Projekta ID
23-TA-2854Atzinuma sniedzējs
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
Atzinums iesniegts
22.01.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Regulatora priekšlikums:
Pašlaik spēkā esošajos Regulatora noteiktajos Pieslēguma noteikumos[1] paredzētais pieslēguma maksas izmaksu sadalījums noteikts, ņemot vērā regulējumu, kas izriet no šādu Elektroenerģijas tirgus likuma (turpmāk – Likums) normu kopuma:
8.panta otrās daļas, kas noteic Regulatora kompetenci noteikt pieslēguma maksas noteikšanas metodiku;
9.panta otrās daļas trešā teikuma, kas noteic Regulatora kompetenci noteikt izmaksu sadalījumu starp sistēmas dalībnieku un sistēmas operatoru šā panta 2.1 daļā noteiktajos gadījumos;
9.panta 2.1 daļas, kas noteic spriegumu un pilnvaro Ministru kabinetu noteikt ievadaizsardzības aparāta nominālā strāvas lielumu pieslēgumiem, kuriem piemērojams izmaksu sadalījums starp sistēmas dalībnieku un sistēmas operatoru.
Minētajās normās noteiktais regulējums ir savstarpēji saistīts un vēsturiski tas noteikts, jo likumdevēja un Ministru kabineta[2] ieskatā pieslēguma maksas noteikšanas metodiku nepieciešams noteikt galalietotāju pieslēgumiem (400V/100A), ja pieslēguma ierīkošanas izmaksas daļēji sedz sistēmas operators. Savukārt pārējo pieslēgumu ierīkošanas pamatotās izmaksas saskaņā ar Likuma 9.panta otro daļu pilnā apmērā jāsedz pieslēguma pieprasītājam.
Saskaņā ar Anotāciju Likumprojektā piedāvātās izmaiņas (..) ieviesīs pieslēguma maksas sadalījuma principu (proporcijā 50:50%) pilnīgi visiem jauniem AS “Sadales tīkls” sadales sistēmas elektroenerģijas lietotāju pieslēgumiem. Vienlaikus likumā tiks nostiprināts 50:50% izmaksu sadalījuma princips mazas jaudas pieslēgumiem elektroenerģijas sadales sistēmās, ko līdz šim noteica regulators.
Ievērojot minēto, Regulatora ieskatā, nav pamata Likuma 9.panta 2.1daļu un, iespējams, arī 8.panta otro daļu saglabāt esošajā redakcijā. Ja Likumā tiek noteikti pieslēgumu, kurus ierīkojot sistēmas operatoram daļēji jāsedz pieslēguma ierīkošanas izmaksas, parametri, Likumā vairs nav nepieciešams pilnvarot Ministru kabinetu noteikt kādu no parametriem. Savukārt pieslēguma maksas metodiku Regulatoram turpmāk būtu jānosaka ne tikai Likuma 9.panta 2.1daļā pašlaik noteiktajiem, bet visiem pieslēgumiem, kuru ierīkošanas pamatotās izmaksas daļēji būs jāsedz sistēmas operatoram.
Regulatora priekšlikums:
Nav pamata un nepieciešamības divās Likumprojekta normās (9.panta 2.5 un 2.6 daļā) noteikt, ka elektroenerģijas lietotājs un sadales sistēmas operators katrs sedz 50% no pieslēguma būvdarbu izmaksām. Turklāt Likumprojekta 9.panta 2.6 daļas redakcijā ietverot gan izmaksu sadalījumu, gan nosacījumus tā piemērošanai, minētās normas regulējums ir grūti uztverams. Tā vietā, ņemot vērā iepriekšējā iebildumā minēto, Likuma 9.panta 2.1daļa būtu jāizsaka jaunā redakcijā, kurā, pirmkārt, būtu jānosaka pieslēguma parametri (spriegums un strāvas lielums), pie kādiem tiek piemērots iepriekš minētais izmaksu sadalījums visiem sadales sistēmas operatoriem, otrkārt, būtu jānosaka pieslēgumu parametri, kuriem papildus minētajiem parametriem, izmaksu sadalījums tiek piemērots pieslēgumiem AS “Sadales tīkls” sistēmai. Šādā gadījumā nebūtu jāgroza arī Likuma 8.panta otro daļu. Savukārt pienākumi, kurus neizpildot galalietotājam pieslēguma AS “Sadales tīkls” sistēmai ierīkošanas pamatotās izmaksas (būvdarbu izmaksas) jāsedz pilnā apmērā, būtu jānosaka 9.panta 2.5 daļā.
Regulatora priekšlikums:
Regulators vērš uzmanību, ka sistēmas operatoru, kura sistēmai ir pieslēgti mazāk par simts tūkstošiem lietotāju, licenču darbības zonas ir ierobežotas un ierobežota ir arī sistēmas jauda, kuru šādi sistēmu operatori var izmantot jaunu pieslēgumu nodrošināšanā. Savukārt papildu sistēmas jaudas nodrošināšana ir saistīta ar ievērojamām izmaksām. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka lietotāju skaits šādu sistēmas operatoru licenču darbības zonā ir praktiski nemainīgs, Likuma 9.panta 2.2 daļā noteiktos atļautās slodzes efektīvas izmantošanas nosacījumus minētie sistēmu operatori praktiski neizmanto. Savukārt saskaņā ar Anotāciju AS “Sadales tīkls” apstākļos, kuru dēļ šāds regulējums faktiski tika noteikts, efektīvās slodzes risinājums konceptuāli vairs nav saskanīgs ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu veicinošu, energoefektivitāti un energoneatkarību veicinošu pasākumu īstenošanu un arī citu iemeslu dēl šāds risinājums ir lielā mērā zaudējis savu pamatjēgu. Ievērojot minēto, Regulatora ieskatā, Likumprojektā būtu pamats noteikt normu, ar kuru Likuma 9.panta 2.2 daļa tiek izslēgta. Attiecīgi Likumprojektā būtu jāparedz pārejas noteikums, kas noteic, ka atļautās slodzes efektīvas izmantošanas nosacījumus līdz to pilnīgai izpildei sistēmu operatori piemēro pieslēgumiem, par kuru ierīkošanu pieslēguma līgumi noslēgti līdz 2024.gada 1.maijam.
[1] https://likumi.lv/ta/id/323728-sistemas-piesleguma-noteikumi-elektroenergijas-sadales-sistemai
[2]https://likumi.lv/ta/id/182921-noteikumi-par-elektroenergijas-sistemas-piesleguma-ievadaizsardzibas-aparata-nominalas-stravas-lielumu
Pašlaik spēkā esošajos Regulatora noteiktajos Pieslēguma noteikumos[1] paredzētais pieslēguma maksas izmaksu sadalījums noteikts, ņemot vērā regulējumu, kas izriet no šādu Elektroenerģijas tirgus likuma (turpmāk – Likums) normu kopuma:
8.panta otrās daļas, kas noteic Regulatora kompetenci noteikt pieslēguma maksas noteikšanas metodiku;
9.panta otrās daļas trešā teikuma, kas noteic Regulatora kompetenci noteikt izmaksu sadalījumu starp sistēmas dalībnieku un sistēmas operatoru šā panta 2.1 daļā noteiktajos gadījumos;
9.panta 2.1 daļas, kas noteic spriegumu un pilnvaro Ministru kabinetu noteikt ievadaizsardzības aparāta nominālā strāvas lielumu pieslēgumiem, kuriem piemērojams izmaksu sadalījums starp sistēmas dalībnieku un sistēmas operatoru.
Minētajās normās noteiktais regulējums ir savstarpēji saistīts un vēsturiski tas noteikts, jo likumdevēja un Ministru kabineta[2] ieskatā pieslēguma maksas noteikšanas metodiku nepieciešams noteikt galalietotāju pieslēgumiem (400V/100A), ja pieslēguma ierīkošanas izmaksas daļēji sedz sistēmas operators. Savukārt pārējo pieslēgumu ierīkošanas pamatotās izmaksas saskaņā ar Likuma 9.panta otro daļu pilnā apmērā jāsedz pieslēguma pieprasītājam.
Saskaņā ar Anotāciju Likumprojektā piedāvātās izmaiņas (..) ieviesīs pieslēguma maksas sadalījuma principu (proporcijā 50:50%) pilnīgi visiem jauniem AS “Sadales tīkls” sadales sistēmas elektroenerģijas lietotāju pieslēgumiem. Vienlaikus likumā tiks nostiprināts 50:50% izmaksu sadalījuma princips mazas jaudas pieslēgumiem elektroenerģijas sadales sistēmās, ko līdz šim noteica regulators.
Ievērojot minēto, Regulatora ieskatā, nav pamata Likuma 9.panta 2.1daļu un, iespējams, arī 8.panta otro daļu saglabāt esošajā redakcijā. Ja Likumā tiek noteikti pieslēgumu, kurus ierīkojot sistēmas operatoram daļēji jāsedz pieslēguma ierīkošanas izmaksas, parametri, Likumā vairs nav nepieciešams pilnvarot Ministru kabinetu noteikt kādu no parametriem. Savukārt pieslēguma maksas metodiku Regulatoram turpmāk būtu jānosaka ne tikai Likuma 9.panta 2.1daļā pašlaik noteiktajiem, bet visiem pieslēgumiem, kuru ierīkošanas pamatotās izmaksas daļēji būs jāsedz sistēmas operatoram.
Regulatora priekšlikums:
Nav pamata un nepieciešamības divās Likumprojekta normās (9.panta 2.5 un 2.6 daļā) noteikt, ka elektroenerģijas lietotājs un sadales sistēmas operators katrs sedz 50% no pieslēguma būvdarbu izmaksām. Turklāt Likumprojekta 9.panta 2.6 daļas redakcijā ietverot gan izmaksu sadalījumu, gan nosacījumus tā piemērošanai, minētās normas regulējums ir grūti uztverams. Tā vietā, ņemot vērā iepriekšējā iebildumā minēto, Likuma 9.panta 2.1daļa būtu jāizsaka jaunā redakcijā, kurā, pirmkārt, būtu jānosaka pieslēguma parametri (spriegums un strāvas lielums), pie kādiem tiek piemērots iepriekš minētais izmaksu sadalījums visiem sadales sistēmas operatoriem, otrkārt, būtu jānosaka pieslēgumu parametri, kuriem papildus minētajiem parametriem, izmaksu sadalījums tiek piemērots pieslēgumiem AS “Sadales tīkls” sistēmai. Šādā gadījumā nebūtu jāgroza arī Likuma 8.panta otro daļu. Savukārt pienākumi, kurus neizpildot galalietotājam pieslēguma AS “Sadales tīkls” sistēmai ierīkošanas pamatotās izmaksas (būvdarbu izmaksas) jāsedz pilnā apmērā, būtu jānosaka 9.panta 2.5 daļā.
Regulatora priekšlikums:
Regulators vērš uzmanību, ka sistēmas operatoru, kura sistēmai ir pieslēgti mazāk par simts tūkstošiem lietotāju, licenču darbības zonas ir ierobežotas un ierobežota ir arī sistēmas jauda, kuru šādi sistēmu operatori var izmantot jaunu pieslēgumu nodrošināšanā. Savukārt papildu sistēmas jaudas nodrošināšana ir saistīta ar ievērojamām izmaksām. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka lietotāju skaits šādu sistēmas operatoru licenču darbības zonā ir praktiski nemainīgs, Likuma 9.panta 2.2 daļā noteiktos atļautās slodzes efektīvas izmantošanas nosacījumus minētie sistēmu operatori praktiski neizmanto. Savukārt saskaņā ar Anotāciju AS “Sadales tīkls” apstākļos, kuru dēļ šāds regulējums faktiski tika noteikts, efektīvās slodzes risinājums konceptuāli vairs nav saskanīgs ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu veicinošu, energoefektivitāti un energoneatkarību veicinošu pasākumu īstenošanu un arī citu iemeslu dēl šāds risinājums ir lielā mērā zaudējis savu pamatjēgu. Ievērojot minēto, Regulatora ieskatā, Likumprojektā būtu pamats noteikt normu, ar kuru Likuma 9.panta 2.2 daļa tiek izslēgta. Attiecīgi Likumprojektā būtu jāparedz pārejas noteikums, kas noteic, ka atļautās slodzes efektīvas izmantošanas nosacījumus līdz to pilnīgai izpildei sistēmu operatori piemēro pieslēgumiem, par kuru ierīkošanu pieslēguma līgumi noslēgti līdz 2024.gada 1.maijam.
[1] https://likumi.lv/ta/id/323728-sistemas-piesleguma-noteikumi-elektroenergijas-sadales-sistemai
[2]https://likumi.lv/ta/id/182921-noteikumi-par-elektroenergijas-sistemas-piesleguma-ievadaizsardzibas-aparata-nominalas-stravas-lielumu
Piedāvātā redakcija
9.pantā:
izslēgt 2.panta otrajā daļā vārdus "Izmaksu sadalījumu starp sistēmas dalībnieku un sistēmas operatoru šā panta 2.1 daļā noteiktajos gadījumos nosaka regulators.";
2.1 daļu izteikt šādā redakcijā:
“(21) Sadales sistēmas operators sedz 50% un galalietotājs sedz 50% no būvdarbu izmaksām, kas ietvertas pieslēguma maksā, ja:
pieslēguma spriegums nepārsniedz 400 voltus un ievadaizsardzības aparāta strāvas lielums nepārsniedz 100 ampērus;
pieslēgums tiek ierīkots sistēmas operatora, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simts tūkstošiem lietotāju, sistēmai, pieslēguma spriegums nepārsniedz 400 voltus, bet ievadaizsardzības aparāta strāvas lielums pārsniedz 100 ampērus, vai spriegums ir lielāks par 400 voltiem un galalietotājs ievēro šā panta 2.5 daļā minētos pienākumus.”
izslēgt 2,2 daļu
papildināt pantu ar 2.5 daļu šādā redakcijā:
“(25) Galalietotājam, kurš saskaņā ar šā panta 2.1daļas 2.punktu un pieslēguma līguma noteikumiem sedzis 50% no pieslēguma maksā ietvertajām būvdarbu izmaksām ir pienākums pieslēguma līgumā noteiktajā termiņā noslēgt sistēmas pakalpojumu līgumu un uzsāk sistēmas pakalpojuma lietošanu, nesamazinot pieslēguma atļauto slodzi vismaz piecus gadus no sistēmas pakalpojumu līguma noslēgšanas dienas. Ja galalietotājs neievēro šajā daļā minētos nosacījumus, galalietotājs pieslēguma maksā ietvertās būvdarbu izmaksas sedz pilnā apmērā.”
izslēgt 2.panta otrajā daļā vārdus "Izmaksu sadalījumu starp sistēmas dalībnieku un sistēmas operatoru šā panta 2.1 daļā noteiktajos gadījumos nosaka regulators.";
2.1 daļu izteikt šādā redakcijā:
“(21) Sadales sistēmas operators sedz 50% un galalietotājs sedz 50% no būvdarbu izmaksām, kas ietvertas pieslēguma maksā, ja:
pieslēguma spriegums nepārsniedz 400 voltus un ievadaizsardzības aparāta strāvas lielums nepārsniedz 100 ampērus;
pieslēgums tiek ierīkots sistēmas operatora, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simts tūkstošiem lietotāju, sistēmai, pieslēguma spriegums nepārsniedz 400 voltus, bet ievadaizsardzības aparāta strāvas lielums pārsniedz 100 ampērus, vai spriegums ir lielāks par 400 voltiem un galalietotājs ievēro šā panta 2.5 daļā minētos pienākumus.”
izslēgt 2,2 daļu
papildināt pantu ar 2.5 daļu šādā redakcijā:
“(25) Galalietotājam, kurš saskaņā ar šā panta 2.1daļas 2.punktu un pieslēguma līguma noteikumiem sedzis 50% no pieslēguma maksā ietvertajām būvdarbu izmaksām ir pienākums pieslēguma līgumā noteiktajā termiņā noslēgt sistēmas pakalpojumu līgumu un uzsāk sistēmas pakalpojuma lietošanu, nesamazinot pieslēguma atļauto slodzi vismaz piecus gadus no sistēmas pakalpojumu līguma noslēgšanas dienas. Ja galalietotājs neievēro šajā daļā minētos nosacījumus, galalietotājs pieslēguma maksā ietvertās būvdarbu izmaksas sedz pilnā apmērā.”