Atzinums

Projekta 2.punktā ir noteikti konkrētu lietu kategorijām atbilstoši termiņi, kuriem iestājoties, valsts un pašvaldības iestādes pārtrauc e-lietas datu apriti elektronisko lietu katalogā un glabā e-lietas datus tikai savā pamatdarbības informācijas sistēmā. Savstarpējās diskusijās starp e-lietas platformas sadarbības partneriem no Latvijas Repuplikas Prokuratūras puses tika izteikts aicinājums elektronisko lietu katalogā apmainīties ar e-lietas datiem arī tādās lietās, kurās ir pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Attiecīgi Kriminālprocesa informācijas sistēmā tiek plānots veidot attiecīgu lietu kategoriju. Taču projekta 2.punktā šādu lietu arhivēšana nav paredzēta.
Ņemot vērā minēto, aicinām attiecīgi papildināt projekta 2.punktu ar jaunu apakšpunktu, vai arī projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) sniegt skaidrojumu par to, vai elektronisko lietu katalogā vispār tiek paredzēta iespēja apmainīties arī ar šai lietu kategorijai atbilstošajiem e-lietas datiem.

-

Projekta 2.1. apakšpunkts nosaka konkrētus gadījumus, kad kriminālprocesa ietvaros valsts un pašvaldības iestādes pārtrauc e-lietas datu apriti elektronisko lietu katalogā un glabā e-lietas datus tikai savas pamatdarbības informācijas sistēmas arhīva vidē. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 521. pantam tiesa, konstatējot Kriminālprocesa likuma 379. panta pirmās daļas 1. un 3. punktā minētos apstākļus, var taisīt notiesājošu spriedumu, nepiespriežot sodu. Taču projekta 2.1. apakšpunkts šādu gadījumu neparedz.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams attiecīgi precizēt projekta 2.1. apakšpunktu, tādējādi nodrošinot tā atbilstību Kriminālprocesa likuma 521. panta regulējumam.

Piedāvājam izvērtēt iespēju papildināt projekta 2.1. apakšpunktu ar jaunu 2.1.6. apakšpunktu šādā redakcijā:
"2.1.6. stājies spēkā notiesājošs spriedums, nepiespriežot sodu."

Projekta 2.2. apakšpunkts paredz, ka iestāde izdalītajā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu (turpmāk - izdalītais process) e-lietas datu apriti elektronisko lietu katalogā pārtrauc, veicot e-lietas datu pārvietošanu arhīva vidē savā pamatdarbības informācijas sistēmā, tajā brīdī, kad kriminālprocesā, no kura minētais process ir izdalīts (turpmāk - pamatprocess), tiek pārtraukta e-lietas datu aprite elektronisko lietu katalogā. Vēršam uzmanību, ka izdalītais process un pamatprocess var atrasties dažādās pamatdarbības informācijas sistēmās. Līdz ar to projektā nepieciešams paredzēt kārtību, kādā ziņas par pamatprocesa arhivēšanu, tiks nodotas tai pamatdarbības informācijas sistēmai, kurā atrodas izdalītais process. Vienlaikus nav saprotams, vai izdalītais process ir arhivējams arī tad, ja tajā vēl nav pieņemts galīgais nolēmums.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams attiecīgu skaidrojumu par šo ietvert projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā).

-

Projekta 2.3. apakšpunkts paredz, ka iestāde izdalītajā procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai (turpmāk - izdalītais process) e-lietas datu apriti elektronisko lietu katalogā pārtrauc, veicot e-lietas datu pārvietošanu arhīva vidē savā pamatdarbības informācijas sistēmā, tajā brīdī, kad kriminālprocesā, no kura minētais process ir izdalīts (turpmāk - pamatprocess), tiek pārtraukta e-lietas datu aprite elektronisko lietu katalogā. Vēršam uzmanību, ka izdalītais process un pamatprocess var atrasties dažādās pamatdarbības informācijas sistēmās. Līdz ar to projektā nepieciešams paredzēt kārtību, kādā ziņas par pamatprocesa arhivēšanu tiks nodotas tai pamatdarbības informācijas sistēmai, kurā atrodas izdalītais process. Vienlaikus nav saprotams, vai izdalītais process ir arhivējams arī tad, ja tajā vēl nav pieņemts galīgais nolēmums.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams attiecīgu skaidrojumu par šo ietvert projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā).

-

Projekta 2.4. apakšpunkts paredz, ka valsts un pašvaldību iestāde administratīvā pārkāpuma procesā e-lietas datu apriti elektronisko lietu katalogā pārtrauc, veicot e-lietas datu pārvietošanu arhīva vidē savā pamatdarbības informācijas sistēmā, trīs gadus pēc galīgā nolēmuma spēkā stāšanās. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 151. panta regulējumam administratīvā pārkāpuma procesā var tikt pieņemts vai nu lēmums par soda piemērošanu, vai arī lēmums par procesa izbeigšanu. Savukārt Administratīvās atbildības likuma 258. pants paredz, ka, ja nolēmums par sodu nav izpildīts piecu gadu laikā, tad tas vairs nav izpildāms. Līdz ar to nav saprotams, ar ko ir pamatots projekta 2.4. apakšpunktā minētais trīs gadu termiņš. Iekšlietu ministrijas ieskatā laikā, kamēr notiek administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtā lēmuma par soda piemērošanu izpilde, e-lietas dati par šo procesu iestādes pamatdarbības informācijas sistēmā nav arhivējami.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz Administratīvās atbildības likuma 152. panta regulējumu, kas paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesā var tikt pieņemts arī lēmums par administratīvā pārkāpuma lietas nodošanu pašvaldības administratīvajai komisijai, lai tā izlemtu jautājumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajam. Iekšlietu ministrijas ieskatā e-lietas dati arī par šo procesu iestādes pamatdarbības informācijas sistēmā nav arhivējami, kamēr lietā netiek pieņemts lēmums par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajam un kamēr šis lēmums nav izpildīts.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams attiecīgi precizēt projekta 2.4. apakšpunktā piedāvāto regulējumu.

Piedāvājam izvērtēt, vai projekta 2.4. apakšpunkta redakciju nebūtu iespējams veidot pēc līdzības ar projekta 2.1. apakšpunkta redakciju, kuras ievaddaļā tiek noteikts attiecīgs termiņš, bet turpmākajos apakšpunktos tiek noteikti konkrēti apstākļi, kuriem iestājoties sākas attiecīgā termiņa tecējums.

Projekta 3.1. apakšpunkts paredz, ka atzīmi par projekta 2. punktā noteiktā gadījuma iestāšanos un e-lietas datu arhivēšanas datumu savā pamatdarbības informācijas sistēmā ievada atbilstoši projekta 2.1. - 2.3. apakšpunktā noteiktajam - prokuratūra vai pirmās instances tiesa, kura kontrolē nolēmuma pilnīgu izpildi, pēc informācijas par soda izpildi saņemšanas. Vēršam uzmanību, ka ne visos projekta 2.1. - 2.3. apakšpunktā minētajos gadījumos tiks piemērots sods un attiecīgi veikta soda izpilde, tādējādi arī netiks saņemta informācija par soda izpildi. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 519. pantam tiesa taisa attaisnojošu spriedumu, ja nav noticis noziedzīgs nodarījums vai apsūdzētā izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva vai ja apsūdzētā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta. Savukārt atbilstoši Kriminālprocesa likuma 634. panta piektajai daļai apsūdzēto attaisnojošs spriedums tiek izpildīts nekavējoties pēc sprieduma pasludināšanas. Līdz ar to attaisnojoša sprieduma gadījumā tiek izpildīts minētais spriedums, nevis sods. Tāpat vēršam uzmanību, ka, piemēram, 2.1.3. un 2.1.4. apakšpunktā minētajos gadījumos atbilstoši Kriminālprocesa likuma 522. panta pirmajai daļai un 605. panta pirmajai daļai netiek piespriests sods, bet tiek piemērots attiecīgs piespiedu līdzeklis. Savukārt situācijā, kad tiek pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, arī netiek veikta soda izpilde. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 639. panta pirmajai un otrajai daļai nolēmuma pilnīgu izpildi kontrolē pirmās instances tiesa. Iestāde, kas izpilda nolēmumu, nekavējoties paziņo tai par nolēmuma izpildi. Prokurora priekšraksta izpildi kontrolē prokuratūra. Iestāde, kas veica prokurora priekšrakstā noteiktā soda vai piespiedu ietekmēšanas līdzekļa izpildi, par tā izpildi nekavējoties paziņo prokuratūrai, kuras prokurors bija izdevis priekšrakstu.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt projekta 3.1. apakšpunktu, lai nodrošinātu tā atbilstību Kriminālprocesa likumā noteiktajam.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 392.¹ panta pirmajai daļai lēmumu par kriminālprocesa vai tās daļas izbeigšanu pirmstiesas procesā pieņem procesa virzītājs, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 27. panta otrās daļas 1. punktu var būt arī izmeklētājs. Līdz ar to nav viennozīmīgi saprotams, vai arī situācijā, kad pirmstiesas procesā lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pieņems izmeklētājs kā procesa virzītājs, atzīmi par projekta 2.1.2. apakšpunktā noteiktā gadījuma iestāšanos un e-lietas datu arhivēšanas datumu savā pamatdarbības informācijas sistēmā ievadīs prokuratūra vai pirmās instances tiesa.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt vai nu projekta 3.1. apakšpunktu vai arī ietvert projekta sākotnējas ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) attiecīgu skaidrojumu.

-

Projekta 3.2. apakšpunkts paredz, ka atzīmi par projekta 2. punktā noteiktā gadījuma iestāšanos un e-lietas datu arhivēšanas datumu savā pamatdarbības informācijas sistēmā ievada atbilstoši projekta 2.4. apakšpunktā noteiktajam - valsts vai pašvaldības iestādes amatpersona, kas ierosinājusi administratīvā pārkāpuma procesu. Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 255. pantam nolēmuma par sodu izpildi organizē un kontrolē tā iestāde, kuras amatpersona sākotnēji pieņēmusi nolēmumu par sodu. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka vairākos attiecīgo jomu regulējošos speciālajos likumos, kuros ir ietverts arī administratīvās atbildības regulējums un noteiktas iestādes, kuras ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumiem konkrētajā jomā, ir paredzēta tā saucamā dalītā kompetence, kas nozīmē, ka viena kompetentā iestāde ir tiesīga uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu un veikt tajā attiecīgas procesuālās darbības, bet lietu izskata un nolēmumu par sodu pieņem cita kompetentā iestāde. Tāpēc Iekšlietu ministrijas ieskatā tieši iestādei, kura ir pieņēmusi sākotnējo nolēmumu par sodu un kurai ir noteikts pienākums kontrolēt lietā pieņemtā gala nolēmuma izpildi, ir nosakāms arī pienākums pamatdarbības informācijas sistēmā ievadīt atzīmi par e-lietas datu arhivēšanu.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams attiecīgi precizēt projekta 3.2. apakšpunktu.

Piedāvājam izvērtēt iespēju aizstāt projekta 3.2.apakšpunktā vārdus "iestādes amatpersona, kas ierosinājusi administratīvā pārkāpuma procesu" ar vārdiem "iestāde, kura ir pieņēmusi sākotnējo nolēmumu par sodu".

Projekta 4.1.1. apakšpunkts paredz, ka valsts un pašvaldības iestāde savas pamatdarbības informācijas sistēmas arhīva vidē pārtrauc e-lietas datu glabāšanu vienu gadu pēc tam, kad no Fizisko personu reģistra saņemtas ziņas par šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētā noziedzīgā nodarījuma izdarījušās personas vai attaisnotās personas nāvi, bet ne vēlāk kā 100 gadus pēc personas dzimšanas. Taču nav saprotams, kurā brīdī pamatdarbības informācijas sistēmas arhīva vidē pārtraucama e-lietas datu glabāšana krimināllietās, kurās noziedzīgs nodarījums izdarīts grupā (notiesātas vairākas fiziskās personas). Vienlaikus norādāms, ka šādā gadījumā ar šīm fiziskajām personām saistītie e-lietas dati var glabāties dažādās pamatdarbības informācijas sistēmās. Līdz ar to nav saprotams, vai katrā šajā pamatdarbības informācijas sistēmā attiecīgie e-lietas dati tiks dzēsti pakāpeniski.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams vai nu attiecīgi precizēt projekta 4.1.1. apakšpunktu, vai arī sniegt attiecīgu skaidrojumu par to projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā).

-

Precizēt projekta 4.1.2. apakšpunktu, nosakot konkrētu termiņu, kādā kriminālprocesa ietvaros glabājami e-lietas dati pamatdarbības informācijas sistēmā pēc tam, kad saņemtas ziņas par juridiskās personas, kurai piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, likvidāciju.
Vienlaikus aicinām izvērtēt iespēju projekta 4.1.2. apakšpunktā minēt arī konkrētu valsts informācijas sistēmu vai institūciju, no kuras attiecīgās ziņas par juridiskās personas, kurai piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, likvidāciju var tikt saņemtas.

-

Precizēt projekta 4.1.3. apakšpunktu, nosakot konkrētu termiņu, kādā kriminālprocesa ietvaros glabājami e-lietas dati pamatdarbības informācijas sistēmā pēc tam, kad iestājies konkrētā noziedzīgā nodarījuma kriminālatbildības noilgums, ja kriminālprocess izbeigts pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 392.panta 1.¹, 2.¹ un 2.² daļu.

-

Projekta 4.3. apakšpunktā ir noteikts viena gada termiņš attiecībā uz e-lietas datu administratīvā pārkāpuma procesā glabāšanu pamatdarbības informācijas sistēmā, skaitot to no ziņu par fiziskās personas, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, nāvi saņemšanas brīža. Vēršam uzmanību, ka administratīvā pārkāpuma procesā pie administratīvās atbildības var tikt sauktas arī juridiskās personas. Bet projekta 4.3. apakšpunktā nav noteikts konkrēts termiņš, cik ilgi administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros glabājami e-lietas dati pamatdarbības informācijas sistēmā, ja tiek saņemta informācijas par juridiskās personas, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likvidāciju.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams attiecīgi precizēt projekta 4.3. apakšpunktu, vai arī papildināt projektu ar jaunu tiesību normu.
Vienlaikus aicinām izvērtēt iespēju projekta 4.3. apakšpunktā vai arī šajā jaunajā tiesību normā minēt arī konkrētu valsts informācijas sistēmu vai institūciju, no kuras attiecīgās ziņas par juridiskās personas, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likvidāciju var tikt saņemtas.

-

Precizēt projekta 10.1. apakšpunktu, nosakot, kura iestāde pamatdarbības informācijas sistēmā pievienos atzīmi par e-lietas datu nodošanu Latvijas Nacionālajā arhīvā, ja pirmstiesas procesā lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu būs pieņēmis izmeklētājs kā procesa virzītājs. 

-

Ņemot vērā Iekšlietu ministrijas izteikto iebildumu pie projekta 3.2. apakšpunkta, nepieciešams attiecīgi precizēt arī projekta 10.3. apakšpunktu.

Piedāvājam izvērtēt iespēju aizstāt projekta 10.3. apakšpunktā vārdus "iestādes amatpersona, kas ierosinājusi administratīvā pārkāpuma procesu" ar vārdiem "iestāde, kura ir pieņēmusi sākotnējo nolēmumu par sodu".

Projekta 13.1. apakšpunkts paredz e-lietas platformas pārzinim pienākumu nodot e-lietas datus Latvijas Nacionālajam arhīvam, ja e-lietas dati ir iegūti no vairākām pamatdarbības informācijas sistēmām. Taču nav saprotams, kuras institūcijas pienākums ir nodot e-lietas datus Latvijas Nacionālajam arhīvam, ja e-lietas dati ir iegūti tikai no vienas pamatdarbības informācijas sistēmas.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams attiecīgi precizēt projekta 13.1. apakšpunktu vai arī papildināt projektu ar jaunu tiesību normu.

-

Vēršam uzmanību, ka Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs dažādu objektīvu iemeslu dēļ vēl aizvien nav uzsācis e-lietas projekta īstenošanu attiecībā uz kriminālprocesu digitalizāciju. Līdz ar to jau šobrīd ir prognozējams, ka Kriminālprocesa informācijas sistēma no 2023. gada 30. novembra šo noteikumu izpildi nodrošināt nevarēs.
Ņemot vērā minēto, nepieciešama diskusija par iespēju pārcelt minēto termiņu uz vēlāku laiku.

-

Atbilstoši projekta pielikuma 1. rindas 3. kolonnā lietotajai terminoloģijai var secināt, ka kriminālprocesa ietvaros noteiktu kategoriju lietās radītie e-lietas dati arī pamatdarbības informācijas sistēmā būtu glabājami pastāvīgi, lai arī minētais neizriet no projekta 4.1. apakšpunktā noteiktā. Tāpat vēršam uzmanību, ka atbilstoši projekta 5.2. apakšpunktā noteiktajam pēc projekta 4.1. apakšpunktā noteiktā termiņa iestāšanās valsts un pašvaldības iestādes izbeigs e-lietas datu glabāšanu kriminālprocesa ietvaros savas pamatdarbības informācijas sistēmas arhīva vidē.
Vienlaikus projekta 8. punkts paredz, ka e-lietas dati, kas tiek nodoti Latvijas Nacionālajā arhīvā, saglabājas arī pamatdarbības informācijas sistēmā līdz šo noteikumu 4. punktā minētajam termiņam. Savukārt projekta 10.1. apakšpunkts paredz, ka galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdī e-lietas datiem, ja tie saskaņā ar projekta pielikumā minēto ir glabājami pastāvīgi, pamatdarbības informācijas sistēmā atzīmi par šo e-lietas datu nodošanu Latvijas Nacionālajā arhīvā pievieno prokuratūra vai pirmās instances tiesa, kura kontrolē nolēmuma pilnīgu izpildi - kriminālprocesa ietvaros.
Ņemot vērā minēto, no projekta 4.1. un 5.2. apakšpunkta, 8. punkta un 10.1. apakšpunkta, kā arī no projekta pielikumā norādītā nav viennozīmīgi saprotams, vai kriminālprocesa ietvaros radīto e-lietas datu, kas ir glabājami pastāvīgi, pēc nodošanas glabāšanai Latvijas Nacionālajā arhīvā glabāšana pamatdarbības informācijas sistēmas arhīva vidē ir turpināma pastāvīgi vai arī attiecīgo e-lietas datu glabāšana pamatdarbības informācijas sistēmas vidē ir izbeidzama pēc projekta 4.1. apakšpunktā noteiktā termiņa beigām.
Tāpat vēršam uzmanību, ka projekta anotācijā (skat. 5. lpp.) ir norādīts, ka projektā ir paredzēts noteikts atskaites brīdis, līdz kuram iestādes drīkst savā pamatdarbības informācijas sistēmā glabāt tajā esošos arhivētos e-lietas datus, izņemot, ja tie ir noteikti kā ilgstoši glabājami, tad šos datus glabā līdz projekta pielikumā norādītā e-lietas datu glabāšanas termiņa beigām, vai ja tie glabājami pastāvīgi, tad tos no pamatdarbības informācijas sistēmas arhīva vides nedzēš. Vienlaikus projekta anotācijā (skat. 10. lpp.) ir norādīts, ka atzīme par e-lietas datu nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam tiks pievienota datiem, kas atbilstoši projekta pielikumā minētajam ir glabājami pastāvīgi, jo saskaņā ar arhīva jomu regulējošiem tiesību aktiem pastāvīgi glabājamie dokumenti ir nododami turpmākai glabāšanai Latvijas Nacionālajam arhīvam. Līdz ar to arī no projekta anotācijā norādītā nav viennozīmīgi saprotams, vai kriminālprocesa ietvaros radītie e-lietas dati, kas atbilstoši pašreiz projekta pielikumā norādītajam ir glabājami pastāvīgi pamatdarbības informācijas sistēmas arhīva vidē, ir dzēšami no pamatdarbības informācijas sistēmas arhīva vides pēc minēto e-lietas datu nodošanas glabāšanai Latvijas Nacionālajā arhīvā un pēc projekta 4.1. apakšpunktā noteiktā termiņa iestāšanās vai arī minēto e-lietas datu glabāšana pastāvīgi ir turpināma gan Latvijas Nacionālajā arhīvā, gan pamatdarbības informācijas sistēmas arhīva vidē.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt projektu un projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) ietverto skaidrojumu, lai būtu viennozīmīgi skaidrs, vai kriminālprocesa ietvaros radītos e-lietas datus, kas ir glabājami pastāvīgi, pēc nodošanas Latvijas Nacionālajā arhīvā ir jāturpina glabāt pamatdarbības informācijas sistēmas arhīva vidē pastāvīgi vai arī to glabāšanu pamatdarbības informācijas sistēmas arhīva vidē var izbeigt pēc to nodošanas glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā un projekta 4.1. apakšpunktā minētā termiņa iestāšanās.
 

-

Precizēt projekta 4.1.1. apakšpunktā ietverto atsauci uz projekta 2.1. apakšpunktu, ņemot vērā to, ka tajā (projekta 2.1. apakšpunktā) nekādi noziedzīgi nodarījumi nav minēti.

-

Papildināt projekta 4.4. apakšpunktu pēc vārda "arhivēšanas" ar vārdiem "pamatdarbības informācijas sistēmā", tādējādi salāgojot projekta 4.4. apakšpunkta redakciju ar projekta 4.5. apakšpunkta redakciju.

-

Projekta 5.2. apakšpunkts paredz, ka e-lietas datu glabāšanu savas pamatdarbības informācijas sistēmas arhīva vidē valsts un pašvaldības iestāde pēc šo noteikumu 4. punktā noteiktā termiņa iestāšanās pārtrauc atbilstoši iestādes iekšējam regulējumam. Taču nav saprotams, vai par to, ka iestāde pārtrauc e-lietas datu glabāšanu savas pamatdarbības informācijas sistēmas arhīva vidē, ir vēl jāpaziņo arī elektronisko lietu katalogā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam to attiecīgi skaidrot projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā).

-