Atzinums

Minētais grozījums būtiski sašaurina Iekšlietu dienestu , tostarp Valsts robežsardzes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi (turpmāk – amatpersona) loku, kas atbilstu jaunsargu instruktoram izvirzītajai prasībai par apgūtu vismaz sestajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim atbilstošu augstāko izglītību pedagoģijā, izglītības zinātnē vai citā izglītības jomā, ja attiecīgā studiju programma nodrošina skolotāja kvalifikācijas ieguvi, atsevišķu ar iekšējo drošību saistītu apmācību tēmu pasniegšanu. Valsts robežsardzes amatpersonām, tai skaitā Valsts robežsardzes koledžas pedagogiem, atbilstoši Valsts robežsardzes likumā noteiktajām funkcijām un uzdevumiem, galvenokārt ir iegūta izglītība civilās un militārās aizsardzības, tiesību zinātnes vai komerczinību un administrēšanas izglītības tematiskajā jomā, kurās studiju programmas nenodrošina skolotāja kvalifikācijas ieguvi. Līdz ar to Valsts robežsardzes koledžas pedagogiem līdztekus prasībai par pieredzi Valsts robežsardzē tiek izvirzītas prasības par nepieciešamo izglītību un kvalifikāciju atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 18.pantā noteiktajam, ka tiesības strādāt par pedagogu profesionālās izglītības iestādē ir personai, kurai ir atbilstoša profesionālā izglītība (kvalifikācija) un pedagoģiskā izglītība vai kurai ir atbilstoša profesionālā izglītība (kvalifikācija) un kura apgūst pedagoģisko izglītību, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām profesionālās izglītības iestādes pedagoga profesionālās kvalifikācijas prasībām un attiecīgi Ministru kabineta 2018.gada 11.septembra noteikumu Nr. 569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” 6.punktam, kas noteic, ka par profesionālās un interešu izglītības pedagogu ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība un profesionālā kvalifikācija atbilst vienai no šādām prasībām:
6.1. augstākā izglītība un augstākā pedagoģiskā izglītība vai apgūta šo noteikumu 21.3. apakšpunktā noteiktā profesionālās kompetences pilnveides programma, vai augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apgūta ar pedagoģiju vai mācību priekšmeta metodiku saistīta studiju programmas daļa vismaz divu kredītpunktu jeb vismaz 72 stundu apjomā;
6.2. trešā līmeņa profesionālā kvalifikācija un augstākā pedagoģiskā izglītība vai apgūta šo noteikumu 21.3. apakšpunktā noteiktā profesionālās kompetences pilnveides programma, vai augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apgūta ar pedagoģiju vai mācību priekšmeta metodiku saistīta studiju programmas daļa vismaz divu kredītpunktu jeb vismaz 72 stundu apjomā.

-

Likumprojekta 2. pantā piedāvātā 2.2 panta redakcija ir pretrunā Bērnu tiesību aizsardzības likumā par bezmaksas izglītību (tostarp mācību līdzekļu) un Izglītības likuma tvērumā par obligātās izglītības un obligātā satura apguvei noteiktajam.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11. panta otrajā daļā noteikts, ka "bērnam ir tiesības uz bezmaksas pirmsskolas sagatavošanu, pamata un vidējo izglītību, kā arī arodizglītību." , savukārt Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likuma 3. panta pirmā daļa nosaka, ka valsts aizsardzības mācība ir mācību priekšmets vidējās izglītības programmās. Valsts aizsardzības mācības saturu nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.
Izglītības likuma 58. panta pirmajā daļā noteikti vecāku pienākumi, tostarp, savu spēju un materiālo iespēju robežās nodrošināt ģimenē bērna izglītošanai nepieciešamos apstākļus. 
Vienīgais izņēmums par personīgo līdzekļu izlietojumu ticis iekļauts Izglītības likuma 58. panta trešajā daļā, nosakot, ka  "Vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pienākums ir savu materiālo iespēju robežās nodrošināt sava bērna izglītošanai nepieciešamos šā likuma 1. panta 12.5 punkta "n" apakšpunktā minētos individuālos mācību piederumus.", proti, " individuālie mācību piederumi (izglītojamo personiskās lietošanas priekšmeti un materiāli, kuri tiek izmantoti kā mācību līdzekļi vai saistībā ar mācību iespēju nodrošināšanu: kancelejas piederumi, apģērbs un apavi, atsevišķu mācību priekšmetu (sports, mājturība un tehnoloģijas u. c.) obligātā satura apguvei nepieciešamais specifiskais apģērbs, apavi un higiēnas piederumi, materiāli, kurus izmantojot mācību procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām);".
Ja reiz programmas satura apguve noteikta kā obligāta, attiecīgi, tāpat kā izglītības iestādes savu inventāru un iekārtu (datori, dabaszinātņu priekšmetu pētnieciskās darbības komplekti un specifiskais aprīkojums, mājturības iekārtas, u.c.) iegādi plāno, veic un uzrauga nolietojumu, tāpat arī Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centram vai Jaunsardzes centram šis jautājums jārisina sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Aizsardzības ministriju par valsts finansējuma piesaisti, ikgadēju papildinājumu. 
 

-

Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likuma 5. pantā konkretizēti ar nometni saistīti, tostarp, organizatoriski jautājumi.
Attiecīgi likumprojekta "Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā" 4. pantā piedāvātas 5. panta trešās daļas redakcijas teikumi "Valsts aizsardzības mācības apguvei nepieciešamos materiāltehniskos līdzekļus un to izsniegšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs. Valsts aizsardzības mācības atšķirības zīmes un to lietošanas kārtību nosaka Jaunsardzes centra direktors." pēc satura jēgas un būtības būtu atbilstoši Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likuma 3. panta būtībai, pretējā gadījumā saprotams, ka tikai nometnes ietvaros darbojas šie divi grozījumu satura teikumi.

-

Ja punkta redakcija tiek grozīta, neievērojot IeM izteikto iebildumu, būtu jālieto terminoloģija atbilstoši Ministru kabineta  2017.gada 13.jūnija Noteikumiem Nr.322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju”
Piedāvātā redakcija
ir ieguvis vai apgūst vismaz sestajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim atbilstošu augstāko izglītību pedagogu izglītības un  izglītības zinātnes izglītības tematiskajā jomā vai citā izglītības tematiskajā jomā, ja attiecīgā studiju programmas apguve nodrošina skolotāja kvalifikācijas ieguvi

-

Izvērtēt likumprojekta 8. pantā piedāvātā 14. panta pirmās daļas  pašreiz spēkā esošo kritērija izslēgšanu - 16 gadu vecumu kopsakarā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma prasībām, tostarp par likumisko pārstāvju atļaujas došanu.
Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likuma 16. panta pirmajā daļā noteikts, ka Jaunsardzē var uzņemt bērnus no 10 gadu vecuma. Tas ir vecums, kad bērns vēl nav nedz psiholoģiski, nedz fiziski nobriedis tādā līmenī un mērā, lai dalība valsts aizsardzības mācības īstenošanā neatstātu uz bērnu būtisku ietekmi.

-