Atzinums

Ņemot vērā, ka Regulatora iebildumi par Projekta sākotnējās redakcijas 2.26.apakšpunktu un ar to saistīto regulējumu faktiski nav ņemti vērā, atkārtoti jānorāda, ka no minētā apakšpunkta, kā arī Ministru kabineta 2017.gada 7.februāra noteikumu Nr.78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi) 64.punkta (spēkā esošajā un Projektā paredzētajā redakcijā) izriet, ka pēdējā garantētā piegāde (turpmāk – PGP) lietotājam, kurš nav gazificētā objekta īpašnieks, notiek tikai gadījumā, ja šādam lietotājam ir bijis spēkā dabasgāzes tirdzniecības līgums ar dabasgāzes tirgotāju, kas izbeidz dabasgāzes tirdzniecību. Savukārt pārējos gadījumos, kuros dabasgāze gazificētajā objektā tiek lietota bez rakstveidā noslēgta dabasgāzes tirdzniecības līguma un gazificētā objekta lietotājs vai īpašnieks nav nodrošinājis iespēju sadales sistēmas operatoram pārtraukt dabasgāzes padevi gazificētajā objektā, PGP tiek nodrošināta gazificētā objekta īpašniekam.
Tātad arī gadījumā, ja lietotājs, kurš nav gazificētā objekta īpašnieks, pēc terminēta tirdzniecības līguma termiņa beigām nenoslēdz jaunu līgumu vai tirgotājs vienpusēji izbeidz ar šādu lietotāju noslēgto tirdzniecības līgumu, jo lietotājs neievēro Noteikumos noteikto regulējumu un nepilda līgumā noteiktās saistības, PGP tiek nodrošināta objekta īpašniekam, nevis lietotājam, kurš,  nenodrošinot iespēju sistēmas operatoram pārtraukt dabasgāzes padevi, faktiski turpina lietot dabasgāzi bez līguma.
Ņemot vērā minēto, kā arī iepriekšējā atzinumā par Projekta 2.26.apakšpunktu izteikto Regulatora iebildumu pamatojumu, šāds regulējums ir netaisnīgs un nepamatots, jo būtībā atbrīvo galalietotāju no Noteikumu 31.punktā noteikto pienākumu izpildes, uzliekot attiecīgos pienākumus objekta īpašniekam. Turklāt šāds regulējums ir pretrunā ar Enerģētikas likuma (turpmāk – Likums)  109.panta otrajā daļā noteikto regulējumu (skat. turpmāk iebildumu par Projektā ietverto 64.2.apakšpunkta grozījumu).
Regulatora ieskatā, termina “pēdējā garantētā piegāde” skaidrojumā ir pietiekami noteikt, ka PGP ir dabasgāzes pagaidu piegāde, ja dabasgāze gazificētajā objektā tiek lietota bez rakstveidā noslēgta dabasgāzes tirdzniecības līguma, bet kādos gadījumos kādam subjektam (galalietotājam vai gazificētā objekta īpašniekam) PGP tiek nodrošināta, būtu jānosaka turpmākajās Noteikumu normās (64.punktā). Detalizētāku pamatojumu nepieciešamībai precizēt (nošķirt) gadījumus, kuros PGP būtu pamats nodrošināt galalietotājam, un kuros – gazificētā objekta īpašniekam, objektīvi ņemot vērā šo subjektu iespējas nodrošināt sistēmas operatora piekļuvi dabasgāzes apgādes sistēmai,  lūdzam skatīt Regulatora atzinumā par Projekta sākotnējo redakciju.
 

2.26. pēdējā garantētā piegāde – dabasgāzes pagaidu piegāde galalietotājam vai gazificētā objekta īpašniekam šajos noteikumos noteiktajos gadījumos, ja dabasgāze gazificētajā objektā tiek lietota bez rakstveidā noslēgta dabasgāzes tirdzniecības līguma.
 

Vēršam uzmanību, ka spēkā esošajā Noteikumu redakcijā 4.¹ punktam ir trīs apakšpunkti. Ņemot vērā, ka Noteikumu 4.¹ punkts Projektā tiek izteikts jaunā redakcijā, šā punkta grozījumu nepieciešams formulēt, ievērojot Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumus un vadlīnijas.

-

Izziņā par atzinumos sniegtajiem iebildumiem (sadaļas “Apstrādes informācija” 8.punkts) atzīts ka, nepastāv iespēja, kā nodrošināt dabasgāzes atslēgšanu gadījumos, ja sistēmas operatora pārstāvjiem nav iespēju piekļūt gazificētajam objektam (..). Lai gan, ņemot vērā faktiskos apstākļus un spēkā esošo regulējumu, Regulators piekrīt minētajai atziņai, jāņem vērā, ka arī gazificētā objekta īpašnieka iespējas nodrošināt sistēmas operatoram piekļuvi dabasgāzes apgādes sistēmai gazificētajā objektā ir gandrīz tikpat ierobežotas, ja īpašnieks nav galalietotājs. Līdz ar to, Regulatora ieskatā, minētajā izziņā norādītais apstāklis nevar būt pamats, lai jautājumus, kas attiecas uz PGP, un ar tiem saistītos jautājumus par sadales sistēmas operatora piekļuvi dabasgāzes apgādes sistēmai, risinātu civiltiesiskā kārtībā. Jāuzsver, ka Civillikums neregulē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas tiesiskās attiecības, tostarp ar dabasgāzes piegādi saistītos specifiskos jautājumus, kas nav raksturīgi vispārējām civiltiesiskām attiecībām. Tātad nepieciešamais regulējums ir jāietver enerģētikas nozari reglamentējošajos speciālajos normatīvajos aktos (Likumā vai Noteikumos).

Kā minēts iepriekš, dabasgāzes lietotāja saistības, rakstveidā noslēdzot dabasgāzes tirdzniecības līgumu, uzņemas konkrēta persona (galalietotājs). Līdz ar to galalietotāja statuss ar visiem no tā izrietošajiem pienākumiem saglabājas līdz brīdim, kad attiecīgā persona izpilda ne tikai dabasgāzes tirdzniecības līgumā noteiktās saistības, bet arī Noteikumu 31.punktā noteiktos pienākumus, tostarp nodrošina sadales sistēmas operatoram piekļuvi dabasgāzes apgādes sistēmai gazificētajā objektā.

Ja galalietotājs nenodrošina minēto piekļuvi, ir pamats uzskatīt, ka tas turpina saņemt dabasgāzi bez spēkā esoša dabasgāzes tirdzniecības līguma (PGP ietvaros). Līdz ar to galalietotājam arī jāatbild par norēķiniem līdz brīdim, kad piekļuve ir nodrošināta t.i. gan par periodu, kad tirdzniecības līgums bija spēkā, gan par periodu, kad dabasgāze nodrošināta PGP ietvaros. Savukārt, ja galalietotājs nodrošina minēto piekļuvi, bet objekta īpašnieks ir pieprasījis sadales sistēmas operatoram nepārtraukt dabasgāzes padevi, sistēmas operatoram ir iespēja fiksēt komercuzskaites mēraparāta rādījumu, bet tam nebūtu pamata pārtraukt dabasgāzes piegādi. Šādā gadījumā no fiksētā komercuzskaites mēraparāta rādījuma dabasgāzi bez spēkā esoša dabasgāzes tirdzniecības līguma (PGP ietvaros) saņems objekta īpašnieks, kurš atbild par norēķiniem līdz brīdim, kad dabasgāzes padeve tiek pārtraukta vai tiek noslēgts dabasgāzes tirdzniecības līgums (līgumu noslēdz īpašnieks vai jaunais īrnieks).

Ievērojot minēto, lai piemērotu Regulatora ierosinātajā 64.punkta redakcijā noteikto regulējumu, nepieciešams izdarīt grozījumus arī Noteikumu 32.punktā.

32. Ja, izbeidzot lietot dabasgāzi gazificētajā objektā, galalietotājs nav par to informējis dabasgāzes tirgotāju un šajos noteikumos paredzētajā kārtībā nav izbeidzis dabasgāzes tirdzniecības līgumu attiecībā uz attiecīgo gazificēto objektu, galalietotājs ir atbildīgs par norēķiniem par patērēto dabasgāzi un saņemtajiem sistēmas pakalpojumiem līdz brīdim, kad galalietotājs nodrošina sadales sistēmas operatoram piekļuvi dabasgāzes apgādes sistēmai gazificētajā objektā, lai pārtrauktu dabasgāzes padevi.

Saskaņā ar Likuma 109.panta otro daļu galalietotājs, kura gazificētais objekts ir pieslēgts dabasgāzes sadales sistēmai, ir tiesīgs saņemt dabasgāzi pēdējās garantētās piegādes ietvaros (..), ja
- dabasgāzes tirgotājs, ar kuru galalietotājam ir spēkā esošs dabasgāzes tirdzniecības līgums, izbeidz dabasgāzes tirdzniecību vai;
- dabasgāze gazificētajā objektā tiek lietota bez spēkā esoša dabasgāzes tirdzniecības līguma un galalietotājs vai gazificētā objekta  īpašnieks nav nodrošinājis sadales sistēmas operatoram iespēju pārtraukt dabasgāzes padevi gazificētajā objektā.

Vēršam uzmanību, ka minētā norma noteic divus gadījumus, kad sadales sistēmai pieslēgtam objektam dabasgāze tiek piegādāta PGP ietvaros un abos minētajos gadījumos dabasgāzi saņem galalietotājs. Jāuzsver, ka attiecībā uz gadījumu, kad dabasgāze gazificētajā objektā tiek lietota bez spēkā esoša dabasgāzes tirdzniecības līguma, gazificētā objekta īpašnieks ir minēts tikai kā viens no subjektiem, kurš var nodrošināt iespēju pārtraukt dabasgāzes padevi. Tomēr minētā norma neparedz, ka gazificētā objekta īpašnieks ir tiesīgs vai tam ir pienākums būt par PGP saņēmēju minētajā gadījumā. Ievērojot minēto, ja gazificētā objekta īpašnieks Projektā tiks noteikts par PGP saņēmēju visos gadījumos, kad dabasgāze tiek lietota bez spēkā esoša dabasgāzes tirdzniecības līguma un nav nodrošināta iespēja pārtraukt dabasgāzes padevi, ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā Noteikumu norma (Projekta 64.punkts) var tikt atzīta par neatbilstošu Satversmes 64. un 105.pantam, kā arī Likumā noteiktajam pilnvarojumam, jo galalietotāja neizpildītās saistības, tostarp samaksas pienākums, vismaz daļēji tiks pārnestas uz gazificētā objekta īpašnieku.

Saistībā ar minēto jāatzīmē, ka saskaņā ar Likuma 1.panta pirmās daļas 18. un 19.punktu galalietotājs ir enerģijas lietotājs, kurš pērk enerģiju izlietošanai paša vajadzībām (galapatēriņam), bet gazificētā objekta īpašnieks ir persona, kura ir ieguvusi gazificētā objekta īpašuma tiesības un atbilst Civillikumā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā definētajam īpašnieka jēdzienam.  Vienlaikus jānorāda, ka  galalietotājs, atšķirībā no gazificētā objekta īpašnieka ir tirgus dalībnieks (Likuma 1.panta pirmās daļas 50.punkts). Savukārt Likuma 106.panta pirmā daļa noteic, ka dabasgāzes tirgū tā dalībnieki savstarpējus līgumus slēdz rakstveidā. Tātad tikai apstāklis, ka persona ir ieguvusi gazificētā objekta īpašuma tiesības, pats par sevi nepadara šo personu par  galalietotāju jeb personu, kura pērk enerģiju izlietošanai paša vajadzībām, un šo personu nav pamata uzskatīt PGP saņēmēju visos gadījumos, kad dabasgāze tiek lietota bez spēkā esoša dabasgāzes tirdzniecības līguma un nav nodrošināta iespēja pārtraukt dabasgāzes padevi.

Ievērojot minēto, gazificētā objekta īpašniekam ir pamats saņemt dabasgāzi PGP ietvaros, ja tas vienlaikus ir arī galalietotājs (piemēram, lieto dabasgāzi sev piederošā dzīvoklī), kura noslēgtais tirdzniecības līgums vairs nav spēkā,  piemēram, pēc terminēta tirdzniecības līguma termiņa beigām nav nenoslēgts jauns līgums vai tirgotājs vienpusēji izbeidzis noslēgto tirdzniecības līgumu, jo īpašnieks – galalietotājs neievēro Noteikumos noteikto regulējumu un nepilda līgumā noteiktās saistības. Tomēr šādā gadījumā Noteikumos nav nepieciešams uzsvērt, ka PGP tiek nodrošināta gazificētā objekta īpašniekam, jo īpašnieks ir galalietotājs, kuram PGP tiek nodrošināta saskaņā ar Likuma 109.panta otro daļu.

Tāpat gazificētā objekta īpašniekam ir pamats saņemt dabasgāzi PGP ietvaros, ja tas ir pieprasījis nepārtraukt dabasgāzes piegādi gadījumā, kad dabasgāzes tirdzniecības līgumu izbeidz galalietotājs (objekta īrnieks, nomnieks), kurš izpildījis Noteikumu 31.punktā noteiktos pienākumus.

Līdz ar to, ievērojot arī iebildumus un to pamatojumu, kuru Regulators izteica par Projekta sākotnējo redakciju, Projektā nepieciešams jaunā redakcijā izteikt ne tikai Noteikumu 64.2.apakšpunktu, bet visu Noteikumu 64.punktu.

 

64. Dabasgāzes piegādi pēdējās garantētās piegādes ietvaros nodrošina:
64.1. galalietotājam:
64.1.1. uz laiku, ne ilgāku par sešiem kalendāra mēnešiem, ja tam ir viens spēkā esošs dabasgāzes tirdzniecības līgums ar tirgotāju, kurš izbeidzis dabasgāzes tirdzniecību;
64.1.2. līdz jauna dabasgāzes tirdzniecības līguma noslēgšanai vai šo noteikumu 31.punktā noteikto pienākumu izpildei,  ja iepriekš noslēgtais dabasgāzes tirdzniecības līgums ir zaudējis spēku un  galalietotājs nav nodrošinājis sadales sistēmas operatoram piekļuvi dabasgāzes apgādes sistēmai gazificētajā objektā, lai pārtrauktu dabasgāzes padevi;
62.2. gazificētā objekta īpašniekam līdz dabasgāzes piegādes pārtraukšanai vai tirdzniecības līguma noslēgšanai, ja galalietotājs, kurš nav gazificētā objekts īpašnieks, izbeidzoties dabasgāzes tirdzniecības līgumam ir nodrošinājis šo noteikumu 31.punktā noteikto pienākumu izpildi, bet gazificētā objekta īpašnieks ir pieprasījis  sadales sistēmas operatoram nepārtraukt  dabasgāzes padevi.

Regulators aicina aizstāt vārdu “uzstādīto” ar vārdiem “dabasgāzes sadales sistēmai pieslēgto".

88.3. ja patērētās dabasgāzes apjoma aprēķināšanai nav iespējams izmantot šo noteikumu 88.1. un 88.2. apakšpunktā minēto metodi, sadales sistēmas operators patērētās dabasgāzes apjomu aprēķina, pamatojoties uz gazificētajā objektā dabasgāzes sadales sistēmai pieslēgto iekārtu vidējo dabasgāzes patēriņu.

Regulators aicina izvērtēt lietderību noteikt pienākumu informēt ne vien par patēriņa pieaugumu par vismaz 50%, bet arī par samazinājumu, ņemot vērā, ka praksē šādi gadījumu varētu būt ļoti daudz, piemēram, ilgstošas prombūtnes dēļ.

97.12. informēt sadales sistēmas operatoru par laika periodu, kad plānotais dabasgāzes patēriņš lietotāja objektā, kas nav ikdienas uzskaites vieta, būs neatbilstošs gazificētā objekta patēriņa profilam attiecīgajā laika periodā. Lietotājs iesniedz sadales sistēmas operatoram komercuzskaites mēraparāta rādījumu ne vēlāk, kā vienu darba dienu pēc minētā perioda sākuma un nākamajā darba dienā pēc minētā perioda beigām. Ar lietotāja objektam neatbilstošu patēriņa profilu attiecīgajā laika periodā saprot dabasgāzes patēriņa pieaugumu par vismaz 50%, salīdzinājumā ar to pašu laika periodu pirms gada.

Regulatora ieskatā izmantots neskaidrs formulējums. Regulators aicina aizstāt vārdu “pārrēķina” ar vārdu “aprēķinā".

125. Gazificētajos objektos ar neikdienas uzskaites vietu norēķinu periodā patērēto dabasgāzi kWh sadales sistēmas operators nosaka, izmantojot 124. punktā minēto formulu, aprēķinā piemērojot norēķinu perioda vidējo svērto gāzes augstāko siltumspēju siltumspējas zonā.