Atzinums

Ievērojot Noteikumu projekta 6. un 7.punktu, valsts enerģētisko krīzi izsludina ar Ministru kabineta rīkojumu, kurā tiek iekļauta informācija par iesaistītajām institūcijām un komersantiem, kā arī to pienākumiem un atbildību. Ministru kabineta rīkojums par valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanu ir uzskatāms par administratīvo aktu, proti, tiesību aktu, kas tiek izdots publisko tiesību jomā. Attiecīgi Noteikumu projekta 33.punktā minētās vienotā dabasgāzes sistēmas operatora vai dabasgāzes sadales sistēmas operatora darbības tiek veiktas publisko tiesību jomā, proti, izpildot Ministru kabineta izdoto administratīvo aktu.
No anotācijas izriet, ka tiesību līdzsvarošanai Noteikumu projektā ir noteiktas dabasgāzes lietotāja, kuram ir pārtraukta dabasgāzes piegāde, tiesības vērsties Regulatorā kā pirmstiesas strīda izšķiršanas iestādē (atbilstoši likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (turpmāk – Regulatoru likums) 32.panta pirmajā daļā ietvertajam deleģējumam), lai novērstu, dabasgāzes lietotāja ieskatā, nepamatotu dabasgāzes piegādes pārtraukšanu.
Regulators vērš uzmanību, ka Regulatoru likuma 32.panta pirmajā daļā minētais strīda izskatīšanas process ir paredzēts civiltiesisku domstarpību risināšanai, proti, tādu savstarpēju nesaskaņu risināšanai, kas izriet no privāttiesiskajām attiecībām, proti, attiecībām privāto tiesību jomā. Minētais izriet arī no Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta atziņām (piemēram, 2021.gada 23.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-13/2021 10.punkts). Līdz ar to Regulatoru likuma 32.panta pirmajā daļā minēto strīda izskatīšanas procesu nevar izmantot tādu domstarpību risināšanai, kas radušās no privātpersonu rīcības publisko tiesību jomā. Šajā gadījumā, ja dabasgāzes lietotājs uzskatītu, ka dabasgāzes piegāde ir pārtraukta nepamatoti, dabasgāzes lietotājam būtu jāvēršas tiesā administratīvā procesa kārtībā ar pieteikumu par attiecīgā Ministru kabineta rīkojuma pārsūdzēšanu.
Turklāt Regulators norāda, ka sabiedrisko pakalpojumu lietotāja tiesības vērsties Regulatorā ar iesniegumu par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcību ir noteiktas Iesniegumu likumā un Regulatoru likumā, un šādus iesniegumus Regulators izskata savas kompetences robežās, proti, Regulators uzrauga, lai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā regulējamās nozarēs tiktu ievērots minētais likums, kā arī regulējamo nozaru speciālie normatīvie akti (Regulatoru likuma 7.panta pirmā daļa). Līdz ar to nav pamatoti Noteikumu projektā ietvert tiesību normas, kas noteic lietotāja tiesības vērsties Regulatorā ar iesniegumu un Regulatora pienākumu pieņemt lēmumu, turklāt to attiecinot tikai uz dabasgāzes apgādi.
Ņemot vērā minēto, Regulators lūdz svītrot Noteikumu projekta 34. un 35.punktu.

-

Lūdzu skatīt iebildumu pie Noteikumu projekta 34.punkta.

-

Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka “[t]iesību līdzsvarošanai Noteikumu projektā ir noteikta dabasgāzes lietotāja, kuram ir pārtraukta dabasgāzes iegāde, tiesība vērsties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā kā pirmstiesas strīda izšķiršanas iestādē (atbilstoši likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 32. panta pirmajā daļā ietvertajam deleģējumam), lai novērstu dabasgāzes lietotāja ieskatā nepamatotu dabasgāzes piegādes pārtraukšanu. Izskatot dabasgāzes lietotāja iesniegumu par dabasgāzes piegādes atjaunošanas iespējamību tiek ņemti vērā objektīvi situācijas apstākļi, tostarp – enerģētiskās krīzes raksturs, ilgums un attiecīgā dabasgāzes lietotāja ietekme uz valsts enerģētisko krīzi.”
Regulators norāda, ka sabiedrisko pakalpojumu lietotājam ir tiesības vērsties Regulatorā ar iesniegumu par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcību gan Iesniegumu likumā noteiktajā procesā, gan likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā strīdu ārpustiesas izskatīšanas procesā. Lai gan Noteikumu projekta 34. un 35.punktā nav tiešā veidā pateikts, ka lietotāja iesniegumi iesniedzami un izskatāmi strīdu ārpustiesas izskatīšanas procesā, norādāms, ka nav pamatoti ierobežot lietotāja tiesības izvēlēties, kādā procesā lūgt izskatīt tā iesniegumu. Jāņem vērā, ka minētie iesniegumu izskatīšanas procesi būtiski atšķiras, cita starpā izskatīšanas termiņu un Regulatora lēmuma seku ziņā.
 

-

Noteikumu projektu ir paredzēts izdot saskaņā ar Enerģētikas likuma 64.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu. Savukārt Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.312 “Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā” (turpmāk – Noteikumi Nr.312) ir izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma 64.panta pirmo daļu, attiecīgi saskaņā arī ar Enerģētikas likuma 64.panta pirmās daļas 2.punktu. Ar Noteikumu projekta 50.punktu ir paredzēts atzīt Noteikumus Nr.312 par spēku zaudējušiem, kas nozīmē, ka tiesiskais regulējums, kas izdots saskaņā ar Enerģētikas likuma 64.panta pirmās daļas 2.punktu arī zaudēs spēku. Attiecīgi Regulators lūdz apsvērt papildināt Noteikumu projektu ar tiesisko regulējumu, kas Ministru kabinetam ir jāizdod, pamatojoties uz Enerģētikas likuma 64.panta pirmās daļas 2.punktu.

-

No Noteikumu projekta 41.punkta izriet, ka rīkojuma projektu par vietējo enerģētisko krīzi pašvaldība sagatavo, ņemot vērā energoapgādes komersanta, kas piegādā siltumenerģiju galalietotājiem, sniegto informāciju. Atbilstoši Enerģētikas likuma 1.panta pirmās daļas 9.punktam energoapgādes komersants ir licencēts vai reģistrēts komersants, kas nodarbojas ar energoapgādi. Regulators vērš uzmanību, ka centralizēto siltumenerģiju galalietotājiem nodrošina arī tādi komersanti, kas nav uzskatāmi par energoapgādes komersantiem Enerģētikas likuma izpratnē, proti, neregulētie komersanti. Attiecīgi Regulators aicina apsvērt, vai Noteikumu projekta VI. nodaļa nebūtu attiecīgi papildināma ar pienākumiem tādiem komersantiem, kas nav uzskatāmi par energoapgādes komersantiem siltumenerģijas apgādes nozarē.

-