Atzinums

Ziņojuma 8.lpp sadaļā "Seksuāla vardarbība" tiek minēts, ka  VBTAI  norāda, ka "izsekošana, novērošana" ir netieša seksuālā vardarbība.  Lūdzam sniegt plašāku skaidrojumu, kas ar to  tiek domāts.
Termins “seksuālā vardarbība” tiek lietots Krimināllikumā (160. pants). Saskaņā ar Krimināllikuma 160.panta pirmo daļu seksuāla vardarbība ir seksuāla rakstura darbības nolūkā apmierināt savu dzimumtieksmi fiziskā saskarē ar cietušā ķermeni, ja tā izdarīta, izmantojot cietušā bezpalīdzības stāvokli vai pret cietušā gribu, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot uzticību, autoritāti vai citādu ietekmi uz cietušo. Vienlaikus norādām, ka Krimināllikums daudz "netiešos" seksuālās veidus jau apraksta un definē (visi pārējie Krimināllikumā ietvertie noziedzīgie nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību, Krimināllikuma XVI nodaļa, 159.-166. pants) .
Atbilstoši Krimināllikumam "izsekošana, novērošana" nav definēti kā  seksuāli noziegumi. 
2023. gada 16. maijā stājās spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem  termins seksuālā vardarbība ir aizstāts ar "seksuālā izmantošana", kas ietver ne tikai  Krimināllikuma 160. pantā noteikto seksuālo vardarbību, bet arī bet arī visus pārējos Krimināllikumā ietvertos noziedzīgos nodarījumus pret tikumību un dzimumneaizskaramību (Krimināllikuma XVI nodaļa, 159.-166. pants), gan arī tos gadījumus, kad lietas nav pierādāmas vai sodāmas pāridarītāja vecuma dēļ (noziedzīgā nodarījuma izdarītājs nav sasniedzis 14 gadu vecumu). To vidū nav Krimināllikuma 132.1 pants Vajāšana, kas paredz atbildību par ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību.
Līdz ar to, lūdzam papildināt ziņojuma 8.lpp sadaļu "Seksuālā vardarbība"  ar skaidrojumu attiecībā uz seksuālās vardarbības interpretāciju, nodrošinot izpratni atbilstoši Krimināllikuma normām.

-

Papildināt ziņojuma 72.lpp punktu "Izstrādāt vardarbības situācijas risināšanas algoritmus iestādēm", tajā norādot, ka uzdevuma izpildē tiek veikta sadarbība arī ar Valsts policiju.

-

Lūdzam precizēt ziņojuma 55.lpp 4.rindokpas otro teikumu, izsakot to šādā redakcijā":
"Lai gan Bērnu tiesību aizsardzības likuma 85.pants nosaka atbildību par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu, praksē ne vienmēr vecāks pilda savus pienākumus, turklāt atbildīgajām iestādēm par attiecīgo pienākumu nepildīšanu bieži netiek ziņots, tā rezultātā rodas problēmas atbildības par vecāku pienākumu nepildīšanu piemērošanā.".
Ja tiesībaizsardzības iestādes saņem ziņas par vecāku pienākumu nepildīšanu, pietiekamu pierādījumu gadījumā vecāki tiek saukti pie atbildības, problēmas saistībā ar nesaukšanu pie atbildības izpaužas tieši neziņošanas tiesībaizsardzības iestādēm dēļ.

-

Lūdzam precizēt ziņojuma 54.lpp. 5.punktā norādīto, ka Valsts policija sniedz bērnam vajadzīgos pakalpojumus pašvaldības resursu ietvaros. Norādām, ka Valsts policija ir valsts budžeta nevis pašvaldības budžeta iestāde.

-

14. lpp pēdējā rinskopā, nav ietverta administratīvā atbildība par maznozīgu miesas bojājumu nodarīšanu.

Administratīvā atbildība par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu ir noteikta Bērnu tiesību aizsardzības likuma 81.
pantā (pants neattiecas uz maznozīmīgiem līdz smagiem miesas bojājumiem). Par maznozīmīga miesas bojājuma nodarīšanu atbildība paredzēta Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 12. pantā. Savukārt, tā paša likuma 11.¹ pantā paredzēta atbildība par pret personu vērstu agresīvu uzvedību. Savukārt Krimināllikumā ir noteikta kriminālatbildība par dažādiem ar personas vardarbīgu izturēšanos saistītiem nodarījumiem, piemēram, Krimināllikuma 174.
pantā ir paredzēta kriminālatbildība par cietsirdību un vardarbību pret nepilngadīgo u.c. pantos. 
.

Nepieciešams papildināt ziņojuma 8.-9. lpp sadaļu "Seksuālā vardarbība"  ar termina "kaitējoša seksuāla uzvedība" skaidrojumu, ņemot vērā, ka tas iepriekš nav atrunāts.

-

Informatīvā ziņojuma 3. sadaļā "Turpmākās darbības" ir paredzēti konkrēti uzdevumi ar atbildīgām iestādēm un izpildes termiņiem.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7.septembra noteikumu Nr.606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 49.punktu,  ja projektā ir paredzēta turpmākā rīcība saistībā ar projektā minēto jautājumu risināšanu vai nozares politikas ietekmes izvērtēšanu, attiecīgos uzdevumus ietver Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā.
Ņemot vērā minēto, aicinām attiecīgi papildināt Ministru kabineta protokollēmuma projektu. 

-