Atzinums

Projekta ID
22-TA-1828
Atzinuma sniedzējs
AS "Sadales tīkls"
Atzinums iesniegts
24.05.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Punktā 38) neatkarīga agregatora termina skaidrojumā tiek lietots termins "piegādātājs". Lūdzam ņemt vērā, ka Elektroenerģijas tirgus saturā šāds termins netiek lietots. Direktīvā lietotais vārds "piegādātājs" Elektroenerģijas tirgus likuma ietvarā būtu apzīmējams ar terminu ''elektroenerģijas tirgotājs". 
Termina "piegādātājs" lietojums varētu radīt neskaidrības likuma piemērošanā.
Piedāvātā redakcija
38) neatkarīgs agregators -  tirgus dalībnieks, kas veic agregēšanu un nav saistīts ar lietotāja elektroenerģijas tirgotāju;
 
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
9.panta (28) daļā noteikts, ka drošības nauda pēc ražošanas iekārtas pieslēgšanas tiek atgriezta, savukārt anotācijā ir minēts, ka drošības naudu var izmantot arī pieslēguma maksas segšanai. Likumprojekta redakcijā būtu vēlams šo principu atspoguļot.

9.panta (29) punktā noteikts, ka neatmaksātās drošības naudas ieņēmumus sistēmas operators izmanto sistēmas pakalpojumu izmaksu segšanai. Nav izprotams, kuras personas sistēmas pakalpojumu izmaksu segšanai šie ieņēmumi izmantojami, ja piemēram, ražotājs nebūs īstenojis sistēmas pieslēguma ierīkošanu un sistēmas pakalpojumu maksa attiecīgajam ražotājam netiks vispār piemērota. Aicinām izvērtēt attiecīgās daļas pēdējā teikuma lietderību. Ja teikums tiek saglabāts, precizēt tā īstenošanu ar papildu skaidrojumiem anotācijā.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Drošības naudas konceptā būtu jāparedz, ka gadījumā ja ražotājs pieprasīto un sistēmā rezervēto jaudu ievieš nepilnā apjomā, drošības nauda tiek atgriezta tikai par ieviesto (sistēmai pieslēgto) jaudas apmēru. Piemēram, gadījumā, ja ražotājs rezervējis 100MW, bet realitātē ieviesis tikai 20MW (nepamatoti rezervējis 80MW), tad drošības nauda tiek atgriezta tikai par 20 MW.
Piedāvātā redakcija
(28) Šā panta 2.4 daļā minēto drošības naudu sistēmas operators pēc elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanas sistēmai atmaksā elektroenerģijas ražotājam. Ja jauda ieviesta nepilnā apmērā, drošības nauda tiek atgriezta atbilstoši ieviestās jaudas apmēram.
4.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Piedāvātā 26.panta (2) daļa principā pieļauj paralēlo tīklu veidošanos un to, ka viens objekts varētu būt pieslēgts ar sistēmas operatora sistēmu un tiešo līniju. (2) daļas 3) punktā ir ietverts nosacījums, ka caur lietotāja objektu nedrīkst nodot sistēmā ražotāja saražoto elektroenerģiju. Tomēr no tehniskā viedokļa, tostarp lietotāja elektrotīklu un visas sistēmas darbības drošuma ir būtiski, lai elektroietaises vienlaicīgi nav pieslēgtas gan sistēmas operatora sistēmai, gan tiešajai līnijai, jo šāds slēguma stāvoklis bez īpašiem papildu pasākumiem var izraisīt tīkla aizsardzību neatbilstošu darbību, var radīt elektroenerģijas komercuzskaites darbības traucējumus. 
Piedāvātā redakcija
-
5.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Piedāvātie grozījumi, konkrēti panta (2) daļa, nav savienojama ar principu, ka sistēmas koordinētu attīstību vienā licences zonā organizē viens sistēmas operators. Piedāvātie grozījumi praktiski ikvienai personai ļaus operatora licences zonā attīstīt savus elektrotīklus, veidojot paralēlo sadale infrastruktūru un de facto sniegt elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumus citiem lietotājiem. Sagatavotā redakcija pilnīgi nekādā veidā neierobežo tiešo līniju izmantot vienā punktā no sistēmas operatora saņemto elektroenerģiju pārvadīt tālāk līdz citiem sistēmas lietotāju objektiem. ieviešot šādu regulējumu, obligātu būtu jāpastāv nosacījumam, ka tiešo līniju var izmantot tikai ražotāja, kurš savienots ar tiešo līniju, saražotās elektroenerģijas pārvadīšanai līdz lietotājam.
1) Nav saprotams, kādā veidā būtu nodefinējams tiešās līnijas sākuma un beigu punkts, starp kuriem būtu jāmēra tiešās līnijas garums. Nekādā veidā nav ierobežots virknē slēgt N-tās tiešās līnijas, tādējādi izveidojot neierobežoti lielu elektroenerģijas sadales sistēmu.
2) Nav saprotams, kā būs piešķirama atļauja tiešā līnijas ierīkošanai (pirms tās projektēšanas uzsākšanas), jo atļaujas izsniegšanas brīdī neviens vēl nevarēs zināt, kāds ir ierīkojamās tiešās līnijas garums, jo projektēšanas gaitā tas atkarībā no apstākļiem var būtiski mainīties un vairs neatbilst likumā noteiktajiem kritērijiem.
3) Sistēmas operators nevienā gadījumā praktiski nevarēs sniegt apliecinājumu, ka tiešās līnijas ierīkošana neietekmē sistēmas drošu darbību ai tehnisko attīstību. Šis atzinums praktiski vienmēr būs negatīvs, jo jebkura paralēlās infrastruktūras izbūve, sadalītās elektroenerģijas samazināšanās, rada sistēmas operatora sistēmas efektivitātes pazemināšanos. Ilgtermiņa aktīvi, ko sistēmas operators iegulda sistēmas attīstībā jau pēc pavisam neilga laika var kļūt velti ieguldītām investīcijām, ja galalietotāji, kuru vajadzībām tie tika ierīkoti, pārslēgsies uz citu paralēlo sistēmu izmantošanu.
Faktiski ar šiem grozījumiem ražotājs vienlaikus drīkstēs būt elektroenerģijas tirgotājs un elektroenerģijas sistēmas operators. Elektroenerģijas tirgus atvēršanas gaitā īstenotā sistēmas operatora, ražotāja, tirgotāja lomu nodalīšana izrādās bijusi veltīga. Centieni nepieļaut apakšlietotāju statusa veidošanos - bezjēdzīgi, jo pilnīgi legāli sadales sistēmas operatora licence zonā varēs veidoties mikrosadales sistēmas ap elektroenerģijas ražošanas uzņēmumiem, kas vienlaikus būs ražotājs, operators, tirgotājs.

Tiešās līnijas ir izņēmuma risinājums, kas paredzēts izolētu objektu elektroapgādes nodrošināšanai vietās, kur sistēmas operatora tīklu attīstīt ir nelietderīgi vai neefektīvi! Latvijas teritorijā šādas vietas atrast ir grūti. Līdzšinējā pieredze rāda, ka tiešo līniju izbūvi īstenot cenšas īstenot sistēmai jau pieslēgti objekti, vietās ar blīvu elektrotīkla pārklājumu. Tiešo līniju veidošana starp jau elektrificētiem objektiem ir nepieļaujama.
Piedāvātā redakcija
Svītrot piedāvātā likumprojekta 26.panta (2) daļu.
6.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Nav saprotams, kā citi sistēmas un tirgus dalībnieki tiks informēti par situāciju, ja ražotājs vai uzkrātuves operators tiek izslēgts no reģistra un attiecīgi nevar turpināt savu darbību sistēmā vai elektroenerģijas tirgū. Ierosinām papildināt panta (5) daļu ar papildu teikumu. "Par elektroenerģijas ražotāja vai elektroenerģijas uzkrātuves izslēgšanu no elektroenerģijas ražotāju un elektroenerģijas uzkrātuves operatoru reģistra Regulators informē attiecīgo elektroenerģijas sistēmas operatoru."
Piedāvātā redakcija
-
7.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Šajā pantā tiek lietota jaudas mērvienība "kW", bet citur likumrojetka tekstā tiek lietots pilnais nosaukums "kilovats". Būtu jāvienādo mērvienības apzīmējums visā tekstā.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Panta (19) daļas 3) punktā ietverts pienākums "[..] sistēmas operators, pie kura pieslēgts attiecīgā ražošanas vienība, informē pārvades sistēmas operatoru par sistēmas operatora rīcībā esošo informāciju par izmaiņām ražošanas vienības tehniskajā informācijā, kas iesniegta pārvades sistēmas operatoram reģistrējot ražošanas vienību; ". 
AS "Sadales tīkls" iebilst pret šāda pienākuma ietveršanu likumā, jo sistēmas operatoram nav zināms, kāda tehniskā informācija tiek iesniegta pārvades sistēmas operatoram reģistrējot ražošanas vienību. Visu tehnisko informāciju, kas pārvades sistēmas operatoram ir nepieciešama par ražošanas vienību, pārvades sistēmas operatoram ir jāiegūst no ražotāja tiešā veidā, neiesaistot citu operatoru kā starpnieku informācijas nodošanā. Sadales sitēmas operators var nodrošinātpārvades sistēmsa operatoram informāciju par kopējo uzstādīto jaudu, ražošanas veidu (elektrostacijas tipu - SES, HES, VES u.t.t., pamatojoties uz ražotāja sniegto informāciju) un atļaujas paralēlam darbam derīguma termiņu (ja tā ir terminēta, piemēram elektrostacijas pārbaudes laikā) un spēkā esamību.

Attiecīgā redakcija saskaņošanai nosūtīta arī PSO.
Piedāvātā redakcija
3) sistēmas operators, kura elektroenerģijas sistēmai ir pieslēgts attiecīgais elektroenerģijas ražotājs, sniedz informāciju par šā panta pirmajā daļā minēto sistēmas operatora tīklā nodotās un no tīkla saņemtās elektroenerģijas daudzumu un 11. daļas 5. punktā minēto informāciju. Pārvades sistēmas operatoram ir tiesības reizi mēnesī pieprasīt sadales sistēmas operatora rīcībā esošo informāciju par  elektroenerģijas ražotāja ražošanas iekārtu kopējās uzstādītās elektriskās jaudas, elektroenerģijas ražošanas veida, atļaujas elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai paralēlam darbam ar sistēmu derīguma datuma izmaiņām.
9.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Panta (18) daļā tiek lietots termins "enerģijas piegādātājs". Lūdzam ņemt vērā, ka Elektroenerģijas tirgus saturā šāds termins netiek lietots. Direktīvā lietotais vārds "piegādātājs" Elektroenerģijas tirgus likuma ietvarā būtu apzīmējams ar terminu ''elektroenerģijas tirgotājs". 
Termina "enerģijas piegādātājs" lietojums varētu radīt neskaidrības likuma piemērošanā, jo šāda elektroenerģijas tirgus dalībnieka loma nav likumā defnēta.
Piedāvātā redakcija
-