Atzinums

Atkārtoti rosinām paplašināt investīcijas mērķa grupu, tajā iekļaujot pensijas vecumu nesasniegušas personas ar funkcionāliem traucējumiem.

-

Attiecināms arī uz 39. un 39.1.

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka šobrīd vienas ēkas uzbūves, ieskaitot teritorijas labiekārtošanu, projekta pielāgošanu un aprīkojuma iegādi, potenciālās izmaksas ir 2 485,41 EUR/m2 bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN), plānotais atbalsts – 1948,58 EUR/m2 bez PVN. Rezultatīvi vienas ēkas uzbūvei nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums 42,6% apmērā (starpība 21,6 % apmērā un PVN).
Mūsu ieskatā pastāv risks, ka pašvaldības nerealizēs investīcijas ietvaros plānotos projektus un līdz ar to sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, kuriem ir ierobežoti finanšu resursi, tiks samazinātas pieejas iespējas būtiski nepieciešamiem sociālajiem un nodarbinātības pakalpojumiem.
Ņemot vērā minēto, iebilstam par plānoto Atveseļošanas fonda finansējuma apjomu (1 273 204  EUR) vienai ēkai. Rosinām to palielināt atbilstoši esošajai tirgus situācijai būvniecības nozarē.
Vienlaikus, lai sasniegtu noteiktos rādītājus, atkārtoti aicinām ļaut pašvaldībai individuāli izstrādāt būvprojektu gadījumos, kad pirmās kārtas ietvaros izveidotais tipveida būvprojekta risinājums nav pielāgojams pašvaldības vajadzībām, t. sk. pieejamā zemes gabala konfigurācijai.

-

Augstu novērtējam jau Labklājības ministrijas piedāvājumu izmaksu samazinājumam vienas sociālās ēkās būvniecībai, palielinot izmitināmo klientu skaitu no 12 uz 16, kā arī piedāvājot katram vienstāvu dzīvojamās mājas dzīvoklim risinājumam samazināt materiālu (būvizstrādājumu) izmaksas būvdarbu veidam vai konstruktīvajam elementam, kur tas ir iespējams un lietderīgs, vienlaikus saglabājot Ministru kabineta noteikumos noteiktās prasības sociālajai ēkai. Tomēr minētais veikums būtiski nesamazina ēkas kopējās būvniecības izmaksas, kas šobrīd ir 2,7 milj. euro. Atkārtoti vēršam uzmanību, ka VSIA “Šampētera nams” izstrādātais tehniskais projekts ēkai un kompleksam kopumā ir neracionāls, tehniski sarežģīts un grūti “izkārtojams” pašvaldības īpašumā piederošajā zemes gabalā, lai ievērotu visas būvniecības prasības. Ņemot vērā minēto, aicinām pašvaldībām ļaut veikt izmaiņas būvniecības projektā, lai pielāgotu būvējamo ēku pašvaldībai pieejamam zemes gabalam, un lai samazinātu būvniecības izmaksas. Piemēram, būvēt taisnu sociālo ēku nevis lokveida. Šajā gadījumā pašvaldības varētu izmaiņas sociālās mājas būvniecības projektā saskaņot ar VSIA “Šampētera nams”, lai uzbūvējamā ēka atbilstu VSIA “Šampētera nams” noteiktajam standartam. Būvprojekta izmaiņu gadījumā izmaksas, kas saistītas ar šo izmaiņu izstrādi un saskaņošanu, varētu iekļaut projekta attiecināmajās izmaksās. Šādas izmaiņas samazinātu sociālās ēkas būvniecības izmaksas.

Papildus minētajam vēršam uzmanību, ka pēc 2023. gada 1. jūlija izsludinātajiem būvdarbu iepirkumiem ir jāpiemēro 05.07.2022. Ministru kabineta noteikumu Nr.419 “Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu” prasības, t.sk., prasība, kas paredz būvdarbu līgumcenas indeksācijas nosacījumu iekļaušanu publisko būvdarbu līgumos, kuru izpildes termiņš ir ilgāks par vienu gadu. Minētās normas rezultātā būvniecības pakalpojuma pasūtītājam jāpārskata būvniecības izmaksas iepirkuma līguma noteiktajos gadījumos. Rezultātā būvniecības izmaksas var pieaugt, tādējādi sadārdzinot sociālās ēkas būvniecības izmaksas.

-

Ņemot vērā 2.punktā minēto, vienas sociālās mājas ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanai (turpmāk – sociālā māja) būvniecības izmaksas šī gada cenās ir 2,7 milj. euro (ar PVN). Līdz ar to Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, lai uzbūvētu sociālo ēku atbilstošu VSIA “Šampēteris nami” izstrādātajam būvprojektam, ir jārod papildu finansējuma avots 1,16 milj. euro apmērā, kas veidojas no ēkas kopējām izmaksām atņemot AF finansējumu un PVN. Augstu novērtējam Labklājības ministrijas iestrādāto nosacījumu Ministru kabineta noteikumu protokollēmuma projekta 6.punktā “Finanšu ministrijai likumprojekta par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam izstrādes laikā paredzēt pašvaldībām iespēju saņemt aizņēmumu 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanai, nosakot, ka aizņēmuma apmērs nepārsniedz projekta Atveseļošanas fonda finansējuma kopsummu, pievienotās vērtības nodokļa izmaksas un papildu  pašvaldības izmaksas līdz 10 procentiem no projekta Atveseļošanas fonda finansējuma, un attiecīgi palielināt ikgadējo pašvaldību kopējo aizņēmumu limitu.”. Tomēr vēršam uzmanību, ka, ņemot vērā nosacījumu piesaistīt valsts aizņēmumu tikai ārvalstu fondu projekta līgumā iekļaujamajām izmaksām, šajā gadījumā vēl joprojām Rīgas valstspilsētas pašvaldībai ir jārod finansējuma avots 1 milj. euro apmērā vienas sociālās mājas būvniecībai jeb 37% no sociālās ēkas kopējām būvniecības izmaksām. Līdz ar to ierosinām Ministru kabineta noteikumu protokollēmuma projekta 6.punktā iekļaut nosacījumu, ka valsts aizņēmumu var saņemt Atveseļošanas fonda finansējuma nesegtajām izmaksām (t.i., pievienotās vērtības nodokļa samaksai, bet šādas izmaksas ir iekļaujamas investīcijas otrās kārtas projektā kā pašvaldības finansējums vai privātais finansējums un izmaksām, kas radušās šo noteikumu 30. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, pārsniedz līgumā noteikto Atveseļošanas fonda finansējuma un pievienotās vērtības nodokļa izmaksu apmēru un ir nepieciešamas šo noteikumu 7.2. apakšpunktā noteiktā mērķrādītāja sasniegšanai, bet šādas izmaksas ir iekļaujamas investīcijas otrās kārtas projektā kā attiecināmais pašvaldības finansējums vai privātais finansējums)  izteikt šādā redakcijā:
“6. Finanšu ministrijai likumprojekta par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam izstrādes laikā paredzēt pašvaldībām iespēju saņemt aizņēmumu 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanai, nosakot, ka aizņēmuma apmērs, kas paredzēts Ministru kabineta noteikumu projekta 34.1. un 34.3. apakšpunktos minēto izmaksu segšanai, nepārsniedz projekta Atveseļošanas fonda finansējuma kopsummu, pievienotās vērtības nodokļa izmaksas un papildu  pašvaldības izmaksas līdz 10 procentiem no projekta Atveseļošanas fonda finansējuma, un attiecīgi palielināt ikgadējo pašvaldību kopējo aizņēmumu limitu.”
Vēršam uzmanību, ja šīs investīcijas ietvaros netiks rasts risinājums par valsts aizņēmuma saņemšanas iespējām MK noteikumu 34.1. un 34.3.punktā minēto izmaksu segšanai, tad Rīgas valstspilsētas pašvaldība izvērtēs savu dalību šīs investīcijas atlasē.


 

-

Vēršam uzmanību, ka šobrīd vienas ēkas uzbūves, ieskaitot teritorijas labiekārtošanu, projekta pielāgošanu un aprīkojuma iegādi, potenciālās izmaksas ir 2 485,41 EUR/m2 bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN), plānotais atbalsts – 1948,58 EUR/m2 bez PVN. Rezultatīvi vienas ēkas uzbūvei nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums 42,6% apmērā (starpība 21,6 % apmērā un PVN).
Mūsu ieskatā pastāv risks, ka pašvaldības nerealizēs investīcijas ietvaros plānotos projektus un līdz ar to sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, kuriem ir ierobežoti finanšu resursi, tiks samazinātas pieejas iespējas būtiski nepieciešamiem sociālajiem un nodarbinātības pakalpojumiem.
Rosinām palielināt finansēšanas apjomu atbilstoši esošajai tirgus situācijai būvniecības nozarē.

-

Atbilstoši plānošanas reģionu vērtējumam aicinām projekta iesniegumā iekļaut sadaļu par pakalpojumu uzturēšanas izmaksām pēc pakalpojumu izveides. Tas ļautu izvairīties no situācijām, kad pašvaldības pirms projekta īstenošanas pilnībā neapzinās ar pakalpojumu uzturēšanu saistītās izmaksas un brīdī, kad pakalpojumi ir jāsāk uzturēt, rodas daudz neskaidrību un domstarpību.

-

par 2.15

Ņemot vērā situāciju, ka valstī ir sociālo darbinieku trūkums, lai samazinātu administratīvo slodzi, nodrošinātu nepārtrauktu kvalitatīvu sociālo pakalpojumu sniegšanu, uzskatam, ka prasība par projekta iesnieguma norādītā pakalpojuma sniegšanas atsevišķu adresi nav samērīga.

Pakalpojuma sniegšana ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas teritorijā labvēlīgi ietekmēs gan uz jauna pakalpojuma attīstību, gan uz klientu vajadzību apmierinātību, gan uz darbinieku darba kvalitāti. Lūdzu ņemt vērā, ka teritorijām ir dažāda infrastruktūras pieejamība, fiziskais attālums un viena pakalpojuma adrese vai tās robeža nenorāda uz nelielu attālumu starp ēkām.  
 

-