Atzinums

Tā kā bezmantinieka mantu ir iespējams identificēt tikai mantošanas procesā (vismaz neviens nav iniciējis kādu citu veidu), ko ved notāri, lai samazinātu publiskās pārvaldes izdevumus par notāru atlīdzību šajās lietās, kā arī ņemot vērā digitālās valsts pārvaldes konceptu, lūdzam paredzēt, ka visa valsts informāciju sistēmās esošā informācija, kas ir nepieciešama notāra pienākumu veikšanai par Latvijas valsts piederīgo, kam Fizisko personu reģistrā reģistrēts nāves fakts, tiek savietota automatizēti.  Jo nav pamatoti ne valstij, ne privātpersonām likt maksāt par notāru darba laiku, kas tiek patērēts manuāli pārbaudot valsts informāciju sistēmās reģistrētos datus par nelaiķi un tā īpašumiem. Tā vietā notāru darba laiks būtu jāizmanto tādu datu ieguvē un apstrādē, kuri nav pieejami valsts informāciju sistēmās. Tāpat lūdzam paredzēt, ka sludinājums par mantojuma atklāšanos, ja mantojuma sastāvā ir nekustamais īpašums Latvijā, ir automatizēti sagatavojams, tādejādi samazinot izmaksas. Lūdzam pievienot attiecīgu Rīkojuma projekta punktu.

-

No digitālās pārvaldes koncepta izriet, ka valsts pārvalde savu darbību pieskaņo un pielāgo sabiedrības, uzņēmēju un citu iesaistīto pušu vajadzībām un gaidām un veido sadarbības modeļus, kas ir personalizēti, interaktīvi un vienkārši pieejami, tad arī mantošanas procesā attiecībā uz Latvijas valsts piederīgām personām, kas reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā, ir iespējams nodrošināt mantošanas procesa automatizētu uzsākšanu. Tā kā bezmantinieka manta piekrīt Latvijas valstij, tad sabiedrības interesēs ir nodrošināt bezmantinieka nekustamā īpašuma vērtības nesamazināšanos, ko ir iespējams nodrošināt, ja laicīgi tiek uzsākts mantošanas process, kurā tad var pārliecināties – ir vai nav mantinieki. Attiecībā uz Fizisko personu reģistrā reģistrētiem Latvijas valsts piederīgajiem, pēc šo personu nāves fakta reģistrācijas ir iespējams automatizēti pārliecināties vai uz konkrētās personas vārda Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts nekustamais īpašums, tādejādi ir iespējams arī uzsākt mantojuma procedūru likumdevēja noteiktā laikā pēc nāves fakta reģistrācijas Fizisko personu reģistrā.   Tā kā vienam un tam pašam nelaiķim, kam nav mantinieku, var būt nekustamie īpašumi vairākās pašvaldībās, kā arī tie var sastāvēt gan no dzīvojamām telpām, gan nedzīvojamām, kā arī neapbūvētas zemes, tad bezmantinieka mantas identifikācija kopumā par katru nekustamo īpašumu īpašnieku, kam nav mantinieku, ir efektīvāka,turklāt to ir iespējams automatizēt.
Nenosakot šādu regulējumu valsts nenodrošina savas tiesības gadījumos, kad nav mantinieku, kā arī rada iespējas izkrāpt nekustamos īpašumus gadījumos, kad ilgstoši netiek uzsākta mantošanas lieta, kā tas ir aprakstīts arī masu mēdijos par īpašumu izkrāpšanas gadījumiem.  Līdžigi ir iespējams un būtu jārīkojas attiecībā uz visu bezmantinieka, kā arī bezīpašnieka mantu, kas reģistrēta jebkurā valsts informācijas sistēmā.

Lūdzam pievienot jaunus rīkojuma projekta punktus šādā redakcijā:

7. Tieslietu ministrijai  nodrošināt regulāru to Latvijas valsts piederīgo identifikāciju, kuru nāves fakts reģistrēts Fizisko personu reģistrā un kuriem  Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts nekustamais īpašums.
8. Finanšu ministrijai un Tieslietu ministrijai līdz 01.04.2023.iesniegt Ministru kabinetā tiesību aktu proejktus, kas nodrošinās bezmantinieku gadījumu identifikāciju un  valstij piekrītošās mantas - nekustamo īpašumu uzskaiti  un tālāko procedūru uzsākšanu  saprātīgā laika periodā, nodrošināt valstij piekrītošās mantas vērtības nesamazināšanos. Vienlaikus paredzot valstij iespējami piekritīgo nekustamo īpašumu identificēšanas prioritātes, ja valsts budžeta līdzekļi nav pietiekami visu valstij piekritīgio nekustamo īpašumu identifikācijai. 
9. Finanšu ministrijai un Tieslietu ministrijai gada laikā iesniegt Ministru kabinetā tiesību aktu proejktus, kas nodrošinās pārējās bezmantinieku mantas (kas nav nekustamie īpašumi), kas reģistrētas valsts informācijas sistēmās, identifikāciju.
10.Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai paredzēt finansējumu  šī rīkojuma uzdevumiem, ja to īstenošana ietver automatizētu datu savietošanu starp valsts informāciju sistēmām.

Lūdzam pievienot jaunu rīkojuma projekta punktu šādā redakcijā:

6.Tieslietu ministrijai mēneša laikā nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam visu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto nekustamo īpašumu sarakstu, kas nav nostiprināti  Zemesgrāmatā, bet pieder tādām juridiskām personām, kas atbilstoši Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem ir likvidētas, neeksistē vai citādi ir izslēgtas no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem. Turpmāk šādu informāciju nosūtīt piecu darba dienu laikā no juridiskās personas izslēgšanas un Uzņēmumu reģistra  vestajiem reģistriem.

Lūdzam pievienot jaunu rīkojuma projekta punktu šādā redakcijā:

5. Tieslietu ministrijai mēneša laikā nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam visu Zemesgrāmatā reģistrēto nekustamo īpašumu sarakstu, kas atbilstoši Zemesgrāmatas ierakstiem pieder tādām juridiskām personām, kas atbilstoši Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem ir likvidētas, neeksistē vai citādi ir izslēgtas no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem. Turpmāk šādu informāciju nosūtīt piecu darba dienu laikā no juridiskās personas izslēgšanas un Uzņēmumu reģistra  vestajiem reģistriem.
 

Lūdzam papildināt ziņojumu ar sadaļu par bezīpašnieka mantas, kas paliek pēc jjuridiskās personas izslēgšanas no uzņēmumu reģitra vestajiem reģistriem, uzskaites kārtības problemātiku, jo ziņojums šobrīd runā tikai par vērtspapīriem, bet nepareez risinājumus atticībā uz šādu likvidēto juridisko personu nekustamajiem īpašumiem.  
Pienākums uzskaitīt valstij piekritīgu mantu ir noteikts Valsts ieņēmumu dienestam - likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8.panta 3.punktā. Tā kā juridiskā persona pārstāj eksistēt ar tās izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem, tad ir iespējams nodrošināt bez likumu grozījumos šādām juridiskajām personām piederošās mantas, kas reģitrētas valsts informāciju sistēmās automātisku uzskaiti un tālāko darbību uzsākšanu. Diemžēl pat par Zemesgrāmatā ierakstītiem nekustamajiem īpašumiem, kas jioprojām pieder juridiskām personām, kas izslēgtas no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem, netiek veiktas darbības šo  īpašumu atgriešanai civiltiesiskajā apritē.
 

-

Lūdzam papildināt konceptuālo ziņojumu gan ar problēmas aprakstu gan risinājumu bezmantinieka nekustamo īpašumu uzskaiti.

Civillikuma 416. pants nosaka: “Ja pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, tad manta piekrīt valstij. ..”

Savukārt likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu”8. panta 3) punkts noteic, ka Valsts ieņēmumu dienests:
“3) uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli par tās novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā. Kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā, nosaka Ministru kabinets;””
Tādejādi Valsts ieņēmumu dienesta pienākumos ietilpst uzskaitīt visu valstij piekritīgo mantu, t.sk. tādas mantas uzskaiti, kura piederējusi mantojuma atstājējam, kuram nav mantinieku, vai arī tie nav termiņā ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības. Konceptuālajā ziņojumā diemžēl tiek ierobežots Valsts ieņēmumu dienesta pienākums (jeb valsts pienākums) ar tikai tādu bezmantinieka mantu par kuru VID ir saņēmis dokumentu, kurā norādīts, ka tā ir bezmantinieka manta. Bet vispārzināms ir fakts, ka mantojuma lietas netiek uzsāktas gadiem.
Tādejādi konceptuālais ziņojums ir jāpapildina ar būtisku sadaļu, kas nodrošinās, ka mantojuma atstājēja nāves gadījumā tiek nodrošinātas valsts tiesības uz mantas piekritību saprātīgā laika periodā, nodrošinot, ka mantas sastāvs nezaudē savu vērtību tikai tāpēc, ka valsts ilgstoši nav konstatējusi, ka manta piekrīt valstij, kā arī minimizējot negodprātīgu rīcību, kas pēc mantojuma atstājēja nāves, kuram nav palikuši mantinieki, tiek falsificēti dokumenti ar nolūku iegūt mantu, kas faktiski piekrīt valstij. Tādejādi ir jāatrisina arī mantas piekritības valstij noteikšanas uzsākšana, ne tikai tālākā rīcība ar jau noteiktu valstij piekritīgo mantu.
Ņemot vērā šodienas informāciju tehnoloģiju iespējas, lūdzam paredzēt, ka visos gadījumos, kad Latvijas valsts piederīgā nāve ir fiksēta Fizisko personu reģistrā un publiskajos reģistros ir fiksēta manta, kas pieder cilvēkam, kas miris, vai šim cilvēkam ir nodokļu parādi vai pārmaksas, vai cilvēks ir bijis nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs par nekustamo īpašumu, kas nav reģistrēts Zemesgrāmatā, tiek uzsākts process, kā arī tiek paredzēts, ka šim uzsāktajam procesam ir jātop noslēgtam noteiktos saprātīgos  termiņos vismaz šādos prioritārajos gadījumos:
Mantojuma atstājējam ir piederējis nekustamais īpašums, kas reģistrēts Zemesgrāmatā
Mantojuma atstājējs ir bijis nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs par Zemesgrāmatā nereģistrētu nekustamo īpašumu
Mantojuma atstājējam ir nodokļu parādi vai pārmaksas
Mantojuma atstājējam ir reģistrēta cita manta publiskajos vai valsts reģistros.
Tā kā mantojumu lietu vešanu valsts ir nodevusi zvērinātiem notāriem, kā arī lai minimizētu valsts izdevumus gadījumos, kad mantojuma atstājējam nebūs mantinieku,  būtu paredzams, ka automatizēti tiek savietoti dati par Latvijas valsts piederīgo, kura nāve ir fiksēta Fizisko personu reģistrā, un viņam piederošo un reģistrēto mantu  reģistros, viņa statusu kā nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju par zemesgrāmatā neierakstītu nekustamo īpašumu, kā arī par viņa nodokļu parādiem vai pārmaksām. Gadījumos, kad mirušajai personai automatizēti tiek atlasīti augstāk minētie dati, ir jāparedz normatīvajos aktos automatizēta sludinājuma par mantojuma atklāšanos publicēšana Latvijas Vēstnesī, kā arī automatizēta konkrētās mantojuma lietas nodošana notāram (vai nu pēc nejaušības principa vai Notāru padomes noteiktā kārtībā).
Vienlaikus normatīvajos aktos būtu jāprecizē regulējums ar mērķi nodrošināt mantojuma masā esošu ēku vērtības nezaudēšanu tikai tāpēc, ka ēkas īpašniekam nav mantinieku un ēku neviens neapsaimnieko. Īpaši būtiski ir nodrošināt, lai matojuma masā esošs nekustams īpašums mantošanas procesa laikā nekļūtu tāds, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību.

Tā kā mantojuma atstājējam var piederēt manta, kas ir reģistrēta publiskajos reģistros, kā arī manta, kas nav reģistrēta publiskajos reģistros, bet publiskā sektora iespējas uzzināt par mantu, kas nav reģistrēta reģistros ir minimāla, šis aspekts ir jāņem vērā, lai nodrošinātu nodokļu samaksas prioritāti un neizbēgamību arī attiecībā uz mantojamajiem aktīviem, kas nav reģistrēti reģistros.
Visos gadījumos ir jāsaglabā nodokļu parādu prioritāte, kā arī ņemot vērā informāciju tehnoloģiju sniegtās iespējas un faktu, ka visām nodokļu administrācijām ir elektroniskā nodokļu uzskaite, ir būtiski jāuzlabo normatīvais regulējums, aizstājot nodokļu prasību pieteikšanas manuālo procesu ar automatizētiem risinājumiem

 

-