Atzinums

Ievērojot, ka noteikumu projekts ir daļa no normatīvā regulējuma izmaiņu kopuma, ko, aizstājot pašlaik spēkā esošo regulējumu, paredzēts īstenot vides trokšņa pārvaldības jomā, kas ietver arī likumprojektu “Vides aizsardzības likums” (21-TA-593) un Ministru kabineta noteikumu projektu “Satiksmes un rūpniecisko objektu vides trokšņa pārvaldība” (21-TA-871), lūdzam noteikumu projektā ietvertās normas visā saskaņošanas procesā vērtēt kopsakarā ar citiem izsludinātajiem un saskaņošanai virzītajiem tiesību aktu projektiem.

-

Satiksmes ministrijas ieskatā noteikumu projektā ietvertais regulējums neietver regulējumu par vides trokšņa pārvaldību pēc Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” (turpmāk - MK noteikumi Nr.16) spēka zaudēšanas. Vēršam uzmanību, ka  MK noteikumu Nr.16 2.pielikuma 3.2. apakšpunkts skaidri noteica, ka atbilstību vides trokšņa robežlielumiem vērtē teritorijā, kura ietver dzīvojamo apbūvi, kas reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā kā apbūves zeme vai zeme zem dzīvojamo ēku pagalmiem, kā arī 2 m attālumā no fasādes, kura ir visvairāk pakļauta trokšņa iedarbībai, un kādā veidā nosakāms, kuru no MK noteikumu Nr. 16 2. pielikuma robežlielumiem uz vērtējamo teritoriju attiecināt (vērtējot atbilstoši teritorijas plānojumam).
Noteikumu projektā 1.pielikuma tabulā nav precīzi noteikts, kā turpmāk paredzēts vērtēt atbilstību vides trokšņa robežlielumiem, jo teritoriju kategorijas noteiktas kā apbūves teritorijas izmantošanas funkcija. Jāņem vērā, ka teritorijas plānojumā noteiktā funkcionālā zona un konkrētā apbūves teritorijas izmantošanas funkcija var atšķirties (piemēram, var turpināties neatbilstoša izmantošana, kas uzsākta likumīgi līdz teritorijas plānojuma grozījumiem). Turklāt, ne vienmēr viss īpašums tiek izmantots attiecīgajai funkcijai, kas noteikta teritorijas plānojumā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam noteikumu projektā un likumprojektā “Vides aizsardzības likums” (21-TA-593) noteikt skaidri, vai vides trokšņa robežlielumi piemērojami, ņemot vērā teritorijas faktisko izmantošanas funkciju vai  teritorijas plānojumā noteikto apbūves teritorijas funkcionālo zonu. Ja piemērojami abi, lai katrā konkrētā gadījumā identificētu to teritorijas daļu, kurā nodrošināma atbilstība, tas noregulēts skaidri, noteikumu projektā nosakot šī nosacījuma piemērošanas kārtību.

-

Uzturam Satiksmes ministrijas 2021.gada 29.decembra atzinumā ietverto iebildumu par projektā lietoto terminu “trokšņa ietekmētā pašvaldība” (izziņas 4.punkts), ietverot tā skaidrojumu noteikumu projekta anotācijā.

-

Saskaņā ar likuma “Par autoceļiem” 3.panta pirmo daļu visi Latvijas autoceļi pēc to nozīmes iedalāmi: valsts autoceļos, pašvaldību ceļos, komersantu ceļos, māju ceļos. Savukārt likuma “Par autoceļiem” 3.panta trešā daļa noteic, ka valsts autoceļi iedalāmi galvenajos autoceļos, reģionālajos autoceļos un vietējos autoceļos.
Noteikumu projekta 2.4.apakšpunktā tiek lietots termins “galvenais autoceļš”, kas ir ļoti tuvs likumā "Par autoceļiem" dotajam terminam “valsts galvenais autoceļš” un noteikumu projekta 2.4.apakšpunktā tiek skaidrots kā reģionālas, valsts vai starptautiskas nozīmes autoceļš.
Lai novērstu pretrunas ar likumā "Par autoceļiem" minēto iedalījumu un izvairītos no nepareizas termina “galvenais ceļš” interpretācijas, lūdzam noteikumu projektā lietot terminu “autoceļš” vai izteikt noteikumu projekta 2.4.apakšpunktu jaunā redakcijā. 

2.4. “galvenais autoceļš - autoceļš, uz kura satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā;

Dzelzceļa līnijas VAS “Latvijas dzelzceļš” infrastruktūrā netiek iedalītas galvenās, mazāk galvenās vai tamlīdzīgi, kā tas, piemēram, ir VAS “Latvijas Valsts ceļi”, kur ceļi tiek iedalīti reģionālajos, valsts vai starptautiskajos. 
Atbilstoši Direktīvas 2002/49/EK 3. panta definīcijai “galvenā dzelzceļa līnija” nozīmē dalībvalsts izraudzītu dzelzceļa līniju, pa kuru gadā brauc vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvi. Savukārt, ņemot vērā Direktīvas 2002/49/EK 7. pantu, rodas neskaidrība, jo ar galveno dzelzceļa līniju direktīvas izpratnē ir saprotama līnija, kur satiksmes intensitāte ir gan virs 30 000, gan 60 000 vilcienu sastāvu gadā.  
ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrot noteikumu projekta 2.5. apakšpunkta termina un noteikumu projekta 8. un 24. punkta redakcijas konsekvenci un iespējamās pretrunas to formulējumā.
Lai nodrošinātu  konsekvenci tiesību aktos (Dzelzceļa likums) un izvairītos no šādas neskaidrības, lūdzam noteikumu projektā termina “galvenā dzelzceļa līnija” vietā lietot “dzelzceļa līnija", ar ko saprot līniju, uz kuras satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā, kā tas ir noteikts MK noteikumos Nr.16.

-

Ņemot vērā, ka noteikumu projekts vai kāds cits tiesību akts nenosaka, ko saprot ar terminu “satiksmes sistēmas”, lūdzam skaidrot, ko noteikuma projekta ietvaros saprot ar terminu “satiksmes sistēmas”.

-

Noteikumu projekta 2.5. apakšpunktā lietotais termins "galvenā dzelzceļa līnija" - dzelzceļa līnija, uz kuras satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā, šķiet, rada pretrunas ar noteikumu projekta 8. punktā pausto, ka trokšņu kartes jāizstrādā arī dzelzceļa līnijām, kuras nav galvenās, bet pa kurām brauc vairāk nekā 60 000 vilcienu gadā. Pēc skaitlisko vērtību gradācijas, ja pa kādu dzelzceļa līniju brauktu vairāk nekā 60 000 vilcienu gadā, tad tā būtu vērtējama kā galvenā dzelzceļa līnija, nevis līnija, kur satiksmes intensitāte ir uz pusi mazāka (šobrīd saukta par "galveno dzelzceļa līniju"). Lūdzam skaidrot noteikumu projekta 2.5.apakšpunkta termina un noteikumu projekta 8. punkta redakcijas konsekvenci un iespējamās pretrunas to formulējumā.
Gadījumā, ka ja netiek ņemts vērā augstāk minētais, lai nodrošināt formulējumu konsekvenci visā noteikumu projektā, lūdzam vārdus “pa kurām brauc vairāk nekā 60 000 vilcienu gadā” aizstāt ar vārdiem “kur satiksmes intensitāte ir lielāka nekā 60 000 vilcienu sastāvu gadā”.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši noteikumu projekta 2.4. apakšpunktam termins “galvenais autoceļš” ir noteikts kā tāds, uz kura satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā. Līdz ar to noteikumu projekta 8.punkta teksta daļa “autoceļiem, pa kuriem gadā brauc vairāk nekā seši miljoni transportlīdzekļu gadā” ir lieka un maldinoša.

-

Lai arī noteikumu projekta izziņā (49.punkts) ir norādīts, ka Satiksmes ministrijas 2021.gada 29.decembra iebildums ir ņemts vērā, atkārtoti lūdzam sniegt plašāku skaidrojumu par noteikumu projekta 14.3. apakšpunktā minēto prasību.
Noteikumu projekta 14.3. apakšpunkta redakcija un izziņā norādītais nedod priekšstatu, kādu informāciju par vides trokšņa robežlielumu pārsniegumiem ir nepieciešams sniegt trokšņa stratēģiskajā kartē. Nav skaidrs vai tā ir teritorijas attēlojums, kurā ir konstatēti vides trokšņa robežlielumu pārsniegumi, teritorijas platība, kurā ir trokšņa robežlielumu pārsniegumi, iedzīvotāju vai mājokļu skaits, kuros ir konstatēti trokšņa robežlielumu pārsniegumi.

-

Nosakot zemākas trokšņa rādītāju kontūras (stingrākas prasības), tiek veikts precīzāks un detalizētāks trokšņa novērtējums, kas ļauj novērtēt trokšņa robežlielumu pārsniegumus. Pēc detalizētāka trokšņa robežlielumu pārsniegumu noteikšanas iespējams īstenot piemērotus prettrokšņa pasākumus akustiskajās diskomforta zonās. Kā arī, pieņemot nacionālā likumdošanās stingrākas prasības, tiek ievērots Direktīvā 2002/49/EK noteiktais.  
Ņemot vērā minēto, uzturam Satiksmes ministrijas 29.12.2021. atzinumā ietverto iebildumu:
Lai varētu aprēķināt noteikumu projekta 14.3.apakšpunktā minētos trokšņa robežlielumu pārsniegumus, ir nepieciešams aprēķināt krietni zemāku trokšņa rādītāju kontūras nekā noteikts 14.4.2.apakšpunktā. 
Lai aprēķinātu noteikumu projekta 14.3.apakšpunktā minētos trokšņa lieluma pārsniegumus, ir nepieciešams novērtēt Ldiena, Lvakars un Lnakts trokšņa kontūras līmeņiem, kas pārsniedz noteikumu projekta 1. pielikuma 5.5. apakšpunkta vērtības.
Līdz ar to lūdzam noteikumu projekta 14.4. apakšpunktu papildināt ar 14.4.3. un 14.4.4. apakšpunktu.
Attiecībā uz Ldvn 50 – 54 dBA kontūru -  minētās kontūras vērtību aprēķināšana neradīs papildus administratīvo slogu, jo tā būs vienāda vai mazāka par lielāko no Ldiena, Lvakars vai Lnakts kontūrām.
Vienlaikus lūdzam noteikumu projekta anotācijā norādīt, ka, lai gan prasības ir stingrākas nekā tieši ir noteikts direktīvā, tomēr papildus līmeņus ir nepieciešams novērtēt, lai noteiktu trokšņa robežlielumu pārsniegumus.

14.4. to cilvēku skaitu (noapaļojot līdz tuvākajam simtam), kuri dzīvo aglomerācijās un ārpus aglomerācijām mājokļos, kuru trokšņa rādītāju vērtības, kas noteiktas 4 metrus virs zemes pie trokšņa iedarbībai visvairāk pakļautās fasādes, atrodas šādās trokšņa kontūrās:
14.4.1. trokšņa rādītājam Ldvn: 50 – 54 dBA 55-59 dBA, 60-64 dBA, 65-69 dBA, 70-74 dBA,  > 75 dBA;
14.4.2.  trokšņa rādītājam Ldiena: 50-54 dBA, 55-59 dBA, 60-64 dBA, 65-69 dBA, > 70 dBA;
14.4.3. trokšņa rādītājam Lvakars: 45-49 dBA, 50-54 dBA, 55-59 dBA, 60-64 dBA, 65-69 dBA, > 70 dBA;
14.4.4. trokšņa rādītājam Lnakts: 40-44 dBA, 45-49 dBA, 50-54 dBA, 55-59 dBA, 60-64 dBA, 65-69 dBA, > 70 dBA.

Lūdzam skaidrot, ka noteikumu projekta redakcija nozīmē, ka trokšņa stratēģiskajā kartē ir nepieciešams ietvert informāciju par teritoriju grafisko attēlojumu, kurās vides trokšņa indikatoru vērtības pārsniedz vides trokšņa robežlielumus.

-

Nosakot zemākas trokšņa rādītāju kontūras (stingrākas prasības), tiek veikts precīzāks un detalizētāks trokšņa novērtējums, kas ļauj novērtēt trokšņa robežlielumu pārsniegumus.
Pēc detalizētāka trokšņa robežlielumu pārsniegumu noteikšanas iespējams īstenot piemērotus prettrokšņa pasākumus akustiskajās diskomforta zonās. Kā arī, pieņemot nacionālā likumdošanā stingrākas prasības, tiek ievērots Direktīvā 2002/49/EK noteiktais.
Ņemot vērā minēto, uzturam Satiksmes ministrijas 29.12.2021. atzinumā ietverto iebildumu:
Lai varētu aprēķināt noteikumu projekta 15.1. apakšpunktā minētos trokšņa robežlielumu pārsniegumus, ir nepieciešams aprēķināt krietni zemāku trokšņa rādītāju kontūras nekā noteikts noteikumu projekta 15.2.2. apakšpunktā. 
Lai aprēķinātu noteikumu projekta 15.1. apakšpunktā minētos robežlielumu pārsniegumus, ir nepieciešams novērtēt Ldiena, Lvakars un Lnakts trokšņa kontūras līmeņiem, kas pārsniedz noteikumu projekta 1. pielikuma 5.5. apakšpunkta vērtības.
Līdz ar to, lūdzam noteikumu projekta 15.2. apakšpunktu papildināt ar 15.2.3. un 15.2.4. apakšpunktu.
Attiecībā uz Ldvn 50 – 54 dBA kontūru - kontūras vērtību aprēķināšana neradīs papildus administratīvo slogu, jo tā būs vienāda vai mazāka par lielāko no Ldiena, Lvakars vai Lnakts kontūrām.
Vienlaikus lūdzam noteikumu projekta anotācijā norādīt, ka, lai gan prasības ir stingrākas nekā tieši ir noteikts direktīvā, tomēr, papildus līmeņus ir nepieciešams novērtēt, lai noteiktu trokšņa robežlielumu pārsniegumus.

15.2. to cilvēku skaitu (noapaļojot līdz tuvākajam simtam), kuri dzīvo aglomerācijās un ārpus aglomerācijām mājokļos, kuru trokšņa rādītāju vērtības, kas noteiktas 4 metrus virs zemes pie trokšņa iedarbībai visvairāk pakļautās fasādes, atrodas šādās trokšņa kontūrās:
15.2.1. trokšņa rādītājam Ldvn: 50 – 54 dBA 55-59 dBA, 60-64 dBA, 65-69 dBA, 70-74 dBA,  > 75 dBA;
15.2.2.  trokšņa rādītājam Ldiena: 50-54 dBA, 55-59 dBA, 60-64 dBA, 65-69 dBA, > 70 dBA;
15.2.3. trokšņa rādītājam Lvakars: 45-49 dBA, 50-54 dBA, 55-59 dBA, 60-64 dBA, 65-69 dBA, > 70 dBA;
15.2.4. trokšņa rādītājam Lnakts: 40-44 dBA, 45-49 dBA, 50-54 dBA, 55-59 dBA, 60-64 dBA, 65-69 dBA, > 70 dBA.

Noteikumu projekta 2.5. apakšpunktā lietotais termins  "galvenā dzelzceļa līnija" - dzelzceļa līnija, uz kuras satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā, šķiet, rada pretrunas noteikumu projekta 24. punktā ietvertajam, ka rīcības planu jāizstrādā arī dzelzceļa līnijām, kuras nav galvenās, bet pa kurām brauc vairāk nekā 60 000 vilcienu gadā. Pēc skaitlisko vērtību gradācijas, ja pa kādu dzelzceļa līniju brauktu vairāk nekā 60 000 vilcienu gadā, tad tā būtu vērtējama kā galvenā dzelzceļa līnija, nevis līnija, kur satiksmes intensitāte ir uz pusi mazāka (šobrīd saukta par "galveno dzelzceļa līniju").
Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrot noteikumu projekta 2.5. apakšpunkta termina un 24. punkta redakcijas konsekvenci un iespējamās pretrunas to formulējumā.
Ja netiek ņemts vērā augstāk minētais, lai nodrošināt formulējumu konsekvenci visā noteikumu projektā, lūdzam vārdus “pa kurām brauc vairāk nekā 60 000 vilcienu gadā” aizstāt ar vārdiem “kur satiksmes intensitāte ir lielāka nekā 60 000 vilcienu sastāvu gadā”.
Vēršam uzmanīau, ka Atbilstoši noteikumu projekta 2.4. apakšpunktam termins “galvenais autoceļš” ir noteikts kā tāds, uz kura satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā. Līdz ar to noteikumu projekta 8.punkta teksta daļa “autoceļiem, pa kuriem gadā brauc vairāk nekā seši miljoni transportlīdzekļu gadā” ir lieka un maldinoša.

-

Satiksmes ministria iebilst vides trokšņa stratēģisko karšu izstrādes termiņam - 2022. gada 30. jūnijs. Lūdzam noteikt samērīgu termiņu vides trokšņa stratēģisko karšu izstrādei, ņemot vērā sarežģīto sagatavošanas un apstiprināšanas procesu, kā arī to, ka noteikumu projekts joprojām ir saskaņošanas procesā. 
Ņemot vērā vilcienu satiksmes intensitātes datu apjomu un to apkopošanai nepieciešamo laiku, konsultantu darbu pie trokšņa karšu izstrādes, saskaņošanas un apstiprināšanas procesus, karšu izstrāde un apstiprināšana līdz noteikumu projektā norādītajam termiņam  (2022. gada 30. jūnijs) nav faktiski iespējama, uz ko iepriekš jau norādīja VAS "Latvijas dzelzceļš", lūdzot termiņa pagarinājumu. 

46. Vides trokšņa stratēģiskās kartes izstrādā un apstiprina līdz 2022.gada 1. decembrim un iesniedz tās centrā. Pēc apstiprināšanas tās pārskata un vajadzības gadījumā pārstrādā vismaz reizi piecos gados.

Noteikumu projekta 1.pielikuma “Trokšņa rādītāji” 5.punkta tabulā ir noteiktas trokšņa rādītāju vērtības (robežlielumi), izdalot atsevišķi savrupmāju apbūves un mazstāvu dzīvojamās apbūves  teritorijas un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas.
MK noteikumu Nr.16 2.pielikuma “Vides trokšņa robežlielumi un to novērtēšana” tabulā publiskajai un jauktas apbūves teritorijai iekavās ir norādīts, ka minētie robežlielumi attiecas tikai uz tādām publiskās un jauktas apbūves teritorijām, kurās atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam galvenais (primārais) teritorijas izmantošanas veids ir ar dzīvojamo apbūvi. Noteikumu projekta 1.pielikuma “Trokšņa rādītāji” 5.punkta tabulā attiecībā uz publiskās apbūves teritoriju un jauktas centra apbūves teritoriju iekavās nav norādīts, ka minētie robežlielumi attiecas tikai uz teritorijām, kurās galvenais (primārais) teritorijas izmantošanas veids ir ar dzīvojamo apbūvi.  Tas nozīmē, ka:
1) trokšņa robežlielumi tādā gadījumā tiks attiecināti uz jauktas un publiskās apbūves  teritorijām pilnā apjomā, neņemot vērā to, vai tajās kā galvenā (primārā) izmantošana ir vai nav noteikta dzīvojamā apbūve;
2) trokšņa robežlielumi tiks pārsniegti lielākās platībās un tādējādi rīcības plānā paredzēto pasākumu izmaksas pieaugs, jo trokšņa samazinoši pasākumi būs jāparedz arī jauktas un publiskās apbūves teritorijām, kur ir uzbūvēti vai tiek plānoti, piemēram, biroji, tirdzniecības un pakalpojumu objekti, sporta būves, dzīvnieku aprūpes iestādes  un pat labiekārtota ārtelpa u.c, bet nav atļauta dzīvojamā apbūve.
Ņemot vērā to, ka noteikumu projekta 1.pielikuma 5. punkta tabulas 1. un 2. punkta teritoriju izmantošanas funkcija ir dzīvojamā apbūve, lūdzam tās apvienot, uz tām attiecinot daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritoriju trokšņa robežlielumus. Tā kā būvakustiskie pasākumi nodrošina ~20dB(A) trokšņa samazinājumu, tad MK noteikumu Nr.16 4.pielikumā “Trokšņa robežlielumi telpās” noteiktais trokšņa līmenis dzīvojamās telpās un guļamtelpās atbildīs trokšņa robežlielumiem.
Ņemot vērā minēto, Satiksmes ministrijas ieskatā ir nepieciešams publiskās un jaukta centra apbūves teritorijām saglabāt iekavās doto norādi uz dzīvojamo apbūvi kā galveno atļauto izmantošanu atbilstoši MK noteikumu Nr.16 redakcijai.

-

Gan Noteikumu projekta 1. pielikuma 5. punkta tabula, gan Ministru kabineta noteikumu projekta Nr. 21-TA-871 "Satiksmes un rūpniecisko objektu vides trokšņa pārvaldība” pielikuma tabula ir gandrīz identiskas. Izņēmums ir 2. kolonnas nosaukums, kas pirmajā gadījumā ir “Apbūves teritorijas izmantošanas funkcija”, bet otrajā “Apbūves teritoriju funkcionālās zonas”, kas pēc būtības ir ar identisku jēgu. Nav skaidrs, kāpēc ir divas šādas tabulas. Lūdzam noteikumu projektā norādīt atsauci uz Ministru kabineta noteikumu projekta Nr. 21-TA-871 pielikumu. 

-

Noteikumu projekta anotācijas risinājuma aprakstā norādīts, ka galvenā dzelzceļa līnija ir līnija, uz kuras satiksmes intensitāte ir 30 000 vilcienu sastāvu gadā. VAS “Latvijas dzelzceļš” šādas galvenās dzelzceļa līnijas ir 70,92 km garumā, atbilstoši 2017. gadā izstrādātajām trokšņa kartēm. Lūdzam norādīt atsauci uz noteikumu projekta anotācijā iekļauto galveno dzelzceļa līniju garumu (72,92 km), kā arī precizēt to garumu (anotācijā tā ir norādīta par 2 km garāka nekā 2017. gada trokšņa kartēs) noteikumu projekta kontekstā.
Neskaidrības radušās, jo dzelzceļa līnijas VAS “Latvijas dzelzceļš” infrastruktūrā netiek iedalītas galvenās, mazāk galvenās vai tamlīdzīgi, kā tas, piemēram, ir VAS “Latvijas Valsts ceļi”, kur ceļi tiek iedalīti reģionālajos, valsts vai starptautiskajos. Lai nodrošinātu  konsekvenci tiesību aktos (Dzelzceļa likums), lūdzam noteikumu projekta izpratnē termina “galvenā dzelzceļa līnija” vietā lietot terminu “dzelzceļa līnija’”, ar ko saprot līniju, uz kuras satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā, kā tas ir MK noteikumos Nr. 16.
Direktīvā 2002/49/EK  “galvenā dzelzceļa līnija” nozīmē dalībvalsts izraudzītu dzelzceļa līniju, pa kuru gadā brauc vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvi.Atsaucoties uz direktīvā lietoto terminu, galvenā dzelzceļa līnija katru gadu var mainīties direktīvas termina kontekstā, tāpēc noteikt konkrētu posmu/ līniju garumu noteikumu projekta anotācijā, šķiet nepamatoti.

-