Atzinums

Lūdzam papildināt likumprojekta 1.pantu ar terminu “gaisa pasažieru pārvadājumu pakalpojums” un tā definīciju. Minētais termins un tā definīcija tika iekļauts likumprojekta izstrādes stadijā un par to tika panākta vienošanās darba grupā.
Likumprojektā tiek lietots termins “gaisa pasažieru pārvadājumu pakalpojums” (likumprojekta 22.panta 3. un 6.punkts).
Likuma “Par aviāciju” lietotā termina “gaisa pārvadājumi” definīcija ir plašāka nekā Regulas Nr. 1107/2006  par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu (turpmāk - Regula Nr. 1107/2006)  2. panta l) punktā minētā termina “komerciāli gaisa pārvadājumu pakalpojumi pasažieriem” definīcija, kas atbilstoši Regulas Nr. 1107/2006 1. panta 2. punktam attiecas uz invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kuras izmanto vai vēlas izmantot komerciālos pasažieru gaisa pārvadājumu pakalpojumus, atstājot lidostu, ceļojot tranzītā vai ierodoties tajā, ja šī lidosta atrodas kādas dalībvalsts teritorijā, uz kuru attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums. Likuma “Par aviāciju” lietotā termina “gaisa pārvadājumi” definīcija nosedz visus pārvadājumus arī, piemēram, gaisa pārvadājumus starp trešajām valstīm, kamēr Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 17.aprīļa direktīvas (ES) 2019/882 par preču un pakalpojumu piekļūstamībām (turpmāk – Direktīva Nr. 2019/882) 3. panta 31. punktā minētā termina “pasažieru gaisa pārvadājumu pakalpojums” definīcija noteic, ka pasažieru gaisa pārvadājumu pakalpojumi ir komerciāli gaisa pārvadājumu pakalpojumi pasažieriem, kā definēts Regulas Nr. 1107/2006 2. panta l) punktā, tiem dodoties prom no lidostas, esot lidostā tranzītā vai ierodoties lidostā, ja lidosta atrodas kādas dalībvalsts teritorijā, tostarp lidojumus no lidostas, kas atrodas kādā trešā valstī, uz lidostu kādas dalībvalsts teritorijā, ja pakalpojuma operators ir Savienības gaisa pārvadātājs. Tātad, Direktīvas Nr. 2019/882 un Regulas Nr. 1107/2006 prasības attiecas uz tiem komerciāliem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem pasažieriem, kas notiek starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un ja gaisa kuģi, kas veic gaisa pārvadājumu no trešās valsts, ielido Eiropas Savienības dalībvalstī vai izlido no tās. Tā, piemēram, valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" nevarēs pārliecināties vai trešajā valstī, piemēram, kādā no Āfrikas valstīm, likumprojekta 2.pantā minētās personas nevarēja izmantot 3.panta otrās daļas 3.punkta b) apakšpunktā minētos uz mobilajām ierīcēm balstītus pakalpojumus, tostarp, mobilās lietotnes, gaisa kuģa ekspluatanta dēļ vai arī citu no gaisa kuģa ekspluatanta neatkarīgu apstākļu dēļ.

gaisa pasažieru pārvadājumu pakalpojums - komerciāls gaisa pārvadājumu pakalpojums pasažieriem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija regulas (EK) Nr. 1107/2006 par personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu  (turpmāk - Regula Nr. 1107/2006) 1. panta 2. punktā un 2. panta l) punktā noteiktajam, tiem dodoties prom no lidostas, esot lidostā tranzītā vai ierodoties lidostā, ja lidosta atrodas kādas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, tostarp, lidojumi no lidostas, kas atrodas trešajā valstī, uz lidostu Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, ja pakalpojuma operators ir Eiropas Savienības gaisa pārvadātājs;

Likumprojekta 23. panta sestā daļa uzliek ziņošanas pienākumu Eiropas Komisijai visām likumprojekta 22. pantā paredzētajām kompetentajām iestādēm. Minētais ziņošanas pienākums izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 17.aprīļa direktīvas (ES) 2019/882 par preču un pakalpojumu piekļūstamībām (turpmāk - Direktīva 2019/882) 33. panta 3. punkta, saskaņā ar kuru dalībvalstis savlaicīgi dara zināmu Eiropas Komisijai visu informāciju, kas tai nepieciešama šādu ziņojumu sagatavošanai.
Satiksmes ministrija ieskatā:
1) nav pamatoti dalībvalstīm noteikto ziņošanas pienākumu Eiropas Komisijai deleģēt tālāk zemākstāvošām padotības iestādēm, kuras atrodas dažādu institūciju pakļautībā;
2) ES likumdevējs Direktīvas 2019/882 normā ir skaidri norādījis, ka Eiropas Komisijai sniedzama vienota informācija, nevis vairākas, dažādas, no vairākām tirgus uzraudzības iestādēm, kas ir izveidotas konkrētajā dalībvalstī;
3) Direktīvas 2019/882 prasības neizpildes gadījumā Eiropas Komisija vērsīsies ar pārkāpuma procedūru pret dalībvalsti, kas būs jāgatavo konkrētajai atbildīgajai institūcijai par šīs direktīvas pārņemšanu, proti, Labklājības ministrijai, un nevis iepriekš minētajām kompetentajām iestādēm (Direktīvā 2019/882 – tirgus uzraudzības iestādēm).

Vēršam uzmanību, ka minētā norma iepriekš netika saskaņota un tās piemērošana raisa bažas.
Ņemov vērā minēto, kā arī tiesiskās skaidrības un noteiktības nolūkā lūdzam izteikt likumprojekta 23. panta sesto daļu jaunā redakcijā vai to izslēgt. 

(6)  Labklājības ministrija ir atbildīga par Direktīvas 2019/882 33. panta 3. punktā paredzētās informācijas savlaicīgu iesniegšanu Eiropas Komisijai.