Atzinums

Saskaņā ar likumprojekta 4.panta otro daļu vērtējumu vai atzinumu par arhitektūras principu ievērošanu sniedz arhitekti vai ainavu arhitekti atbilstoši savām profesionālajām kompetencēm.
Nav skaidrs kā arhitektūras principu ievērošanu spēs izvērtēt paši arhitekti, it īpaši ar piebildi “atbilstoši savām profesionālajām kompetencēm”. Vēršam uzmanību, ka normatīvajā regulējumā jābūt noteiktiem konkrētiem izmērāmiem sasniedzamajiem mērķiem, rezultātiem, kurus spētu identificēt arī citi būvniecības jomā strādājošie eksperti.
Tāpat arī nav skaidrs, kāds ir pamats šāda vērtējuma un atzinuma sniegšanai - kādos gadījumos tas ir pieprasāms, kas to var pieprasīt, kādiem mērķiem tas ir paredzēts un, vai jebkurš arhitekts vai attiecīgi - ainavu arhitekts to var sniegt.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar likumprojekta 7.panta piektās daļas 1. un 2.punktu pilsētas arhitekta dienestam ir pienākums pārraudzīt šajā likumā minēto arhitektūras principu ievērošanu un sniegt atzinumus par attīstības ieceres atbilstību arhitektoniskās kvalitātes principam, kas saskaņā ar likumprojektu ir tikai viens no arhitektūras principiem. Turklāt, likumprojekts nosaka, ka pilsētas arhitekta dienests izveidojams valstspilsētās, likumprojekts nenosaka kā obligātu pienākumu arī citām pašvaldībām izveidot šādu dienestu.

-

Anotācija ir papildināma, norādot finansējuma apmēru un avotu, likumprojekta 5.pantā iekļauto funkciju un uzdevumu nodrošināšanai.

-

Likumprojekta 7.panta pirmā daļa  paredz, ka, lai sekmētu augstas kvalitātes būvkultūras veidošanu, kā arī arhitektoniskās kvalitātes un citu šajā likumā noteikto arhitektūras principu ievērošanu, valstspilsētu pašvaldībām jāizveido pilsētas arhitekta dienests, kuru vada pilsētas arhitekts. Vēršam uzmanību, ka šāda dienesta obligāta izveidošana valstspilsētās radīs papildu līdzekļu nepieciešamību no pašvaldību budžetiem, līdz ar to ir aizpildāma likumprojekta anotācijas III sadaļa, norādot ietekmi uz pašvaldību budžetiem. Vienlaikus jāatzīmē, ka iepriekš minētā norma, saskaņā ar likumprojekta 7.panta otro daļu, pārējās pašvaldībās var tikt piemērota nepieciešamības gadījumā, kas pēc būtības nozīmē, ka parējās pašvaldības  likumprojektā minēto arhitektūras principu ievērošanas, augstas kvalitātes būvkultūras veidošanas un arhitektoniskās kvalitātes nodrošināšanu varēs veikt pašvaldībā esošo struktūrvienību vai dienestu ietvaros, neveidojot speciālu  arhitekta dienestu. Ņemot vērā minēto, aicinām izvērtēt minētā arhitekta dienesta izveides noteikšanu visām pašvaldībām pēc nepieciešamības, ievērojot Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 16.punktu, kas  nosaka, ka pašvaldības autonomā funkcija ir nodrošināt ar būvniecības procesu saistīta administratīvā procesa tiesiskumu. Papildus jāatgādina, ka saskaņā ar Pašvaldības likuma 4.panta piekto daļu, nododot pašvaldībai jaunu autonomo funkciju vai uzdevumu, kura izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus pašvaldībai nosakāmi finansējuma avoti šīs funkcijas vai uzdevuma izpildes nodrošināšanai.
 

-

Saskaņā ar likumprojekta 11.panta pirmo daļu arhitektam un ainavu arhitektam ir tiesības veikt profesionālo darbību un sniegt pakalpojumus, izmantojot arhitekta vai ainavu arhitekta nosaukumu, jebkurā no šā likuma 10. pantā nosauktajām darbības jomām.
Lūdzam izvērtēt nepieciešamību precizēt likumprojekta 10.pantu - nodalīt arhitekta profesionālo darbību uzskaitījumu no ainavu arhitekta profesionālo darbību uzskaitījuma. Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta 11.panta pirmajā daļā ietvertā regulējuma kopsakarā ar likumprojekta 10.pantā noteikto šobrīd būtu secināms, ka ainavu arhitekts ir tiesīgs veikt arī arhitekta profesionālās darbības, piemēram, profesionālo pakalpojumu sniegšanu būvniecības procesā, būvju projektēšanu utml.

-

Iebilstam pret likumprojekta IV nodaļā ietverto regulējumu par arhitektūras un ainavu arhitektūras konkursiem. Vēršam uzmanību, ka Finanšu ministrijas 23.07.2021. atzinumā par likumprojektu jau tika izteikts analoģisks iebildums, kurš nav ņemts vērā.
Atkārtoti paskaidrojam, ka regulējums tādiem konkursiem, kas paredzēti likumprojekta IV nodaļā un ko veic pasūtītājs vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs publisko iepirkumu jomas normatīvo aktu izpratnē, jau ir noteikts publisko iepirkumu jomas normatīvajos aktos atbilstoši Eiropas Savienības publisko iepirkumu direktīvām. Līdz ar to nav pieļaujams un iespējams likumprojektā no jauna regulēt konkursus, kuru norise jau ir noregulēta publisko iepirkumu jomas tiesību aktos.
Vienlaikus šobrīd likumprojekta anotācijā nav sniegts skaidrojums par likumprojektā plānotā konkursu regulējuma mērķi, juridisko tvērumu, plānoto piemērošanu, kā arī korelāciju ar publisko iepirkumu jomas tiesisko regulējumu, tādēļ nav saprotams, ko plānots sasniegt ar likumprojekta regulējumu par konkursiem un kāda ir šī regulējuma juridiskā saikne ar publisko iepirkumu regulējumu.
Attiecīgi lūdzam pārskatīt likumprojekta IV nodaļu, ņemot vērā publisko iepirkumu jomas normatīvajos aktos jau noteikto regulējumu. Tāpat, ja likumprojektā tiek saglabāts regulējums, piemēram, par specifiskām arhitektūras konkursos izvirzāmām prasībām, nepieciešams anotācijā sniegt skaidrojumu par šāda regulējuma mērķi, tvērumu, korelāciju ar publisko iepirkumu regulējumu.

-

Saskaņā ar likumprojekta 16.pantu, lai īstenotu augstas kvalitātes būvkultūru, arhitektoniski telpisko vidi un kultūrainavu, publiskajās būvēs iekļaujama māksla un dizains. Ministru kabinets nosaka kritērijus, prasības un kārtību mākslas un dizaina iekļaušanai publiskajās būvēs.
Saskaņā ar likumprojekta Pārejas noteikumu 5.pantu likuma 16.pants stājās spēkā 2027. gada 1. martā. Savukārt, saskaņā ar likumprojekta Pārejas noteikumu 7.punktu noteikumus, kas nosaka kritērijus, prasības un kārtību mākslas un dizaina iekļaušanai publiskajās būvēs Ministru kabinets izdod līdz 2027. gada 1. novembrim.
Līdz ar to nav skaidrs, kādi kritēriji būs piemērojami mākslas un dizaina izvēlei publiskajās būvēs līdz minēto Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā un kā minētais nosacījums attieksies uz tām publiskajām būvēm, kuru būvniecība jau ir uzsākta vai kuru projekti ir jau saskaņoti. Lūdzam arī precizēt, par kādu mākslas veidu te ir runa. Vēršam uzmanību, ka mākslas jēdziens aptver dažādus mākslas veidus: literatūru, mūziku, vizuālo mākslu, arhitektūru, kino, deju u.c.

-

Likumprojekta 16.panta pirmā daļa kā obligātu prasību nosaka, lai īstenotu augstas kvalitātes būvkultūru, arhitektoniski telpisko vidi un kultūrainavu, publiskajās būvēs iekļaujama māksla un dizains, savukārt likumprojekta 16.panta otrā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka kritērijus, prasības un kārtību mākslas un dizaina iekļaušanai publiskajās būvēs. Vienlaikus anotācijas  4.1.9.apakšpunktā sniegts skaidrojums, ka jaunie Ministru kabineta noteikumi „Kritēriji, prasības un kārtība mākslas un dizaina objektu iekļaušanai publiskajās būvēs” noteiks:
1) kārtību, nosakot visus gadījumus būvdarbu finansēšanai no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem, kādā pasūtītājs nodrošina noteiktu procentuālu daļu no summas, kas plānotā objekta realizācijas budžetā tiks izlietota vizuālās mākslas un dizaina objektam, tā izveidei un uzstādīšanai jaunbūvējamās vai pārbūvējamās publiskajās būvēs;
2) kārtību, kādas izmaksas var tikt iekļautas par telpas vai teritorijas pielāgošanas un labiekārtošanas darbiem, kas saistīti ar konkrēto mākslas un dizaina objektu izveidi un uzstādīšanu;
3) kārtību, kādā notiks mākslas un dizaina objektu izvēle jaunbūvējamām vai pārbūvējamām publiskajām būvēm;
4) kārtību, kādā tiks nodrošināta mākslas un dizaina objektu uzturēšana u.c.

Tajā pašā laikā anotācijas 3.sadaļā nav norādīta šīs normas ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem. 

Norādām, ka ņemot vērā anotācijas 4.1.9.apakšpunktā sniegto informāciju, ir secināms, ka likumprojekta 16.pants uzliek saistības valsts un pašvaldību budžetiem neprognozējamā apmērā.

Līdz ar to lūdzam papildināt anotāciju, norādot pamatojumu 16.panta iekļaušanai likumprojektā, ņemot vērā, ka tā īstenošana radīs publisko institūciju būvniecības projektu potenciālu sadārdzinājumu, kā arī lūdzam korekti anotācijā uzrādīt šīs normas  paredzamo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžeta izdevumiem, kā arī informāciju par avotiem, no kuriem attiecīgie izdevumi tiks segti.

-

Ievērojot izteikto iebildumu pie likumprojekta IV nodaļas, iebilstam arī pret anotācijas 4.1. sadaļā ietvertajām norādēm saistībā ar nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta  2017.gada 28.februāra noteikumos Nr.107 „Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība”, kā arī minēto par Ministru kabineta noteikumu projektu „Arhitektūras, ainavu arhitektūras un telpiskās attīstības metu konkursu norises kārtība”.

-

Ievērojot izteikto iebildumu pie likumprojekta IV nodaļas, iebilstam pret anotācijas 8.sadaļā ietvertajām atsaucēm uz publisko iepirkumu un metu konkursu.

-

Likumprojekts nenosaka konkrētas atbildības un darbības lauku, bet gan vairāk veido aprakstošu darbības virzienu un vispārīgu informāciju. Grūti saskatīt ieguvumus no šāda likuma ieviešanas.
Likumprojektā ietvertais regulējums nekādi nerisina to projektēšanas problēmu, ar ko savā praksē ir saskārusies VNĪ un, kas līdz šim ir zināma, proti, būvprojekta projekta vadība tiek realizēta tik zemā līmenī, ka projekta savstarpējo sadaļu savietošana netiek realizēta. Tādējādi, darbi nav realizējami atbilstoši projektam un, būvdarbus uzsākot, visu laiku ir jānodarbojas ar pārprojektēšanu un projekta kļūdu labošanu.
Likumprojektā trūkst konkrētības, nosakot skaidras tiesību subjektu atbildības robežas.Tā, piemēram, saskaņā ar likumprojekta 10.panta otrajā daļā ietverto regulējumu arhitekta darbība ietver arī būvprojektu vadīšanu, objekta realizācijas uzraudzību. Tai pat laikā likumprojektā par šim darbības jomām detalizētāks regulējums nav ietverts, un atbildība par tām netiek noteikta.
Ievērojot minēto, aicinām likumprojektā skaidrāk definēt atbildību, kas attiecas uz būvprojekta īstenošanu, autoruzraudzību, tehnisko aspektu realizāciju, atbildību par Ilgtspējīgu risinājumu ietveršanu projektā, kā arī atbildību par projekta finansiālajiem aspektiem.

-

Likumprojekta 4.panta pirmajā daļā noteikti arhitektūrā ievērojamie principi, tostarp, ilgtspējības princips, saskaņā ar kuru tiek veidoti videi draudzīgi, klimatneitrāli, ekonomiski efektīvi un sociāli atbildīgi risinājumi, kas nodrošina to pilnvērtīgu funkcionēšanu un attīstību arī nākotnē (4.panta pirmās daļas 4.punkts).
Lūdzam skaidrot, nepieciešamības gadījumā attiecīgi precizējot likumprojektu, vai minētais princips ietver arī nosacījumu, ka arhitektam, izstrādājot arhitektoniskos risinājumus, būtu arī jāvērtē ēkas ekspluatācijas un lietošanas aspekti, respektīvi, ne tikai tas, kā ēka vizuāli izskatās uz tās nodošanas brīdi ekspluatācijā, bet arī tas, kā tā izskatīsies pēc kāda laika un kādi resursi būs jātērē, lai to uzturētu sākotnēji uzbūvētajā izskatā.

-

Likumprojekta 9. pantā, neskatoties uz tā nosaukumu "Vispārīgās prasības arhitekta un ainavu arhitekta profesionālajai kvalifikācijai", ietverti nosacījumi tikai attiecībā uz ainavu arhitekta profesionālo kvalifikāciju, vienlaikus minētā panta pirmajā daļā noteikts, ka  prasības arhitekta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nosaka likums „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”.
Savukārt, anotācijas 4.2.1.sadaļā norādīts, ka nepieciešami grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, lai nostiprinātu ainavu arhitektu profesijas reglamentāciju, iekļaujot arī ainavu arhitekta profesiju minētajā likumā.
Ievērojot minēto, lai nodrošinātu arhitekta un ainavu arhitekta profesionālās kvalifikācijas regulējuma uztveramību, aicinām izvērtēt iespēju vispārīgās prasības gan arhitekta, gan ainavu arhitekta profesionālajai kvalifikācijai noteikt vienā likumā - vai nu likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, vai arī šajā likumprojektā "Arhitektūras likums", papildinot likumprojekta 9.pantu ar regulējumu par prasībām arhitekta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.

-

Nav skaidrs, kādēļ likumprojekta 10.pantā, kas regulē arhitekta un ainavu arhitekta profesionālo darbību, ietverts nosacījums, ka Ministru kabinets nosaka prasības un kārtību sertifikāta iegūšanai arhitektūras un ainavu arhitektūras jomā (likumprojekta 10.panta ceturtā daļa). Lūdzam izvērtēt nepieciešamību likumprojekta 10.panta ceturtās daļas regulējumu pārcelt uz likumprojekta VI nodaļu "Sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts". Vienlaikus lūdzam izvērtēt, vai likumprojekta 10.panta ceturtās daļas regulējums nepārklājas ar likumprojekta VI nodaļas 27.panta trešajā daļā ietverto regulējumu.

-

Likumprojekta 11.panta trešajā daļā noteikts, ka sertificēta arhitekta un sertificēta ainavu arhitekta pienākumi un atbildība noteikti šā likuma VII nodaļā.
Vēršam uzmanību, ka likumprojektā nav VII nodaļas. Savukārt, likumprojekta VI nodaļā "Sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts" ir nepilnīgs sertificēta arhitekta un sertificēta ainavu arhitekta pienākumu uzskaitījums.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 10. un 11.pantu, lai ir skaidri nodalīta darbības sfēra un kompetences sertificētam arhitektam un arhitektam, tostarp, sertificētiem ainavu arhitektiem.

-

Nav saprotams, kas ir domāts ar likumprojekta 11.panta ceturtajā daļā ietverto regulējumu: "Arhitekts un ainavu arhitekts nav ierobežots statusā, kādā viņš veic savu profesionālo darbību". Lūdzam precizēt likumprojektu vai sniegt skaidrojumu anotācijā.

-

Likumprojekta 13.pantā ir noteikti profesionālās ētikas principi, tostarp, viens no tiem: "arhitekts un ainavu arhitekts uzņemas tikai tādus darbus, kas atbilst viņa zināšanām, spējām un tehniskajiem resursiem, lai pienākumu pret klientu izpildītu ar atbilstošu profesionālu rūpību" (13.panta otrās daļas 4.punkts).
Vēršam uzmanību, ja regulējums paredz šādu nosacījumu, tad arī būtu nosakāms, kā to iespējams novērtēt, lai projektēšanas konkursos pats pasūtītājs jau būtu informēts, kurš no arhitektiem ir kompetents, kurš nav, un - kuram ir atbilstošas spējas. Nav skaidrs, kā šo principu izmantot praksē.

-

Likumprojekta 13.panta otrās daļas 7.punktā noteikts, ka, izsakot viedokli par citu arhitektu un ainavu arhitektu darbiem, arhitekts necenšas tos diskreditēt, ļaunprātīgi vai negodīgi kritizējot.
Lūdzam izvērtēt nepieciešamību papildināt minēto teikuma daļu aiz vārda "arhitekts" ar vārdiem "vai ainavu arhitekts".

-

Lūdzam skaidrot, vai ar likumprojekta 15.panta pirmajā daļā ietverto regulējumu, salīdzinājumā ar patreiz spēkā esošo regulējumu, paredzēts paplašināt to gadījumu skaitu, kad ir rīkojami arhitektūras un ainavu arhitektūras konkursi. Ja gadījumu skaits tiek paplašināts, lūdzam skaidrot , vai minētajam regulējumam būs finansiāla ietekme uz pasūtītāju, tostarp, uz publisku personu budžetu.

-