Atzinums

Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.4. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projekta tekstu raksta, izklāstot to loģiskā secībā. Tā kā rīkojuma projekta punkti iet secīgi viens pēc otra, tad loģiski būtu, lai tajos norādītie datumi būtu izklāstīti secīgi.
Ņemot vērā minēto, lūdzam samainīt ar vietām rīkojuma projekta 2.5. apakšpunkta un 2.6. apakšpunkta tekstu vietām.
 

-

Ar rīkojuma projektu paredzēts atteikt nodot privatizācijai attiecīgu zemesgabalu. Rīkojuma projekta 5. punktā norādīts, ka, atsakot nodot privatizācijai meža zemi, ir jāizdara lietderības apsvērumi, lai sapratu, kāds ir labums, ko sabiedrība iegūst, ir lielāks nekā privatizācijas ierosinātāja tiesisko interešu ierobežojums.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieskatā, svarīgāks apstāklis, kāpēc apbūvētais zemesgabals netiek nodots privatizācijai, ir tā sastāvā esošā krasta kāpu aizsargjosla, kuras aizliegumu atsavināt paredz Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punkts.
Ņemot vērā minēto, lūdzam pārformulēt rīkojuma projekta 5. punktu, iekļaujot tajā iepriekš minēto argumentāciju.

-

Tā kā rīkojuma projektā minētais zemesgabals ir ar krasta kāpu aizsargjoslu, tad jebkādas zemes (ne tikai meža zemes), atsavināšanā nebūtu sākotnēji jāvērtē lietderības apsvērumi, jo ir automātiskais aizliegums zemes, kas nav zeme zem ēkas, atsavināšanai (tai skaitā nodošanai privatizācijai) saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punktu.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt rīkojuma projekta 6. punktu.

 

Ministru kabinets konstatē, ka zemes (tai skaitā, valsts meža zemes) nodalīšana, lai izveidotu būvju uzturēšanai funkcionāli nepieciešamu zemesgabalu, nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem. Savukārt nodot privatizācijai zemi (tai skaitā, valsts meža zemi), kas nav funkcionāli saistīta un nav nepieciešama ēku (būvju) uzturēšanai, nav pieļaujams, jo tas ir pretrunā Aizsargjoslu likuma 36. pantā nostiprinātajam un ar sabiedrības interesēm. No minētā ir secināms, ka sabiedrības ieguvums ir lielāks nekā privātpersonu tiesību vai tiesisko interešu ierobežojums un zeme, kas atrodas apbūvētā zemesgabalā, ir saglabājama valsts īpašumā.