Projekta ID
22-TA-2598Atzinuma sniedzējs
Finanšu ministrija
Atzinums iesniegts
04.04.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Rīkojuma projekta anotācijā norādīts, ka "jāņem vērā, ka nekustamo īpašumu nomas maksas noteikšanu publiskas personas mantai ietekmē ārējais regulējums, t.i., Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumi Nr. 97 "Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi" un Ministru kabineta 2018.gada 19.jūnija noteikumi Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi”. Noteikumi paredz nomas maksas noteikšanas metodiku un izņēmumus, tādējādi ierobežojot Sabiedrības iespējas ietekmēt un noteikt nomas maksu atbilstoši kopējām tirgus tendencēm." Vēršam uzmanību, ka iepriekš minētais normatīvais regulējums attiecināms uz publiskas personas mantas un zemes iznomāšanu un attiecībā uz iznomāšanu publiskai personai vai tās iestādei, kapitālsabiedrībai vai privātpersonai publiskas funkcijas vai deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma veikšana paredzēta speciāla nomas maksas noteikšanas metodika, taču iznomājot nomas objektu privātajam sektoram nav ierobežojumu nomas maksas noteikšanai atbilstoši tirgus tendencēm, t.sk.ir iespēja piesaistīt neatkarīgu vērtētāju. Attiecīgi lūdzam precizēt minēto teikumu.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Ievērojot VAS “Valsts nekustamie īpašumi” noteikto stratēģisko mērķi un ZMNĪ specifiskās funkcijas, nav pamata rīkojuma projekta anotācijā, izvērtējot iespējamos turpmākos rīcības virzienus, nekustamo īpašumu pārvaldīšanas funkcijas nodošanu VNĪ skatīt un vērtēt kopsakarā ar meliorācijas pasākumu nodrošināšanu un meliorācijas kadastra uzturēšanu esošajā veidā, līdz ar to lūdzam atbilstoši precizēt rīkojuma projekta anotāciju.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Rīkojuma projekta izziņas par atzinumos sniegtajiem iebildumiem 6.punktā norādīts, ka “Jautājumi par biroju ēku pārvaldīšanas principiem tiks risināti atbilstoši normatīvajam aktam, kas tiks izdots pēc MK lēmuma spēkā stāšanās attiecībā uz MK uzdevumu Finanšu ministrijai (VNĪ) sadarbībā ar Valsts kanceleju līdz 2023.gada 1.oktobrim izstrādāt un finanšu ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai MK konceptuālo ziņojumu par valsts tiešās pārvaldes iestāžu biroju telpu optimizācijas iespējām.” Vēršam uzmanību, ka minētajā konceptuālajā ziņojumā nav paredzēts skatīt un noteikt principus par valsts, t.sk., valsts biroju ēku pārvaldīšanu, bet gan vērtēt konkrētu īpašumu tālākas izmantošanas iespējas un risināt jautājumu par valsts pārvaldes iestāžu izvietošanu.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka valstij piederošām kapitālsabiedrībām, kuru pamatdarbības veids ir valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšana, katrai ir sava specializācija, t.i., tās pārvalda pēc lietošana mērķa atšķirīgus nekustamos īpašumus, šādi nodrošinot konkrētam lietošanas mērķim paredzētu nekustamo īpašumu vienveidīgu pārvaldīšanu, kā arī nedublē pārvaldīšanas pakalpojumus.
No piedāvātā VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (turpmāk – ZMNĪ) vispārējā stratēģiskā mērķa redakcijas secināms, ka ZMNĪ uzdevums un pilnvarojums ir pārvaldīt stratēģisku meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju, un zemes vienību uz kurām tās atrodas, meliorācijas kadastra uzturēšanu, nodrošinot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemju resursu ekonomiski izdevīgu, videi saudzīgu un sociāli atbildīgu ilgtspēju. Savukārt anotācijas 1.3. sadaļā minēts, ka pārvaldījumā esošo valsts nekustamo īpašumu sastāvā ietilpst (..) nedzīvojamas (tajā skaitā laboratorijas, mācību, sanitāras) ēkas 36 563,8 m² platībā – 20 gab., tajā skaitā augstceltne 26 stāvu augstumā. Administratīvo un biroju ēku, un ar to saistīto būvju un zemes pārvaldīšana nekvalificējas rīkojuma projektā noteiktajam ZMNĪ vispārējam stratēģiskajam mērķim. Turklāt augstceltni Republikas laukumā 2, Rīgā, izmanto tiešas pārvaldes iestādes, t.sk., Zemkopības ministrija, kā valsts pārvaldes birojus.
Tāpat rīkojuma projekta anotācijas risinājuma aprakstā iekļauts 2.variants, kas paredz iespējamo variantu nekustamo īpašumu pārvaldīšanas nodošanu VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un meliorācijas pasākumu nodrošināšanu, un meliorācijas kadastra uzturēšanas saglabāšanu ZMNĪ atbildībā. Šādā risinājuma variantā Zemkopības ministrija ierosina ZMNĪ pārveidošanu izvērtēt pēc visu Zemkopības ministrijas resora valsts pārvaldes iestāžu zemes vienības tostarp nedzīvojamo ēku un būvju, kas atrodas uz tām, nodošanu ZMNĪ pārvaldīšanā un visu ar nekustamo īpašumu saistītu dokumentu sakārtošanu.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 9.maija rīkojuma Nr.319 “Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju” (zaudējis spēku 2021.gada 1.janvārī) 8.punktam bija paredzēts īstenot vienotu pieeju valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, līdz ar to Zemkopības ministrijai bija jāizvērtē tās padotībā esošo institūciju nekustamo īpašumu turpmākās apsaimniekošanas modeļus. Tādējādi lūdzam jau šobrīd detalizēti izvērtēt attiecīgo risinājuma variantu, t.sk. nepieciešamības gadījumā paredzot atbilstošu uzdevumu Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā.
No piedāvātā VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (turpmāk – ZMNĪ) vispārējā stratēģiskā mērķa redakcijas secināms, ka ZMNĪ uzdevums un pilnvarojums ir pārvaldīt stratēģisku meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju, un zemes vienību uz kurām tās atrodas, meliorācijas kadastra uzturēšanu, nodrošinot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemju resursu ekonomiski izdevīgu, videi saudzīgu un sociāli atbildīgu ilgtspēju. Savukārt anotācijas 1.3. sadaļā minēts, ka pārvaldījumā esošo valsts nekustamo īpašumu sastāvā ietilpst (..) nedzīvojamas (tajā skaitā laboratorijas, mācību, sanitāras) ēkas 36 563,8 m² platībā – 20 gab., tajā skaitā augstceltne 26 stāvu augstumā. Administratīvo un biroju ēku, un ar to saistīto būvju un zemes pārvaldīšana nekvalificējas rīkojuma projektā noteiktajam ZMNĪ vispārējam stratēģiskajam mērķim. Turklāt augstceltni Republikas laukumā 2, Rīgā, izmanto tiešas pārvaldes iestādes, t.sk., Zemkopības ministrija, kā valsts pārvaldes birojus.
Tāpat rīkojuma projekta anotācijas risinājuma aprakstā iekļauts 2.variants, kas paredz iespējamo variantu nekustamo īpašumu pārvaldīšanas nodošanu VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un meliorācijas pasākumu nodrošināšanu, un meliorācijas kadastra uzturēšanas saglabāšanu ZMNĪ atbildībā. Šādā risinājuma variantā Zemkopības ministrija ierosina ZMNĪ pārveidošanu izvērtēt pēc visu Zemkopības ministrijas resora valsts pārvaldes iestāžu zemes vienības tostarp nedzīvojamo ēku un būvju, kas atrodas uz tām, nodošanu ZMNĪ pārvaldīšanā un visu ar nekustamo īpašumu saistītu dokumentu sakārtošanu.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 9.maija rīkojuma Nr.319 “Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju” (zaudējis spēku 2021.gada 1.janvārī) 8.punktam bija paredzēts īstenot vienotu pieeju valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, līdz ar to Zemkopības ministrijai bija jāizvērtē tās padotībā esošo institūciju nekustamo īpašumu turpmākās apsaimniekošanas modeļus. Tādējādi lūdzam jau šobrīd detalizēti izvērtēt attiecīgo risinājuma variantu, t.sk. nepieciešamības gadījumā paredzot atbilstošu uzdevumu Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā.
Piedāvātā redakcija
-