Atzinums

Piedāvājam paredzēt par sabiedrības līdzdalību atbildīgo pašvaldības darbinieku pieredzes apmaiņas tikšanās/ treniņi – vismaz reizi gadā noturētas kopīgas tikšanās, kurā pašvaldības darbinieki – speciālisti var papildināt savas zināšanas, trenēt prasmes, dalīties pieredzē, kā arī izglītoties par novitātēm sabiedrības līdzdalības metodēs, digitālajiem risinājumiem, utt.  

-

(priekšlikumi, kuri attiecas uz trešo rīcības virzienu)

Ierosinām paredzēt papildus pasākumu - vismaz 10 deliberatīvi pasākumi četru gadu laikā (diskusija, kurā piedalās pēc nejaušības principa atlasīti cilvēki ar mērķi padziļinātā procesā izstrādāt rekomendācijas kādas jomas uzlabošanai), kuros pašvaldības kopā ar iedzīvotājiem izstrādā risinājumu kādai problēmai, iecerei. Pašvaldības iedzīvotāji ar pašvaldības atbalstu rīko padziļinātu apspriedi vienas dienas (vai vairāku) garumā, lai izstrādātu risinājumus konkrētai pašvaldības vajadzībai. Providus varētu palīdzēt pašvaldībām šādus pasākumus sarīkot.

-

(priekšlikumi, kuri attiecas uz trešo rīcības virzienu)

Aicinām papildināt 2.apņemšanās ”a” apakšpunktu ar pasākumu – līdzdalības budžeta platformas izveide izmantošanai pašvaldībām. Šo apņemšanos ir iespējams īstenot tuvāko četru gadu ietvaros un atbildīgā ministrija -  VARAM jau ir apņēmusies to izstrādāt, piesaistot tam struktūrfondu finansējumu.

-

(priekšlikumi, kuri attiecas uz trešo rīcības virzienu)

Aicinājums rīcības virziena 2.apņemšanās “g” apakšpunktu “pašvaldību budžeti ir pieejami sadalījumā pa funkcijām, lai varētu salīdzināt dažādu pašvaldību izdevumus”  pārveidot kā atsevišķu apņemšanos, nosakot VARAM kā atbildīgo institūciju. Pašvaldību finansiālās darbības izvērtēšanai pietrūkst salīdzināmu datu, kas ļautu salīdzināt pašvaldību funkciju izmaksas dažādās pašvaldībās, lai veicinātu efektivitāti, līdzsvarotu attīstību. Atbildīgajai ministrijai būtu pakāpeniski jāvirzās uz atbilstošas metodoloģijas izstrādi, kas ļautu iegūt salīdzināmus datus. Tuvāko četru gadu laikā būtu nepieciešams izveidot šādu metodoloģiju, kā arī izveidot vietni, kur šī informācija tiek publicēta atvērto datu veidā.

-

(priekšlikumi, kuri attiecas uz otrā rīcības virziena piekto apņemšanos)

Providus ierosina paplašināt atklātību par publiskā budžeta finanšu pārskaitījumiem, proti, iespēju sabiedrībai atvērto datu formā (anonimizēti) redzēt, kādiem nolūkiem tiek tērēti publiskie līdzekļi.

-

Ierosinām paredzēt papildus pasākumu - informatīvā ziņojuma formā izvērtēt iespējas publiskā sektora līgumu publicēšanai publisko institūciju mājas lapās, paredzot, ka to spēkā stāšanās (līgumam pārsniedzot noteikti izmaksu slieksni, piemēram, 5000 EUR) ir atkarīga no to publicēšanas publiskās institūcijas - pasūtītāja tīmekļa vietnē vai kādā publiskā datu bāzē.

-

(priekšlikumi, kuri attiecas uz otrā rīcības virziena piekto apņemšanos)

Ierosinām papildināt 2. uzdevumu, paredzot, ka tiek rīkoti vismaz 5 mācību semināri, kuros dažādām interesentu grupām – valsts pārvaldei, žurnālistiem, NVO -  tiek demonstrēta atvērto datu pieejamība un praktiskā pielietojamība, lai veicinātu atvērto datu daudz plašāku izmantošanu analītiskām vajadzībām.

-

(priekšlikumi, kuri attiecas uz pirmā rīcības virziena trešo apņemšanos “stiprināt sabiedrības pārstāvniecību un dialogu ar sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesos ikvienā nozarē”)

Ierosinām informatīva ziņojuma ietvaros pārskatīt Biedrību un nodibinājumu darbības regulējumu, lai veicinātu interešu aizstāvības pārskatāmību un atklātību, nošķirot publisko institūciju (tai skaitā pašvaldību) dibināto biedrību darbību no privātpersonu izveidotu biedrību darbības. Providus varētu palīdzēt šo aktivitāti īstenot.

-

(priekšlikumi, kuri attiecas uz pirmā rīcības virziena trešo apņemšanos “stiprināt sabiedrības pārstāvniecību un dialogu ar sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesos ikvienā nozarē”)
NVO darbības jomu kataloga izveidošana, kā arī šīs jaunās klasifikācijas sistēmas ieviešana caur EDS sistēmu, lai publiskajai pārvaldei būtu iespēja identificēt organizācijas, kas strādā dažādās jomās vai ar noteiktām mērķgrupām. Šī jaunā klasifikācijas sistēma ļautu arī pilsoniskajai sabiedrībai labāk saprast, kuru nozaru NVO ir vairāk spēcināmas. Kā atbildīgo institūciju ierosinām noteikt Tieslietu ministriju un Latvijas Pilsonisko aliansi, kuras jau ir uzsākušas priekšdarbus šāda kataloga izveidošanai. Providus varētu palīdzēt šo jomu katalogu izveidot.

-

Lai risinātu to problēmu, ka sabiedrības iesaistes mehānismus gandrīz neizmanto vairākas Latvijas sabiedrības grupas, kuru pieredze līdz ar to netiek ņemta vērā, izstrādājot jaunas politikas  – piemēram, maznodrošinātie, nelatvieši, cilvēki ar zemāku izglītības līmeni -  ierosinām četru gadu laikā noorganizēt vismaz 4 deliberatīvus pasākumus (diskusija, kurā piedalās pēc nejaušības principa atlasīti cilvēki ar mērķi padziļinātā procesā izstrādāt rekomendācijas kādas jomas uzlabošanai), kurā vai nu nozares ministrija/ tās padotības iestādes vai cita publiska institūcija notur deliberatīvu apspriedi kāda jautājuma risināšanai. Providus apņemas palīdzēt šādus pasākumus noorganizēt. Providus jau 2022.gada februārī organizēs darbnīcu tām valsts un pašvaldības institūcijām, kuras vēlēsies šādu metodi izmantot sev nozīmīgu jautājumu apspriešanai.

-

(priekšlikums, kuri attiecas uz pirmā rīcības virziena otro apņemšanos “popularizēt sabiedrības līdzdalības iespējas, tostarp jauniešu un NVO iesaisti”)
]Ierosinām kā atsevišķu pasākumu paredzēt vismaz vienu jauniešu deliberatīvu diskusiju (diskusija, kurā piedalās pēc nejaušības principa atlasīti cilvēki ar mērķi padziļinātā procesā izstrādāt rekomendācijas kādas jomas uzlabošanai), kurā Latvijas jaunieši / studenti risina kādu būtisku jautājumu – klimata jomā, veselības jomā vai citā. Šīs aktivitātes īstenošanā būtu lietderīgi iesaistīt augstskolu studentu pašpārvaldes kā arī jaunatnes organizācijas. Providus varētu palīdzēt ar šāda pasākuma līdzorganizēšanu.

-

(priekšlikums, kuri attiecas uz pirmā rīcības virziena otro apņemšanos “popularizēt sabiedrības līdzdalības iespējas, tostarp jauniešu un NVO iesaisti”)
Ierosinām kā atsevišķu pasākumu paredzēt līdzdalības budžeta kā līdzdalības mehānisma izmantošana vismaz 10 skolās, tādējādi mudinot jauniešus apgūt dažādas ar ideju attīstīšanu saistītas prasmes, finanšu pratību, kā arī atbildības uzņemšanos par apkārtējo vidi. Sabiedrībai par atklātību – Delna ir pirmās iestrādnes šāda līdzdalības mehānisma iestrādāšanai skolās (skolēni lemj par labāko veidu, kā izmantot daļu no skolas budžeta), būtu lietderīgi piesaistīt Delnu šīs aktivitātes īstenošanā sadarbībā ar Izglītības ministriju vai pašvaldībām.

-

(priekšlikums, kuri attiecas uz pirmā rīcības virziena otro apņemšanos “popularizēt sabiedrības līdzdalības iespējas, tostarp jauniešu un NVO iesaisti”)
Ierosinām kā atsevišķu pasākumu Jauniešu Saeimas darbības atjaunošanu un paplašināšanu, ieviešot līdzīgu mehānismu arī Ministru Kabineta līmenī, lai pievērstu jauniešu uzmanību ne vien valsts pārvaldes orgāniem, bet arī noteiktām nozarēm.

-

(priekšlikums, kurš attiecas uz pirmā rīcības virziena pirmo apņemšanos “Stiprināt sabiedrības līdzdalības ietvaru un vairot izpratni par efektīvu līdzdalības procesu”)
Izglītojoši semināri NVO par TAP portāla izmantošanu un iespējām. Izveidotā vietne būtiski maina līdzšinējo sabiedrības līdzdalības praksi valsts pārvaldes līmenī, būtiski sniegt iespējami plašu atbalstu sistēmas lietotājiem adaptēties jaunā rīka pielietošanai. Providus ir gatavs palīdzēt 2022.gadā organizēt šādus seminārus.

-

Ierosinām papildināt šo apņemšanos ar šādu pasākumu:  elektroniska platforma publiskās pārvaldes un pašvaldību darbiniekiem par sabiedrības līdzdalības jautājumiem – vietne, kurā pieejami visi atbalsta instrumenti, vadlīnijas, atvērtības standarti, praktiski padomi, citi pasākumi, tai skaitā šī Rīcības plāna ietvaros paredzētās aktivitātes, kā arī iebūvētas interakcijas iespējas, lai pārvaldes speciālisti, kuri ikdienā strādā ar sabiedrības līdzdalības jautājumiem, var izmantot šo platformu, lai lūgtu atbalstu, dalītos pieredzē utt. Šobrīd dažādi izstrādātie materiāli vienuviet nav pieejami, jāiegulda papildu pūles, lai tādus atrastu, tie pieejami mūsdienu vajadzībām neērtā formātā, kā arī bez iespējas interaktīvai domu apmaiņas, lai nozares speciālisti varētu viens otru atbalstīt sabiedrības līdzdalības nodrošināšanā, kāpinot tās kvalitāti. Kā sākotnējo pamata informāciju būtu lietderīgi publicēt 2021.gada ietvaros Valsts kancelejas un Latvijas Pilsoniskās alianses izveidotās domnīcas sagatavoto projektu - Vadlīnijām sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai valsts pārvaldē, veicinot tā izmantošanu praksē. Elektronisko vietni var attīstīt arī ar citām funkcijām – kuras veicinātu arī nevalstiskā sektora iesaistīšanos šīs vietnes satura veidošanā. 
 

-

Pasākumā nr.3. paredzētā mācību kursa “Efektīva un jēgpilna sabiedrības līdzdalība” satura izstrādē būtu lietderīgi iesaistīt arī nevalstiskā sektora pārstāvjus, jo viņi var sniegt nozīmīgu informāciju par sabiedrības kā iesaistāmās puses vajadzībām, motivāciju iesaistīties, kopējām spējām interešu aizstāvībā un citiem faktoriem, ko būtiski ņemt vērā, plānojot sabiedrības līdzdalības pasākumus. Providus varētu palīdzēt šī kursa satura izstrādē.

-