Atzinums

Grozījumu 9. punkts paredz papildināt MK noteikumus ar 12.3 punktu šādā redakcijā:
"12.3 Pašvaldība var lemt par applūstošās teritorijas precizēšanu teritorijas plānojumā atbilstoši hidrologa, sertificēta hidromelioratīvās būvniecības speciālista vai sertificēta biotopu eksperta atzinumiem par vērtējamās teritorijas applūšanu. Šādā gadījumā pašvaldība ir atbildīga par iespējamajiem riskiem un ekonomiskajiem zaudējumiem plūdu gadījumā, arī par plūdu riska palielināšanos blakus esošajās teritorijās, un tā informē centru un Valsts vides dienestu par lēmumu, applūstošo teritoriju un tās noteikšanas pamatojumu."
No šī punkta, kā arī atzinumā norādītā izriet, ka gadījumā, ja nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās ar pašvaldības lēmumu tiek noteikta mazāka applūstošā teritorija nekā plūdu kartēs, pašvaldība ar savu lēmumu uzņemas pilnu atbildību par sociālajiem riskiem, materiālajiem un ekonomiskajiem zaudējumiem, kas šajās teritorijās iespējami to applūšanas gadījumā.
Latvijas apdrošinātāju asociācija (LAA) vērš uzmanību, ka pie šāda regulējuma var izveidoties situācija, ka apdrošinātāji, izvērtējot risku, var negribēt apdrošināt vietas/būves pret  plūdu risku teritorijās, kur būs iespējama būvniecība saskaņā ar pašvaldības lēmumu, bet kas neatbildīs Latvijas vides, ģeoloģijas un metereoloģijas centra Latvijas plūdu riska un plūdu draudu kartēm.
Papildus jānorāda, ka regulējumā paredzētais pienākums pašvaldībai atlīdzināt zaudējumus, jāskata kopsakarā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu, kas paredz, ka pieteikumu pašvaldībai var iesniegt ne vēlāk kā piecu gadu laikā no iestādes prettiesiskā administratīvā akta spēkā stāšanās vai prettiesiskas faktiskās rīcības veikšanas dienas (17.panta pirmā daļa), kaut gan minētie noteikumi paredz izņēmumus attiecībā uz applūstošajām teritorijām (ar 10% varbūtību), kas ir reizi 10 gados. Turklāt zaudējumi ne visos gadījumos tiek atlīdzināti pilnā apmērā. Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 13.panta trešā daļa paredz, ka mantiskais zaudējums no summas, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 12. pantu, parasti tiek atlīdzināts šādā apmērā:
1) ja aprēķinātā summa nepārsniedz 145 000 euro, — 100 procentu apmērā no šīs summas;
2) ja aprēķinātā summa pārsniedz 145 000 euro, bet nepārsniedz 1 450 000 euro, — 145 000 euro plus 50 līdz 100 procentu apmērā no summas, kas pārsniedz 145 000 euro;
3) ja aprēķinātā summa pārsniedz 1 450 000 euro, atbilstīgs atlīdzinājums var būt mazāks par 50 procentiem no šīs summas.
Līdz ar to šāds regulējums nenodrošina personai, kura būs cietusi plūdos, iespēju saņemt zaudējumu atlīdzību pēc kompensācijas principa.
 

-