Atzinums

Lūdzam ziņojuma projektu apildināt ar iepriekš sūtīto informāciju, jo mūsu ieskatā, šī ir būtiska informācija, kas uzskatāmi parāda, ka izglītības jomā jau šobrīd normatīvais regulējums paredz normas, kas attiecināmas uz vardarbības prevenciju, mazināšanu, novēršanu un vardarbības gadījumu risināšanu.

Izglītības likuma  54. pants nosaka izglītojamā pienākumus, tostarp ievērot izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus un ar savu rīcību nediskreditēt izglītības iestādi, ievērot pedagogu, skolēnu un citu personu tiesības un intereses, nepieļaut emocionālu un fizisku vardarbību, kā arī neapdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību. Turklāt saskaņā ar Izglītības likuma 55. panta 8. punktā noteikto katram izglītojamajam ir tiesības uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos.
30. panta pirmā daļa nosaka, ka izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par izglītības iestādes darbību un tās rezultātiem, par šā likuma un citu izglītības iestādes darbību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu.
Tāpat Izglītības likumā noteiktais uzliek pašvaldībai pienākumu sniegt konsultatīvu palīdzību bērnu audzināšanā, kā arī nodrošināt atbalsta pasākumus izglītojamiem un viņu ģimenēm, konkretizējot, ka pašvaldības izglītības pārvaldei sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām jāveido atbalsta pasākumu sistēma pašvaldības izglītojamiem un viņu ģimenēm (Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 18. punkts, 18. panta otrās daļas 14. punkts).
Izglītības likuma 30. panta 3.6 daļa nosaka izglītības iestādes vadītājam izvērtēt informāciju par vardarbību pret izglītības procesa īstenošanā iesaistīto personu, informēt izglītības iestādes dibinātāju un risināt situāciju izglītības iestādē. Savukārt izglītības iestādes dibinātājam pēc tam, kad no izglītības iestādes vadītāja saņemta informācija par vardarbību pret izglītības procesa īstenošanā iesaistītajām personām, jānodrošina šīs informācijas izvērtēšana un, ja nepieciešams, iesniegšana tiesībaizsardzības institūcijām, kā arī jāsniedz atbalsts situācijas risināšanai izglītības iestādē (Izglītības likuma 29. panta 6. punkts).
Šī panta 37 daļa nosaka, ka izglītības iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai ir tiesības savas, izglītojamo, pedagogu vai citu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējuma gadījumā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pieprasīt, lai izglītojamais uzrāda, un pārbaudīt izglītojamā personīgās mantas, kā arī ierobežot izglītojamā pārvietošanos.
Savukārt pedagogam ir paredzētas tiesības vardarbības gadījumā saņemt izglītības iestādes vadītāja un dibinātāja atbalstu (Izglītības likuma 52. panta pirmās daļas 8. punkts).
54.pants nosaka  izglītojamā pienākumus - nepieļaut emocionālu un fizisku vardarbību; neapdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību.
Sadarbības pienākums ar izglītības iestādi, tās pedagogiem un citām izglītības procesa īstenošanā iesaistītajām personām, kā arī pašvaldību ir izglītojamā vecākiem, kuriem tostarp jāinformē izglītības iestādes vadītājs par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas (Izglītības likuma 58. pants).

Papildus Vispārējās izglītības likuma 17. panta trešajā daļā noteiktais paredz, ka vispārējās izglītības programmas apguvē tās īstenotāji izglītojamiem nodrošina sistēmisku atbalstu sociāli emocionālās kompetences attīstīšanai.

2023. gada 22. augustā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 474 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”, attiecīgi nosakot izglītības iestādes vadītāja pienākumu plānot un organizēt izglītojošus pasākumus par izglītojamo veselību un drošību, tai skaitā vardarbības un ievainojumu profilakses jautājumos; ziņot Bērnu aizsardzības centram par valsts vai pašvaldības izglītības iestādes darbinieka un Valsts policijai vai pašvaldības policijai par privātas izglītības iestādes darbinieka iespējamu fizisku vai emocionālu vardarbību pret nepilngadīgu izglītojamo, kā arī Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajos gadījumos pieņemt lēmumu par attiecīgā darbinieka atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas; sadarboties ar vecākiem, valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām izglītojamo drošības, bērnu tiesību aizsardzības un labbūtības nodrošināšanas jautājumos.
Līdztekus šajos noteikumos noteiktais uzliek par pienākumu izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumos noteikt izglītojamā rīcību, ja izglītības iestādē vai tās organizētajā vai atbalstītajā pasākumā izglītojamais kādas personas darbībā saskata draudus savai vai citu personu drošībai, tostarp vardarbību, kā arī vecāku iesaistes kārtību vardarbības (tai skaitā ņirgāšanās) prevencijas veicināšanā.
Vienlaikus noteikumi paredz, ka atbilstoši izglītības iestādes vajadzībām, tās atrašanās vietai un citiem apstākļiem izglītības iestāde izstrādā izglītojamo attīstības vecumposma īpatnībām atbilstošus iekšējās kārtības noteikumus un drošības noteikumus.

 

Lūdzam precizēt ziņojuma 18.lpp "Saeimas Deklarācijā iekļautie aspekti par speciālistu sagatavošanu un atbilstošas mācību vielas iekļaušanu izglītības programmās jau ir daļēji noteikti normatīvajā regulējumā, paredzot speciālistu pienākumu regulārai profesionālai pilnveidei, kā arī īstenota virkne izglītojošu pasākumu, nodrošināta programmu un metodiku izstrāde, kuros integrēti ar vardarbības atpazīšanu, prevenci un novēršanu saistīti jautājumi. Iespējams vērtējama ģenerālklauzulas iekļaušana Vadarbības mazināšanas likumā, kas speciālistu regulāru mācīšanās un profesionālo zināšanu regulāru apguves procesu nosaka kā pamatprincipu."

Saeimas Deklarācijā iekļautie aspekti par speciālistu sagatavošanu un atbilstošas mācību satura iekļaušanu izglītības programmās jau ir daļēji noteikti normatīvajā regulējumā, paredzot speciālistu pienākumu regulārai profesionālai pilnveidei, kā arī īstenota virkne izglītojošu pasākumu, nodrošināta programmu un metodiku izstrāde, kuros integrēti ar vardarbības atpazīšanu, prevenci, novēršanu un risināšanu saistīti jautājumi. Iespējams vērtējama ģenerālklauzulas iekļaušana Vadarbības mazināšanas likumā, kas speciālistu regulāru mācīšanās un profesionālo zināšanu regulāru apguves procesu nosaka kā pamatprincipu.

Lūdzam svītrot vārdu “daļēji”, jo mūsu iesāktā speciālistu sagatavošana un mācību saturs jau šobrīd atbilst vairākām starptautiskām un Latvijā noteiktām normām, kas attiecas uz vardarbības atpazīšanu, prevenci, novēršanu un risināšanu.

Vienlaikus aicinām izvērtēt secinājumā iekļauto pēdējo teikumu, jo mūsu ieskatā jau šobrīd speciālistu profesionālā pilnveide ir paredzēta vairākos normatīvajos aktos, kā arī vairākos plānošanas dokumentos, piemēram, “Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plānā 2024.–2029. gadam”, kur 1. rīcības virziens paredz vairākus izglītojošus un izpratnes veicinošus pasākumus, tostarp profesionālo pilnveidi speciālistiem.

Lūdzam papildināt ziņojuma 14.lpp ar iepriekš sūtīto informāciju par 2024. gada aptaujas datiem par vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas programmām izglītības iestādēs.

-

Lūdzam papildināt 17. lpp: "Ministru kabineta 2025. gada 16. septembra sēdē tika apstiprināts informatīvais ziņojums “Par progresu emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanā un nepieļaušanā izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldības institūciju sadarbības rezultātiem” (Ministru kabineta 16.09.2025. sēdes protokols Nr. 37, 46. §). Informatīvais ziņojums sagatavots sadarbībā ar Labklājības ministriju, Bērnu aizsardzības centru, Veselības ministriju, Valsts kanceleju, Valsts policiju, Izglītības kvalitātes valsts dienestu, Valsts izglītības attīstības aģentūru".

-

Lūdzam atbilstoši iepriekš iesniegtajai informācijai, precizēt 17. lpp "2025. gada 5. jūnijā Saeima 1. lasījumā atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos grozījumus Izglītības likumā (Nr. 935/Lp14), paredzot vardarbības mazināšanu un labbūtības veicināšanu izglītības vidē, nosakot, ka izglītības iestādei ir jāīsteno sistēmiski vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumi (tajā skaitā, jāīsteno kāda no labbūtības veicināšanas un vardarbības novēršanas programmām izglītības iestādēs), kā arī noteikts pienākums gan pedagogam, gan izglītojamam piedalīties izglītības iestādes īstenotajos pasākumos".

Papildus 17.lpp lūdzam iekļaut informāciju: "Vardarbības mazināšanai un labbūtības veicināšanas pasākumiem Izglītības un zinātnes ministrija no saviem iekšējiem resursiem ir novirzījusi 600 tūkstošus eiro, slēdzot sadarbības līgumus ar pašvaldībām. Līdzekļi var tikt novirzīti pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei, semināriem, pieredzes apmaiņai, vardarbības mazināšanas un labbūtības veicināšanas programmu iegādei u.c. Vienlaikus pedagogam noteikts pienākums nodrošināt izglītības iestādes izvēlēto vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumu īstenošanu, sniegt izglītojamam nepieciešamo palīdzību un atbalstu vardarbības gadījumā"

2025. gada 13.novembrī Saeima 2. lasījumā atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos grozījumus Izglītības likumā (Nr. 935/Lp14), paredzot vardarbības mazināšanu un labbūtības veicināšanu izglītības vidē, nosakot, ka izglītības iestādei ir jāīsteno sistēmiski vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumi (tajā skaitā, jāīsteno kāda no labbūtības veicināšanas un vardarbības novēršanas programmām izglītības iestādēs), kā arī noteikts pienākums gan pedagogam, gan izglītojamam piedalīties izglītības iestādes īstenotajos pasākumos, kā arī izglītojamam saņemt nepieciešamo palīdzību un atbalstu vardarbības gadījumā.