Atzinums

Par Ministru kabineta noteikumu projekta 49. punktu (skat. kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas iebildumu par Ministru kabineta noteikumu projekta 16. punktu un 18. punktu).

Norādām, ka Ministru kabineta noteikumu projekta 49. punktā noteiktie kritēriji ir:
       -  nekonkrēti, piemēram, 178.1.1. apakšpunkts “iepriekš iegūtā profesionālā kvalifikācija vai profesionālā pieredze nav pieprasīta darba tirgū vai neatbilst attiecīgajai profesijai” neatspoguļo objektīvus un pārbaudāmus kritērijus u.c.
pieņēmumos balstīti, piemēram, 178.1.2. apakšpunkta kritērijs paredz, ka jebkurš, kurš nav strādājis profesijā pēdējo trīs gadu laikā, apriori zaudē savas profesionālās prasmes. Vēršam uzmanību, ka pastāv virkne profesionālo prasmju, kuras iespējams praktizēt arī citās profesijās, kā arī vairākas citas iespējas prasmes saglabāt, arī nestrādājot konkrētajā profesijā. Turklāt tikai objektīvs prasmju novērtējums var identificēt, vai un kādas prasmes ir zudušas;
       -  pārāk plaši, piemēram, 178.1.3. apakšpunkts “nav ieguvusi profesionālo kvalifikāciju” paredz iespēju atbalstīt visus iedzīvotājus ar augstāko akadēmisko izglītību, neatkarīgi no viņu sociāli-ekonomiskā stāvokļa;
        - attiecībā uz transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāju mācībām (Ministru kabineta noteikumu 21.5. apakšpunkts) vēršam uzmanību, ka prasība 178.2.1. apakšpunktā “strādā vienkāršo profesiju darbu atbilstoši Profesiju klasifikatora devītajai pamatgrupai” ir pārāk šaura. Mūsdienu apstākļos, kad pieaug pieprasījums pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem, arī Profesiju klasifikatora astotajā pamatgrupā ietilpstošās profesijas var tikt uzskatītas par mazkvalificētām.

-

Par Ministru kabineta noteikumu projekta 109.¹ punktu.
Lūdzam kopumā precizēt Ministru kabineta noteikumu Nr. 75 apakšnodaļas “3.4.5. Apmācība pie darba devēja” virsrakstu un 3.4.5. apakšnodaļā ietverto regulējumu, aizstājot vārdus “apmācība pie darba devēja” ar vārdiem “prasmju apguve pie darba devēja”, tādējādi nodrošinot, ka regulējums nepārklājas un nav pretrunā ar izglītības jomas regulējumu.
Jēdzieni “mācības” (MK lietotais jēdziens “apmācība”) galvenokārt attiecināms uz izglītības procesu un izglītības programmu apguvi, kuru noslēgumā tiek veikta apgūtā satura novērtēšana un izsniegts mācību rezultātus apliecinošs dokuments. Savukārt no 3.4.5. apakšnodaļas regulējuma izriet, ka pie darba devēja paredzēts iepazīties ar konkrētās darba vietas procesiem un apgūt noteiktas prasmes attiecīgā darba veikšanai.
Papildus minētajam vēršam uzmanību, ka 109.². punkts nosaka, ka mācības pie darba devēja neorganizē nekvalificētu vai mazkvalificētu darbu apguvei (vienkāršo profesiju darbi atbilstoši Profesiju klasifikatora devītajai pamatgrupai). Savukārt 109.³. punkts paredz, ka mācības pie darba devēja ietver profesionālās kompetences apguvi, kas atbilst otrā, trešā vai ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Norādām, ka otrā līmeņa profesionālā kvalifikācija saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 5. pantu uzskatāma par mazkvalificētu darbu. Aicinām minētās normas savstarpēji saskaņot, proti, vai nu svītrojot 109.³. punktā norādi uz otrā līmeņa kvalifikāciju, vai arī precizējot 109.2. punktu, nosakot, ka mācības pie darba devēja neattiecas uz mazkvalificētu darbu apguvi, kas noteikti Profesiju klasifikatora devītajā pamatgrupā.
Vienlaikus 109.⁶. punktā nepieciešams svītrot vārdu “kvalifikācijas”, jo tas ietver izglītības jomas kompetenci.
 

-

Par Ministru kabineta noteikumu projekta 17. punktu
Lūdzam precizēt Ministru kabineta noteikumu projekta 17. punktu, nodrošinot tā atbilstību Izglītības likuma 46. panta “Neformālās izglītības programmas” piektajai  daļai un Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumiem Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi"
 

Bezdarbniekam, darba meklētājam un bezdarba riskam pakļautajai personai pēc neformālās izglītības programmu apguves izsniedz apliecību par neformālās izglītības programmas apguvi. Bezdarbniekam, darba meklētājam vai bezdarba riskam pakļautajai personai, kura sekmīgi nokārtoja valsts valodas prasmes pārbaudi, izsniedz lēmumu par personas valsts valodas prasmes pārbaudes rezultātu.

Par Ministru kabineta noteikumu projekta 18. punktu - lūdzam skat. Izglītības un zinātnes ministrijas iebildumu pie Ministru kabineta noteikumu projekta 16. punkta, kura argumentācija ir attiecināma arī uz 18. punktu. 

-

Par Ministru kabineta noteikumu projekta 16. punktu (skat. kopsakarā ar Izglītības un zinātnes ministrijas iebildumu par Ministru kabineta noteikumu projekta 49. punktu).
Konceptuāli iebilstam pret Ministru kabineta noteikumu Nr. 75 21.1. un 21.2. apakšpunktu tvēruma paplašināšanu, tos attiecinot ne tikai uz bezdarbniekiem, bet arī uz bezdarba riskam pakļautām personām. Vēršam uzmanību, ka šāda mērķauditorijas paplašināšana rada uzdevumu pārklāšanos ar Izglītības un zinātnes ministrijas kompetenci, proti, ar mācību un prasmju pilnveides atbalstu nodarbinātām personām. Ministru kabineta noteikumu projekta 49. punktā noteiktie kritēriji bezdarba riskam pakļauto personu atbalstam ir:
-    pārāk plaši, piemēram, 178.1.3. punkts “nav ieguvusi profesionālo kvalifikāciju” paredz iespēju atbalstīt visus iedzīvotājus ar augstāko akadēmisko izglītību, neatkarīgi no viņu sociāli-ekonomiskā stāvokļa;
-    nekonkrēti, piemēram, 178.1.1. punkts “iepriekš iegūtā profesionālā kvalifikācija vai profesionālā pieredze nav pieprasīta darba tirgū vai neatbilst attiecīgajai profesijai” neatspoguļo objektīvus kritēriju un pārbaudāmas vajadzības u.tt.
Līdz ar to, noteiktie kritēriji nenodrošina pietiekami fokusētu atbalstu un publisko līdzekļu izlietojuma efektivitāti, kā arī nenodrošina pietiekami skaidru demarkāciju starp Labklājības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas resoru atbalsta mērķa grupām, radot risku uzdevumu un finansējuma pārklāšanās iespējai.
Ievērojot minēto, aicinām Labklājības ministriju rīkoties secīgi un vispirms konkretizēt Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 15.¹ panta otrajā punktā ietverto kritēriju “nodarbinātā persona vai pašnodarbinātais, kuram ir darba tirgus prasībām nepietiekama izglītība vai prasmes”, lai nodrošinātu precīzu un objektīvu mērķa grupas identificēšanu.
 

-

MK noteikumu Nr.75 45. punkts nosaka, ka  "šo noteikumu 21.1. un 21.2. apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai aģentūra viena bezdarbnieka apmācības izmaksas sedz, reizinot Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 655 "Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo" 3. pielikumā minēto koeficientu ar šādām apmācību kupona bāzes vērtībām: .. 45.4. profesionālās pilnveides izglītības programmām – 440 euro.". Norādām, ka attiecīgais punkts atrunā tikai bezdarbnieka apmācību izmaksu apmērus, lai gan ierosinātie grozījumi paredz profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu apguvi nodrošināt arī bezdarba riskam pakļautai personai.
Vienlaikus skaidrojam, ka profesionālā pilnveide ir formālās izglītības veids, kas dod iespēju personai pilnveidot profesionālo kompetenci kvalifikācijai, kas iekļauta nozares kvalifikāciju struktūrā. Profesionālā pilnveide, ir saistīta ar konkrētu/noteiktu profesionālo kvalifikāciju, attiecīgi izglītības iestādes licencē norāda profesionālo kvalifikāciju, kurai ir izstrādāta konkrētā profesionālās pilnveides izglītības programma. Profesionālās pilnveides izglītības obligāto saturu veido atbilstoši mācīšanās vai studiju sasniedzamajiem rezultātiem, kurus nosaka atbilstoši profesionālās kvalifikācijas prasībām vai nozares profesionālo darbību un kvalifikāciju reglamentējošiem tiesību aktiem. Saskaņā ar MK 20.02.2024. noteikumiem Nr. 110 "Noteikumi par valsts profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības standartu" profesionālās pilnveides programmām vairs nav noteikts minimālais un maksimālais īstenošanas apjoms, un  tās var īstenot dažādā stundu apmērā atbilstoši plānotajām prasmēm un kompetencēm, kas jāapgūst programmas ietvaros. Ievērojot minēto, precizējams 45.4.apakšpuktā noteiktais pilnveides programmu bāzes apjoms, piemērojot profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvei stundas likmi 1,39 euro, kurai tiek piemērots MK 2007. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 655 „Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo” 3.pielikumā noteiktais izglītības tematiskās jomas, izglītības programmu grupas un izglītības programmu izmaksu minimālais koeficients izglītības programmu grupai, kas tiek reizināts ar attiecīgās profesionālās pilnveides izglītības programmā paredzēto mācību stundu skaitu.

-

Par Ministru kabineta noteikumu projekta 9. punktu.
Neatbalstām priekšlikumu atteikties no kvalitātes prasībām un tās aizstāt ar kritēriju “ir ne mazāk kā gadu ilga pieredze”, ko patlaban paredz Ministru kabineta noteikumu projekta 9. punkts. Uzskatām, ka kvalitāte ir jāvērtē pēc sasniegtajiem rezultātiem un objektīviem kvalitātes rādītājiem, nevis tikai pēc darbības ilguma, jo pieredzes ilgums pats par sevi negarantē pakalpojuma kvalitāti. Neiebilstam pret prasības par iepriekšējo pieredzi iekļaušanu Ministru kabineta noteikumos, tomēr aicinām izvērtēt, vai viena gada pieredzes termiņš ir pietiekams kvalitatīvas darbības apliecināšanai konkrētajā jomā. Vienlaikus aicinām saglabāt Ministru kabineta noteikumos esošo kvalitātes kritēriju (15.9. apakšpunkts) vai noteikt citu(-us) objektīvus kritērijus, pēc kuriem varētu vērtēt pakalpojuma kvalitāti.

-

MK noteikumu Nr.75 43.1. punkts nosaka, ka bezdarbnieku un darba meklētāju apmācības ietvaros īstenoto izglītības programmu izmaksu segšanai (mācību vai studiju maksa), piemērojot Labklājības ministrijas izstrādāto metodiku "Vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika mācību un stipendijas izmaksām". Minētais apakšpunkts tostarp nosaka, ka īstenojot šo noteikumu 21.1. un 21.2. apakšpunktā minētos pasākumus, izglītības iestāde sedz ar kvalifikācijas prakses organizēšanu saistītās izmaksas un kvalifikācijas prakse netiek organizēta izglītības iestādē, kurā bezdarbnieks apgūst konkrēto izglītības programmu. Norādām, ka profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvē personai nav jāiziet profesionālās kvalifikācijas prakse, attiecīgi lūdzam novērst pretrunas izglītības jomu regulējošajiem normatīvajiem  aktiem.Tāpat norādām, ka minētais apakšpunkts nosaka tikai bezdarbnieku un darba meklētāju mācību izmaksu attiecināšanas veidu.

 

-

MK noteikumu Nr.75 15.1.apakšpunkts paredz, ka pretendents ir reģistrēts saskaņā ar attiecīgo saimniecisko darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Ja šo noteikumu 21.1., 21.2. un 21.3. apakšpunktā minētos pasākumus īsteno izglītības iestāde, tai jābūt reģistrētai Izglītības iestāžu reģistrā. Vēršam uzmanību, ka arī augstākās izglītības iestādes piedāvātu studiju moduli vai studiju kursu
(MK noteikumu Nr.75 21.6. apakšpunkts) var īstenot izglītības iestāde, tai jābūt reģistrētai Izglītības iestāžu reģistrā. Turklāt norādām, ka attiecībā uz neformālās izglītības programmu īstenošanu (MK noteikumu Nr.75 21.3. apakšpunkts) Izglītības likuma 46. panta (4) daļa paredz, ka neformālās programmas var īstenot arī persona, kura nav reģistrēta  Izglītības iestāžu reģistrā. Šādā gadījumā personas ir tiesīgas īstenot neformālās izglītības programmas pēc atļaujas saņemšanas. Atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai izsniedz vai to anulē attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Neformālās izglītības programmas reģistrē attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldībā. Akreditētas izglītības iestādes, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vienības ir tiesīgas īstenot neformālās izglītības programmas bez atļaujas saņemšanas. Ievērojot minēto lūdzam papildināt MK noteikumu projektu iekļaujot jaunu punktu, kas precizē MK noteikumu Nr.75 15.1.apakšpunktu.

 

Lūdzam noteikumu projekta 34. punktā skaitli "1340 "aizstāt ar skaitli "1324.80", ievērojot to, ka trešā kvalifikācijas līmeņa profesionālās tālākizglītības programmas vienas stunda izmaksa atbilstoši MK noteikumu Nr. 75. 45.2. apakšpunktā noteiktajai bāzes likmei - 880 euro par 640 stundu trešā kvalifikācijas līmeņa profesionālās tālākizglītības programmu, ir 1,38 euro, attiecīgi par 960 stundu apjomīgu programmu izmaksas ir 1324,80 euro.

-

Lūdzam precizēt MK noteikumu projekta 6.punktā izteikto 15.2. apakšpunkta redakciju, skaidri norādot nosacījumus vai tiesību normas, kam jāatbilst, lai pretendents ir tiesīgs īstenot profesionālās tālākizglītības programmas, pilnveides programmas, neformālās programmas vai studiju kursus, piemēram, nosakot, ka pretendents ir tiesīgs īstenot izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktām prasībām atbilstošu izglītības programmu.

-

MK noteikumu projekta 1.punkts paredz visā noteikumu tekstā vārdus “bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība”  aizstāt ar vārdu “mācības”. Ievērojot to, ka MK noteikumu Nr.75 punktos vārds "apmācība" tiek lietots kopā ar citiem vārdiem, kā piemēram “profesionālās apmācības", lūdzam precizēt punkta redakciju, nosakot, ka noteikumu tekstā vārds “apmācība” (attiecīgā locījumā) tiek aizstāts ar vārdu “mācības” vai "izglītības" (ja tiek minēts izglītības programmu kontekstā).

-

Ar MK noteikumu projekta 4.punktu svītrots 10.² punkts, vienlaikus MK noteikumu Nr.75 10.³ un 10.⁴ apakšpunktā, kā arī 202.un 213. punktā joprojām tiek lietota atsauce uz 10.² punktu. Lūdzam novērst pretrunas. 
Vienlaikus norādām, ka svītrojot 10.² punktu no MK noteikumiem Nr.75 tiek dzēsts nosacījums, ka 21.1. apakšpunktā minēto profesionālās tālākizglītības programmu īstenošanu nodrošina profesionālās izglītības iestādes noslēdzot līgumus par pasākumu īstenošanu vai pakalpojumu sniegšanu. Precizējumi 10.² punktā bija nepieciešami, jo tajā lietota atsauce uz iestādēm ar profesionālās izglītības kompetences centra statusu, kas vairs neeksistē (profesionālās izglītības iestāžu statusi noteikti Profesionālās izglītības likuma16.¹ panta pirmo daļā). Attiecīgi lūdzam izvērtēt nepieciešamību saglabāt minēto punktu, veicot tajā nepieciešamos precizējumus, kas nodrošinātu atbilstību Profesionālas izglītības likumam.

Šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minēto profesionālās tālākizglītības programmu īstenošanu atbilstoši šo noteikumu 22. punktā minētās komisijas apstiprinātajam sarakstam, noslēdzot līgumus par pasākumu īstenošanu vai pakalpojumu sniegšanu, nodrošina profesionālās izglītības iestādes.

Ministru kabineta noteikumu projekta anotācijā iekļaut informāciju par visām Ministru kabineta noteikumu projektā rosinātajām izmaiņām, tostarp sniedzot pamatojumu to nepieciešamībai. Piemēram, pašreizējā anotācija neatspoguļo ar grozījumiem rosināto Ministru kabineta noteikumu Nr. 75 tvēruma paplašināšanu, visos atbalsta pasākumos iekļaujot arī bezdarba riskam pakļauto mērķauditoriju (nodarbinātos), kā arī citas būtiskas izmaiņas regulējumā, kas nav tikai tehniski precizējumi vai papildinājumi, bet būtiski maina regulējuma saturu un tvērumu.

-

Lūdzam precizēt Ministru kabineta noteikumu projekta 37. punktu, izsakot Ministru kabineta noteikumu Nr. 75 80.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
 

bezdarbnieks vecumā līdz 29 gadiem (ieskaitot), kurš ir absolvējis apguvis speciālo speciālās izglītības programmu vai profesionālās pamatizglītības programmu.
 

MK noteikumu 5. punkta paredz svītrot 10.⁷ punkta pirmajā teikumā vārdus “un izglītības iestādes, kurām piešķirts ....”, tādējādi precizētais 10.⁷ punkts noteiktu, ka "Atsevišķas šo noteikumu 21.1. un 21.2. apakšpunktā minētās profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas, kā arī profesionālās izglītības programmas, kas tiek īstenotas kā modulārās profesionālās izglītības programmas, atbilstoši šo noteikumu 22. punktā minētās komisijas apstiprinātajam sarakstam, noslēdzot līgumus par pasākumu īstenošanu vai pakalpojumu sniegšanu, nodrošina arī Sociālās integrācijas valsts aģentūra. Šajās programmās iesaista bezdarbniekus ar invaliditāti, un bezdarbnieku komplektēšanu apmācību grupās veic aģentūra sadarbībā ar izglītības iestādēm.". Lūdzam apliecināt, ka punkta mērķis ir noteikt izņēmumu attiecībā uz 21.1. un 21.2. apakšpunktā minēto programmu īstenotāju loku.

-

Noteikumu projekta 16. punkts paredz aizstāt 21.1. un 21.2. apakšpunktā vārdu “bezdarbnieks” ar vārdiem “bezdarbnieks un bezdarba riskam pakļautā persona”, lai gan 21.punktā iekavās atstāti vārdi "turpmāk – bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība". Ievērojot minēto lūdzam precizēt 21.punkta redakciju, vienlaikus aicinām pārskatīt visu MK noteikumu Nr.75 redakciju un precizēt terminu lietojumu, lai novērstu radušās pretrunas MK noteikumu projektā. Tā piemēram MK noteikumu Nr.75. 31.punkts nosaka, ka šo noteikumu 21.2. apakšpunktā minēto izglītības programmu apguvē iesaista bezdarbnieku, bet šo noteikumu 21.3., 21.5. un 21.6. apakšpunktā minēto izglītības programmu apguvē – bezdarbnieku un darba meklētāju.

-