Atzinums

1) Noteikumu projekta 2.punktā jādzēš vārds "purvu", jo šādā redakcijā tas izslēdz to, ka aktivitātes var tikt realizētas, piemēram, ES nozīmes meža biotopā 91D0* Purvaini meži, kas var būt purva ekosistēmas sastāvdaļa. Bez minētā biotopa veida ir vēl arī citi ES nozīmes meža biotopu veidi, kas ir atkarīgi no paaugstināta mitruma režīma un var būt purva ekosistēmas sastāvdaļa.

2) Vienlaikus norādām, ka, provizoriski vērtējot projekta darbības vietas, būs platības, kurās projekta laikā būs atjaunotas vai uzlabotas īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes, taču ne visas platības būs ES nozīmes biotopi, vismaz ne pārskatāmā nākotnē. Aicinām papildināt ar “īpaši aizsargājamām sugu dzīvotnēm”.

2. Pasākuma mērķis ir veicināt Eiropas Savienības nozīmes biotopu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanas darbības vai degradētu vēsturisko kūdras ieguves vietu renaturalizāciju īpaši aizsargājamās dabas teritorijās bioloģiskās daudzveidības veicināšanai un ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanai.

Secinām, ka noteikumu projektā izmantota neatbilstoša terminoloģija. Noteikumu projektā:

1) 5.1. punktā sanācija norādīta kā atjaunošana vai renaturalizācija.

Esošā redakcija “[…] biotopu atjaunošanā vai vēsturisko kūdras ieguves vietu sanācijā (atjaunojot vai renaturalizējot) […];” nebūs terminoloģiski pareiza.

2) 5.2. punktā norādītais “biotopu atjaunošanā vai vēsturisko kūdras ieguves vietu renaturalizācijā” termina lietojums ir atbalstāms, bet ir pretrunā ar 5.1. punktā lietoto sanācijas terminu, attiecīgi, 5.1. minētais sanācijas termins būtu maināms uz “renaturalizācija”.

Arī noteikumu projekta 30.7. punkts nosaka, ka renaturalizācijas termins, LVM ieskatā, definēts un lietots atbilstoši – “[…] veic vēsturisko kūdras ieguves vietu renaturalizāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par derīgo izrakteņu vietu rekultivāciju”.

Minētais iebildums pamatojams ar sekojošo:

Vides aizsardzības likums
1. panta pirmās daļas 15. punkts:
sanācijas pasākumi — pasākumi, kas veicami, lai novērstu kaitējumu, atjaunotu vai attīrītu, atveseļotu vai aizstātu dabas resursus, kuriem nodarīts kaitējums, un ar dabas resursiem saistītās funkcijas, kuras pasliktinājušās, arī pasākumi kaitējuma samazināšanai, novēršanai un pagaidu pasākumi, vai līdzvērtīgu alternatīvu nodrošināšana dabas resursiem vai ar šiem resursiem saistītajām funkcijām;

Likums “Par piesārņojumu”
10) sanācija — piesārņotas vietas attīrīšana un atveseļošana vismaz līdz tādai pakāpei, ka turpmāk cilvēku veselība vai vide netiek apdraudēta un attiecīgo teritoriju iespējams izmantot noteiktai saimnieciskai darbībai;

Likuma VII sadaļa “Piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu izpēte un piesārņotu vietu sanācija”
37. panta otrā daļa noteic, ka:
(2) Sanācija ietver pasākumus, kas veicami, lai:
1) novērstu piesārņojuma izplatīšanos vai iekļūšanu pazemes ūdeņos;
2) atjaunotu vai uzlabotu vides kvalitāti piesārņotā vietā.

Ministru kabineta 2012.gada 21.augusta noteikumi Nr.570 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība”
85. Rekultivācijas mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu ieguves vietas turpmāku izmantošanu pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas, novērst draudus cilvēku veselībai un dzīvībai un apkārtējai videi, kā arī sekmēt ieguves vietas iekļaušanos ainavā.
91. Kūdras ieguves vietas rekultivē:
91.1. veicot renaturalizāciju (purvam raksturīgās vides atjaunošanu);

Secināms, ka renaturalizācija ir viens no degradētas purva vides atjaunošanas jeb rekultivācijas veidiem. Tātad purvam raksturīgās vides atjaunošana. Attiecīgi piedāvājam vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas kontekstā lietot terminu “renaturalizācija”.

-

Attiecībā uz 5.2. punktā minēto “kopumā labvēlīgi ietekmējot teritoriju  vismaz 4 046 hektāru platībā”, aicinām pievienot arī metodiku, pēc kuras šis vērtējums ir veicams. Piemēram, ja tiek atjaunota medņu dzīvotne 10  ha platībā, tas kaut kādā mērā labvēlīgi ietekmēs visu medņu riestu, bet ir jābūt saprotamiem principiem, pēc kā to novērtēt, vai noteiktai atbildībai un tai sekojošai paļāvībai. Konkrēto piemēru var interpretēt dažādi – labvēlīgi ietekmētā teritorija var būt 20 ha, kur projekta aktivitāšu rezultātā ir pamainījies hidroloģiskais režīms un varam arī uzskatīt, ka labvēlīgi ir ietekmēti 200 ha jeb platība, ko apdzīvo mednis konkrētajā riestā.
 

-

Aicinām precizēt punktu, svītrojot piebildi “kā arī sadarbības partnera izveidotās infrastruktūras un atjaunoto teritoriju uzturēšanā.”, ņemot vērā, ka LVM kā publiskas personas kapitālsabiedrība nevar veikt ieguldījumus (investīcijas) citas personas īpašumā/ valdījumā esošās zemēs atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma noteikumiem. Pienākumam nodrošināt sadarbības partnera izveidotās infrastruktūras un atjaunoto teritoriju uzturēšanu ir jāgulstas uz sadarbības partneri, tas tiktu atrunāts ar sadarbības partneri slēdzamajā rakstveida sadarbības līgumā.

14. Projekta iesniedzējs pirms projekta iesniegšanas, ar sadarbības partneri slēdz rakstveida sadarbības līgumu par pušu pienākumiem tiesībām un atbildību projekta mērķa, rezultātu un rādītāju sasniegšanā un šo noteikumu 30. punktu noteikto prasību nodrošināšanā.

Aicinām precizēt punktu, svītrojot piebildi “kā arī nodrošina projekta ietvaros sadarbības partnera izveidotās infrastruktūras un atjaunoto teritoriju uzturēšanu visā projekta dzīves laikā.”, ņemot vērā, ka LVM kā publiskas personas kapitālsabiedrība nevar veikt ieguldījumus (investīcijas) citas personas īpašumā/ valdījumā esošās zemēs atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma noteikumiem. Pienākumam nodrošināt sadarbības partnera izveidotās infrastruktūras un atjaunoto teritoriju uzturēšanu ir jāgulstas uz sadarbības partneri, tas tiktu atrunāts ar sadarbības partneri slēdzamajā rakstveida sadarbības līgumā.

15.2. iesaistās projekta īstenošanā ar saviem resursiem, tai skaitā ar tā īpašumā, valdījumā, turējumā vai lietojumā esošo nekustamo īpašumu vai finansējumu.

Esošā noteikumu projekta punkta redakcija ļauj izdarīt secinājumu, ka attiecībā uz “nevēlamā koku/ krūmu/ zemsedzes apauguma likvidēšana” apauguma novākšanas izmaksas tiks atmaksātas, piemēram, gadījumos, ja nozāģētais apaugums tiks atstāts ceļos vai izklaidus (darbības rezultātā netiek iegūti koksnes produkti!). 

Aicinām šo definēt precīzāk, nepārprotami, lai nerastos interpretācijas iespējas vai jautājumi par to, ka izmaksas, kas saistītas ar apauguma likvidēšanu, tiks kompensētas pie nosacījuma, ja nozāģētais apaugums tiek atstāts, piemēram, ceļos vai izklaidus.

-

Esošā noteikumu redakcija ļauj izdarīt secinājumu, ka attiecībā uz “teritorijas attīrīšanas izmaksas” apauguma novākšanas izmaksas tiks atmaksātas, piemēram, gadījumos, ja nozāģētais apaugums tiks atstāts ceļos vai izklaidus (darbības rezultātā netiek iegūti koksnes produkti!). 

Aicinām šo definēt precīzāk, nepārprotami, lai nerastos interpretācijas iespējas vai jautājumi par to, ka izmaksas, kas saistītas ar apauguma likvidēšanu, tiks kompensētas pie nosacījuma, ja nozāģētais apaugums tiek atstāts, piemēram, ceļos vai izklaidus.

-

Esošā noteikumu redakcija ļauj izdarīt secinājumu, ka attiecībā uz “biotehnisku pasākumu” apauguma novākšanas izmaksas tiks atmaksātas, piemēram, gadījumos, ja nozāģētais apaugums tiks atstāts ceļos vai izklaidus (darbības rezultātā netiek iegūti koksnes produkti!).

Aicinām šo definēt precīzāk, nepārprotami, lai nerastos interpretācijas iespējas vai jautājumi par to, ka izmaksas, kas saistītas ar apauguma likvidēšanu, tiks kompensētas pie nosacījuma, ja nozāģētais apaugums tiek atstāts, piemēram, ceļos vai izklaidus.

-

Iepazīstoties ar noteikumu projektu nav nepārprotami saprotams, vai mērķteritorijām atlasīs visus ES nozīmes biotopus (1.1., 5.1, 5.2.)  vai ES nozīmes purvu biotopus (2.). Aicinām visā noteikumu projektā lietot vienotu terminoloģiju.

-

Saskaņā ar noteikumu projekta 4.punktu, par vēsturiskām kūdras ieguves vietām tiek uzskatītas teritorijas atbilstoši “Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020.-2030. gadam” 3.pielikumam “Vēsturiskās kūdras ieguves vietas”.

Nav saprotams, kuras no vēsturiskajām kūdras ieguves vietām ir degradētas vēsturiskās kūdras ieguves vietas (Vēsturiskās kūdras ieguves vietas (2., 4., 5.1., 5.2., 30.7.), Degradētās vēsturiskās kūdras ieguves vietas (2., 5.2.)).

Ja šādu nav, visā noteikumu projektā lietojama vienota terminoloģija vai arī noteikumu projekta sākumā pievienojams papildu skaidrojums paredzot, kas tiek saprasts ar šo terminu.

-

Provizoriski vērtējot projekta darbības vietas, būs platības, kurās projekta laikā būs atjaunotas vai uzlabotas īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes, taču ne visas platības būs ES nozīmes biotopi, vismaz ne pārskatāmā nākotnē. Aicinām papildināt ar “īpaši aizsargājamām sugu dzīvotnēm” (skat. piedāvāto redakciju), taču vienlaikus, izstrādājot gala redakciju, lūdzam ņemt vērā arī šajā atzinumā iekļauto iebildumu par noteikumu projekta 5.1.punktu. 

5.1. iznākuma rādītājs – atbalstītā sanētās zemes platība. Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja veikti ieguldījumi Eiropas Savienības nozīmes biotopu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanā vai vēsturisko kūdras ieguves vietu sanācijā (atjaunojot vai renaturalizējot) zemes platību 1 500 hektāru platībā, projekta tiešajās īstenošanas vietās;

Rosinām noteikumu projekta anotācijā pievienot saiti uz aktuālajiem minētajiem metodiskajiem norādījumiem.

-

Latvijas būvnormatīvs LBN 224-15 “Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.329 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"”) nosaka gan terminu “hidrotehniskās būves”, gan arī “meliorācijas sistēma”. Katram no šiem pasākumiem ir specifiski aprēķini, projektēšanas un būvniecības noteikumi, kā arī katrai jomai ir savas jomas sertificēti projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības speciālisti. Tāpēc šīs aktivitātes ir nodalāmas. Rosinām punktu papildināt arī ar “melioratīvajiem pasākumiem”.

20.1. biotehnisku (visa veida pasākumi vietas stāvokļa uzlabošanai, piemēram, nevēlamā koku/ krūmu/ zemsedzes apauguma likvidēšana, invazīvo sugu ierobežošana, biotopam raksturīgās zemsedzes veģetācijas/ struktūru atjaunošana, sugu dzīvotņu uzlabošana, atjaunošana vai veidošana u.tml.), hidrotehnisko un melioratīvo pasākumu veikšana (t.sk. būvniecība inženierbūvju un meliorācijas grāvju likvidēšanai, izveidei vai atjaunošanai u.tml.

Termina “projekta rezultātu ilgtspēja” izpratnes nepārprotamībai aicinām noteikumu projektā skaidrot, papildināt no anotācijas 1.3.punkta (14.lpp.) sadaļas “Citi nosacījumi” veicamās darbības pēc projekta noslēgšanas, kas to nodrošina.

Anotācijā norādītais precizē izpratni par noteikumu projektā norādīto terminu “projekta rezultātu ilgtspēja” un “projekta rezultātu uzturēšana visā tā dzīves laikā”.

-