Atzinums

Vēršam uzmanību uz to, ka privātpersonām saistošus uzdevumus var uzlikt tikai ar ārējo normatīvo aktu, savukārt ar informatīvā ziņojuma "Latvijas finanšu tehnoloģiju sektora attīstības stratēģija 2025.-2027.gadam" projektu (turpmāk – projekts) un tam pievienoto Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu var dot uzdevumus tikai Ministru kabinetam padotām iestādēm. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 4.2., 4.3., 4.4. un 4.5. apakšnodaļā par uzdevumu izpildi noteiktās atbildīgās iestādes un līdzatbildīgās iestādes, nedodot uzdevumus privātpersonām.

-

Lūdzam izvērtēt projekta 4.3. apakšnodaļā paredzētā 4.3.2.2. uzdevuma nepieciešamību, noskaidrojot un definējot tā mērķi. Vēršam uzmanību, ka informācija par nekustamajiem īpašumiem un darījumiem ar tiem jau šobrīd ir digitāli pieejama Kadastra informācijas sistēmā un Zemesgrāmatā. Tāpat darījumi ar nekustamajiem īpašumiem var tikt noslēgti attālināti, izmantojot drošu elektronisko parakstu, e-notāra pakalpojumus un elektronisku dokumentu iesniegšanu, kas jau nodrošina ērtu un investoriem pievilcīgu vidi. Savukārt nekustamo īpašumu žetonizācija ir komplekss un izaicinošs process, kas prasīs gan būtiskus tehniskos risinājumus, gan ievērojamus finanšu ieguldījumus, tai skaistā sistēmas uzturēšanai. Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija nevar atbalstīt šāda uzdevuma iekļaušanu, pirms nav veikta padziļināta izpēte par šāda risinājuma iespējamību un nepieciešamību. Lūdzam Finanšu ministriju izvērtēt šī uzdevuma pievienoto vērtību salīdzinājumā ar jau esošo digitālo risinājumu nodrošinājumu, īpaši ņemot vērā ievērojamos resursu izdevumus, kas var rasties tā īstenošanā.

-

Attiecībā uz uzdevumu “Sagatavots izvērtējums par nepieciešamajiem normatīvo aktu grozījumiem, kas dotu iespēju žetonizēt (digitalizēt) nekustamos īpašumus un darījumus ar tiem, kā arī citus fiziskus aktīvus”, norādām, ka šāda izvērtējuma sagatavošana būtu jāsāk ar padziļinātu analīzi par blokķēdes tehnoloģijas ieviešanas iespējām nekustamo īpašumu jomā, nevis uzreiz virzoties uz žetonizācijas koncepta normatīvo regulējumu.
Šāda pieeja ir pamatota ar šādiem apsvērumiem:
1. Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata (VVDZ) jau šobrīd darbojas saskaņā ar vairākiem blokķēdes pamatprincipiem:
Tai ir publiskās ticamības statuss, kas nodrošina ierakstu juridisko spēku un uzticamību.
Sistēmā tiek nodrošināta datu nemainība, jo ieraksti pēc nostiprināšanas nav maināmi.
VVDZ ir pilnībā digitalizēta, ar slēgtu un drošu infrastruktūru, kas nodrošina piekļuves kontroli un datu integritāti.
2. Žetonizācija kā tehnoloģisks un juridisks instruments prasa skaidru izpratni par tās pievienoto vērtību salīdzinājumā ar esošo sistēmu. Ja VVDZ jau nodrošina nemainīgumu, caurredzamību un digitālu piekļuvi, būtu jāizvērtē, vai žetonizācija sniedz būtiskus uzlabojumus vai tikai konceptuālu pārklājumu.
3. Finanšu resursu izlietojums un lietderība ir būtisks aspekts, kas jāvērtē pirms jebkādu tehnoloģisku pielāgojumu vai pārbūves uzsākšanas. Nekustamo īpašumu žetonizācija prasīs ievērojamus ieguldījumus infrastruktūras modernizācijā, sistēmu integrācijā un normatīvās vides pielāgošanā. Tādēļ ir būtiski izvērtēt, vai potenciālie ieguvumi ir samērīgi ar nepieciešamajiem resursiem.
4. Aicinām jautājumu par žetonizāciju skatīt pakāpeniski, atsevišķi izvērtējot:
 -Nekustamo īpašumu žetonizācijas iespējas (kas būtu noderīga digitālā maka ieviešanā).
 -Darījumu žetonizācijas ietekmi uz īpašuma tiesību pārejas procesu, kas būtiski mainītu esošo nostiprinājuma lūgumu pieņemšanas kārtību, juridisko atbildību un darījuma dalībnieku lomu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ieteicams pārskatīt informatīvā ziņojuma uzdevuma formulējumu, to papildinot ar nepieciešamību veikt priekšizpēti par blokķēdes tehnoloģijas ieviešanas iespējām, finanšu lietderību un pakāpenisku pieeju žetonizācijas jautājumu risināšanā, pirms tiek virzīti konkrēti normatīvo aktu grozījumi.

-

Projektā attiecībā uz žetonizāciju norādīts, ka Blokķēdes tehnoloģija un žetonizācija ne tikai uzlabos maksājumu procesus, bet arī nodrošinās tradicionālo aktīvu, piemēram, akciju un obligāciju digitalizāciju, padarot tos pieejamākus un vieglāk tirgojamus. Tajā pašā laikā stabilo monētu (stablecoins) pieaugošā izmantošana un to integrācija mobilajos makos un e-komercijas platformās padarīs digitālos maksājumus vēl pieejamākus patērētājiem.
Vienlaikus attiecībā uz projekta 4.3. apakšnodaļā paredzēto 4.3.2.2. uzdevumu un tā sagaidāmo rezultātu nav ietverta nekāda informācija par to, kādu precīzu mērķu sasniegšanai šāds uzdevums definēts, kādi būtu sagaidāmie guvumi. Proti, pašreiz Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā dati ir ātri atrodami, tie nav labojami, ir izsekojamība, līdz ar ko nav saprotams mērķis šādas blokķēdes ieviešanas nepieciešamībai. Turklāt Valsts vienotā datorizētajā zemesgrāmatā dati ir gan publiski pieejamā, gan publiski nepieejamā daļā, kas nebūtu maināms, nolemjot ieviest blokķēdi.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt projektu ar šādu informāciju.
Papildus norādāms, ka definētais uzdevums ir konceptuāla rakstura un prasa sākotnēji izvērtējumu par tā ieviešanas iespējamību, nepieciešamību un lietderību, pēc kā var attiecīgi, gūstot atbalstu tam, izvērtēt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos. Vienlaikus veicamā izvērtējuma rezultātā iespējami arī tādi secinājumi, ka tālāks process nav attīstāms, proti, grozījumi normatīvajos aktos nav izstrādājami. Ņemot vērā minēto, lūdzam, kā izvērtējuma sagaidāmo rezultātu definēt, kā "Sagatavots izvērtējums par žetonizācijas iespējām aktīviem, kas ir nekustamie īpašumi un to darījumiem, vērtspapīriem un citiem aktīviem".
Norādāms, ka izvērtējuma ietvaros nepieciešams izanalizēt Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā esošo informācijas apjomu, struktūru un fonu procesu attiecībā uz darījumu savienojamību, kā arī to, vai blokķēddes ieviešana vispār dos kādu rezultātu, piemēram, veicinās tirgus attīstību utt. Tādējādi uzskatāms, ka šāda izvērtējuma veikšanu nepieciešams uzņemties procesu ekspertiem. Turklāt Tieslietu ministrijai nav atbilstoša kompetence blokķēžu risinājumu rašanā, izmantošanā, uzturēšanā, izveidē, līdz ar ko Tieslietu ministrija var būt līdzatbildīgā un atbalsta sniedzējs nevis izvērtējuma veicējs. Pretējā gadījumā piesaistāmi ārējie resursi ārpakalpojumu formātā, kas savukārt prasa papildu finanšu līdzekļus, kas pašreiz nav pieejami. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt atbildīgās institūcijas, svītrojot Tieslietu ministriju kā atbildīgo šāda izvērtējuma veikšanā.

-

Aicinām projekta 4.3. apakšnodaļā paredzētajā 4.3.2.1. uzdevumā kā par izpildi atbildīgo iestādi dzēst Tieslietu ministriju, aizstājot to ar Finanšu ministriju. Norādām, ka Tieslietu ministrija ir veikusi projekta 4.3.apakšnodaļā paredzētā 4.3.2.1. uzdevuma izpēti par to, kā vienkāršot īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību (SPV – SIA un AS) dalībnieku un akcionāru atvieglotas reģistrēšanas kārtību. Proti, nepieciešama no Komerclikuma vispārējiem noteikumiem atšķirīga speciālā procedūra, kas paredzētu, ka dalībnieku reģistrā ieraksti tiek izdarīti uz platformas informācijas pamata, nevis uz dalībnieku pieteikuma pamata, un ka  pieteikumus komercreģistra iestādei un dalībnieku reģistru nodalījumus var apliecināt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, nevis katrs dalībnieks, kurš atsavinājis vai iegādājies kapitāla daļas, kā to paredz Komerclikums. Tāpat nepieciešams izstrādāt īpašu regulējumu attiecībā uz ieguldītājiem piederošo kapitāla daļu  mantošanu, piedziņas vēršanu uz tām un tiesvedībām.  Tā kā Komerclikums ir vispārējais likums, kurā ietvertās normas attiecināmas uz jebkuru SIA un AS, bet speciāli noteikumi, kas attiecināmi uz konkrētiem SIA un AS veidiem, tai skaitā īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, jāatrunā to speciālajos aktos - šajā gadījumā Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā, kurā jāparedz no Komerclikuma atšķirīgas speciālās normas. Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija nebūtu nosakāma par atbildīgo iestādi uzdevuma izpildē, jo Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums nav Tieslietu ministrijas, bet gan Finanšu ministrijas pārziņā, kuras atbildības jomā ir kolektīvās finansēšanas jautājumi. Attiecīgi aicinām precizēt par uzdevumu atbildīgo iestādi.

-

Valsts valodas centra ieskatā, īstenojot 4.3.1.2. uzdevumus (gan par konsultatīvās tālruņa līnijas izveidi, gan par normatīvo aktu izvērtēšanu), pirmšķietami netiktu pārkāptas valsts valodas lietotāju intereses un valsts valodas loma Latvijā, taču šo uzdevumu izpildes un risinājumu izstrādes laikā ir svarīgi ievērot to, ka mērķauditorija ir tikai ārvalstu uzņēmumi. Šis ir ļoti svarīgs apsvērums, kas jāievēro, lai izvairītos no situācijas, kurā subjekti, kas nav ārvalstu uzņēmumi un kas nevēlas strādāt valsts valodā un tajā saņemt informāciju no iestādēm, saziņā ar Latvijas institūcijām apzināti izvēlas izmantot svešvalodas, kas negatīvi ietekmētu valsts valodas pozīcijas Latvijas finanšu un uzņēmējdarbības vidē, kā arī varētu radīt neparedzētu papildu slogu attiecīgajām iestādēm.

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka stratēģijā ir divi uzdevumi, kas numurēti kā 4.3.1.2. uzdevums. Kā arī 4.3.1.1. uzdevumā ir pareizrakstības kļūda: "iesniedzējs" vietā rakstīts "iespiedzējs".

-

Lūdzam izvērtēt projekta 4.3. apakšnodaļā paredzētā 4.3.1.1. uzdevuma nepieciešamību un iespējamās alternatīvas, ņemot vērā Tieslietu ministrijas priekšlikumā par projekta 4.3.apakšnodaļā paredzēto 4.3.1.2. uzdevumu norādītos argumentus. 

-

Projekta 4.3. apakšnodaļā paredzētais 4.3.1.2. uzdevums paredz: "Izvērtēt normatīvos aktus, identificējot nepieciešamos pilnveidojumus, lai atļautu pieņemt dokumentāciju no ārvalstu uzņēmumiem valsts iestādēs angļu valodā un citās ES dalībvalstu valodās".
Finanšu tehnoloģiju sektora attīstību un līdz ar to ekonomisko izaugsmi veicinoši pasākumi ir būtiski un atbalstāmi, tomēr to izvēlē nav atbalstāmi pasākumi, kas mazinās valsts valodas nozīmi valstī. Satversmes tiesas judikatūrā  valsts valodas aizsardzība, it īpaši pēdējos gados, kad tā ir vērtēta kopsakarā ar valsts drošību un tātad – ar demokrātiskas valsts pastāvēšanu, ir vairākkārt uzsvērta kā valsts pienākums. Nacionālas valsts princips uzliek valstij ne vien negatīvu pienākumu nedarīt neko tādu, kas varētu vājināt Latvijas latvisko identitāti, bet arī – un jo sevišķi – pozitīvus pienākumus to dažādos veidos stiprināt. Tādējādi valstij ir pienākums ar visiem līdzekļiem gādāt par to, lai latviešu valoda patiešām pildītu savu valsts valodas funkciju – būtu par sabiedrības kopējo saziņas un demokrātiskās līdzdalības valodu (Satversmes tiesas 2017. gada 17. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2017-01-01 16. punkts.). 
Norādām, ka Valsts valodas likums jau paredz iespēju iesniegt valsts iestādēs dokumentus svešvalodā. Proti, saskaņā ar šā likuma 10. panta trešo daļu dokumentus svešvalodā no personām pieņem, ja tiem pievienots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai notariāli apliecināts tulkojums valsts valodā. Savukārt Valsts valodas likuma 10.panta ceturtā daļa paredz, ka valsts un pašvaldību iestādes, organizācijas un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) no ārvalstīm saņemtos dokumentus var pieņemt un izskatīt bez tulkojuma valsts valodā. Arī likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" ir paredzēta kārtība, kādā iesniedzami dokumentu svešvalodā. Saskaņā ar šā likuma 4.⁴ panta septīto daļu privātiem dokumentiem svešvalodā pievieno apliecinātu tulkojumu latviešu valodā atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā.
Turklāt vēršama uzmanība uz to, ka, pieņemot dokumentus jebkurā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, valsts iestādēm var nākties nodrošināt to kvalitatīvu tulkojumu, kas var palielināt izdevumus un attiecīgi radīt lielāku finansiālo slogu valsts budžetam.
Vienlaikus norādām, ka informatīvā ziņojuma projektā nav sniegts pamatojums šādam izvēlētam uzdevumam. 
Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta 4.3. apakšnodaļā paredzēto 4.3.1.2. uzdevumu. 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 47. punktā noteikto informatīvais ziņojums ir informācija vai pārskats par Ministru kabineta kompetencē esoša jautājuma risināšanas gaitu, par Ministru kabineta atbalstīta plānošanas dokumenta īstenošanu vai tiesību akta izpildi, un tajā neietver konceptuālus jautājumus. Finanšu ministrijas izstrādātais projekts pēc būtības nav informatīvais ziņojums, tādējādi to ir nepamatoti virzīt kā informatīvo ziņojumu. Ievērojot minēto, aicinām precizēt sagatavoto Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu un nevirzīt projektu kā informatīvo ziņojumu.

-