Projekta ID
26-TA-1397Atzinuma sniedzējs
"Latvijas vieglo taksometru nozares darba devēju organizācija"
Atzinums iesniegts
21.10.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts
Digitālo darba platformu likums
Priekšlikums
Ja pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību Latvijā, izmanto Latvijas infrastruktūru un gūst ienākumus Latvijas tirgū, nodokļi jāmaksā Latvijā.
Mana pozīcija saskan ar direktīvu (ES) 2024/2831, DAC7 direktīvu (ES) 2021/514, ViDA PVN reformu (Padomes direktīvu (ES) 2025/516) un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.
Konceptuāli atbalstot direktīvas transponēšanu, es atzīmēju, ka Labklājības ministrijas projekts problēmu risina tikai uz papīra. Tas nerisina pārrobežu nodokļu dempingu, no lielajām komisijas maksām gūto ieņēmumu pārvietošanu ārpus Latvijas (dominējošo platformu gadījumā komisijas maksa pašlaik sasniedz pat 42,88 % no pasūtījuma vērtības) vai algoritmu kā «melno kastu» izmantošanu, kas ļauj slēpt algoritmiskos uzrēķinus no pārvadātājiem un klientiem.
Saskaņā ar LVTNDDO (Latvijas vieglo taksometru nozares darba devēju organizācijas) datiem līdz pat 98 % komerciālo pasažieru pārvadājumu segmenta apgrozījuma veido darījumi, kas notiek ar ārvalstu digitālo platformu starpniecību; līdzīgs īpatsvars ir arī piegādes platformu segmentā. Saskaņā ar Konkurences padomes datiem vienas no šīm platformām īpatsvars sasniedz 85–91 %. Licencētie pārvadātāji uztur transportlīdzekļu parku, maksā Latvijā piemērojamos nodokļus un obligātās iemaksas, tostarp PVN un VSAOI, kā arī uzņemas pilnu atbildību par sniegtajiem pakalpojumiem, bet platformas atsaucas tikai uz savu «IT starpnieku» statusu.
«Pakalpojums Latvijā – nodokļi Latvijā»: prezumpcija un solidāra atbildība (3. un 5. pants)
Projekta nepilnība. 5. pantā minētā prezumpcija attiecas tikai uz darba strīdiem. Direktīva neparedz prezumpcijas automātisku piemērošanu nodokļu lietās, krimināllietās un sociālā nodrošinājuma lietās, taču 5. panta 3. punkts skaidri atļauj valstīm to piemērot saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ministrija nav izmantojusi šīs tiesības. Bez šāda regulējuma platformas turpinās pārlikt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas pienākumu uz autovadītājiem un kurjeriem vai slēpties aiz starpnieku ķēdēm.
Kāpēc algoritms nozīmē kontroli?
Direktīvas 4. pants: darba attiecību esamību galvenokārt nosaka pēc faktiskajiem darba veikšanas apstākļiem, tostarp ņemot vērā automatizētu uzraudzību un automatizētu lēmumu pieņemšanu, neatkarīgi no līguma nosaukuma.
ES Tiesa lietā C-434/15 (Elite Taxi): platforma, kas nosaka brauciena cenu un nosacījumus, sniedz transporta pakalpojumu, nevis tikai savieno puses.
Somijas Augstākā administratīvā tiesa (KHO), nolēmums KHO:2025:41 (2025. gada 22. maijs): Wolt kurjeri ir darbinieki. 2026. gada 19. martā tiesa noraidīja pieteikumu par precedenta atcelšanu. 2026. gada 13. maijā nodokļu lietā KHO apstiprināja, ka kurjeru ienākumi ir darba samaksa, no kuras platformai ir pienākums ieturēt nodokli. Šādu secinājumu nepieciešams nostiprināt Latvijas nodokļu procedūrās.
VID jau ir piemērojis BOLT papildu nodokļu uzrēķinu 1,4 miljonu eiro apmērā, vienlaikus atzīstot, ka platformai Latvijā ir ar nodokli apliekama klātbūtne.
Ar cieņu
Aleksejs Ignatjevs
15. Saeimā ievēlētais deputāts
Mana pozīcija saskan ar direktīvu (ES) 2024/2831, DAC7 direktīvu (ES) 2021/514, ViDA PVN reformu (Padomes direktīvu (ES) 2025/516) un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.
Konceptuāli atbalstot direktīvas transponēšanu, es atzīmēju, ka Labklājības ministrijas projekts problēmu risina tikai uz papīra. Tas nerisina pārrobežu nodokļu dempingu, no lielajām komisijas maksām gūto ieņēmumu pārvietošanu ārpus Latvijas (dominējošo platformu gadījumā komisijas maksa pašlaik sasniedz pat 42,88 % no pasūtījuma vērtības) vai algoritmu kā «melno kastu» izmantošanu, kas ļauj slēpt algoritmiskos uzrēķinus no pārvadātājiem un klientiem.
Saskaņā ar LVTNDDO (Latvijas vieglo taksometru nozares darba devēju organizācijas) datiem līdz pat 98 % komerciālo pasažieru pārvadājumu segmenta apgrozījuma veido darījumi, kas notiek ar ārvalstu digitālo platformu starpniecību; līdzīgs īpatsvars ir arī piegādes platformu segmentā. Saskaņā ar Konkurences padomes datiem vienas no šīm platformām īpatsvars sasniedz 85–91 %. Licencētie pārvadātāji uztur transportlīdzekļu parku, maksā Latvijā piemērojamos nodokļus un obligātās iemaksas, tostarp PVN un VSAOI, kā arī uzņemas pilnu atbildību par sniegtajiem pakalpojumiem, bet platformas atsaucas tikai uz savu «IT starpnieku» statusu.
«Pakalpojums Latvijā – nodokļi Latvijā»: prezumpcija un solidāra atbildība (3. un 5. pants)
Projekta nepilnība. 5. pantā minētā prezumpcija attiecas tikai uz darba strīdiem. Direktīva neparedz prezumpcijas automātisku piemērošanu nodokļu lietās, krimināllietās un sociālā nodrošinājuma lietās, taču 5. panta 3. punkts skaidri atļauj valstīm to piemērot saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ministrija nav izmantojusi šīs tiesības. Bez šāda regulējuma platformas turpinās pārlikt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas pienākumu uz autovadītājiem un kurjeriem vai slēpties aiz starpnieku ķēdēm.
Kāpēc algoritms nozīmē kontroli?
Direktīvas 4. pants: darba attiecību esamību galvenokārt nosaka pēc faktiskajiem darba veikšanas apstākļiem, tostarp ņemot vērā automatizētu uzraudzību un automatizētu lēmumu pieņemšanu, neatkarīgi no līguma nosaukuma.
ES Tiesa lietā C-434/15 (Elite Taxi): platforma, kas nosaka brauciena cenu un nosacījumus, sniedz transporta pakalpojumu, nevis tikai savieno puses.
Somijas Augstākā administratīvā tiesa (KHO), nolēmums KHO:2025:41 (2025. gada 22. maijs): Wolt kurjeri ir darbinieki. 2026. gada 19. martā tiesa noraidīja pieteikumu par precedenta atcelšanu. 2026. gada 13. maijā nodokļu lietā KHO apstiprināja, ka kurjeru ienākumi ir darba samaksa, no kuras platformai ir pienākums ieturēt nodokli. Šādu secinājumu nepieciešams nostiprināt Latvijas nodokļu procedūrās.
VID jau ir piemērojis BOLT papildu nodokļu uzrēķinu 1,4 miljonu eiro apmērā, vienlaikus atzīstot, ka platformai Latvijā ir ar nodokli apliekama klātbūtne.
Ar cieņu
Aleksejs Ignatjevs
15. Saeimā ievēlētais deputāts
Piedāvātā redakcija
Prasības likuma tekstam:
Nostiprināt 5. panta otrajā daļā, ka automatizētas lēmumu pieņemšanas un automatizētas uzraudzības sistēmu izmantošana ir viens no apstākļiem, kas norāda uz vadību un kontroli. Tas atbilst direktīvas 4. pantam.
Papildināt 5. pantu ar šādu normu:
Šajā pantā paredzētā darba attiecību juridiskā prezumpcija piemērojama arī administratīvajās lietās, kas saistītas ar nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu administrēšanu. Prezumpciju var atspēkot šajā pantā noteiktajā kārtībā. Pieņemot lēmumu par darba attiecību esamību, Valsts darba inspekcija nekavējoties nosūta lēmumu Valsts ieņēmumu dienestam valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanai; digitālā darba platforma tiek atzīta par nodokļu aģentu.
Ieviest platformas solidāru atbildību, ja tiek izmantoti starpnieki (lai veicinātu direktīvas 3. panta īstenošanu, ievērojot valsts nodokļu likumus):
Ja darbs platformā Latvijā tiek organizēts ar starpnieka (apakšuzņēmēja) palīdzību, digitālā darba platforma un starpnieks ir solidāri atbildīgi par darba samaksas izmaksu darbiniekam un nodokļu (IIN, VSAOI) samaksu valsts budžetā.
Dati par katru braucienu: VID jāredz tas pats, ko platforma (jauns pants)
Nepilnība likumprojektā. Likumprojekts nerisina Latvijā nopelnītās naudas pārvietošanu. Latvijas klientu maksājumi tiek apstrādāti tā, ka līdzekļi uzreiz nonāk ārvalstu kontos (piemēram, ārvalstu struktūrvienību kontos Igaunijā vai Somijā). Saskaņā ar LVTNDDO datiem vienas dominējošās platformas darbība rada naudas plūsmu vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā gadā. Naudas plūsmai, kas tiek novirzīta uz ārvalstu kontiem, ir grūti izsekot; tas apgrūtina kontroli un nodokļu administrēšanu.
Nostiprināt 5. panta otrajā daļā, ka automatizētas lēmumu pieņemšanas un automatizētas uzraudzības sistēmu izmantošana ir viens no apstākļiem, kas norāda uz vadību un kontroli. Tas atbilst direktīvas 4. pantam.
Papildināt 5. pantu ar šādu normu:
Šajā pantā paredzētā darba attiecību juridiskā prezumpcija piemērojama arī administratīvajās lietās, kas saistītas ar nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu administrēšanu. Prezumpciju var atspēkot šajā pantā noteiktajā kārtībā. Pieņemot lēmumu par darba attiecību esamību, Valsts darba inspekcija nekavējoties nosūta lēmumu Valsts ieņēmumu dienestam valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanai; digitālā darba platforma tiek atzīta par nodokļu aģentu.
Ieviest platformas solidāru atbildību, ja tiek izmantoti starpnieki (lai veicinātu direktīvas 3. panta īstenošanu, ievērojot valsts nodokļu likumus):
Ja darbs platformā Latvijā tiek organizēts ar starpnieka (apakšuzņēmēja) palīdzību, digitālā darba platforma un starpnieks ir solidāri atbildīgi par darba samaksas izmaksu darbiniekam un nodokļu (IIN, VSAOI) samaksu valsts budžetā.
Dati par katru braucienu: VID jāredz tas pats, ko platforma (jauns pants)
Nepilnība likumprojektā. Likumprojekts nerisina Latvijā nopelnītās naudas pārvietošanu. Latvijas klientu maksājumi tiek apstrādāti tā, ka līdzekļi uzreiz nonāk ārvalstu kontos (piemēram, ārvalstu struktūrvienību kontos Igaunijā vai Somijā). Saskaņā ar LVTNDDO datiem vienas dominējošās platformas darbība rada naudas plūsmu vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā gadā. Naudas plūsmai, kas tiek novirzīta uz ārvalstu kontiem, ir grūti izsekot; tas apgrūtina kontroli un nodokļu administrēšanu.