Projekta ID
24-TA-1543Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
22.07.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Rīkojuma projekts
Iebildums
Lūdzam izvērtēt rīkojuma projekta atbilstību Meža likuma 44. panta ceturtās daļas ievaddaļai, ar attiecīgu izvērtējumu papildinot anotāciju un neatbilstības konstatēšanas gadījumā attiecīgi precizējot rīkojuma projekta 1. un 3. punktu.
Pamatojums: Saskaņā ar Meža likuma 44. panta ievaddaļu zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu. Līdz ar to minētā tiesību norma noteic nepieciešamību attiecīgā nekustamā īpašuma valdītājam ikreiz saņemt Ministru kabineta atļauju veikt noteiktu tiesisku darbību - vai nu privatizēt attiecīgās zemes vienības sastāvā ietilpstošo valsts meža zemi, vai arī to atsavināt. Tieslietu ministrijas ieskatā konkrētā Meža likuma tiesību norma neparedz ka Ministru kabinets var dot vispārīgu atļauju rīcībai ar meža zemi nākotnē, nevērtējot katru konkrēto gadījumu. Turklāt nekustamo īpašumu atsavināšanai un privatizācijai ir atšķirīgs tiesiskais regulējums. Minēto apliecina arī līdzšinējā attiecīgo Ministru kabineta rīkojumu izstrādes prakse (sk., piemēram, Ministru kabineta 2024. gada 28. maija rīkojumu Nr.402 "Par valsts meža zemes Kadagā, Ādažu pagastā, Ādažu novadā, privatizāciju" un Ministru kabineta 2024. gada 4. jūlija rīkojumu Nr.529 "Par valsts meža zemes "Mazezeri" Ģibuļu pagastā, Talsu novadā, atsavināšanu") un anotācijas 1.3. sadaļas "Risinājuma aprakstā" norādītais: "ja Zemesgabala privatizācija tiek izbeigta, bet pēc tam saņemts tā atsavināšanas ierosinājums, jāvirza jauns Ministru kabineta rīkojuma projekts par atļauju Būvju īpašuma īpašniekam, atsavinot Zemesgabalu, atsavināt arī tā sastāvā esošo valsts meža zemi."
Pamatojums: Saskaņā ar Meža likuma 44. panta ievaddaļu zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu. Līdz ar to minētā tiesību norma noteic nepieciešamību attiecīgā nekustamā īpašuma valdītājam ikreiz saņemt Ministru kabineta atļauju veikt noteiktu tiesisku darbību - vai nu privatizēt attiecīgās zemes vienības sastāvā ietilpstošo valsts meža zemi, vai arī to atsavināt. Tieslietu ministrijas ieskatā konkrētā Meža likuma tiesību norma neparedz ka Ministru kabinets var dot vispārīgu atļauju rīcībai ar meža zemi nākotnē, nevērtējot katru konkrēto gadījumu. Turklāt nekustamo īpašumu atsavināšanai un privatizācijai ir atšķirīgs tiesiskais regulējums. Minēto apliecina arī līdzšinējā attiecīgo Ministru kabineta rīkojumu izstrādes prakse (sk., piemēram, Ministru kabineta 2024. gada 28. maija rīkojumu Nr.402 "Par valsts meža zemes Kadagā, Ādažu pagastā, Ādažu novadā, privatizāciju" un Ministru kabineta 2024. gada 4. jūlija rīkojumu Nr.529 "Par valsts meža zemes "Mazezeri" Ģibuļu pagastā, Talsu novadā, atsavināšanu") un anotācijas 1.3. sadaļas "Risinājuma aprakstā" norādītais: "ja Zemesgabala privatizācija tiek izbeigta, bet pēc tam saņemts tā atsavināšanas ierosinājums, jāvirza jauns Ministru kabineta rīkojuma projekts par atļauju Būvju īpašuma īpašniekam, atsavinot Zemesgabalu, atsavināt arī tā sastāvā esošo valsts meža zemi."
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
1.1. Pamatojums
Iebildums
Lūdzam precizēt rīkojuma projekta izstrādes tiesisko pamatojumu, svītrojot no tā atsauces uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 14. panta trešo daļu un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta trešo prim daļu, kā arī pamatojumu papildinot ar Valsts sekretāru 14.12.2023. sanāksmes protokollēmuma Nr.38, 1. §, 2. punktu.
Pamatojums: 1. Valsts sekretāru 14.12.2023. sanāksmes protokollēmuma Nr.38, 1. §, 2. punkts uzdod Ekonomikas ministrijai nodrošināt, lai līdz 2024.gada 31.decembrim Ministru kabinetā tiktu pieņemts lēmums par privatizācijas ierosinājumiem tiem SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" valdījumā esošajiem zemesgabaliem, kuru sastāvā reģistrēta meža zeme.
2. Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 14. panta trešā daļa un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta trešā prim daļa noteic SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" kompetenci lēmumu pieņemšanā privatizācijas jomā.
Pamatojums: 1. Valsts sekretāru 14.12.2023. sanāksmes protokollēmuma Nr.38, 1. §, 2. punkts uzdod Ekonomikas ministrijai nodrošināt, lai līdz 2024.gada 31.decembrim Ministru kabinetā tiktu pieņemts lēmums par privatizācijas ierosinājumiem tiem SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" valdījumā esošajiem zemesgabaliem, kuru sastāvā reģistrēta meža zeme.
2. Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 14. panta trešā daļa un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta trešā prim daļa noteic SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" kompetenci lēmumu pieņemšanā privatizācijas jomā.
Piedāvātā redakcija
3.
Anotācija (ex-ante)
1.2. Mērķis
Iebildums
Ņemot vērā iebildumus par rīkojuma projekta saturu un tā pamatojumu, lūdzam attiecīgi precizēt arī rīkojuma projekta izstrādes mērķi.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Lūdzam anotācijā pamatot privatizācijai vai atsavināšanai nododamās valsts meža zemes attiecīgā platībā (0,11 ha) nepieciešamību uz tās atrodošo būvju uzturēšanai un norādīt dokumentus no kuriem tas izriet.
Pamatojums: "Risinājuma aprakstā" norādīts, ka zemesgabalā esošā valsts meža zeme ir platībā, kuras privatizācija ir atļauta, nepiemērojot šajā apakšpunktā noteiktos papildu kritērijus, t.i., līdz 0,5 ha platībā, pamatojot to, ka saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3. punkta “a” apakšpunktu zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes privatizāciju vai atsavināšanu lauku apvidos var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, privatizējot, kā arī atsavinot ēku (būvju) īpašniekiem zemi, ko aizņem būves un pagalms, kā arī šo būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai, ja valsts meža zemes nodalīšana līdz 0,5 hektāriem nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai, ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Kaut arī attiecīgā meža zeme atbilstoši anotācijā norādītajam un Tiesību akta lietai pievienotajiem dokumentiem aizņem tikai 0,11 ha platību, nepieciešams anotācijā pamatot meža zemes attiecīgā platībā nepieciešamību uz tās atrodošo būvju uzturēšanai, jo Meža likumā paredzēts, ka šāds kritērijs ir vērtējams jebkurā gadījumā - arī, ja privatizācijai/atsavināšanai tiek nodota zeme līdz 0,5 hektāru platībā. Bez Meža likumā izvirzītajiem kritērijiem, ir jāvērtē arī citos normatīvajos aktos noteikto. Tā, piemēram, ja būvēm ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība, tad ir jābūt ievērotiem Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumiem Nr.522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība”, ja tiek privatizētas dzīvojamās mājas. Turklāt "Pašreizējās situācijas" aprakstā norādīts, ka ēkas īpašnieks zemesgabalu lieto saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. pantu. Arī minētā panta piektā daļa noteic, ka, ja normatīvie akti neparedz kārtību, kādā nosakāma lietošanā esošās zemes platība un robežas, to nosaka būves īpašnieks un zemes īpašnieks, rakstveidā vienojoties. Nosakot būves īpašnieka lietošanā esošās zemes platību un robežas, ņem vērā funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanas principus privatizējamām dzīvojamām mājām. Funkcionāli nepieciešamajai zemei ir jāatbilst teritorijas plānošanas un apbūves noteikumiem, ko nosaka pašvaldība.
Pamatojums: "Risinājuma aprakstā" norādīts, ka zemesgabalā esošā valsts meža zeme ir platībā, kuras privatizācija ir atļauta, nepiemērojot šajā apakšpunktā noteiktos papildu kritērijus, t.i., līdz 0,5 ha platībā, pamatojot to, ka saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3. punkta “a” apakšpunktu zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes privatizāciju vai atsavināšanu lauku apvidos var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, privatizējot, kā arī atsavinot ēku (būvju) īpašniekiem zemi, ko aizņem būves un pagalms, kā arī šo būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai, ja valsts meža zemes nodalīšana līdz 0,5 hektāriem nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai, ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Kaut arī attiecīgā meža zeme atbilstoši anotācijā norādītajam un Tiesību akta lietai pievienotajiem dokumentiem aizņem tikai 0,11 ha platību, nepieciešams anotācijā pamatot meža zemes attiecīgā platībā nepieciešamību uz tās atrodošo būvju uzturēšanai, jo Meža likumā paredzēts, ka šāds kritērijs ir vērtējams jebkurā gadījumā - arī, ja privatizācijai/atsavināšanai tiek nodota zeme līdz 0,5 hektāru platībā. Bez Meža likumā izvirzītajiem kritērijiem, ir jāvērtē arī citos normatīvajos aktos noteikto. Tā, piemēram, ja būvēm ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība, tad ir jābūt ievērotiem Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumiem Nr.522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība”, ja tiek privatizētas dzīvojamās mājas. Turklāt "Pašreizējās situācijas" aprakstā norādīts, ka ēkas īpašnieks zemesgabalu lieto saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. pantu. Arī minētā panta piektā daļa noteic, ka, ja normatīvie akti neparedz kārtību, kādā nosakāma lietošanā esošās zemes platība un robežas, to nosaka būves īpašnieks un zemes īpašnieks, rakstveidā vienojoties. Nosakot būves īpašnieka lietošanā esošās zemes platību un robežas, ņem vērā funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanas principus privatizējamām dzīvojamām mājām. Funkcionāli nepieciešamajai zemei ir jāatbilst teritorijas plānošanas un apbūves noteikumiem, ko nosaka pašvaldība.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Lūdzam atbilstoši Tiesību akta lietai pievienotajiem paskaidrojošajiem dokumentiem precizēt attiecīgā privatizācijas ierosinājuma iesniegšanas datumu un informāciju par zemesgabalu, kuru ierosināts privatizēt.
Pamatojums: "Pašreizējās situācijas" aprakstā norādīts, ka SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (iepriekšējais nosaukums – valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” (turpmāk – Possessor) 2006. gada 1. septembrī saņemts ierosinājums par zemesgabala “Galenieki” Līksnas pagastā, Augšdaugavas novadā, kadastra Nr.44680010297, kas sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējums 44680010297, 0,5313 ha platībā (turpmāk – Zemesgabals), privatizāciju. Tas reģistrēts Possessor privatizācijas ierosinājumu reģistrā ar Nr.2.2566. Savukārt uz Tiesību akta lietai pievienotā privatizācijas ierosinājuma Nr.2.2566 ir atzīme par tā reģistrēšanu 2006. gada 31. augustā. Minētajam faktam ir būtiska nozīme, lai izvērtētu SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” tiesības veikt Zemesgabala privatizāciju (ņemot vērā, ka atbilstoši likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 19. panta pirmās daļas 6. punktam tās zemes privatizāciju, par kuru līdz 2006.gada 31.augustam ir iesniegti privatizācijas ierosinājumi, veic valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija. Turklāt privatizācijas ierosinājumu reģistrā ar Nr.2.2566 ierosināts privatizēt zemesgabalu ar citādāku kadastra numuru, nekā norādīts "Pašreizējās situācijas" aprakstā un rīkojuma projekta 1. punktā, t.i., ar kadastra numuru 44680010136.
Pamatojums: "Pašreizējās situācijas" aprakstā norādīts, ka SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (iepriekšējais nosaukums – valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” (turpmāk – Possessor) 2006. gada 1. septembrī saņemts ierosinājums par zemesgabala “Galenieki” Līksnas pagastā, Augšdaugavas novadā, kadastra Nr.44680010297, kas sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējums 44680010297, 0,5313 ha platībā (turpmāk – Zemesgabals), privatizāciju. Tas reģistrēts Possessor privatizācijas ierosinājumu reģistrā ar Nr.2.2566. Savukārt uz Tiesību akta lietai pievienotā privatizācijas ierosinājuma Nr.2.2566 ir atzīme par tā reģistrēšanu 2006. gada 31. augustā. Minētajam faktam ir būtiska nozīme, lai izvērtētu SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” tiesības veikt Zemesgabala privatizāciju (ņemot vērā, ka atbilstoši likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 19. panta pirmās daļas 6. punktam tās zemes privatizāciju, par kuru līdz 2006.gada 31.augustam ir iesniegti privatizācijas ierosinājumi, veic valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija. Turklāt privatizācijas ierosinājumu reģistrā ar Nr.2.2566 ierosināts privatizēt zemesgabalu ar citādāku kadastra numuru, nekā norādīts "Pašreizējās situācijas" aprakstā un rīkojuma projekta 1. punktā, t.i., ar kadastra numuru 44680010136.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Rīkojuma projekts
Priekšlikums
Lūdzam precizēt rīkojuma projekta nosaukumu atbilstoši tā saturam.
Pamatojums: rīkojuma projekta 1. punkts paredz saskaņā ar Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta "a" apakšpunktu atļaut, privatizējot vai atsavinot ēku (būvju) īpašniekam valsts nekustamo īpašumu ''Galenieki'' (nekustamā īpašuma kadastra Nr.44680010297) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 44680010297) 0,5313 ha platībā – Līksnas pagastā, Augšdaugavas novadā, privatizēt vai atsavināt arī minētās zemes vienības sastāvā esošo valsts meža zemi 0,11 ha platībā. Savukārt "pārdošana" atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 3. panta pirmajai daļai ir tikai viens no likumā paredzētajiem valsts mantas atsavināšanas veidiem. Turklāt arī likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 2. panta otrā daļa noteic, ka valsts nekustamā īpašuma privatizācijā bez pārdošanas ir izmantojamas arī citas valsts īpašuma privatizācijas metodes. Līdz ar to secināms, ka termins "pārdošana" ir ar daudz šaurāku tvērumu nekā termini "privatizācija" un "atsavināšana".
Pamatojums: rīkojuma projekta 1. punkts paredz saskaņā ar Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta "a" apakšpunktu atļaut, privatizējot vai atsavinot ēku (būvju) īpašniekam valsts nekustamo īpašumu ''Galenieki'' (nekustamā īpašuma kadastra Nr.44680010297) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 44680010297) 0,5313 ha platībā – Līksnas pagastā, Augšdaugavas novadā, privatizēt vai atsavināt arī minētās zemes vienības sastāvā esošo valsts meža zemi 0,11 ha platībā. Savukārt "pārdošana" atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 3. panta pirmajai daļai ir tikai viens no likumā paredzētajiem valsts mantas atsavināšanas veidiem. Turklāt arī likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 2. panta otrā daļa noteic, ka valsts nekustamā īpašuma privatizācijā bez pārdošanas ir izmantojamas arī citas valsts īpašuma privatizācijas metodes. Līdz ar to secināms, ka termins "pārdošana" ir ar daudz šaurāku tvērumu nekā termini "privatizācija" un "atsavināšana".
Piedāvātā redakcija
-