Atzinums

Lūdzu skaidrot, kā kā gaisa piesārņojuma līmeni var raksturot/novērtēt ar piesārņojošo vielu nosēdumu daudzumu uz virsmas noteiktā laikposmā.

-

1. Saskaņā ar likumprojektā noteikto, Centrs  veido References laboratoriju un Valsts monitoringa tīklu, pārrauga to darbību, ziņo sabiedrībai un EK par esošo gaisa kvalitāti un iedala valsti gaisa kvalitātes pārvaldības teritorijās un tml. Tādēļ nav saprotams, kādēļ 5. pantā parādās nosacījumi citu valsts vai pašvaldību iestāžu veiktajiem gaisa kvalitātes mērījumiem ar iekārtām, kuras nav Valsts monitoringa tīklā. Jāņem vērā arī tas, ka  attīstoties tehnoloģijām gaisa piesārņojuma monitoringā ar lētiem sensoriem, sabiedrība, skolas iesaistās gaisa kvalitātes noteikšanā savā apkārtnē un uzņēmēji piedāvā gatavus risinājumus ar kalibrētiem sensoriem monitoringa tīklu veidošanai (piemēram, Apvienība “Pilsēta Cilvēkiem”, Rīgas valstpilsētas IT centra aktivitātes Viedpilsētas jomā).
2.Gaisa monitoringam lauka apstākļos ar automātisko mēraparatūru nav saistības ar laboratorijām.  Šeit ir sajaukta paraugu ņemšana un tālāka analīze akreditētās laboratorijās ar automātiskiem mērījumiem lauka apstākļos. Visā pasaulē šādus mērījumus veic firmas un speciālisti ar atbilstošu izglītību, kas beiguši attiecīgas apmācības pie mēriekārtu ražotājiem un kuru kompetenci mērījumu nodrošināšanā, mēriekārtu tehniskajā apkalpošanā un datu kvalitātes kontroles nodrošināšanā apliecina iekārtu ražotāju izdoti sertifikāti. 
Centrs ir viens no gaisa monitoringa veikšanas tirgus dalībniekiem, veicot attiecīgus maksas pakalpojumus un kā šādā gadījumā Centrs drīkst vērtēt citu tirgus dalībnieku (konkurentu) kompetenci?

-

Likumprojekta 5. pantā detalizēti aprakstīta kārtība Centra maksas pakalpojumu sniegšanai, bet nav definētas gaisa kvalitātes un smaku monitoringa indikatīvās novērtēšanas metodes. Lūdzu definēt šīs metodes.

-

Direktīva 2008/50/EK nosaka mērķus arī cietajām daļiņām PM10 un svinam, kas nav minēti šajā pantā. Lūgums papildināt.

-

Nav saprotams, kāds ir  labākais iespējamais gaisa kvalitātes stāvoklis, kas atbilst ilgtspējīgai attīstībai, un kā to novērēt.

-

1.Vēršam uzmanību uz to, ka šobrīd tikai pēc Centra veiktā  gaisa kvalitātes novērtējuma un pamatojoties uz Centra sagatavotajiem ikgadējiem Pārskatiem par gaisa kvalitāti var secināt, ir vai nav pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi, cita likumīga instrumenta nav.
2.Lūdzu konkretizēt, kurā gadījumā izstrādājams gaisa kvalitātes uzlabošanas plāns un kurā – īstermiņa pasākumu plāns, jo gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegšana minēta gan 11. panta 1., gan 2.daļā.  
 

-

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju šobrīd 2 pašvaldības – Liepājas valstpilsēta un Rēzeknes valstpilsēta ar Vides aizsardzības fonda atbalstu realizējušas identiskus projektus - Mājsaimniecībās izmantoto apkures iekārtu apzināšana un risinājumu izstrāde informācijas uzkrāšanai. Šāds pasūtījums katrai pašvaldībai izmaksājis ap 40 000EUR. Savukārt, šāda veida ikgadējās informācijas atjaunošanas un uzturēšanas izmaksas, saskaņā ar konsultantu viedokli, varētu sasniegt  4800 līdz 12000 EUR (bez PVN). Mūsuprāt, tas ir nesamērīgs ieguldījums ar visai apšaubāmu rezultātu. Kā minējuši iepriekš minēto projektu izstrādātāji, pieejamie informācijas avoti ir ļoti dažādi un  ne vienmēr savietojami. Ja šāda prasība tiek atstāta likumā, tad, lai katrai pašvaldībai (ne tikai valstspilsētām, bet arī citām, kurās pamatā ir individuālā apkure) nebūtu no jauna jāveic analoģisks projekts, ierosinām VARAM izstrādāt metodisko materiālu  mājsaimniecībās izmantoto apkures iekārtu apzināšanai un risinājumu izstrādei informācijas uzkrāšanai.
Likumprojekta anotācijā minēts, ka “…šobrīd Latvijā nepastāv vienots regulējums, kas ierobežotu gaisa piesārņojumu no mājokļos un to komersantu ēkās, kuri netiek regulēti atbilstoši likumam “Par piesārņojumu” (tās ir apkures iekārtas ar nominālo ievadīto siltuma jaudu zem 0,2 MW) izmantotajām apkures ierīcēm. Latvijā nav atrisināts jautājums par privātmāju apkures iekārtu radītā gaisa piesārņojuma samazināšanu…”  Piekrītam, ka mājsaimniecībās izmantotās apkures iekārtas rada nozīmīgu daļu no kopējām gaisu piesārņojošām emisijām Latvijā. Tieši tāpēc ir jābūt atbilstošam valsts regulējumam, nevis atbildība noveļama uz pašvaldībām. Ja valsts  daudzu gadu garumā nav radusi risinājumu šai problēmai, tad pašvaldības nav un nevar būt vienīgās, kurām par to jāatbild. Ne velti tikai viena pašvaldība – Rīgas dome ir izdevusi noteikumus, kas sadala Rīgu gaisa piesārņojuma zonās.

Saistošo noteikumu izstrāde iespējama tikai pēc pašvaldību gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu izstrādes. Liepājas gadījumā šāda plāna izstrāde izmaksājusi vairāk kā 80 tūkt. EUR. Kopā ar jau minētiem izdevumiem mājsaimniecībās izmantoto apkures iekārtu apzināšanai un risinājumu izstrādei informācijas uzkrāšanai tas veido jau ap 120 tūkst. EUR.  

Vēršam uzmanību uz to, ka pašvaldībai nav tiesības noteikt kurināmā veidu kādā rajonā, tā ir tieša pretruna ar Enerģētikas likuma 3.pantu, kas nosaka, ka likuma mērķis  cita starpā ir nodrošināt enerģijas lietotāju tiesības izvēlēties patērējamās enerģijas veidu un tirgotāju.
 

-

 1. Teritoriju plānošanas dokumentu izstrāde notiek saskaņā ar attiecīgo atbildīgo institūciju, t.sk. Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvalžu izsniegtajiem nosacījumiem.  Ja atbildīgā institūcija par ietekmes uz vidi novērtējumu ir pieņēmusi lēmumu par stratēģiskās ietekmes uz vidi procedūras piemērošanu plānošanas dokumentam, sagatavotais vides pārskats tiek iesniegts Vides pārraudzības valsts birojā atzinumam.  Savukārt, jebkura jauna objekta, kas varētu radīt ietekmi uz apkārtējo vidi, izveidei atkarībā no tā ietekmes uz vidi būtiskumu, veicama ietekmes uz vidi novērtējuma vai sākotnējā novērtējuma procedūra, kurā cita starpā tiek vērtēta arī ietekme uz gaisa kvalitāti. Tātad secināms, ka valstiskā līmenī šie jautājumi jau ir sakārtoti. Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka funkcionālo zonējumu, publisko infrastruktūru, reglamentē teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus. Līdz ar to prasībai, lai teritoriju plānošanas procesā jāveic “…gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšana…”  nav pamata, jo teritorijas plānojums nenosaka konkrētu piesārņojum avotu un ražošanas veidu.
2. Nav izprotams, kāpēc šāda prasība tiek piemērota gadījumos, kad plānošanas dokumentu izstrādā pašvaldība, jo tādus plānošanas dokumentus, kā lokālplānojums un detālplānojums, ierosina arī privātpersonas, attīstot savus īpašumus. Ja šāda prasība tomēr  tiek iekļauta likumā, tad tā  būtu attiecināma arī uz privātpersonām.
3. Nepieciešams skaidrojums, kā minētās likuma normas attiecināmas uz jau spēkā esošajiem teritorijas plānošanas un attīstības plānošanas dokumentiem, kuru izstrādes procesā šādas prasības netika izvirzītas.

 

-

14.pants ir pilnīgi lieks, jo saistošo noteikumu izsludināšanu un spēkā stāšanos nosaka Pašvaldību likums ( šobrīd Likums par pašvaldībām). 

-

Nav saprotams, kāpēc tiek pieļauta iespēja, ka Vides ministrija var arī nenosūtīt atzinumu likuma noteiktajā termiņā, kas ir pretrunā ar iestādes labu pārvaldību.  Ja ministrijai tiek uzdots pienākums sūtīt atzinumu pašvaldībai arī gadījumos, kad nav izteikti iebildumi, tad norma, ka tā var arī nesūtīt minēto atzinumu, ir svītrojama.

-

Ierosinām izteikt tiesību normu atbilstoši pašvaldībām deleģētai kompetencei – izstrādāt un pieņemt saistošos noteikumus un nodrošināt saistošo noteikumu ievērošanas uzraudzību un atbildību, saistošos noteikumos nosakot, kādas pašvaldības izveidotās institūcijas vai amatpersonas tiek noteiktas par atbildīgām pašvaldības institūcijām, amatpersonām, kuras veiks saistošo noteikumu ievērošanas uzraudzību un administratīvā pārkāpuma procesu atbilstoši pašvaldības deleģējumam un izveidotajai pašvaldības pārvaldes struktūrai. Piedāvātā precizētā 25. panta pirmās daļas redakcija atbilstu analoģiski tai pieejai, kas izmantota 25.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, kur tiek minētas valsts iestādes: Valsts vides dienests, Veselības inspekcija un Valsts ieņēmumu dienests, neminot noteiktas iestāžu struktūrvienības vai amatpersonu grupas, kuras veiks administratīvo procesu.

(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 22. pantā minētajiem pārkāpumiem veic pašvaldības noteiktās kontroles institūcijas, amatpersonas
 

Ierosinām gaisa kvalitātes normatīvu skaidrojumu iekļaut 1.pantā pie  terminu skaidrojumiem.

-