Atzinums

Asociācija vērš uzmanību, ka Noteikumu projekta 1.7., 1.9., 1.12. un 1.13. punktos paredzētie grozījumi MKN696 neradīs tādas sekas uz nomas līgumu darbību (šobrīd noslēgtu vai nākotnē slēdzamu), kādas var secināt no anotācijas skaidrojuma. Anotācijas 1.3. punktā ir norādīts: “Zemes nomas līgumi zemes dzīļu izmantošanai tiek slēgti uz ilgu laika periodu, kas var būt līdz pat 75 gadiem. Publiskās personas zemes nomu un lielā mērā arī pušu savstarpējās attiecības nomas ietvaros regulē normatīvais regulējums, kas tiek attīstīts. Lai tās normas, kas noteiktas normatīvajā regulējumā, publiskas personas iznomātājs varētu piemērot vienlīdzīgi visos salīdzināmos nomas darījumos, nav lietderīgi un tiesiski pamatoti tās pieprasīt dublēt līgumā, kura pielāgošana normatīvā regulējuma attīstībai laika gaitā ir atkarīga no abu līgumslēdzēju pušu piekrišanas.”

No anotācijas var secināt, ka politikas izstrādāja ieskatā turpmāk, grozot MKN696 noteikumus, šādi grozījumi automātiski kļūtu par visu noslēgto nomas līgumu daļu. Šāda pieeja neatbilst tiesību sistēmai. Kā jau minēts, civiltiesiskās apgrozības pamatā ir iegūto tiesību aizsardzības princips. Civillikuma 3. pants tiešiem vārdiem nosaka, ka līgumiem piemēro tos normatīvos aktus, kas bija spēkā līguma noslēgšanas brīdī. Tādējādi, katrs nomas līgums zemes dzīļu izmantošanai ir vērtējams atbilstoši tām MKN696 noteikumu normām, kas bija spēkā līguma noslēgšanas brīdī. Šo konceptu nav iespējams mainīt ar Ministru kabineta noteikumiem. Turklāt pats koncepts veido civiltiesisko attiecību pamatu.

Vēršam uzmanību, ka publiskas personas, darbojoties civiltiesību jomā, saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu nekādas priekšrocības neiegūst, bet tām piemēro tos pašus tiesību noteikumus, kas ir piemērojami privātpersonām. Iznomājot publiskas personas zemes zemes dzīļu izmantošanai, publiska persona rīkojas privāto tiesību jomā, tādēļ uz to attiecas civiltiesību noteikumi un civiltiesībās pastāvošie principi. Tie paredz ne tikai iegūto tiesību aizsardzību, bet arī ekvivalenci pušu starpā, kur vienai pusei nav tiesību patvaļīgi pēc būtības pārgrozīt tiesiskas attiecības pušu starpā pēc saviem ieskatiem. Publisku personu darbībā, nenoliedzami, ir arī publisko tiesību elementi. Attiecībā uz nomas attiecību nodibināšanu ir piemērojama divpakāpju teorija, saskaņā ar kuru lēmums par nomnieku (personu, kura iegūs nomas tiesības) ir lēmums publisko tiesību jomā, savukārt pats nomas līgums ir privāto tiesību līgums, kam piemēro privāto tiesību noteikumus (skat. Augstākās tiesas 2018. gada 16. janvāra lēmumu lietā Nr. SKA-825/2018). Tādējādi apstāklis, ka publiskas personas darbībā privāto tiesību jomā var būt dažādi publisko tiesību elementi vai normatīvie akti nosaka ierobežojumus publiskām personām attiecībā uz to, kādus līgumus publiskas personas var slēgt, nekādi nemaina to, ka pušu attiecības pēc būtības ir privāttiesiskas un publiska persona nevar patvaļīgi pārgrozīt ar līgumu nodibinātas tiesības.

Minēto apsvērumu dēļ gan esošā MKN696 redakcija, gan Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” paredz, ka dažādi noteikumi par nomas līguma grozīšanu, nomas maksas grozīšana, nomas līguma izbeigšanu, ir iekļaujami nomas līgumā. Proti, ka publiska persona drīkst noslēgt tikai tādus līgumus, kuros normatīvajos aktos paredzētie noteikumi par regulētajiem jautājumiem ir iekļauti. Normas “nomas līgumā paredz” pastāv tādēļ, ka pretējā gadījumā (ja nomas līgums tos neparedz) šādi noteikumi nebūtu saistoši otrai līguma pusei. Pretēji Noteikumu projekta anotācijā apgalvotajam, ka tas prasa lieki dublēt nomas attiecību noteikumus, prasība par nomas līgumā ietveramajiem noteikumiem nosaka amatpersonu pilnvaru robežas, kas ir ļoti būtiska MKN696 noteikumu funkcija.

Ievērojot visu minēto, ar Noteikumu projektu paredzētie grozījumi MKN696 nesasniegs un nevar sasniegt anotācijā aprakstīto mērķi turpmāk nomas attiecības zemes dzīļu iznomāšanai regulēt un pārgrozīt ar Ministru kabineta noteikumiem. Atbilstoši likumam katram nomas līgumam tiks piemērotas tās MKN969 normas, kuras bija spēkā attiecīgā līguma noslēgšanas laikā

-

Sadaļa jāpapildina ar informāciju, ka ietekme uz tautsaimniecību būs. Ja grozījumi MKN696 stāsies spēkā, kūdras ieguves uzņēmumiem, kurus tie skars, var pasliktināties situācija, tādēļ iespējams, ka samazināsies nomaksāto nodokļu apjoms, tiks zaudētas darba vietas. Tas pats attiecas uz sadaļu “3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem”.

Būs ietekme uz tautsaimniecību. Ja grozījumi stāsies spēkā, kūdras ieguves uzņēmumiem, kurus tie skars, var pasliktināties situācija, tādēļ iespējams, ka samazināsies nomaksāto nodokļu apjoms, tiks zaudētas darba vietas. 

Sadaļa jāpapildina ar informāciju, ka ietekme uz uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem būs. Ja grozījumi stāsies spēkā, kūdras ieguves uzņēmumiem, kurus tie skars, var pasliktināties situācija, tādēļ iespējams, ka samazināsies nomaksāto nodokļu apjoms, tiks zaudētas darba vietas.

Būs ietekme uz uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Ja grozījumi stāsies spēkā, kūdras ieguves uzņēmumiem, kurus tie skars, var pasliktināties situācija, tādēļ iespējams, ka samazināsies nomaksāto nodokļu apjoms, tiks zaudētas darba vietas.

Sadaļā jāpapildina ar informāciju, ka iesaistījās arī AS “Latvijas valsts meži”. Tas redzams gan no izziņas, gan komersanta dalības 2023. gada 11. aprīļa saskaņošanas sanāksmē, ko organizēja Zemkopības ministrija.

AS “Latvijas valsts meži”

Sadaļā jānorāda “jā”. Sadaļa jāpapildina ar informāciju, par to, ka kūdras ieguves uzņēmumi strādā lauku teritorijās, kur ir nozīmīgi darba devēji un nodokļu maksātāji. Ja pasliktinās uzņēmumu stāvoklis, tas var nelabvēlīgi ietekmēt nomaksāto nodokļu apjomu un darba vietu skaitu.
 

Jā. Kūdras ieguves uzņēmumi strādā lauku teritorijās, kur ir nozīmīgi darba devēji un nodokļu maksātāji. Ja pasliktinās uzņēmumu stāvoklis, tas var nelabvēlīgi ietekmēt nomaksāto nodokļu apjomu un darba vietu skaitu.

Latvijas Kūdras asociācija vērš uzmanību, ka Ministru kabinetam nav deleģējuma Noteikumu projekta 1.7., 1.9., 1.12. un 1.13. punktos paredzētajiem grozījumiem MKN696, ciktāl tie attiektos uz spēkā esošiem nomas līgumiem. Atbilstoši Civillikuma 3. pantam katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Minētajā Civillikuma pantā ir ietverts iegūto tiesību aizsardzības princips, kas ir fundamentāls tiesību uz īpašumu aizsardzības, civiltiesiskās apgrozības nodrošināšanā, kā arī investīciju vides veidošanā. Bez iegūto tiesību aizsardzības nebūtu iespējams paļauties ne uz viena līguma izpildes nodrošināšanu. Lai arī minētais princips nav absolūts, to grozīt kādam konkrētam gadījumam var tikai ar likumu un atbilstoši izvērtējot šāda tiesību uz īpašumu (Satversmes 105. panta kontekstā) attaisnojamību. Lai arī hipotētiski ir iespējams deleģēt Ministru kabinetam noteikt tiesību uz īpašumu aprobežojumu, grozot jau iegūtas tiesības, šādos gadījumos likumā ir jābūt ļoti specifiskam deleģējumam to darīt konkrētā gadījumā, kur attiecīgā likuma normas pieņemšanas ietvaros ir jau izsvērti izvērtēta tiesību uz īpašumu aizskārumu attaisnojamība. Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas praksi, šādam deleģējumam jau būtu jābūt pietiekami konkretizētam (attiecībā uz noteikumiem, kuri tiks grozīti), lai jau likuma normas pieņemšanas ietvaros varētu atbilstoši izvērtēt pamattiesību ierobežojuma attaisnojamību Satversmes kontekstā. Proti, nevar pastāvēt vispārīgs deleģējums Ministru kabinetam pārgrozīt līgumus kopumā, kuru varētu atzīt par atbilstošu Satversmei.  

Šobrīd nevienā likumā nav ietverts deleģējums Ministru kabinetam pārgrozīt spēkā esošus līgumus vai konkrētu šādu līgumu noteikumus. MKN696 noteikumi ir balstīti uz deleģējumu, kas ļauj Ministru kabinetam noteikt kārtību (procesu, kādā līgums tiek slēgts) un nosacījumus (līgumā ietveramos noteikumus, tai skaitā par nomas maksu) kādā tiek iznomāta publiskas personas zeme zemes dzīļu izmantošanai (Likuma “Par zemes dzīlēm” 8. panta otrās daļas 4. punkts). Šāds deleģējums neietver Ministru kabineta tiesības grozīt spēkā esošu nomas līgumu noteikumus ar atpakaļvērstu spēku. Normatīvā akta atpakaļvērsta spēka aizliegums ir noteikts arī Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta ceturtajā daļā.

Kā pamatojums paredzētajiem grozījumiem ir norādīts Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma (Izšķērdēšanas novēršanas likums) prasība par nepieciešamību vismaz reizi 6 gados pārskatīt nekustamā īpašuma nomas līgumos noteikto nomas maksu. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Izšķērdēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumu 11. punktu iepriekš noslēgtos nomas līgumos nomas maksas pārskatīšana tiek piemērota tikai tad, ja to paredz paši līguma noteikumi vai arī līguma puses spēj vienoties par līguma grozīšanu (paredzot nomas maksas pārskatīšanu). Proti, pat iekļaujot Izšķērdēšanas novēršanas likumā prasību par nomas maksas pārskatīšanu, netika rasts pietiekams pamats, lai pretēji Civillikuma 3. pantam un Satversmes 105. pantam pārgrozītu spēkā esošus līgumus. Ja šobrīd pat likuma līmenī netiek pārgrozīti spēkā esoši līgumi, to vēl jo mazāk ir iespējams veikt, grozot Ministru kabineta noteikumus.

Noteikumu projekta anotācijas 1.3. punktā ir norādīts, ka Noteikumu projekta izstrādē nav izvērtēti alternatīvi risinājumi, kā arī nav izvērtēta prasību samērība ar ieguvumiem (interešu svēršana). Minētie kritēriji ir vieni no pamatkritērijiem, kas ir jāvērtē, nosakot tiesību uz īpašumu aprobežojumus. Ja šie aspekti (kopā ar pārējiem pamattiesību ierobežojuma attaisnojamības izvērtējuma kritērijiem) vispār nav vērtēti (kas pat ir tieši norādīts normatīvā akta projekta izstrādes materiālos), var droši apgalvot, ka šādu regulējumu Satversmes tiesa atzītu par neatbilstošu Satversmei, tikai konstatējot, ka Noteikumu projekta normas aizskar esošas mantiskas tiesības (kas tiek aizsargātas ar Satversmes 105. pantu).

Ievērojot visu minēto, jau šobrīd var secināt, ka Noteikumu projektā paredzētās tiesību normas attiecībā uz spēkā esošiem nomas līgumiem nebūs piemērojamas, pat ja Ministru kabinets tās pieņemtu. Minētais izrietēs no tā, ka tās neatbildīs virknei augstāka juridiskā spēka tiesību normām un to neatbilstība būs skaidri identificējama jebkuram tiesību piemērotājam. Šādā situācijā ar normu piemērošanu radīti tiesību aizskārumi to acīmredzamā prettiesiskuma dēļ var konstituēt tādu nomnieku tiesību aizskārumu, kur tiesību aizskārējs būs atbildīgs par veiktās darbības radītajiem zaudējumiem.
Noteikumu projekta regulējums publiskas personas zemes nomai zemes dzīļu izmantošanai esošajā redakcijā nevar sasniegt nekādu leģitīmus mērķus. Tas nenovēršami novestu pie personu tiesību uz īpašumu aizskārumiem, tiesvedībām par tiesību normu piemērošanu un Zemes dzīļu noteikumu atbilstību likumiem un Satversmei. Šāds stāvoklis ne tikai kaitētu tajā iesaistītajām personām, bet arī grautu Latvijas kā investīciju vides reputāciju. Vienlaikus tas kaitētu Latvijas tautsaimniecībai, kamēr nozarē valdītu tiesiska nenoteiktība līdz tiesvedības procesu pabeigšanai.

Ievērojot minēto, Asociācija aicina VARAM izslēgt no Noteikumu projekta grozījumus, kas attiecas uz publiskas personas zemes nomu zemes dzīļu izmantošanai.

Ja pastāv leģitīmi mērķi, kādēļ būtu plašākā kontekstā jāgroza tiesiskās attiecības publiskas personas zemes nomā zemes dzīļu izmantošanai, šādas izmaiņas ir jāizstrādā likuma līmenī, atbilstoši izvērtējot to ietekmi uz iesaistītajām personām, tautsaimniecības nozarēm, kā arī paredzot samērīgas pārmaiņas ar atbilstošu pārejas periodu. Asociācija izsaka gatavību iesaistīties likuma grozījumu izstrādē, ja šāds jautājums tiktu aktualizēts.

-

Attiecībā uz 56.31 punkta trešā apakšpunkta izslēgšanu asociācija uztur savu iebildumu, ka apakšpunkts nav izslēdzams. Atkārtoti norādām, ka 56. punkta ievaddaļā minēts, ka iznomātājam ir tiesības, nevis pienākums pārskatīt nomas maksu. Ņemot vērā minēto, 56.31 3. apakšpunkts atstājams spēkā, jo var atklāties kādi iepriekš neparedzēti apstākļi.
Vēršam uzmanību, ka anotācijā norādītais par kūdras ieguves vietu ģeoloģisko izpēti un inventarizāciju pirms kūdras ieguves vietas iznomāšanas neatbilst dabā pastāvošajam stāvoklim. Sākotnējā izpētē un inventarizācijā noteiktais kūdras resursu apjoms var būt  neprecīzs, kas tiek secināts tikai kūdras ieguves vietas izstrādes laikā. Tādējādi arī sākotnēji noteiktā nomas maksa var būt bez saimnieciska pamata, jautājumu apskatot visu nomas attiecību cikla ietvaros. Spēkā esošā MKN696 56.31 3. apakšpunkta redakcija dod iespēju publiskai personai kā iznomātājam pielāgoties faktiskajiem apstākļiem, ja vēsturiski veiktās izpētes rezultāti ir bijuši kļūdaini. Kūdras ieguves vietu iznomāšana notiek 75 gadu darbības ciklos un nomniekam nav tiesību atkāpties no nomas līguma. Tādēļ ir svarīgi, ka noslēgtie līgumi paredz iespējas publiskai personai pārskatīt nomas līguma noteikumus atbilstoši reālajai situācijai. Pretējā gadījumā nomnieks būtu spiests ilgstoši maksāt nomas maksu, kurai nav ekonomiska pamatojuma. Šāds stāvoklis nozīmētu nomnieku likvidāciju un attiecīgi kūdras ieguves vietu pamešanu, kas būtu loģisks, kaut arī gan iesaistīto personu, gan sabiedrības interesēm neatbilstošs rezultāts. Kaut arī jau minēto apsvērumu dēļ, MKN 696 56.31 3. apakšpunkta izslēgšana neietekmētu jau noslēgtus nomas līgumus, kuros šādi noteikumi ir paredzēti, šādu noteikumu neiekļaušana nākotnē slēdzamos nomas līgumos būs pretēja pašu publisku personu interesēm.

-