Atzinums

Papildus iebilstam pret likumprojektā iekļauto normu: “(11) Papildus darbības jomu sabiedriskā labuma organizācijai piešķir saskaņā ar šā likuma 7. pantā noteikto kārtību. Par papildu darbības jomas piešķiršanu sabiedriskā labuma organizācijai tiek lemts tuvākajā iespējamajā komisijas sēdē pēc visas nepieciešamās informācijas iegūšanas.” Likumprojekts nosaka to, ka komisija lems par papildus darbības jomas piešķiršanu, taču darbības jomu izvēle (kurā darboties vai no kuras atteikties) ir jābūt pašu organizāciju ziņā.
 

-

LPA iebilst pret likumprojekta 8.panta normām, kas ir nesamērīgi attiecībā pret sabiedriskā labuma organizācijām. Ņemot vērā, ka Biedrību un nodibinājumu likuma 49.pants jau regulē valdes un citu institūciju locekļu atbildību un prasību pret valdes vai citas institūcijas locekli, ja noticis tiesību aizskārums, tad uzskatām, ka Sabiedriskā labuma organizāciju likumā papildus norma nav nepieciešama un aicinām dzēst minētās normas. Sabiedriskā labuma organizāciju pārkāpumi risināmi citos likumos noteiktajā kārtībā.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka sabiedriskā labuma organizācijas var nebūt informētas par citu valdes locekļu vai vadības institūciju locekļu darbībām un pārkāpumiem, tādēļ sabiedriskā labuma statusa atņemšana ir nesamērīgs sods. Valsts iestādēm par esošo situāciju būtu jāinformē organizācija, lai tās var risināt problēmu.
 

-

LPA rosina 8.panta otro apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
“2) “biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu, nodevu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;”
 

“2) “biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu, nodevu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;”

LPA iebilst pret 8.panta  1) apakšpunktu un aicina to labot, nosakot, ka VID var pieņemt lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskai organizācija, ja organizācija pēc atkārtota aicinājuma nav iesniegusi gada pārskatu.
 

-

Attiecībā uz likumprojekta 9.pantu, nevalstisko organizāciju pārstāvji atbalsta to, ka tiek veicināta ziedošanas kultūra pakalpojumu formātā, taču vēršam uzmanību, ka praksē ne vienmēr būs iespējams noteikt pakalpojuma vērtību naudas izteiksmē. Pastāv iespējamība, ka pie līguma slēgšanas nav iespējams noteikt pašizmaksu, jo tā būs atkarīga no tā, cik plaši pakalpojumu izmantos organizācija. Tādos gadījumos naudas vērtība varētu būt nosakāma pieņemšanas – nodošanas aktā, ne ziedojuma līgumā. Vairums gadījumu līgumā var definēt vienības un vienības cenu, piemēram, stundas cena. Tomēr tas nerisina tādu pakalpojumu ziedojumus, kur nevar noteikt pašizmaksu, piemēram, Microsoft piedāvā bezmaksas mākoņskaitļošanas pakalpojumus un programmatūru Azure un Microsoft 365, Google piedāvā bezmaksas e-pasta, datu glabāšanas, reklāmas u.c. pakalpojumus. Līdzīgi arī citi programmatūras piegādātāji, piemēram, izmantojot TechSoup. Turklāt līguma noslēgšanas brīdī nebūs iespējams noteikt pašizmaksu, ja tā ir atkarīga no tā, cik aktīvi organizācija izmantos šos pakalpojumus.
 

Tāpēc aicinām precizēt likumprojekta 9.panta redakciju  “12) Ziedojot sabiedriskā labuma organizācijai pakalpojumus, ziedotājs slēdz rakstveida līgumu ar sabiedriskā labuma organizāciju, kurā ir norādīta ziedotā pakalpojuma vērtība naudas izteiksmē, pamatojoties uz attiecīgā pakalpojuma pašizmaksas aprēķinu, kuru pievieno kā līguma pielikumu. Ja pakalpojuma pašizmaksas aprēķins nav pievienots kā līguma pielikums, tad ziedotājs šādam ziedojumam, kas ziedots otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai nevar piemērot likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus.”, labojot to šādā redakcijā:
  “12) Ziedojot sabiedriskā labuma organizācijai pakalpojumus, ziedotājs slēdz rakstveida līgumu ar sabiedriskā labuma organizāciju, kurā ir norādīta ziedotā pakalpojuma vērtība naudas izteiksmē, pamatojoties uz attiecīgā pakalpojuma pašizmaksas aprēķinu, kuru pievieno kā līguma pielikumu vai pakalpojuma vērtību nosakot pieņemšanas - nodošanas aktā pēc pakalpojuma sniegšanas.”
 

Aicinām likumprojekta 10.panta otro daļu izteikt šādā redakcijā:

“(2) Sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskās darbības ienākumus atļauts izmantot tikai statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, saimnieciskās darbības ienākumus izmantojot attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskās darbības nodrošināšanai un/vai attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas sabiedriskā labuma mērķiem, jomā, kas ir minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta.” 
 

-

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka likumprojekta 11.panta devītā daļa ir pretrunā ar likumprojekta 10.panta otro daļu:

“(9) Sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus jāizmanto sabiedriskā labuma jomā vai jomās, ja tās ir vairākas, kas norādītas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta vai jāiegulda atpakaļ attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskajā darbībā.” 
Nevalstisko organizāciju pārstāvju ieskatā, likumprojekta 12.1 pants nav nepieciešams, jo esošās normas jau tiek regulētas Biedrību un nodibinājumu likuma 49.pantā, nosakot valdes atbildību.
 

-

Nav saprotams likumprojekta 12.1.panta piektajā daļā noteiktā ierobežojuma mērķis, tāpat uzskatām, ka praksē valde var nezināt par citu valdes vai vadības institūcijas locekļu iepriekšējo darbību, tai skaitā, vai kāds valdes institūcijas loceklis ir bijis valdē vai vadības institūcijas loceklis sabiedriskā labuma organizācijā, kurai atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.
 

-

Papildus iebilstam pret to, ka likumprojekts uzliek nesamērīgi augstas un nepamatotas prasības sabiedriskā labuma valdei un citiem vadības institūciju locekļiem, kas nav piemērots valsts amatpersonām, komersantiem un citiem subjektiem.
 

-

Nevalstisko organizāciju pārstāvju ieskatā likumprojekta norma ir nesamērīga attiecībā pret pārkāpumu. Aicinām noteikt samērīgu laika periodu, pēc kura var iestāties nelabvēlīgas sekas SLO, ja netiek iesniegts gada pārskats. LPA aicina paredzēt, ka statusu var atņemt, ja organizācija pēc atkārtota aicinājuma nav iesniegusi gada pārskatu.

 

14.panta pirmās daļas 6.punkts: “(1.1) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, ja: 6) sabiedriskā labuma organizācija nav iesniegusi gada pārskatu pēc atkārtota aicinājuma.”

Tāpat, mūsu ieskatā, nodokļu maksājumu apjoms varētu būt 150 EUR, kas ir noteiktā summā citos normatīvajos aktos, tāpēc aicinām precizēt otru punktu, izsakot šādā redakcijā:
 

“2)sabiedriskā labuma organizācijai saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu, nodevu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;
 

Iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojekta redakciju pēc publiskās apspriedes, LPA secina, ka vairums nevalstisko organizāciju pārstāvju paustās bažas nav ņemtas vērā, tādēļ uzturam sekojošus iebildumus:

1) to, ka nav veikts likumprojekta ietekmes novērtējums uz visu nevalstisko sektoru. Paredzētās reformas konceptuāli mainīs visu biedrību un nodibinājumu, kā arī sociālo uzņēmumu darbību, tādēļ aicinām veikt padziļinātu izvērtējumu, kā konceptuālās pārmaiņas normatīvajā regulējumā, it īpaši nodokļu jomā, ietekmēs biedrību un nodibinājumu, sociālo uzņēmumu darbību un attīstību;

2) kādas būs sabiedriskā labuma statusa sniegtās priekšrocības pēc likumprojekta pieņemšanas, it īpaši pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām jeb kādas būs priekšrocības, ko sabiedriskā labuma organizācijas varēs izmantot papildu jau biedrībām un nodibinājumiem esošām priekšrocībām, ņemot vērā būtisko administratīvo slogu, ko uzliek sabiedriskā labuma statuss;

3) to, ka jaunā sistēma ar pirmās un otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām būtiski sarežģīs ziedošanas sistēmu Latvijā, jo potenciālajam ziedotājam (uzņēmējam un indivīdam) būs jāizvērtē, kādas pakāpes organizācija, papildus tam uzņēmējam jāveic izpēte, kurš no ziedošanas modeļiem ir situācijai piemērotākais. Mūsu ieskatā, tas mulsinās iesaistītās puses vai pat atturēs ziedot, jo sistēma būs pārlieku sarežģīta, kā arī prakse var rasties pārmetumi, kad ziedotājs būs pārliecināts, ka varēs saņemt nodokļu atvieglojumus, jo ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai, taču vēlāk atskārs, ka tā bijusi pirmās pakāpes organizācija. Ilgtermiņā tas var radīt negatīvas sekas uz sektora tēlu un ziedošanas kultūru Latvijā. Tādēļ aicinām atteikties no divu pakāpju sistēmas;

4) to, ka netiek risināta identificētā problēma “šobrīd dažādu iemeslu pēc SLO statusā darbojas vai ar SLO ir asociētas vairākas organizācijas, kas pēc būtības atbilst citai juridiskai formai” jeb kā tiks risināts tas, ka nevalstiskajā sektorā darbojas organizācijas, kas neatbilst pēc būtības biedrības, nodibinājumu un reliģiskās organizācijas juridiskajai formai. Informatīvajā ziņojumā “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” tika noteikts uzdevums Finanšu ministrijai noteikt skaidru sabiedriskā labuma organizāciju regulējumu, identificēt subjektus, kam sabiedriskā labuma statuss nav saglabājams, novērsti tiesiskā regulējuma plašās interpretācijas riski, savukārt Tieslietu ministrijai - meklēt risinājumu, lai tās biedrības un nodibinājumi, kuri ir neiederīgi šajā sektorā, rastu piemērotāku tiesisko statusu - , taču likumprojekts neiekļauj noteikto uzdevumu īstenošanu;

5) ja pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas valsts sniegtā priekšrocība ir tikai iespēja saņemt ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem piešķirtos nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, tad aicinām šo priekšrocību piešķirt visām biedrībām un nodibinājumiem, līdzīgi kā tas šobrīd tiek regulēts attiecībā uz komersantiem, pašvaldībām saistošajos noteikumos precizējot kritērijus;

6) to, ka netiek risināts tas, ka šobrīd sabiedriskā labuma sektorā darbojas organizācijas, kurām neliela darbības daļa vai pat atsevišķa rīcība ir definējama kā sabiedriskais labums, tādēļ aicinām precizēt, ka sabiedriskā labuma organizācijai visai organizācijas darbībai ir jābūt vērstai uz sabiedrisko labumu, nevis atsevišķa organizācijas rīcība;

7) Likumprojekta 18.pantu, kur noteikta nesamērīgi liela atbildība sabiedriskā labuma organizācijas valdei vai vadības institūcijas locekļiem, nosakot tiem administratīvo atbildību. Šāda atbildība nav noteikta citām juridiskām formām, piemēram, politisko partiju, reliģisko organizāciju u.c. valdēm;

8) Likumprojekta 4.pantā iekļautais caurskatāmības koeficientu, kas pēc būtības ir atbalstāma iniciatīva sabiedriskā labuma organizāciju sektorā veicinot labu pārvaldību un caurskatāmību, taču to var panākt ar vadlīnijām, izglītojošiem pasākumiem un citām aktivitātēm, vienlaikus sniedzot atbilstošu atbalstu (rīki datu uzkrāšanai, mērīšanai un komunikācijai). Esošā likumprojekta redakcija drīzāk vērtējams kā apdraudējums sabiedriskā labuma organizācijām, jo koeficienta atklātības prasības, lai sasniegtu “zaļo līmeni”, prasa lielus administratīvos resursus, kas reti kurai organizācijai ir pieejams, tāpat daudzas sabiedriskā labuma organizāciju aktivitātes nav mērāmas skaitliski, bet sociālajā ietekmē (piemēram, kā mērīt skaitliski “pilsoniskās sabiedrības atbalsts”). Tāpat koeficients var radīt maldīgu priekštatu par SLO darbību kopumā, lai gan, kā jau minēts iepriekš, tas tiek piešķirts par iesniegtā Darbības pārskata kvalitāti, nevis par SLO darbības efektivitāti vai sasniegtiem ietekmes rezultātiem. Papildus izsakām šaubas par to, kāds ir juridiskais mērķis šai normai;

9) Likumprojekta 8.panta 1.1 daļā noteiktie apstākļi, kad Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, ir nesamērīgi un nenoteikti, kas praksē var radīt negatīvu ietekmi uz sabiedriskā labuma sektoru;

10) To, ka likumprojektā paredzēts, ka pārejas periodā automātiski tiks piešķirta otrā pakāpe, nevis iespēja organizācijai izvēlēties sabiedriskā labuma organizācijas pakāpi. Ņemot vērā, ka piesakoties uz sabiedriskā labuma statusu bija citi apstākļi, tad valsts nevar automātiski uzlikt jaunus, stingrākus nosacījumus, bez organizācijas pašas izvēles.

11) LPA iebilst pret piedāvāto likumprojekta 11.panta redakciju, jo nereti saimnieciskās darbības ieņēmumi tiek izmantoti tādām jomām, kuras organizācija vēlas attīstīt (jeb pilotē) vai reaģē uz sabiedrības vajadzību, tādēļ nav saprotams iesmels, kāpēc valsts ar likumu liegtu ko šādu darīt.  Ja SLO statuss tiek piešķirts organizācijām, kuras pēc būtības atbilst šī likuma mērķim - darbojas sabiedrības labā - nav iemesla noteikt liegumu saimnieciskās darbības ieņēmumu izmantošanas mērķiem. Būtiski apzināties, ka statūtos nevar paredzēt visas situācijas, kurām būs jāreaģē organizācijām, tai skaitā dažādām krīzēm.
 

-

Lai nodrošinātu to, ka Sabiedriskā labuma organizāciju komisijai ir izpratne par SLO darbību, aicinām 6. panta pirmajā daļā noteikt, ka komisijā nevalstisko organizāciju pārstāvji ir sabiedriskā labuma organizāciju pārstāvji, izsakot šādā redakcijā: “(1) Sabiedriskā labuma komisija (turpmāk — komisija) ir koleģiāla institūcija, kurā visiem komisijas pārstāvjiem tiek piešķirtas balsstiesības un kurā vienādā skaitā ietilpst pilnvarotas amatpersonas, kā arī sabiedriskā labuma organizāciju pārstāvji .” 
 

Sabiedriskā labuma komisija (turpmāk — komisija) ir koleģiāla institūcija, kurā visiem komisijas pārstāvjiem tiek piešķirtas balsstiesības un kurā vienādā skaitā ietilpst pilnvarotas amatpersonas, kā arī sabiedriskā labuma organizāciju pārstāvji.

Tāpat nevalstisko organizāciju pārstāvji aicina precizēt likumprojektā, vai tas attiecas uz jebkuru administratīvo pārkāpumu, piemēram, par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu? Un vai norma attiecas uz gadījumiem, kad pārkāpums nav saistīts ar organizāciju (piemēram, par miesas bojājumu nodarīšanu Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpuma rezultātā)? Kā arī aicinām precizēt likumprojekta normu, vai ar šo saprotams noziedzīgi nodarījumi vai administratīvi pārkāpumi.
Lai novērstu interpretācijas riskus, par kādiem pārkāpumiem, tiek atteikts  SLO statuss, LPA aicina precizēt likumprojektu ar gadījumiem, kad SLO statusu var atteikt piešķirt ja:
1)    organizācija ir administratīvi sodīta par SLO jomas pārkāpumiem;
2)    organizācija ir administratīvi sodīta par darba tiesību pārkāpumiem.
 

-