Atzinums

Piedāvātā 11. panta pirmās daļas 2. punkta c) apakšpunkta redakcija paredz, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) subjekti, proti, privāto tiesību juridiskas un fiziskas personas, pirms gadījuma rakstura valūtas tirdzniecības darījumiem varēs pašas noteikt darījumu minimālo summu, kas nepārsniedz 1500 euro, kad jāveic darījuma klienta izpēti, t.sk, iegūstot klienta personas datus. 
Vēršam uzmanību, ka personas datu apstrādei ir nepieciešams tiesiskais pamats, kas ir noteikts Datu regulas 6. pantā, jo personas datu apstrāde ir likumīga tikai tad, ja tā atbilst kādam no Datu regulas 6. panta 1. punktā minētajiem pamatojumiem. Ņemot vērā, ka privāto tiesību subjektiem tiek atstāta rīcības brīvība personas datu apstrādes sliekšņa noteikšanai, ir neskaidrs arī tiesiskais pamats šādiem datu apstrādes gadījumiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam precizēt normu skaidri nosakot darījuma summas slieksni vai nosacījumus, kad ir nepieciešama klientu izpēte, lai attiecīgi būtu skaidri nosakāms tiesiskais pamats personas datu apstrādei.

-

Ievērojot likumprojekta 54.panta formulējumus, struktūru, kā arī normu saturu, var secināt, ka Finanšu izlūkošanas dienests (FID) plāno veikt personas datu apstrādi automatizētā veidā vai tiešsaistē, tādējādi veidojot jaunu valsts informācijas sistēmu, ko var secināt gan no normas, gan no anotācijā norādītās informācijas, proti, likumprojekta 54. panta pirmajā daļā norādīts, ka notiks datu apmaiņa informācijas sistēmās, kā arī anotācijā norādīts, ka tiks nodrošināta esošo sistēmu savstarpējā mijiedarbība datu sniegšanās procesā. Vēršam uzmanību, ka izstrādājot informācijas sistēmu, kurā notiek personas datu apstrāde, ir jānosaka šīs sistēmas darbības mērķis, funkcijas, kā arī sistēmas ietvaros veiktās personas datu apstrādes nolūks. Līdz ar to lūdzam precizēt likumprojekta 54. pantu, norādot, ka datu apstrāde notiks FID informācijas sistēmas ietvaros, apstrādājot noteiktas personas datu kategorijas (piemēram, identifikācijas dati), lai sasniegtu konkrētu datu apstrādes mērķi/nolūku. 
Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam Novēršanas likuma 54. panta regulējumam FID pieprasa informāciju par konkrētiem gadījumiem vai persona, līdz ar to lūdzam arī papildināt anotāciju ar skaidrojumu, kāda informācijas vai informācijas kategorijas ir tās, kuras FID ir nepieciešams saņemt regulāri tiešsaistē vai automatizētas datu apmaiņas veidā.
Lūdzam arī FID skaidri formulēt paredzēto personas datu apstrādes nolūku, jo atsauce uz FID funkciju veikšanu, skaidri nenorāda personas datu apstrādes nolūku, un neļauj izvērtēt datu apstrādes nepieciešamību un samērīgumu izvirzītā nolūka sasniegšanai. 
Papildus tam norādām, ka ikvienā valsts sistēmā personas dati tiek apstrādāti noteiktiem nolūkiem, kas tiek noteikti ārējos normatīvos aktos, līdz ar to, ja notiek automātiska šo datu pārsūtīšana uz citu informācijas sistēmu, tad ir jāizvērtē un nepieciešamības gadījumā jāmaina jau esošo sistēmu datu apstrādes nolūks, lai to salāgoto ar normā paredzēto mērķi, piemēram, sasaistot to ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas ierobežošanu.

-

Tā kā Direktīvas 2024/1640 74. pants nosaka šaurāku pieeju informācijai par patiesajiem labuma guvējiem, nekā noteikts Novēršanas likuma 18.³ pantā, lūdzam grozīt arī Novēršanas likuma 18.³ panta pirmās daļas redakciju, precīzi nosakot personas datu apstrādes nolūku, tādējādi pamatojot arī šo datu apstrādes nepieciešamību plašākā apjomā, nekā tas ir noteikts Direktīvā.
Norādām, ka Likumprojekta anotācijā ir noteikts, ka NILLTPF vairs nav pietiekama leģitīmā interese, lai nodrošinātu ikvienam informāciju par patiesajiem labuma guvējiem, bet šīs informācijas publiskošanas nepieciešamība ir pamatota ar citiem leģitīmiem mērķiem, kas nostiprināti Novēršanas likuma 18.³ panta pirmajā daļā, kā arī Sankciju likumā.
Tā kā informācijas publiskošana par patiesajiem labuma guvējiem, nodrošinot, ka tā ir pieejama ikvienam sabiedrības loceklim, ir saistīta ar būtisku iejaukšanos personas pamattiesībās, lūdzam skaidri noteikt šo personu datu apstrādes nolūkus likuma līmenī, piemēram, papildinot Novēršanas likuma 18.³ panta pirmo daļu ar nolūku - efektīva sankciju režīma ievērošana, kas noteikts ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu (Sankciju likumā), kā arī svītrot no panta tos nolūkus, kas vairs nav attiecināmi un aktuāli minēto datu apstrādei.
Šāda pieeja skaidrotu un pamatotu patiesā labuma guvēju personas datu vispārpieejamības nepieciešamību, pamatojot sabiedrības intereses apstrādāt šos datus, un saskanētu arī ar likumprojekta anotācijā norādīto. Tādējādi personas datu publiskošanas nolūki saskanētu ar Latvijas politiskajai situācijai aktuālajiem mērķiem, kā arī Ministru kabineta 2023. gada 13. jūnija sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Par Eiropas Savienības Tiesas 2022. gada 22. novembra spriedumu apvienotajās lietās C-37/20 un C-601/20 un patieso labuma guvēju ziņu turpmāku pieejamību” iekļauto informāciju un pamatojumu patiesā labuma guvēju personas datu apstrādes nepieciešamībai.
 

-

Lūdzam papildināt anotācijas 8.1.13. apakšpunktu ar informāciju, kā to paredz Valsts kancelejas izstrādātās Vadlīnijas tiesību aktu projektu sākotnējās ietekmes novērtēšanai - pieejamas: https://www.mk.gov.lv/sites/mk/files/media_file/tap_anotacija_vadlinijas.pdf, iekļaujot anotācijā vismaz informāciju par personas datu apstrādes nolūku, tiesisko pamatu, datu apjomu, kā arī datu glabāšanas termiņiem. Vēršam uzmanību, ka personas datu apstrāde Datu regulas 4. panta izpratnē ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, līdz ar to personas datu iegūšana no valsts informācijas sistēmām arī ir personas datu apstrāde. 

-