu slimnīcu tīkla stiprināšanas pasākumu plānošanu un priekšlikumu izstrādi.

-

Ambulatorie pakalpojumi: Neapmierināto ambulatoro pakalpojumu apmērs Latvijā ir viens no augstākajiem ES, gan pirms Covid-19 pandēmijas, tās laikā un pēc tās. Faktori, kas veicina šo situāciju, ir lieli privātie izdevumi un salīdzinoši mazs valsts apmaksāto pakalpojumu minimums jeb pamata “grozs”, kuru turklāt ierobežo kvotu sistēma. Tā rezultātā 15% mājsaimniecību saskaras ar nesamērīgi lieliem veselības aprūpes izdevumiem. Papildus šķērslis piekļuvei ir nevienmērīgs veselības aprūpes speciālistu ģeogrāfiskais sadalījums[1].
Ņemot vērā sabiedrības novecošanos, iedzīvotāju veselības stāvokļa sarežģījumus u.c. aspektus, paredzams pieprasījuma pieaugums pēc ambulatorajām konsultācijām un diagnostiskiem izmeklējumiem, līdz ar to, arī ambulatoro pakalpojumu apjoma pieaugums. Pēc PSKUS aplēsēm, ambulatoro konsultāciju un izmeklējumu apjoms 2029.gadā sasniegs aptuveni 550 000 konsultācijas; 2022.gadā PSKUS nodrošinātas 269 807 ambulatorās konsultācijas (t.sk. dienas stacionārā), nodrošinātas 14 268 attālinātas konsultācijas, veikti 123 682 izmeklējumi. Aptuveni 94% ambulatoro konsultāciju un izmeklējumu ir valsts apmaksāti. Šī brīža gaidīšanas rindas un konsultācijām un izmeklējumiem liecina par aktuālo ambulatoro pakalpojumu pieprasījumu.
Ilgtermiņā, pamatojoties pieprasījumā, terciārā līmeņa iestādēs pieejamajā kompetencē, veselības aprūpes sniegšanas profesionālajā pieredzē, pakalpojumu pieejamībā vienuviet, būtu nepieciešams palielināt ambulatoro pakalpojumu apjomus klīniskajās universitātes slimnīcās, palielinot tam nepieciešamo finansējumu. Papildus, tas ļautu novērst profesionāļu nodarbinātību vairākās darba vietās;

[1] OECD, Valsts veselības aprūpes pārskats 2021: https://www.oecd-ilibrary.org/social-issues-migration-health/latvija-valsts-veselibas-parskats-2021_11bb880a-lv

 

-

Neatliekamā medicīniskā palīdzība: Neatliekamās palīdzības sniegšanas apjoms palielinās, t.sk. PSKUS Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana uzņemšanas nodaļa 2022.gada divpadsmit mēnešos sniedza palīdzību 58 501 pacientam, kas ir par 7 245 pacientiem vairāk kā 2021.gada divpadsmit mēnešos. 2022.gada divpadsmit mēnešos ievērojami pieauga pacientu skaits – 23 468 pacienti (20 418 pacienti 2021.gada divpadsmit mēnešos), kuriem tika nodrošināta observācija veselības stāvokļa stabilizācijai un dinamiskai novērošanai pirms izrakstīšanas ambulatorai ārstēšanai vai hospitalizācijas (skat. attēlus zemāk). Lielāks observēto pacientu skaits veidojās mērķtiecīgi izmeklējot pacientus, tai skaitā nodrošinot pacientu testēšanu uz Covid-19, tādējādi samazinot epidemioloģiskos riskus. Vēršam uzmanību uz to, ka ir novērots, ka vispārējais hospitalizēto pacietu veselība stāvoklis pēc Covid-19 pandēmijas ir pasliktinās, pacienti tiek hospitalizēti ar multimorbīdām pazīmēm, tādējādi, nepieciešama aizvien pastiprināta stacionāro ārstniecības iestāžu iesaiste veselības aprūpes sniegšanā. Primāro veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes stiprināšana ir nepieciešama, taču tas nav vienīgais iespējamais risinājums un stiprināmais posms veselības aprūpes sistēmā. Hospitalizācijas apjomu samazināšanai un pacientu veselības aprūpes izmaksu samazināšanai ir nepieciešami ilgtermiņa risinājumi, kas stiprinātu visus veselības aprūpes sistēmas posmus, t.sk. viens no ilgtermiņa risinājumiem ir stiprināt ambulatoro pakalpojumu pieejamību klīniskajās universitātes slimnīcās, paplašināt un nostiprināt klīnisko universitātes slimnīcu sadarbību reģionos u.c.;
 

-

Lūdzam precizēt un skaidrot priekšlikumu pirmā pielikuma saturu un svītrojumus. Uzsveram, ka finansējuma un kapacitātes samazināšana kādā no veselības aprūpes ekosistēmas posmiem, rada papildus slogu citos veselības aprūpes ekosistēmas posmos; Vēršam uzmanību, ka samazinot veselības aprūpes kapacitāti reģionos, tā jāstiprina klīniskās universitātes slimnīcās, koncentrējot kapacitāti konkrētās, valstij būtiskās jomās kā kardioloģija u.c.;

-

Klīniskās universitātes slimnīcas sniedz I līdz V līmeņa veselības aprūpes pakalpojumus. Rīgas teritorijā esošās klīniskās universitātes slimnīcas pieaugušajiem – PSKUS un RAKUS, darbojas savas atbildības teritorijas ietvaros – labajā un kreisajā Daugavas krastā. PSKUS sniedz veselības aprūpes pakalpojumus Slimnīcas atbildības/sadarbības teritorijā — Latvijas teritorija Daugavas kreisajā krastā (I–IV līmenis), V līmenis – visā Latvijā (kardioloģija, ginekoloģija, dzemdniecība, infektoloģija, sejas un žokļu ķirurģija, u.c.).
Neskatoties uz pacientu ar Covid-19 infekciju komplicēto ārstēšanu, 2022.gada divpadsmit mēnešos vidējais ārstēšanās ilgums bija 4,85 dienas, tādejādi samazinot 2021.gada divpadsmit mēnešu līmeni (5,08 dienas). Vidējais ārstēšanas ilgums kopš 2021.gada un arī 2022.gadā pakāpeniski samazinās, kas saistīts ar to, ka Slimnīcai ir iespēja pacientus nogādāt uz zemāka līmeņa stacionāro ārstniecības iestādēm, ja pacienta veselības stāvoklis ir uzlabojies. Slimnīca aktīvi organizēja un nodrošināja terapijas un hroniskās aprūpes pacientu pārvešanu uz zemāka līmeņa ārstniecības iestādēm, līdzko pacienta veselības stāvoklis to atļāva. Slimnīca 2022.gada divpadsmit mēnešos pārveda 1 653 pacientus, savukārt, 2021.gada divpadsmit mēnešos – 1 249. Neskatoties uz to, ka 2022.gadā kopējais pārvesto pacientu skaits ir palielinājies, ceturtajā ceturksnī pārvesto pacientu skaits ir samazinājies. Tas ir skaidrojams ar kopējo Covid-19 pacientu skaita kritumu (Covid-19 pacientu skaits bija lielāks 2021.gada pēdējā ceturksnī un 2022.gada pirmajos ceturkšņos.

PSKUS un RAKUS kā augstākā līmeņa stacionārās ārstniecības iestāde savu nozīmību un lomu veselības aprūpē Latvijā ir lieliski pierādījusi arī Covid-19 pandēmijas apstākļos, nodrošinot veselības aprūpi, uzņemoties vadošo lomu Covid-19 ārstēšanā. PSKUS nodrošināja valsts mērogā metodisko, konsultatīvo atbalstu Valsts operatīvajai medicīniskajai komisijai un ārstniecības personām citās Latvijas slimnīcās, piedāvājot risinājumus un daloties pieredzē infekcijas izplatības ierobežošanai, īstenojot sadarbību ar citām, zemāka līmeņa slimnīcām sadarbības teritorijas ietvaros, ar mērķi nodrošināt savlaicīgu ārstnieciskās palīdzības sniegšanu visiem, tostarp hronisko slimību pacientiem, kā arī sniedzot būtisku ieguldījumu sabiedrības veselības veicināšanas un profilakses jautājumos.  Šī pieredze lieliski iezīmē nepieciešamību papildus stiprināt tieši klīniskās universitātes slimnīcas, tādējādi nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību un kvalitāti visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Ilgtermiņā sadarbība ar sadarbības teritorijā esošajām slimnīcām būtu stiprināma, apsverot iespēju attīstīt esošajās reģionu stacionārajās ārstniecības iestādēs klīnisko universitātes slimnīcu filiāles, ar mērķi veicināt pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un pieejamību reģionos, tādējādi apzināti vadot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā iesaistītos ierobežotos cilvēkresursus;
 

-

Ziņojumā nav ietverta informācija par katras atsevišķās slimnīcas sadarbības teritoriju, sadarbības ietvaru un sadarbības mehānismiem, priekšlikumus ir nepieciešams papildināt ar izsmeļošu un skaidru informāciju par iepriekš minētajiem aspektiem. T.sk. nepieciešams precizēt priekšlikumu 8.attēlu, kurā nav skaidri un saprotami atspoguļotas slimnīcu tīklā esošo elementu savstarpējā sadarbība, nav skaidrota slimnīcu savienojošo elementu nozīme u.c.;

-

Līdz ar Reto slimību koordinācijas centra izveidi (28.08.2018. MK Nr.555 ir nostiprināts 74.punkts –  Reto slimību koordinācijas centrs, kas izveidots valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” […] un MK 23.10.2017. rīkojumu Nr.602 “Par Plānu reto slimību jomā 2017.-2020.gadam”   un  Reto slimību plāns 2023.-2025.gadam (apstiprināts ar MK 25.10.2022. rīkojumu Nr.744 un Ministru kabineta 2022. gada 6. jūlija rīkojumā Nr. 493 "Par Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu onkoloģijas jomā 2022.–2024. gadam")) ir stiprināta BKUS loma reto un pārmantoto slimību (t.sk., onkoloģisko) slimību diagnostikā un ārstniecībā. Lūdzam papildināt Ziņojumu ar BKUS kā kompetenču centra lomu pediatrijā (t.sk., reto un pārmantoto slimību, onkoloģijas jomā bērniem).

-

Kvalitatīvas, pieejamas un integrētas veselības aprūpes nodrošināšanai, sevišķi orientējoties uz pacientu un ņemot vērā BKUS kā nacionālo kompetenču centru pediatrijā, papildināt ziņojumu ar iniciatīvu (papildus jau plānotajam) veidot BKUS kā metodisko vadības centru bērnu veselības aprūpei. Tas palīdzēs uzlabot un nodrošināt augstāku veselības aprūpes kvalitāti, tai skaitā ar datos balstītu pieeju izstrādātas un uzlabotas vadlīnijas aprūpes personālam, uzturēti kvalitātes standarti, preventīvi mazināti pacientu drošības riska gadījumi un celta bērnu veselības aprūpes sistēmas kvalitāte kopumā.

-

Attiecībā uz metodiskās vadības institūciju veidošanu papildināt ziņojumu ar skaidrojums par 31. attēlā atspoguļoto informāciju. Ziņojumā minēto stratēģisko mērķu sasniegšanai 31. attēls būtu jāpapildina ar jau strādājošām struktūrām, kuru mērķis un faktiskā darbība atbilst metodiskā centra definīcijai, piemēram, Reto slimību koordinācijas centrs, Ģimenes vakcinācijas centrs, Epilepsijas un miega medicīnas centrs, Sporta medicīnas centrs.

-

Ziņojumā papildus jau aprakstītajiem ieguvumiem detalizētāk tos definēt, piemēram, par cik palielināsies efektivitāte, kā palielināsies kapacitāte, par cik samazināsies noslodze, u.tml. vai paredzēt analīzi kā turpmāko uzdevumu iesaistot slimnīcas  modeļa īstenošanā.

-

 Atsaucoties uz ziņojumā minētajiem izvirzītajiem stratēģiskajiem slimnīcu tīkla stiprināšanas virsmērķiem un izklāstīto slimnīcu tīkla veidošanas kontekstā nav definēta dažādu līmeņa slimnīcu atbildības loma un to sadarbības mehānismi, tai skaitā KUS sadarbība ar reģionu (valsts un privātajām) slimnīcām, teritoriālā un/vai kompetenču atbildība. Ziņojumu papildināt saturiski un shematiski iekļaujot klīnisko universitātes slimnīcu lomu kompetenču centru uzturēšanā.

-