Atzinums

Ņemot vērā Ministru kabineta 10.12.2024. sēdes protokola Nr. 52 102. § 8.punktā paredzēto, kā arī to, ka projekta posmi būtu īstenojami saskaņā ar tādu laika grafiku, kuru iespējams realizēt atbilstoši pieejamajiem finanšu resursiem, lūdzam precizēt likumprojekta 1.panta pirmajā daļā noteiktos projekta posmu ieviešanas termiņus. Vēršam uzmanību, ka arī anotācijā šobrīd ir norādīts, ka Rail Baltica projekta īstenošana tiek veikta pakāpeniski, atbilstoši pieejamajam finansējumam. Attiecīgi lūdzam precizēt arī anotācijas 1.3.sadaļā norādīto informāciju par projekta posmu ieviešanas termiņiem.

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 10.12.2024. sēdes protokola Nr. 52 102. § 2.punktu konceptuāli atbalstītais pirmās kārtas Rail Baltica projekta ieviešanas scenārijs Latvijas teritorijā paredz primāri nodrošināt 1435 mm dzelzceļa Rail Baltica pārrobežu savienojuma izveidi no Lietuvas/Latvijas robežas līdz Latvijas/Igaunijas robežai (Lietuvas/Latvijas robeža - Misa - Upeslejas - Vangaži - Latvijas/Igaunijas robeža), sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža - Misa, savukārt savienojumu ar Rīgas starptautiskajām stacijām nodrošināt ar 1520 mm dzelzceļa infrastruktūru, bet vienas starptautiskās stacijas integrēšanai Rail Baltica trasē ar 1435 mm dzelzceļa infrastruktūru pirmajā posmā paredzēts izstrādāt tehniski ekonomisko analīzi un vērtēt privāto investīciju piesaistes risinājumu, kas attiecīgi nozīmē, ka vienas starptautiskās stacijas savienojums ar 1435 mm dzelzceļa infrastruktūru var netikt īstenots, ja pirmajā posmā nebūs iespējams pierādīt tā lietderību un/vai nebūs iespējams piesaistīt privātās investīcijas.
Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt un precizēt likumprojekta 1.panta pirmās daļas noteikto par savienojumu ar Rīgu.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 2.panta pirmās daļas 1.punktu, izsakot to piedāvātajā redakcijā.

“1) Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības instrumentiem;”

Ievērojot likumprojekta 3.panta trešajā daļā noteikto, ka Satiksmes ministrija veido transporta nozares politiku Rail Baltica projekta ieviešanai, koordinē un pārrauga Rail Baltica projekta ieviešanu, lūdzam precizēt likumprojekta 3.panta septīto daļu, izsakot to piedāvātajā redakcijā. Līdzvērtīgi lūdzam izvērtēt, vai nav precizējama arī likumprojekta 3.panta astotā, devītā, desmitā, vienpadsmitā, divpadsmitā un trīspadsmitā daļā, nosakot, ka attiecīgajā panta daļā minētā ministrija sniedz atbalstu Satiksmes ministrijai.

“(7) Finanšu ministrija sniedz atbalstu Satiksmes ministrijai valsts budžeta finansējuma, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu piesaistei, kā arī citu finansēšanas instrumentu piesaistei Rail Baltica projekta īstenošanai.”

Ievērojot, ka ir vienošanās saistībā ar likumprojekta 3. panta četrpadsmitajā daļā paredzēto, ka Uzraudzības padomes vadība tiek uzticēta finanšu ministram, lūdzam skaidrot, kā plānots nodrošināt Uzraudzības padomes darbību, kuras ietvaros par projekta ieviešanu atbildīga ir Satiksmes ministrija, bet padomi vadītu finanšu ministrs, kā arī lūdzam norādīt, ka Satiksmes ministrija un projekta ieviešanā iesaistītās kapitālsabiedrības (SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” un AS “RB Rail”) saglabās atbildību par projekta ieviešanu, ievērojot likumprojekta 3.panta trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā paredzēto, un nodrošinās Uzraudzības padomei nepieciešamo saturu par projekta ieviešanu, kā arī Satiksmes ministrija nodrošinās ar Uzraudzības padomes darbības administrēšanu saistītos finanšu un cilvēkresursus, un  tehnisko nodrošinājumu, kā arī, ka Satiksmes ministrija ir atbildīga par Padomei piedāvāto lēmumu efektivitātes izvērtējumu.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka nav skaidrs, kādas izmaiņas tiks nodrošinātas ar Uzraudzības padomes izveidi, ja šobrīd jau ir izveidota un darbojas Rail Baltica projekta īstenošanas tematiskajā komiteja, kuru vada satiksmes ministrs un kurā ir iespējams izskatīt ar projekta īstenošanu saistītos starpnozaru jautājumus, kā arī Satiksmes ministrija ir izveidojusi Rail Baltica projekta Vadības grupu, kas ir koordinējoša sadarbības platforma, kuras mērķis ir nodrošināt savstarpēji saskaņotu Rail Baltica projekta ieviešanu Latvijas teritorijā, kuras sastāvā ir pārstāvji no Satiksmes ministrijas, SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” un AS “RB Rail”, vienlaikus paredzot iespēju pieaicināt arī ekspertus no citām institūcijām.
Papildus vēršam uzmanību, ka projekta uzraudzības īstenošanai kā būtiski priekšnoteikumi ir projekta izmaksu griestu noteikšana (ne tikai būvniecības un ar to uzraudzību saistītām izmaksām, bet arī projekta īstenošanā iesaistīto kapitālsabiedrību administratīvo izmaksu apmēram) un projekta laika grafika noteikšana, tomēr tie ir Ministru kabineta 10.12.2024. sēdes protokola Nr. 52 102. § dotie uzdevumi, kas vēl nav izpildīti.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. sadaļā norādīto informāciju par Uzraudzības padomi.
 

-

Likumprojekta 4.panta otrā daļa paredz, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas" ir Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras tiesiskais valdītājs.
Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai aicinām skaidrot, ko šī likumprojekta izpratnē saprot ar "tiesisko valdītāju", vienlaikus skaidrojot, uz kāda pamata sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas" var būt Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras tiesiskais valdītājs, ņemot vērā, ka minētā likumprojekta 4.panta pirmā daļa nosaka, ka Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pārveidotie, pārbūvētie un jaunradītie kadastra objekti pieder Latvijas valstij Satiksmes ministrijas personā.
Turklāt, vēršam uzmanību, ka likumprojekta 3.panta piektās daļas 4.punkts nosaka, ka Rail Baltica projekta īstenošanu Latvijas teritorijā nodrošina  sabiedrība ar ierobežotu atbildību „EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS”, veicot valsts pārvaldes uzdevumus, t.sk., nodrošina valsts publiskās lietošanas Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju veikšanu.

-

Tiesību akta anotācijas 4.1.2.apakšpunktā ir paredzēts, ka tiesību akts ietvers deleģējumu Ministru kabinetam, savukārt, tiesību akta projekta 15.panta trešajā daļā deleģējums Ministru kabinetam nav ietverts. Lūdzu salāgot tiesību akta anotāciju ar tiesību aktu.

-

Valsts ieņēmumu dienestam ir uzticēts būt par starpnieku valstij piekritīgu nekustamo īpašumu nodošanā bez maksas, tādējādi, tāds valstij piekritīgs nekustamais īpašums, kāds tiek ņemts uzskaitē, arī var tikt nodots tālāk, atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 17.decembra noteikumos Nr. 901 “Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu” noteiktajai piekritībai – tas netiek dalīts. Ja valstij piekritīgs nekustamais īpašums vai tā daļa ir nepieciešama Rail Baltica projekta īstenošanai, Valsts ieņēmumu dienests šo nekustamo īpašumu nodod bez maksas Satiksmes ministrijai ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā. Turpmākās darbības, t.sk. arī lieguma noņemšanu vai nekustamā īpašuma dalīšanu organizē Satiksmes ministrija. Lūdzam precizēt tiesību akta projekta 15.panta trešo daļu, paredzot, ka Valsts ieņēmumu dienests valstij piekritīgos nekustamos īpašumus, kas nepieciešami Rail Baltica projekta īstenošanai, nodod Satiksmes ministrijai, attiecīgi no tiesību normas svītrojot vārdus “un Zemkopības ministrijas”.

 

Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija ir izstrādājusi Informatīvo ziņojumu par dzelzceļa nozares kapitālsabiedrību integrāciju (25-TA-189), kas vēl ir saskaņošanas stadijā, bet kura protokollēmuma projektā paredzēts uzdevums Satiksmes ministrijai sagatavot likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” attiecībā par Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju veikšanu atbilstoši Dzelzceļa likuma Pārejas noteikumu 59. un 63. punktam, deleģējot šīs funkcijas VAS “Latvijas dzelzceļš”, lūdzam pārskatīt un precizēt likumprojekta pārejas noteikumu 1.punktā paredzēto, kā arī precizēt anotācijas 1.3.sadaļā sniegto informāciju.

-

Anotācijā norādīts, ka: "Ņemot vērā to, ka jārod risinājumi minēto zemes vienību piekritībai valstij, nepieciešams paredzēt speciālo normu, kas paredz tiesības atzīt par valstij piekrītošām Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamās zemes vienības neatkarīgi no to vēsturiskās piederības, vienlaikus rodot risinājumu rezerves zemes fonda zemes vienību izmantošanai kā atlīdzības kompensācijas veidam sabiedrības vajadzībām nepieciešamo īpašumu atsavināšanas procesa ietvaros."

Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai aicinām skaidrot, kāds risinājums ir jārod un ko tieši paredzēts atvieglot no normas viedokļa un vai attiecīgā norma tiek precizēta ( vai tā tiek pārņemta/ precizēta no šobrīd spēkā esošā regulējuma viedokļa) un risina likumprojekta anotācijā norādīto, proti, ka: "Tā kā viens no veidiem, kādā personai, kuras īpašums tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām, tiek piešķirta atlīdzības kompensācija, ir piešķirot rezerves zemes fondā esošu zemesgabalu, līdz ar to ir lietderīgi paplašināt attiecīgo zemesgabalu izvēli, tādējādi palielinot izredzes, ka persona, kuras īpašums tiek atsavināts Rail Baltica projekta īstenošanas vajadzībām, būtu ieinteresēta izmantot šādu kompensācijas veidu kā atlīdzību par sava nekustamā īpašuma atsavināšanu.". 
 

-

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka: "Rail Baltica projekta ietvaros izbūvētās būves, kuras izbūvētas kā Rail Baltica projekta skarto nekustamo īpašumu īpašnieka zaudējumus kompensējošo pasākumu daļa, ieraksta zemesgrāmatā uz nekustamo īpašumu īpašnieku, kuru tiesības vai tiesiskās intereses aizskartas ar Rail Baltica projekta īstenošanu, vārda un nodod tiem īpašumā."
Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai aicinām skaidrot, kas tiek saprast ar nodošanu īpašumā, ja turpat norādīts, ka: "Rail Baltica projekta ietvaros izbūvētās būves, kuras izbūvētas kā Rail Baltica projekta skarto nekustamo īpašumu īpašnieka zaudējumus kompensējošo pasākumu daļa, ieraksta zemesgrāmatā uz nekustamo īpašumu īpašnieku".

-

Tiesību akta anotācijas 1.3.apakšpunktā norādītie Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumi Nr.1354 "Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā" ir zaudējuši spēku ar 2025.gada 1.janvāri. Lūdzam aktualizēt tiesību akta anotāciju, norādot atsauci uz spēkā esošajiem Ministru kabineta 2024.gada 17.decembra noteikumiem Nr. 901 “Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu” un ņemot vērā, ka  minētie Ministru kabineta noteikumi izdoti, cita starpā, arī pamatojoties uz Rail Baltica projekta īstenošanas likuma 7.panta trešo daļu un tajos noteikts mehānisms valstij piekritīga Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešama nekustamā īpašuma nodošanai Satiksmes ministrijai. 

-

Valsts ieņēmumu dienestam ir uzticēts būt par starpnieku valstij piekritīgu nekustamo īpašumu nodošanā bez maksas, tādējādi, tāds valstij piekritīgs nekustamais īpašums, kāds tiek ņemts uzskaitē, arī var tikt nodots tālāk, atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 17.decembra noteikumos Nr. 901 “Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu” noteiktajai piekritībai – tas netiek dalīts. Ja valstij piekritīgs nekustamais īpašums vai tā daļa ir nepieciešama Rail Baltica projekta īstenošanai, Valsts ieņēmumu dienests šo nekustamo īpašumu nodod bez maksas Satiksmes ministrijai ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā. Turpmākās darbības, t.sk. arī lieguma noņemšanu vai nekustamā īpašuma dalīšanu organizē Satiksmes ministrija. Lūdzam attiecīgi precizēt tiesību akta anotāciju, norādot, ka nekustamā īpašuma dalīšanu veic Satiksmes ministrija pēc valstij piekritīgā nekustamā īpašuma pārņemšanas.
 

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt anotācijas 1.3.sadaļā norādīto, ka likumprojektā nepieciešams nostiprināt likuma piemērošanas tvērumu, kā arī norādīto, ka projekta ieviešanas tvēruma nostiprināšana likumā ir būtiska, jo tādējādi tiktu definētas projektā prioritāri īstenojamās aktivitātes. Vēršam uzmanību, ka likumprojektā netiek noteikts projekta īstenošanas tvērums, tā vietā likumprojekta 3.panta pirmā daļa paredz, ka Ministru kabinets apstiprina Rail Baltica projekta tvērumu, tā ieviešanas kārtas, budžetu un projekta ieviešanas termiņu. Turklāt ierobežotu resursu apstākļos būtiski ņemt vērā, ka projekta īstenošana nodrošināma atbilstoši pieejamam finansējumam, kā arī to, ka aktuāli ir Ministru kabineta 11.06.2024. un 10.12.2024. sēdēs (protokola Nr. 24 78. § 3.punkts un protokola Nr. 52 102. § 4.punkts) dotie uzdevumi samazināt Rail Baltica projekta kopējās izmaksas, kas atstās tiešu ietekmi uz projekta ietvaros veicamo darbu apjomu. Attiecīgi svarīgi, ka Ministru kabinetam tiek nodrošinātas tiesības projekta ieviešanas tvērumu precizēt.
Lūdzam attiecīgo informāciju ņemt vērā arī pie anotācijas 1.3.sadalā norādītajām atsaucēm uz Ministru kabineta 24.08.2016. rīkojumu Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica”.
 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.3.sadaļā norādīto informāciju, ka Latvijas nacionālajās interesēs ir Rail Baltica projekta funkcionalitātes nodrošināšana līdz 2030. gadam, veidojot Rīgu par galveno kontaktpunktu Igaunijas un Lietuvas savienojumam, ņemot vērā ar Ministru kabineta 10.12.2024. sēdes protokola Nr. 52 102. § 2.punktu konceptuāli atbalstīto pirmās kārtas Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā, kas paredz primāri nodrošināt 1435 mm dzelzceļa Rail Baltica pārrobežu savienojuma izveidi no Lietuvas/Latvijas robežas līdz Latvijas/Igaunijas robežai (Lietuvas/Latvijas robeža - Misa - Upeslejas - Vangaži - Latvijas/Igaunijas robeža), sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža - Misa, savukārt savienojumu ar Rīgas starptautiskajām stacijām nodrošināt ar 1520 mm dzelzceļa infrastruktūru, bet vienas starptautiskās stacijas integrēšanai Rail Baltica trasē ar 1435 mm dzelzceļa infrastruktūru izstrādāt tehniski ekonomisko analīzi un vērtēt privāto investīciju piesaistes risinājumu.

-

Norādām, ka anotācijas 1.3.sadaļā nav sniegti skaidrojumi par likumprojekta 3.panta no septītās līdz trīspadsmitajai daļai iekļauto ministriju lomām, attiecīgi lūdzam precizēt. Precizējumu veikšanā lūdzam ņemt vērā izteikto iebildumu par likumprojekta 3.panta septīto daļu. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka atbalsta sniegšana finansējuma piesaistei var tikt nodrošināta valsts budžeta finansiālo iespēju robežās, turpinot ievērot valdības noteiktās prioritātes un fiskālās disciplīnas nosacījumus, ko arī lūdzam iekļaut kā skaidrojumu anotācijas 1.3.sadaļā.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.3.sadaļā sniegto informāciju par uzdevumu līdz 2024. gada 30. septembrim sagatavot priekšlikumus Ministru kabinetam Rail Baltica projektam nepieciešamā finansējuma piesaistei, ievērojot, ka attiecīgais kontroles uzdevums tiesību aktu portālā sasaistīts ar Satiksmes ministrijas ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā” (24-TA-2704), kurš tika izskatīts Ministru kabineta 10.12.2024. sēdē, kurā tika noteikti jauni uzdevumi.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.3. sadaļā norādīto, ka ievērojot Likuma par budžetu un finanšu vadību 46. panta ceturto daļu, Ministru kabinets apstiprina visu Rail Baltica projekta ieviešanai nepieciešamo valsts budžeta finanšu līdzekļu piešķiršanu, kā arī veic citas tiesību aktos paredzētās funkcijas, kas nav korekta informācija, jo Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta ceturtā daļa nosaka, ka saistības, kuras no budžeta finansētu institūciju un pašvaldību vadītāji uzņēmušies attiecībā uz budžeta līdzekļiem bez asignējuma, pārsniedzot piešķirto asignējumu vai pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē, nav uzskatāmas par valsts un pašvaldību saistībām.

-

Lūdzam anotācijas 1.3. sadaļā detalizētāk skaidrot, kā saprotams likumprojekta 4.panta ceturtajā daļā noteiktais, ka Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības modelis ir neatkarīgs no pārvadātājiem, un pēc iespējas nodrošina vienotu ar pārējām Baltijas valstīm pieeju Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai visās Baltijas valstīs.

-

Lai nodrošinātu Rail Baltica projekta īstenošanas likuma 3. panta četrpadsmitajā daļā doto uzdevumu finanšu ministram vadīt Uzraudzības padomi, nepieciešams finansējums uzdevuma realizācijā iesaistīto nodarbināto atlīdzībai 57814 euro gadā.
Lūdzam papildināt anotācijas 3.sadaļu “Cita informācija” ar šādu informāciju:
“Finansējums, lai sniegtu atbalstu Uzraudzības padomes vadībai, tiks nodrošināts, veicot pārdali no Satiksmes ministrijas budžeta programmas xx.xx.xx “…..” uz Finanšu ministrijas budžeta programmu 97.00.00  “Nozaru vadība un politikas plānošana”, Satiksmes ministrijai sagatavojot attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu un iesniedzot to izskatīšanai Ministru kabineta sēdē attiecībā uz apropriācijas pārdali 2025.gadā, kā arī attiecībā uz 2026. gadu un turpmāk iesniedzot priekšlikumus Finanšu ministrijā bāzes izdevumu precizējumiem 2026.-2029.gadam.”
 

-

Ņemot vērā likumprojekta 2. pantā noteikto par Rail Baltica projekta finansējumu, lūdzam aizpildīt anotācijas 3. sadaļu, sniedzot informāciju par nosacījumiem un spēkā esošajiem uzdevumiem attiecībā uz izmaksām un finansējuma nodrošināšanu Rail Baltica projekta īstenošanai, kas uzdoti saskaņā ar Ministru kabineta 10.12.2024. sēdē lemto, proti, sēdes protokols Nr. 52 102. § 2., 3., 4. un 7.punktu, norādot būtiskāko no tiem, turklāt uzsverot 8.punktā paredzēto, ka izpildi jānodrošina atbilstoši pieejamajam finansējumam, neuzņemoties saistības bez finansiālā seguma.
Vienlaikus lūdzam anotācijas 3.sadaļu papildināt ar informāciju, kādi citi finansēšanas avoti varētu tikt izmantoti Rail Baltica projekta īstenošanai.
Papildus lūdzam anotācijas 3.sadaļā arī skaidrot, no kādiem Satiksmes ministrijas rīcībā esošiem līdzekļiem tiks nodrošināts likumprojekta 20.panta otrajā daļā norādītais, ka meliorācijas objektu uzturēšanu, atjaunošanu un būvniecību trešajām personām piederošā zemē finansē Satiksmes ministrija.
 

-

Lūdzu precizēt tiesību akta anotācijas 4.1.2.apakšpunktu, ņemot vērā, ka:
1) Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumi Nr.1354 "Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā" ir zaudējuši spēku ar 2025.gada 1.janvāri;
2) spēkā esošajos Ministru kabineta 2024.gada 17.decembra noteikumos Nr. 901 “Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu”, kas izdoti, cita starpā, arī pamatojoties uz Rail Baltica projekta īstenošanas likuma 7.panta trešo daļu, jau ir noteikts mehānisms valstij piekritīga Rail Baltica projekta īstenošanai  nepieciešama nekustamā īpašuma nodošanai Satiksmes ministrijai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 17.decembra noteikumu Nr. 901 “Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu” 9.punktu, ja atbilstoši Satiksmes ministrijas iesniegtajam sarakstam valstij piekritīgais nekustamais īpašums (tai skaitā konfiscētais) vai tā daļa ir nepieciešama Rail Baltica projekta īstenošanai, Valsts ieņēmumu dienests šo nekustamo īpašumu nodod bez maksas Satiksmes ministrijai ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā, pamatojoties uz Rail Baltica projekta īstenošanas likumu.

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt likumprojekta 3.panta četrpadsmitās daļas pirmā teikuma redakciju, precizējot norādītās jomas/nozares, ievērojot, ka nav tāda “budžeta plānošanas nozare”.

-

Saskaņā ar Pašvaldību likuma 73. panta piekto daļu sākot ar 2023. gada 1. janvāri dzīvojamā māja, dzīvokļa īpašums vai to domājamās daļas atbilstoši Civillikuma 416. pantā noteiktajam kā bezmantinieka manta vai atbilstoši Civillikuma 930. pantā noteiktajam kā bezīpašnieka lieta piekrīt pašvaldībai. Valsts ieņēmumu dienests neveic nekādas darbības ar pašvaldībai piekritīgiem nekustamiem īpašumiem. Lūdzam izvērtēt nepieciešamību paplašināt tiesību akta projekta tvērumu, attiecinot arī uz pašvaldībai piekritīgiem nekustamajiem īpašumiem un paredzot pašvaldības rīcību, ja Rail Baltica projekta īstenošanai ir nepieciešams pašvaldībai piekritīgs nekustamais īpašums.
 

-

Tiesību akta projekta 15.pants attiecas tikai uz nekustamo īpašumu, kas ir atzīts par bezmantinieku mantu vai bezīpašnieka lietu. Tomēr par valstij piekritīgiem kļūst ne tikai minētie nekustamie īpašumi, bet arī konfiscētie nekustamie īpašumi. Lūdzam izvērtēt nepieciešamību paplašināt tiesību akta projekta tvērumu, attiecinot arī uz valstij piekritīgiem konfiscētiem nekustamiem īpašumiem. Secīgi, tiesību aktā lietot apzīmējumu "valstij piekritīgi nekustamie īpašumi" un detalizētāk aprakstot tiesību akta anotācijā.
 

-

Zvērināta notāra darbības jau ir aprakstītas Notariāta likumā, tādēļ minētais jautājums tiesību aktā nebūtu jārisina. 
 

-

Ievērojot anotācijas 1.3.sadaļā skaidroto, ka likumprojektā iekļautā norma par rīcību ar bezmantinieku mantu un bezīpašnieka lietām attiecībā uz Zemkopības ministriju saistīta ar nodalītu meža zemi, lūdzam pārskatīt, vai tas nav arī konkrēti nosakāms likumprojekta 15.panta trešajā daļā, un attiecīgi precizēt.

-

Likumprojekta 18.panta pirmajā daļā noteikts, ka par labu valstij Satiksmes ministrijas personā uz šā likuma pamata var tikt nodibināts servitūts uz citām personām piederošo nekustamo īpašumu, ja tas atrodas Rail Baltica projekta īstenošanas teritorijā un nepieciešams priekšizpētes darbu veikšanai. Saskaņā ar anotācijā sniegto informāciju viena no būtiskām projektēšanas posma sastāvdaļām ir dažādu tehnisko izpēšu veikšana, tostarp ģeotehniskās izpētes veikšana, kuras pamatā tiek izmantotas dažādas urbšanas metodes dziļumā no 6 – 25 metriem, bet var būt arī apjomīgāki urbšanas darbi.
Lūdzam skaidrot, kāda atlīdzība ir paredzēta nekustamā īpašuma īpašniekam par viņam piederošā nekustamā īpašuma apgrūtināšanu ar likumprojekta 18.panta pirmajā daļā noteikto servitūtu, tostarp, kāda ir paredzēta atlīdzība par viņam piederošās zemes lietošanu minēto priekšizpētes darbu laikā, nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu. Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 19.panta otrajā daļā šobrīd tiek paredzēta tikai priekšizpētes darbu laikā nodarītos zaudējumu, ja tādi radušies, atlīdzināšana Civillikumā noteiktajā kārtībā.

-

Lūdzam pārskatīt likumprojekta 21.panta otrās daļas redakciju, precizējot vārdu “izdara”.

-

Ievērojot likumprojekta 26.pantā paredzēto, ka atmežošanas darbu veikšanai tiks piesaistīta akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", lūdzam anotāciju papildināt ar skaidrojumu, kādi tiesību akti pamato tieši šī subjekta piesaisti, piemēram, kur tam ir noteikta atbilstoša valsts deleģētā funkcija.  Vienlaikus lūdzam arī anotācijā skaidrot, kur tiks ieguldīti līdzekļi, kurus akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" iegūs no atmežošanas rezultātā iegūtās koksnes realizācijas.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.3. sadaļas punktā "Rīcība ar bezmantinieku mantu un bezīpašnieka lietām" norādīto informāciju par Notariāta likuma 294.pantā un 306.panta trešajā daļā ietverto regulējumu atbilstoši šobrīd spēkā esošajai Notariāta likuma attiecīgo pantu redakcijai, kā arī precizēt informāciju par Civillikuma 930.pantā ietverto regulējumu (saskaņā ar Civillikuma 930.panta piezīmi nekustamas bezīpašnieka lietas piekrīt  valstij, likumā noteiktos gadījumos nekustamas bezīpašnieka lietas piekrīt pašvaldībai).

-

Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai un vieglākai likumprojekta anotācijā norādītās informācijas uztverei, aicinām likumprojekta anotācijā ietverto informāciju norādīt tā, ka nepārprotami ir skaidrs uz kuru no likumprojekta normām tā attiecas, vienlaikus to "organizējot" tā, ka tiek norādīta attiecīgā problēma un attiecīgās problēmas risinājums nevis kādai identificētai problēmai uzreiz tiek norādīts risinājums, bet citai attiecīgi problēmai risinājums tiek norādīts kaut kur beigās pie visu risinājumu apkopojuma.
Turklāt, gadījumā, ja kāda norma tiek pārņemta no šobrīd spēkā esošā Rail Baltica īstenošanas likuma, lūdzam nenorādīt, ka ir problēma un risinājums, kura nemaz nav, jo attiecīgā norma ir pārņemta no spēkā esošā regulējumā un nekas nemaz nav jārisina. 

-

Ievērojot to, ka likumprojekta 19.panta septītā daļa paredz taisnīgas atlīdzības noteikšanu par servitūta tiesību izlietošanu un likumprojekta 20.panta pirmā un otrā daļa attiecīgi paredz atlīdzības izmaksu par apgrūtinājumu, kā arī iespēju, ka meliorācijas objektu uzturēšanu, atjaunošanu un būvniecību trešajām personām piederošā zemē finansē Satiksmes ministrija, lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar norādi, ka realizējot Rail Baltica projekta īstenošanas likumā paredzētās darbības, tiks ievēroti arī nosacījumi, kurus attiecībā uz publiskā finansējuma piešķiršanu saimnieciskās darbības veicējiem izvirza Komercdarbības atbalsta kontroles likums.

-