Atzinums

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma mērķis ir noteikt valsts pārvaldes institucionālo sistēmu jūrlietās un nodrošināt jūras drošības un aizsardzības jomā pieņemto Latvijai saistošo starptautisko līgumu prasību un standartu īstenošanu un ievērošanu, lai nodrošinātu kuģošanas drošību, kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību, novērstu vides piesārņošanu no kuģiem un padarītu efektīvāku jūras satiksmi.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Regulas (ES) 2023/1805 par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (turpmāk – Regula 2023/1805) nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitātes robežvērtību enerģijai, kas patērēta uz kuģa, kurš ienāk dalībvalsts jurisdikcijā esošās ostās, un pienākumu izmantot krasta energoapgādi vai bezemisiju tehnoloģiju dalībvalsts jurisdikcijā esošās ostās. KEM uzskata, ka Regulā 2023/1805 noteiktās normas un prasības atbilst Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma mērķim, it īpaši attiecībā uz prasību un standartu īstenošanu un ievērošanu jūrlietās.
KEM uzskata, ka ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma grozījumiem ir jāpārņem Regulas 2023/1805 prasības 3. panta 40. punktā iekļautā definīcija “administrējošā valsts”, nosakot konkrētu administrējošās valsts kompetento iestādi un tās uzdevumus, šādi nosakot valsts pārvaldes institucionālo sistēmu jūrlietās atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma mērķim.
Ņemot vērā Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 8. pantā noteikto Valsts vides dienesta kompetenci attiecībā uz normatīvajiem aktiem un starptautiskām tiesību normām, KEM uzskata, ka likuma 8. pantā var iekļaut normas, kas noteic, ka Regulas 2023/1805 izpratnē administrējošās valsts kompetentā iestāde ir Valsts vides dienests.

Ņemot vērā Satiksmes ministrijas atbildi izziņā uz KEM 13.08.2024. priekšlikumu, proti ka administrējošā valsts kompetentā iestāde ir nosakāma Klimata likumā, KEM norāda, ka 11.07.2024. Valsts sekretāru sanāksmē tika panākta vienošanās, ka "administrējošā valsts kompetentā iestāde" netiks noteikta Klimata likumā. KEM nevar piekrist šādai Satiksmes ministrijas atbildei izziņā.  
Lūdzam izziņā norādīt tiesību aktus, kurā SM plāno noteikt kompetento iestādi par Regulas 2023/1805 attiecīgajiem pantiem, ja tas netiek noteikts ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma grozījumiem.
 

-