Atzinums

Ministru prezidenta rezolūcijā dots uzdevums izstrādāt informatīvo ziņojumu, ietverot tajā iespējamo risku analīzi un priekšlikumus to novēršanai, tādēļ lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar risku analīzi un priekšlikumiem risku novēršanai par akcīzes nodokļa palielinājuma bezalkoholiskiem dzērieniem ar cukura saturu virs 8 gramiem ietekmi uz Latvijas bezalkoholisko dzērienu ražotājiem.

-

Iebilstam pret 4.2. sadaļā "Patēriņam nodotie bezalkoholisko dzērienu apjomi un akcīzes nodokļa ieņēmumi" izdarīto secinājumu, ka akcīzes nodokļa palielinājums bezalkoholiskajiem dzērieniem nav devis gaidīto rezultātu samazināt kopējo bezalkoholisko dzērienu patēriņu, izejot tikai no datiem par patēriņam nodoto bezalkoholisko dzērienu apjomu.
Patēriņam nodotais bezalkoholisko dzērienu apjoms nesniedz objektīvu priekšstatu par faktiskā patēriņa apjomu. Objektīvi novērtēt patēriņu būtu iespējams, veicot pētījumu par Latvijas iedzīvotāju uztura paradumiem. Iespējams ir pieaudzis cukuru nesaturošu vai dzērienu ar zemāku cukura daudzumu patēriņš. Tādā gadījumā diferencētā nodokļa likme ir sasniegusi savu sabiedrības veselības veicināšanas mērķi, bet to nav iespējams objektīvi novērtēt tikai no patēriņam nodotā bezalkoholisko dzērienu apjoma datiem.
Patēriņam nodotie bezalkoholiskie dzērieni var ilgstoši atrasties noliktavās vai veikalu plauktos un var arī nekad nenonākt cilvēku uzturā, bet pārtikas atkritumos, tāpēc šis nav objektīvs rādītājs bezalkoholisko dzērienu patēriņam.

-

Ņemot vērā informatīvā ziņojuma izstrādes mērķi, lūdzam konspektīvāk aprakstīt informāciju, kas ir saistīta ar diferencētās likmes pieņemšanu un vēsturiski paustajiem viedokļiem informatīvā ziņojuma 1. sadaļā "Akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem un tā ieviešanas mērķis". Nepiekrītam nepamatotu apgalvojumu (piemēram, ka, ierobežojot bezalkoholisko dzērienu patēriņu, var tikt veicināts alkoholisko dzērienu patēriņš) iekļaušanai informatīvajā ziņojumā. Nav sniegts datos balstīts pamatojums šādam apgalvojumam, tādēļ minētās informācijas iekļaušana informatīvajā ziņojumā nav korekta.

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma 4.2. sadaļas "Patēriņam nodotie bezalkoholisko dzērienu apjomi un akcīzes nodokļa ieņēmumi" 4. rindkopā norādīt jaunākos pieejamos Valsts ieņēmuma dienesta datus par 2023. gadā patēriņam nodoto bezalkoholisko dzērienu daudzumu 8 mēnešos, kas salīdzinājumā ar 2022. gada 8 mēnešiem ir pieaudzis par 1,5% (2022. gadā 97,2 miljoni un 2023. gadā 98,7 miljoni). Tāpat lūdzam precizēt arī 4.3. sadaļu "Patēriņam nodoto bezalkoholisko dzērienu apjomi atkarībā no pievienotā cukura satura", norādot jaunākos datus par š.g. 8 mēnešiem.
Datu avots - Valsts ieņēmumu dienesta akcīzes preču aprites rādītāji (https://www.vid.gov.lv/lv/media/19773/download?attachment)
 

-

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma 3. secinājumu ar papildus informāciju.
 

Izvērtējot akcīzes nodokļa efektivitāti, būtiski ņemt vērā ne tikai ekonomisko ietekmi uz bezalkoholisko dzērienu ražotājiem, bet arī patērētāju paradumu maiņu un to potenciālo ietekmi uz sabiedrības veselību, lai vispusīgi konstatētu ieviestā nodokļa radītās pārmaiņas un identificētu iespējas nodokļu politikas pilnveidošanai, tādējādi nodrošinot ieguvumu visai sabiedrībai kopumā. Latvijā kopš akcīzes nodokļa bezalkoholiskiem dzērieniem ieviešanas ir būtiski samazinājies saldināto dzērienu patēriņa biežums, tomēr, ņemot vērā pieaugošo aptaukošanās un citu hronisko slimību izplatību, Ieteicams pilnveidot iniciatīvas, kuras veicina veselīga uztura paradumus sabiedrībā, tostarp izglītojot par ūdens kā galvenā šķidruma avota nozīmi ikdienas uzturā un veicinot iedzīvotāju izpratni par ar cukuru saldinātu dzērienu kaitīgumu un riskiem.
 

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma secinājumu sadaļu.
 

Bezalkoholiskie, it sevišķi saldinātie dzērieni, kā arī enerģijas dzērieni, kuriem tiek piemērots akcīzes nodoklis, nav pirmās nepieciešamības preces, turklāt tie var saturēt lielu cukura daudzumu un enerģētisko vērtību. Enerģijas uzņemšana dzērienu veidā neveicina sāta sajūtas rašanos, tādēļ enerģija tiek uzņemta lielākā apjomā un ilgtermiņā rodas liekā svara un aptaukošanās, kā arī citu hronisku slimību risks. Ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotāju vidū liekā svara un aptaukošanās izplatībai ir pieaugoša tendence, ir nepieciešams turpināt un pilnveidot iniciatīvas, kuras līdz šim jau ir pierādījušas savu efektivitāti, tostarp akcīzes nodokļa piemērošanu saldinātiem dzērieniem, ko atzinīgi novērtē arī Pasaules Veselības organizācija. Akcīzes nodoklis ir efektīvs instruments saldināto bezalkoholisko dzērienu patēriņa biežuma mazināšanai, tādēļ nepieciešams turpināt piemērot akcīzes nodokli bezalkoholiskiem dzērieniem, vienlaikus izvērtējot iespēju palielināt nodokļa likmi, it sevišķi dzērieniem ar augstu cukura saturu, lai nodrošinātu, ka saldinātie dzērieni ir cenas ziņā nepieejamāki nekā veselīgākas alternatīvas. 

Atsauces uz Pasaules Veselības organizācijas viedokli:
https://www.who.int/europe/publications/i/item/WHO-EURO-2022-4781-44544-63081
https://www.who.int/europe/news/item/21-03-2022-taxes-on-sweetened-drinks-who-explains-how-to-make-them-an-effective-health-measure

Lūdzam informatīvajā ziņojumā precizēt teikumu "Latvijā, pateicoties īstenotajiem pasākumiem (informēšana un izglītošana, akcīzes nodoklis, izplatīšanas ierobežojumi izglītības iestādēs u.tml.) iedzīvotāju uztura paradumu uzlabošanai, ir būtiski samazinājies saldināto, bezalkoholisko dzērienu patēriņš, tomēr, ņemot vērā pieaugošo aptaukošanās un citu hronisko slimību izplatību, nepieciešams turpināt un pilnveidot iniciatīvas, kuras veicina veselīga uztura paradumus sabiedrībā, ne tikai ierobežojot saldināto dzērienu patēriņu, bet arī veicinot dzeramā ūdens pieejamību un lietošanu.", ņemot vērā, ka Latvijā netiek regulāri ievākti dati par bezalkoholisko dzērienu faktisko patēriņu iedzīvotāju vidū. Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma dati, kas tiek ievākti reizi divos gados, atspoguļo saldināto bezalkoholisko dzērienu patēriņa biežumu - reizes nedēļā.
 

Latvijā, pateicoties īstenotajiem pasākumiem (informēšana un izglītošana, akcīzes nodoklis, izplatīšanas ierobežojumi izglītības iestādēs u.tml.) iedzīvotāju uztura paradumu uzlabošanai, ir būtiski samazinājies saldināto, bezalkoholisko dzērienu patēriņa biežums, tomēr, ņemot vērā pieaugošo aptaukošanās un citu hronisko slimību izplatību, nepieciešams turpināt un pilnveidot iniciatīvas, kuras veicina veselīga uztura paradumus sabiedrībā, ne tikai ierobežojot saldināto dzērienu patēriņu, bet arī veicinot dzeramā ūdens pieejamību un lietošanu.

Lūdzam precizēt un papildināt informatīvā ziņojuma 2. secinājumu ar informāciju.
 

2. Akcīzes nodoklis saldinātiem bezalkoholiskiem dzērieniem sasniedz mērķi, nodrošinot valsts budžeta ieņēmumus un mēreni ierobežojot arī veselībai nelabvēlīgu preču patēriņu, jo, lai gan patēriņam nodoto bezalkoholisko dzērienu apjoms ir pieaudzis, tomēr ir samazinājies patēriņam nodoto bezalkoholisko dzērienu, kuros cukura daudzums ir lielāks (8 vai vairāk grami), apjoms, kā arī ir mazinājies saldināto dzērienu patēriņa biežums.